Phaselis Antique
Senā s pilsē tas drupas
Senā Phaselis pilsē ta ir viena no interesantajā m vietā m Kemeras apkaimē , kuru ieteicams apmeklē t. Turklā t tas ir ļ oti vienkā rš i izdarā ms. Iekā p mikroautobusā (dolmush) un pasaki š oferim: Phaselis Antik, tad viņ š tev noteikti piezvanī s uz vajadzī go vietu. Biļ ete no Tekirovas maksā.3, 5 liras vienā virzienā . Ieejas biļ ete - 10 liras. Brī vdabas muzejs ir atvē rts apmeklē tā jiem no 9:00 lī dz 19:00. Pā rē jā laikā – ieeja bez maksas, jo. Kase ir atvē rta tikai š ajā laikā . Ierados 10:00 un biju vienī gais apmeklē tā js! Godī gi sakot, 10 liras nav ž ē l. Lai viņ i iet atbalstī t muzeju. Turklā t cilvē ki, kas tur nenogurstoš i strā dā , turpina mani iepriecinā t un pā rsteigt ar savu atsaucī bu un labo gribu. Kasiermeitene, pā rdevusi biļ eti, teica: “1 km gā jiens no barjeras lī dz drupā m. Lai tev jauks ceļ ojums! ”, un devos pie sevis. Laiks č ukst: saule spī d, putni dzied! Es pat nepagā ju 100 metrus, kad mani panā ca maš ī na, kuru vadī ja tā pati kasiermeitene. "Iekā p, es tevi aizvedī š u! " Un tagad mē s jautri steidzamies ar vē ju! Pa ceļ am viņ a interesē jas par:
- Vai esat viens?
- Viens, es saku, nav problē mu! Un š eit ir jautā jums pierē :
- Un kurš jū s fotografē s?
Es neesmu apjukumā un atbildu:
- Droš i vien jū s!
Viņ a smē jā s un apsolī ja atsū tī t strā dnieku.
-Kur, es saku, viņ š mani meklē s?
- Neuztraucieties, tas jū s atradī s!
Viņ a piemiedza aci un aizgā ja. Kā das 10 minū tes klī du viena, tad parā dī jā s muzeja darbiniece un laipni piekrita mani pavadī t, nobildē t un vispā r bū t, kā viņ š izteicā s, pilnā manā rī cī bā . Paveicā s, ļ oti paveicā s!
Tajā paš ā laikā viņ š pastā stī ja daudz interesantu lietu par pilsē tas vē sturi. To 7. gadsimtā pirms mū su ē ras uzcē la kolonisti no Rodas salas Lakaios vadī bā nelielā pussalā Vidusjū rā , 16 kilometrus no mū sdienu Kemeras pilsē tas. Vē l viens ceļ š uz Phaselis ir pa jū ru no Kemeras. Pilsē tas nosaukums krievu valodā tiek tulkots kā Jū ras pilsē ta. Pilsē tai bija nozī mī gs ģ eogrā fiskais stā voklis, un sā kotnē ji tajā bija trī s ostas, kuru vidū bija ezers, kas mū sdienā s ir pā rvē rties par purvu. Pilsē tas mē rķ is ir nosū tī t kokmateriā lus no Taurus kalniem uz Vidusjū ras pilsē tā m. Pilsē tā dominē ja pagriezieni: 5. gadsimtā pirms mū su ē ras - persieš i, mū su ē ras 4. gadsimtā - Karijas reģ iona galva Mavsols un kaimiņ pilsē tas Limiras valdnieks Perikls. 333. gadā pirms mū su ē ras. pilsē ta sagaidī ja Aleksandru Lielo, pasniedzot viņ am zelta kroni. Pilsē ta toreiz bija slavena ar savu olī veļ ļ u un rozē m. Pē c Aleksandra Lielā pilsē ta vairā kas reizes mainī ja ī paš niekus, to izlaupī ja pirā ti, un 42. gadā pirms mū su ē ras. gadā nonā ca Romas varā . Kopš tā laika pilsē ta sā ka uzplaukt, tika kaltas zelta monē tas. Ik pa laikam pilsē ta cieta no epidē mijā m, ko atnesa Rodas jū rnieki. Pē c arā bu iebrukuma 7. gadsimtā pilsē tas vē sturē sā kas jauns uzplaukuma periods. 1158. gadā pē c sē ļ u aplenkuma, virknes zemestrī č u, kā arī tirdzniecī bas aktivitā tes attī stī bas Antā lijas un Alā nijas ostā s, Faselis zaudē ja savu nozī mi un faktiski tika pamests no tā iemī tniekiem. Lielā kā daļ a no izdzī vojuš ajiem, mums ir jā izsaka cieņ u, lieliskā stā voklī , drupas pieder romieš u un bizantieš u periodam.
Kalnā , kuru vainago akropole, atrodas amfiteā tris 3000 cilvē ku. Pilsē tas cietokš ņ a sienas celtas 3. gadsimtā pirms mū su ē ras, netā lu no ziemeļ u ostas atrodas senkapi-nekropole, arhitektū ras dominante joprojā m ir saglabā jies akvedukts, kas stā v virs autostā vvietas, nelielas bazilikas drupas no Bizantijas periods, pilsē tas pirtis pilsē tas laukuma teritorijā . Divā s pilsē tas nekropolē s atrodas kapenes ar vā kiem, kas attē lo Erosa un lauvas figū ras. Nekropoles austrumu nogā zē redzamas divu tempļ u drupas - Pallas Atē nas templis un tirdzniecī bas dieva Hermesa templis. Izrakumos atrastas vē rtī gas lietas atrodamas Antā lijas Etnogrā fiskajā muzejā , tač u lielā kā daļ a artefaktu joprojā m atrodas zem zemes, gaidot izrakumu turpinā jumu. Saskaņ ā ar vienu no leģ endā m Faselī glabā jas Aleksandra Lielā zelta sarkofā gs ar viņ a pelniem.
Pastaigas beigā s mani uzaicinā ja uz kafejnī cu, kas atradā s netā lu no autostā vvietas un ū densvada. Tur jau bija gandrī z visi muzeja darbinieki. Viņ i mums iedeva tē ju, kafiju un saldē jumu. Un beidzot viņ i mani aizveda, kur vien vē lē jos. Un es novē lē ju to dienu tirgum Tekirovā , jo bija tikai sestdiena, Tekirovas tirgus diena. Tur es nopirku garš augus, garš vielas, tē jas, sudraba rotaslietas, daž us tekstilizstrā dā jumus, rozī nes, riekstus, rož u ziedlapu ievā rī jumu, pā rsteidzoš as kvalitā tes olī veļ ļ u, suvenī rus un joprojā m neatceros ko, bet es zinu noteikti - kaut ko ļ oti vajadzī gu! )))
Ceļ ā uz seno pilsē tu
Ceļ ā uz seno pilsē tu
Ceļ ā uz seno pilsē tu
Ceļ ā uz seno pilsē tu
Ceļ ā uz seno pilsē tu
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas, liels hammam
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Agora ir tirgus laukums.
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Senā s pilsē tas drupas
Amfiteā tris
Senā s pilsē tas drupas
Viena no Phaselis ostā m
Viena no Phaselis ostā m
Viena no Phaselis ostā m
Viena no Phaselis ostā m
Viena no Phaselis ostā m
Romas akvedukts
Bazilikas paliekas
