Skaistas Kapadokijas ielejas

07 Jūlija 2019 • Ceļošanas laiks: no 13 Jūnijs 2019 ieslēgts 18 Jūnijs 2019

Reputācija: +6554

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Skaistas Kapadokijas ielejas

Vai esat kā dreiz rezervē jis nevis viesnī cu, bet alu? ! Mē s jau darā m) Un viss ir tik dabiski “Jū su alas rezervā cija ir apstiprinā ta”. Jau iepriekš esmu dzirdē jis, ka var rezervē t telti vai telti, bet š ī ir pirmā reize alā . Un paradoksā lā kais ir tas, ka alas rezervē š ana ir lē tā ka nekā pilnvē rtī ga viesnī ca, tikai 23 eiro diennaktī un ala ar visā m ē rtī bā m ir jū su! Kopumā vē l nesen viss bija vienkā rš i, par septī tā s sezonas labā ko ceļ ojumu varē tu saukt Ansī . Bet tagad mē s esam grū tas izvē les priekš ā . Tas ir labi, lai gan Norvē ģ ija bija pagā juš ajā sezonā .

Mums bū s jā atceļ nominā cija un jā pieš ķ ir Kapadokijas ainavu dizainerim Oskars!

Š is brauciens bija unikā ls arī ar to, ka tas nenotika pē c mū su iniciatī vas. Pirms vairā k nekā gada mē s ar Daš u aprē ķ inā jā m iespē jamos veidus, kā nokļ ū t Kapadokijā un paturē jā m viņ u savā vē lmju sarakstā , bet kā dā siltā vakarā mū su draudzene Olja (olgaspv ) ieteica "Lidosimies uz Kapadokiju manā dzimš anas dienā ! " Olina dzimš anas diena bija tikai pē c nedē ļ as, tač u pieredzē juš i ceļ otā ji bez papildu domā m zinā ja, ka runa nav par nā kamo dzimš anas dienu.

Nokļ ū š ana Goreme

Ceļ š uz Kapadokiju ir ī sts gribasspē ka pā rbaudī jums, tev jā pierā da, ka tieš ā m esi pelnī jis ienirt š ajā pasakā . Un jū s varat iekļ ū t š ajā pasakā š ā dā veidā . Vispirms uz Ankaru jā lido apmē ram divas stundas. Vislabā k ir izmantot viskiju un kolu vai nedaudz vī na, tas ī slaicī gi atvieglo marš ruta sarež ģ ī tī bas izpratni. Pē c tam apmē ram stunda, lai nokļ ū tu autoostā ar autobusu par 11 lirā m. Turklā t jā sē ž nevis autobusā , kas š obrī d atiet, bet gan kreisajā , kurš tuvā kajā laikā neplā no braukt. Galu galā mē s nemeklē jam vienkā rš us ceļ us. Tagad jā ietur maltī te, bet, lai sasildī tu apetī ti, vē lams izskriet cauri visiem milzī gas autoostas stā viem, meklē jot š o dā rgo biļ eš u kasi. Jā cenš as pē c iespē jas vairā k sazinā ties ar autoostas darbiniekiem, kuri runā skaisti un tī ri turku valodā . Starp citu, ir divas biļ eš u kases, un abas atrodas treš ajā stā vā , viena no tā m ir ar 50. numuru, otra ar numuru, kas lielā ks par septiņ desmit. Pē c tam ē diet gardo Iskander Kebab vai ne mazā k krā š ņ o Kofta.

