Lielisks Turcijas ceļojums. 5. daļa. Kapadokija
1. daļ a. Alā nija
2. daļ a. Sā ns
3. daļ a. Antā lija
4. daļ a. Oludeniz
5. daļ a. Kapadokija <------
--------------------------------------------------- -------
Pirms gada mē s uz visiem laikiem atvadī jā mies no Kapadokijas. Izbraucā m gandrī z visas ielejas, izpē tī jā m interesantā kos nostū rus. Stā stā skumji rakstī ju, ka neapceļ otā s ielejas mums paliks nezinā mas. Bet cik brī niš ķ ī gi viss ir mainī jies, mē s atkal esam klā t! Ko darī t, ja mums tas nepatī k otro reizi? Varbū t š o ieleju skaistums ir iespaidī gs tikai pirmo reizi? Par laimi, š oreiz tas bija ne mazā k maģ isks un interesants. Pirmkā rt, ielejas joprojā m vilina un priecē ar savu neparasto skaistumu. Otrkā rt, tieš i Kapadokijā var sajust visu valsts atmosfē ru. Š eit Turcija parā da savas labā kā s ī paš ī bas pā rtikā , cilvē kos, dabā un pat skaņ ā s. Nu vē l bioloģ iskā laika josla, te vajag mosties ap pieciem no rī ta, doties uz ielejā m pē c kā da no skatiem, tad nomirt no balonu skaistuma.
08:30 nā c uz viesnī cu brokastī s, no 09:30 lī dz 13:00 dodies pā rgā jienā kā dā no ielejā m, un tad klusā stunda, pē c izvē les miegs lī dz 17:00, tad vakara aktivitā tes jeb ieleja un vakariņ as. 22:00 gulē t. Mē s Kapadokijai esam atvē lē juš i trī s pilnas dienas un pusi. Pē dē jā dienā man radā s vē lme palikt dzī vot no visas valsts tepat, Goremē . Un tagad esmu pā rliecinā ts, ka mē s š eit noteikti atgriezī simies un ceru, ka vē l ne vienu reizi.
Es ļ oti, ļ oti vē los iedvesmot pē c iespē jas vairā k cilvē ku apmeklē t š o skaisto mū su planē tas nostū ri. Es neatkā rtoš u katras ielejas skaistumus, bet jū s varat dzī vot kopā ar mums š ī s brī niš ķ ī gā s dienas Kapadokijā .
Mē s ieradā mies saulrietā no Kayseri lidostas. Cik reizes mē s lidojā m ar lidmaš ī nu un braucā m ar taksometru, aiz logiem paveras pilnī gi parasti skati, bez mazā kā s nojausmas par skaistumu, kas slē pjas netā lu no Goreme. Š oreiz mū su alu viesnī ca izrā dī jā s ne gluž i ala, bet gan prasmī gi izveidota, lai tā izskatī tos pē c alas.
Vannas istabā bija ļ oti dī vaina ķ ī miska smaka, kas negribē ja izklī st. Vē lā k atradu avotu, tas bija turku gaisa atsvaidzinā tā js. Lai to pā rbaudī tu, es nolē mu to uzš ņ aukt. Tas, kā es nepazaudē ju savu smarž u, joprojā m ir noslē pums, tač u bija sajū ta, ka manā galvā eksplodē ja citrons. Iznesa ā rā gaisa atsvaidzinā tā ju, kļ uva daudz labā k. Tagad varam doties uz pilsē tas apskatu. Nez kā pē c ieeja aptaujā tagad ir apmaksā ta, par trim lirā m. Nu, labi, mē s atradī sim sev vē l vienu apskatu ar “blekdž eku un…”. Izrā dī jā s, ka nav tik vienkā rš i nakts vidū atrast savu atsauksmi. Mē ģ inā jā m uzkā pt kā dā kraujā , neteikš u, ka skati bija slikti, bet tik nā vē još u triku vairs neatkā rtojā m. Lai gan nē , pē c pā ris dienā m bija lī dzī gs mē ģ inā jums, kas beidzā s ar pilnī gu neveiksmi, zemes sabrukš ana zem kā jā m. . . Kopumā te secinā jums ir tā ds - ja kartē nav ceļ a, tad nav ko mē ģ inā t. Lai gan, ja alkstat ī stus turku piedzī vojumus, nebaidieties no putekļ iem un ē rkš ķ iem - drosmī gi stā jiet jaunus marš rutus)
Pē c laba marš ruta nebū tu slikti paē st. Mē s apsē dā mies savā iecienī tā kajā restorā nā centrā , tajā s paš ā s vietā s, kur sē dē jā m pirms gada. Ž ē l, ka š oreiz bez Oļ as un Ž enjas. Tradicionā li Kapadokijas sezonu atklā ju ar bļ odu lē cu zupas ar citronu. Un tagad drī zā k gulē t, lai tuvinā tu bumbiņ u apbrī noš anas brī di.