Viņ iem autoostā ir brī niš ķ ī gs restorā ns. "Lē ti un tī ri" - tā mums to raksturoja kasiere. Tad saskandinā m glā zes iesā ktajam ceļ ojumam un dzeram airā nu. Pē c airā na bū tu jauki dzert tē ju no turku krū zē m. Olja, kura visvairā k gribē ja tē ju no š auras turku krū zes, tika atnesta lielā stikla krū zē . Olja ļ oti gribē ja dzert svaigu, nevis airā nu, bet Ž enja teica nemirstī go frā zi "Tu esi Turcijā - dzer ayran! " izklausī jā s kā sauklis turku reklā mai airā nai. Atstā jam dzeramnaudu viesmī lim, jo š is restorā ns tomē r bū s vajadzī gs, lai atgrieztos no pasakas. Tagad 40 minū š u gā jiens pa ļ oti dī vainu pusparku, kas ieskauj autoostu. Un jū s varat doties tā lā k. Ceļ š uz Nevš ihiru aizņ em apmē ram 5 stundas. Nebija tieš ā autobusa uz Goreme, neskatoties uz to, ka internetā tā di bija. Mū su brauciena laikā divi daž ā du firmu autobusi izbrauca 15:00 un 15:30. Biļ etes jā pē rk uz vietas. Š ķ iet, ka autobusu ir vairā k, bet mums tos nepiedā vā ja. Abā m kompā nijā m ir ē rti autobusi un viņ i pietur, lai paē stu. Ja ej pa Ņ evš ihir kompā niju, iedos saldumus un kafiju, tad vē lē tā jiem tiek liets arī Pepsi. Ja dodaties garā m uzņ ē mumam “KomilKoc”, varat apskatī t konfektes, kuras jums nesī s garā m, bet netiks piedā vā tas. Bet viņ i dzers ū deni visu ceļ u. Jebkurā gadī jumā braukš ana ir ļ oti ē rta. Ņ evš ihirā ieradā mies 20:30, Goremē jau bija izbraucis pē dē jais mikroautobuss. Varbū t, ja mē s iekā ptu autobusā pulksten 15:00, mums bū tu laiks. Tad taksometru vadī tā ji piedā vā ja braucienu par 100 lirā m (18 USD). Iekā pā m vietē jā mikroautobusā par pā ris lirā m un devā mies uz pilsē tas centru, lai mē ģ inā tu no turienes nokļ ū t Goreme. Tač u bija viena nianse - sā ka lī t tik stipri, ka centrā bija grū ti pat izlī st no pieturas viziera apakš as. Un nav skaidrs, vai bū s vē l kā di autobusi. Par laimi, mums blakus stā vē ja ķ ī nieš i, kuri izsauca mums taksi. Viņ i paš i plā noja nakš ņ ot Ņ evš ihirā , bet, redzot mū su vē lmi nokļ ū t Kapadokijas sirdī , izsauca arī taksi uz Goreme. Galu galā vienojā mies par 60 lirā m. Tiklī dz visi bija sasē duš ies, taksists nez kā pē c lika Ž enijai nostā ties no priekš ē jā sē dekļ a un nosē dinā t viņ a vietā citu vī rieti. Ž eņ a pielē ca atpakaļ pie mums. Izrā dā s, ka š ā di mums piedā vā ja dalī ties ceļ ojumā . Rezultā tā mē s devā mies par 40 lirā m (7 $). Ne tikai lija stiprā kā lietusgā ze, bet arī aukstums bija tikai krokodils. Mani nodū ra lī dz kaulam. Bet mums č etriem aizmugurē jā sē deklī kļ uva daudz siltā k. Google prognozē ja, ka visu mū su braucienu pusi dienas bū s pē rkona negaiss. Tač u ne velti mē s š o sezonu saucam “Es eju un saule man seko. ” Lī dz Goremē.20 minū tē s nokļ uvā m, lietus mitē jā s.

Gorē ma

Neskatoties uz ierasto nokļ ū š anu, pilsē tas ielas mū s uzreiz iedvesmoja. Š ī s dī vainā s klintis atrodas tieš i pilsē tas ielā s! Viesnī cas, veikali, alas, viss sajaukts uzreiz. Visu skaisti izgaismo nakts apgaismojums un mirgo no nesen beigtā lietus. Vai tieš ā m tā notiek? Tagad mums ir jā atrisina problē ma ar bumbu. Nosaluš i un pā rdzī vojuš i vē tru, bijā m vē lmju piramī das apakš ā . Bija tikai viena vē lme – vismaz lidot ar gaisa balonu vispā r. Pirms mē neš a Oljas draugs uz š ejieni lidoja piecas dienas un beigā s nodziedā ja dziesmu “Lielajā balonā mē s nekad nelidojā m! ” Viesnī cas ī paš nieks solī ja, ka baloni stabili lidos jau no parī tdienas. Tas mū s mierinā ja, un mē s pa vē lmju piramī du pakā pā m nedaudz augstā k, tagad mums bija galvenais mē rķ is, lai skaidrā laikā mū su balons lidotu, un mē s redzē tu rī tausmu. Ir pienā cis laiks ievā kties.