Daš a bija pirmā , kas pamodā s no piepū š amiem baloniem, kas nā ca no ielejā m. Kad izkā pā m, baloni jau riņ ķ oja virs viesnī cas. Protams, tagad, karantī nas laikā , viņ u ir ievē rojami mazā k, tomē r viņ i ir, un tas nevar vien priecā ties! Mē s gribē jā m sā kt savu marš rutu no mū su mī ļ ā s Sabel ielejas. Bet mans padoms jums visiem. Vakarā pā rbaudiet marš rutu kartē . Nez kā pē c 6 no rī ta smadzenes atteicā s domā t un atrast š o ieleju. Rezultā tā mē s nonā cā m mī lestī bas ielejā.2.
Tikai viena problē ma - ieleja lejā , kalnu pakā jē , un esam augš ā . Kartes mums nez kā pē c pā rliecinoš i norā da, ka varam te nolaisties, vai aizbraukt uz kaimiņ pilsē tu Č avuš inu, tur bū s normā la ieeja. Acī mredzot 6 no rī ta arī paš saglabā š anā s instinkts ī paš i nestrā dā . Nobrauciens ilga apmē ram 10 minū tes un vairā k atgā dinā ja cī ņ u par dzī vī bu ekstremā los apstā kļ os.
Bet kā ds skaistums mū s gaidī ja zemā k. Un visa ieleja ir tikai mū su! Interesants ceļ ojuma fakts. Savu marš rutu sā kā m aptuveni no tā s paš as vietas, kur lietusgā zes dē ļ apstā jā mies pirms gada. Pē c tam mums nebija laika iet pa takā m lī dz paš ai apakš ai un laicī gi izvē lē jā mies marš rutu augš pusē . Tagad lietus un lietusgā zes bija tik tā lu no mums, ka tā s š eit bū tu vienkā rš i grū ti iedomā ties. Kā izrā dī jā s, ja jū s lidojat valstī sezonas augstumā , jū s varat noķ ert veselu mē nesi saulainas dienas. Tieš ā m ir brī niš ķ ī ga sajū ta, kad ritina laika prognozi, cik ilgi vien iespē jams, un bildes ir pilnas ar apaļ ā m saulē m, brī ž iem ar mā koņ iem. Bet atceros, ka kaut kad ceļ ojuma sā kumā pie skaidrā m debesī m lija 15 minū tes, neskatoties uz saulainā m prognozē m. Pat tad tas š ķ ita pā rsteidzoš i tik karstā laikā . Kad ielejā gā jā m pē c sirds patikas, radā s loģ isks jautā jums, bet kā tikt atpakaļ ? Man bija slinkums, lai dotos uz Č avuš inu. Nolē mā m, ka tā kā bijā m tik drosmī gi, ka varē jā m nokā pt, tad varam braukt augš ā .
Turklā t Daš a ir zaķ is, un zaķ iem kalnup vajadzē tu bū t vieglā k nekā lejup.
Pē c tam, kad uzkā pā m kalnā bez kā pš anas ekipē juma, apsolī jā m sev tā du varonī bu un paš atdevi vairs neizrā dī t. Miš a kopumā bija š okā , viņ š skaidri iztē lojā s ielejas vienkā rš ā kas. Nokā pš anu un kā pš anu vē l vairā k sarež ģ ī ja smiltī s paslē ptie ē rkš ķ i, kas tiecas iegrauzties kā jā . Vai vē l ļ aunā k, nokļ ū stiet starp pē du un sandali. Nokratiet putekļ us, tagad varat doties uz viesnī cu brokastī s. Viesnī cā , kas atrodas pilsē tas centrā un maksā.14 eiro par trī s par nakti, brokastis bija adekvā tas. Bet par laimi to ir viegli salabot. Gö remē ir mana mī ļ ā kā kafejnī ca-maiznī ca “Tarihi Istanbul 1453 Bö rekç isi”, kas nobauda gardus boreks. Arī ļ oti draudzī gs pā rdevē js. Tā tad, pietiek ar vienu boreku par 15 lirā m, lai pat visdī vā kā s brokastis pā rvē rstu par turku mielastu. Š ī s maiznī cas ī patnī ba ir tā , ka tā ir visu diennakti, no rī ta dodoties uz ieleju, var vienkā rš i nopirkt karstu ceļ am. Pē c brokastī m neliela pauze, 20 minū tes, un jā dodas tā lā k ceļ ā , lī dz sā kas saulgriež i. Miš a palika ar portatī vo datoru istabā , lai iekarotu š aha virsotnes, mē s ar Daš u devā mies iekarot balož u ielejas takas.
Š ī ir viena no ī sā kajā m un vienkā rš ā kajā m ielejā m. Mū su kompā niju uzreiz papildinā ja suns-pavadonis. Protams, mē s meklē jā m savu pagā juš ā gada uzticamo draugu Findiku, bet viņ š nekur nebija atrodams. Kamē r staigā jā m pa ieleju, nodomā jā m, ka Miš u vajadzē ja vest uz š o ieleju, nevis uz rī ta katorgajiem darbiem.
Pē c otrā s ielejas vē l viens turku mielasts un klusā stunda lī dz vakaram. No aptuveni pulksten 13:00 lī dz 17:00 augusta beigā s saules stari cauri un cauri kā mazā kā s adatiņ as iekļ ū st ķ ermenī . Š ajā laikā vislabā k ir noslē gties alā un neizkļ ū t pagalmā . Galvenais ir iepriekš uzkrā t arbū zu. Tomē r Dashin Challenge nevar pā rtraukt nevienu dienu bez arbū za Turcijā .
Vakarā sā kā m ī stu safari, ar kvadracikliem devā mies divu stundu braucienā pa ielejā m. Turki reaģ ē ja mierī gi, kad braucā m, neturoties pie galvenā s kolonnas, tā pē c mē s ar Daš u un Miš u sataisī jā m ī stu ralliju ar driftu un vilkš anu. Agrā k domā ju, ka visskaistā kā vieta uz kvadracikliem ir Ē ģ iptē vakarā , bet nē , š eit ir vē l skaistā k!
Mē s ar Miš u tik ļ oti aizrā vā mies ar braukš anu ekstrē mā ā trumā , ka foto pieturu vietā mums ļ ā va braukt. Faktiski foto pieturu vietā s mē s ejam katru dienu, un kvadracikli beigsies divas stundas.
Marš ruta beigā s viena kalna virsotnē mū s sagaidī ja burvī gs saulriets. Putekļ i, protams, ir nemē rī ti un pastā v risks, ka š is bū s pē dē jais brauciens ar kameru, tas jau ir pilnī gi kalnu krā sā . Bet tas ir tā vē rts. Turiet mū su kameru, pagaidiet! Atceros, ka pirms gada arī Kapadokijā vajadzē ja atsū knē t.
Man sā k š ķ ist, ka atkal iemī los Kapadokijā . Tā ir lieliska sajū ta, es gribu, lai visa pasaule bū tu š eit. Nupat vienā no Facebook grupā m tika publicē tas Kapadokijas fotogrā fijas, zem kurā m daudzi rakstī ja, ka tas ir viņ u sapnis. Bet š is sapnis ir tik viegli piepildā ms! Ankara ir viens no lē tā kajiem galamē rķ iem no Kijevas, un no centrā lā s stacijas pat tieš ie autobusi kursē uz Goreme. Cilvē ki, neliedziet sev prieku apmeklē t Kapadokiju. Vietē jā s cenas š eit jū s patī kami pā rsteigs. Starp citu, brauciens no viesnī cas uz Ankaras lidostu trim maksā.48$. Mums bija arī dā rgā ks marš ruts ar pā rsē š anos Nevš ehirā (teorē tiski ī sā ks marš ruts bū tu maksā jis 37 USD).
Otrajā dienā.05:20 izgā jā m no viesnī cas pilnā sastā vā , pa ceļ am atradā m sev vē l vienu suni-pavadoni.
Es ceru, ka viņ a zina, ka Sabel ielejā ir augstas kā pnes, no kurā m suņ iem ir jā lec?
Bet suns pā rņ ē ma iniciatī vu savā s rokā s, un viņ š ieveda mū s taisni ielejā . Š ajā ielejā ir lieliskas vietas, kur vē rot gaisa balonu pacelš anos. Š odien tā du bija 28, par 122 mazā k nekā pē rn. Bet ar to jau ir pietiekami, lai skatī tos hipnotizē ti, baidoties palaist garā m katru mirkli. Galvenais ir bū t uzmanī giem un nenokrist no klints. Suns kaut kā vienaldzī gi skatī jā s uz visā m š ī m bumbiņ ā m, laikam jau pieradis) Par Sabel ielejas skaistumu jau dziedā ju pagā juš ā gada stā stā .
Es tikai teikš u, ka tas ir tikpat skaisti, un pat mū su jaunais č etrkā jainais gids izrā dī ja drosmi un leca pa kā pnē m ielejā , lai staigā tu kopā ar mums. Mē s devā mies uz Č avuš inu. Kā dā brī dī pamanī jā m, ka suns jau ir savā dā ks. Ļ oti lī dzī gi, bet acī mredzot aste un mati uz galvas nav tā di paš i kā pirmajam. Hei, tas nav godī gi, kur ir mū su patiesais draugs, kurš ir pelnī jis garš ī gu cienastu pilsē tā ? Acī mredzot viņ ai Č avuš ins nepatī k. Š oreiz bijā m pirmie pilsē tā gan tū risti, gan iedzī votā ji. Bija tikai astoņ i no rī ta, un visi vē l gulē ja. Pat klinš u cietoksnis bija pilnī bā mū su. Brokastis sā ksies viesnī cā pē c 30 minū tē m, jū s varat sā kt mā jupceļ u. Devā mies uz trasi un uzzinā jā m, ka autobuss, kurš kursē reizi stundā , izbraucis pirms 59 minū tē m. Š ī s bija labas ziņ as. Sliktā ziņ a bija tā , ka tik daudz cilvē ku pulcē jā s š ajā stundā nā kamajā...Sasodī ts, epidē mijas laikā jū s nevē laties š ā dus riskus. Bet ar kā jā m uz Goreme arī nav vē lē š anā s iet pa š oseju. Mē s maskā s devā mies uz sē tas durvī m un paš i paslē pā mies uz kā pnē m, tā lā k no visiem. Uzdevums tiek samazinā ts lī dz vienkā rš am – neelpojiet apmē ram 8 minū tes.
Tiklī dz autobuss izbrauca, cilvē ki uzreiz sā ka klepot. Man ir aizdomas, ka pat maskas uz sejā m veicina to, ka cilvē ki sā k klepot. Ievē roju arī turku tradī ciju, ka jebkuram taksometra vadī tā jam brauciena laikā rī kle jā iztī ra tieš i divas reizes. Bez tā ceļ š nedarbosies. Mē s izgā jā m Gö reme, jū s varat elpot! O! Vienkā rš i kafejnī ca ar boreksiem blakus. Puisis teica, ka svaigie boreki bū s gatavi pē c 7 minū tē m, bet tikmē r varam uz mā jas rē ķ ina iedzert turku tē ju, lai pagaidī tos! Es iemī lē jos š ajā pasaulē vē l vairā k. Pē c brokastī m ar taksi devā mies uz Uč isaru, no kurienes pa Balož u ieleju var atgriezties viesnī cā . Ja sā kat no Uč isaras, tad ceļ š visu laiku bū s lejā , daudz vieglā k, jums pat nav vajadzī ga karte. Bet diemž ē l mana paš apziņ a pievī la, un mē s apmaldī jā mies š ajā skaistajā ielejā .
Es neteiktu, ka tas bija liels mī nuss, bet š odien bija ļ oti karsts, un tad mums bija jā kā pj daudz. Akmens virsotnē mū s gaidī ja ļ oti mā jī ga kafejnī ca. Drī zā k š ī ir vieta, kur liela ģ imene dzī vo pie vecmā miņ ā m un uz pusslodzi uzņ em tū ristus. Tagad visas ielejas "tē jas mā jas" tika slē gtas, un ī paš nieki vienkā rš i dzī voja š ajā . Noguruš os tū ristus ar prieku uzņ ē ma visa turku ģ imene. Viņ i varē ja mums piedā vā t kafiju un tē ju, tā pē c mū su turku valodas vā rdu krā jums beidzā s). Savā starpā viņ i manu kafiju sauca par burdu. Mē ģ inā ju paskaidrot, kas ir cepumi, bet atcerē jos tikai maizi turku valodā . Ar to pietika, lai mū s pacienā tu ar maizi, vī nogā m un parmezā nam lī dzī gu sieru.
Turku vecmā miņ a bija ļ oti aizkustinā ta, ka mums garš o vī nogas, man liekas, ka viņ a tā s tikai lasī ja. Kā rumi nebija iekļ auti rē ķ inā , patieš ā m, kā viesi devā s. Sē dē jā m ļ oti sirsnī gi un atpū tā mies, tagad ar jaunu sparu varam doties lejā uz Goreme.
Vakara programma beidzā s ar nelielu fiasko, kad mē ģ inā jā m uzkā pt citā obzorā ne pa taciņ u. Bija vē l jā turas pie saviem solī jumiem, neaiziet no ceļ iem.
Nā kamajā rī tā , apbrī nojuš i balonus, iesē dā mies taksī un braucā m atpakaļ uz Uč isaru. No turienes sā kā s marš ruts pa Medus ieleju. Pā r pilsē tā m karā jā s brī niš ķ ī ga migla tievas sloksnes veidā , un pā ri miglai lidoja bumbas. Dzī vē tas izskatī jā s pē c fotoš opa.
Medus ieleja vietā m bija tik apetī tlī ga, ka gribē jā s to izmē ģ inā t) Vieglī bas ziņ ā š o ieleju ierindojā m otrajā vietā aiz Golubinas. Apmē ram pusotras stundas laikā tas ieplū st Baltajā ielejā un gludi pā rvē rš as Mī lestī bas ielejā.2 un iziet kaut kur netā lu no Č avuš inas.
Protams, visu pā rgā jienu pa ielejā m ierā mē atseviš ķ i lidojoš i baloni. Viena problē ma, mē s atkal devā mies tā lu no Goreme, un mums kaut kā jā iekļ ū st pilsē tā . Par laimi, Turcija ir viena no valstī m, kur iespē jams vienkā rš ā kais un patieš ā m bezmaksas autostops. Mē s pamā jā m ar roku un uzreiz mū s savā ca maš ī na. Pē c pā ris mirkļ iem atkal esam savā bā zē ) Pē c brokastī m ar vē jiņ u devā mies uz kā du no kaimiņ u pilsē tā m Avanos.
Š ajā pilsē tā ir liela upe, kas kompensē jū ras trū kumu š ajā reģ ionā . Upē peldē ties nevar, tomē r pastaiga š urpu turpu nedaudz atslogo smadzenes no nemitī gā skatu uz ielejā m un rada ainavas maiņ as sajū tu. Š ogad pa upi var braukt pat ar gondolā m.
Pilsē ta ir slavena arī ar savā m keramikas darbnī cā m, tač u ne epidē mijas laikā ) Lai turpinā tu izaicinā jumu “ne dienu bez arbū za”, bija nepā rtraukti jā uzrauga arbū zu tirdzniecī bas vietas. Rezultā tā no Avanos mē s atgriezā mies mā jā s ar milzī gu arbū zu. Tā bija pā rdevē ja, kas mums izsauca taksi.
Iespē jams, viena no labā kajā m vietā m, kur vē rot saulrietu š ajā apgabalā , ir Sarkanā s ielejas virsotne. Pati ieleja ir neparasta alu tempļ u, tuneļ u un citu vietu, kur var uzkā pt, skaitā .
Alas templis
Jo tuvā k saulrietam, jo sarkanā ka kļ ū st ieleja un tā s krā sainie akmeņ i. Interesants atklā jums bija svī trains klints, ko redzē jā m internetā , pirms tam bijā m stingri pā rliecinā ti, ka tas ir fotoš ops.
Saulriets te tieš ā m ir neparasti sarkans, tā dus saulrietus var redzē t tā lo jū ru eksotiskajos krastos. Š eit ir svarī gi aprē ķ inā t laiku, lai neierastos vē lā k par saulrietu, ielejas augš pusē ir trase un restorā ni. Domā ju, ka ja ieradī sies par vē lu, tad neviena nebū s un nebū s, kas tev izsauktu taksi. Sliktā kajā gadī jumā Goremē nā ksies atgriezties ar lukturī š iem cauri blakus esoš ajai Miskendiras ielejai.
Tumsā ielejas nemaz neizskatā s draudzī gas. Virsotnē nonā cā m brī dī , kad pē dē jie vakara saules stari mums teica “gule-gule” un devā s aiz horizonta. Lielisks noslē dzoš ais saulriets astotajā ceļ ojumu sezonā . Rī t lidojiet atpakaļ .
No rī ta nolē mā m iziet cauri pē dē jai apkā rtnes ielejai – Miskendirai. Pē dē jo reizi skatī jā mies kā gaisa baloni paceļ as.
Kuriozi, bet patiesi - balonu pacelš anā s skats netraucē , tā pē c esmu gatavs agri mosties atkal un atkal. Nolē mā m aiziet lī dz Miskendiras ielejas sā kumam.
Viena problē ma ir tā , ka mē s neņ ē mā m lī dzi ē dienu uzkodā m, un es katru reizi no rī ta kļ ū stu izsalcis. Un kā paveicā s, pusastoņ os no rī ta viss ir ciet un neviena nav. Drī z vien pagā jā m garā m kempingam mā ju formā . Es devos uz mā jā m cerī bā dabū t pā rtiku. Vienā no mā jā m atvē rā s durvis, un es dzirdē ju, kā tiek iekurta krā sns. Tā tad, vismaz kafija ir, un, ja ir, tad ir ko grauzt. Man pretī ieradā s turku vectē vs. Es prasī ju "Ekmek". Viņ š ar prieku man iedeva veselu klaipu. Otro pat gribē ju dot, bet mē s nebū tu tik daudz ē duš i. Eh, ja ne epidē mija, es apskautu savu vectē vu. Tad pa ceļ am uzgā jā m milzī gu vī na dā rzu, un mē s no tiem aizņ ē mā mies vī nogu ķ ekaru. Cik garš ī gi ir ē st vī nogas ar maizi, ejot pa tā dā m skaistulē m!
Tā dos brī ž os tu jū ties patiesi laimī gs. Apkā rt bija diezgan augsti kalni, daļ a ielejas bija aukstā ē nā . Agro pā rgā jienu grū tī bas ir tā das, ka no rī ta temperatū ra ir aptuveni 15 grā di, un pē c tam ā tri sasilst. Un labā nozī mē vajag iziet ar dž emperiem, bet pē c tam karstumā nē sā t rokā s.
Bet tie visi ir sī kumi, salī dzinot ar ielejā m, kuru skaistumu nevar nodot neviena fotogrā fija vai stā sts. Bet tagad jū s esat soli tuvā k š ī m skaistulē m. Lai atvadī tos no pilsē tas, devā mies uz atvadu boreku. Puisis stā stī ja, ka izbraucoš ajiem tū ristiem viņ iem ir bezmaksas turku kafija un tē ja.
Paķ er savus T-kreklus un dodies! Vispirms taksometrs uz Nevš ehiru, tad piecu stundu autobuss. Autobuss, starp citu, ļ oti ē rts, taisna biznesa klase, braukt nemaz nav grū ti. Miš a arī visu laiku spē lē ja karikatū ras savā personī gajā ekrā nā . Autobusam bija tehniskā s pieturas tajā s paš ā s vietā s, kur pirms gada, pieturas laikā gribē jā m pat pusdienot kā dā no restorā niem, bet tur tikko tika veikta dezinfekcija. Nezinu par vī rusiem, bet darbinieki pē c dezinfekcijas sā ka klepot un š ķ audī t. Galu galā mē s neuzdroš inā jā mies iet. Viens klepojoš s turku vectē vs dabiski sē dē ja autobusā netā lu no mums, un, acī mredzot, viņ š nebija gaidī jis, ka mē s viņ u piespiedī sim visas piecas stundas braukt maskā . Viņ š mē ģ inā ja par kaut ko sū dzē ties š ofera palī gam, kurš arī brauca bez maskas, bet asistents viņ am kaut ko paskaidroja un viņ š ā tri uzlika masku) Vē lā k viņ š virzī jā s uz priekš u tieš i pie asistenta un jau pietiekami klepoja. < br />
Ankaras Centrā lajā stacijā mē s vakariņ ojā m pagā juš ā gada restorā nā . Č etru nedē ļ u laikā nekas nav mainī jies – nemaz negribē ju aizlidot, bet Kijevā mū s sagaida ļ oti svarī gs notikums – mū su otrā s kā zas par godu desmitgadei. Un tas bija vienkā rš i pā rsteidzoš s medusmē nesis!
P. S. Rezultā tā Daš ina izaicinā jums “Ne dienu bez arbū za” ilga 47 dienas.
Ceļ ojuma informā cija
Ceļ ojuma datums: 01.08. 2020. –09.01. 2020.
Ilgums: 31 pilna diena
Aviobiļ etes: UIA č arterreiss no komplekta + Pegasus
Viesnī ca: pakete + viesnī cas vietnē + Ostrovok + rezervā cija
Ekskursijas: viens pats
Ceļ ojuma grū tī bas: 3/10 (zem vidē jā lī meņ a)