Mū s veda uz mū su divā m alā m. Viena ala ir grezna un plaš a, ar iedobtu dī vā nu klintī un paklā ju pie griestiem, otra ala ir maza, bet mā jī ga. Bet cena ir tieš i tā da pati. Jā nosaka, kurš kurā iekā rtosies visdemokrā tiskā k. Pirmā iespē ja bija “Ļ aujiet Ē rglim vai Astes izlemt! ” Bet tas bū tu ļ oti vienkā rš i! Tam bija jā bū t nedaudz grū tā kam! Bet kā ? Vajag prā ta vē tru! Kā das izsmalcinā tas idejas neradā s, bija variants, kad Daš a guļ mazā , bet pā rē jā s lielajā , variants, kad visi guļ lielajā , variants, kad visi guļ mazā un tusē . lielajā variants, kad pē c 2 dienā m mainā m istabas. Kad neviens neguļ , variants, kad visi tikai guļ , bija arī iespē ja anonī mi balsot. Ī paš nieks sā kotnē ji stā vē ja un jautā ja, ko mē s beidzot izlē mā m. Mē s teicā m, ka tik grū tā jautā jumā nevaram tik ā tri sniegt atbildi un turpinā jā m smieties, š ķ irojot smieklī gos variantus. Pē c 15 minū tē m mē s visi bijā m nokā rtoti. Labā ziņ a ir tā , ka visos gadī jumos viens pā ris meklē ja iemeslu, kā pē c citam pā rim vajadzē tu dzī vot vē sā istabā , un tas ir patieš ā m forš i. Nometa mantas un devā s mieloties uz pilsē tu. Lē cu zupa, pide, cepta jaka ar sē nē m un sieru un citi labumi. Tas bija trieciens diē tai, bet ļ oti, ļ oti garš ī gs sitiens. Manai sievai vajadzē ja samainī t naudu, un, par laimi, viesmī lis restorā nā izrā dī jā s ī stā “Kapadokijas centrā lā banka”, vismaz tā viņ š sevi pieteica.

Š ī brauciena ī patnī ba ir tā da, ka katru dienu jā mostas agri, lai nepalaistu garā m balles. Jū nijā baloni sā k pacelties 04:35. Bumbiņ as jā vē ro no kalniem, kas ieskauj pilsē tu. Ceļ š uz populā rā ko aptauju aizņ ē ma 12 minū tes. Bet mū su viesnī ca atradā s diezgan labi, un arī no mū su terases paveras lielisks skats uz ballē m. Tā tad pirmajā vakarā var krā pties un kalnos kā pt. Ī paš i š odien nav zinā ms, vai tā s balles bū s tā dos laikapstā kļ os. Viens no mums brī vprā tī gi pieteicā s bū t par varoni, kurš piecelsies pirms pā rē jiem un pā rbaudī s, vai ir baloni, un tad pamodinā s pā rē jos. Patiesī bā visi 4:40 izskrē ja uz terasi, gaidot, ka ieraudzī s š o brī numu. Bumbu nebija. Bet no kalniem atskanē ja dā rdoņ a, varbū t tam bija kā ds sakars ar bumbā m. Un visi iznā ca ne ar noskaņ ojumu, un laterna arī nodevī gi spī dē ja acī s. Man bija labs iemesls garastā vokļ a trū kumam - pirms piecā m minū tē m sapņ oju, ka ejam skatī ties balles, un tur toastmaster sā ka visus izklaidē t ar stulbiem konkursiem. Mē s stā vam kā pie saknes un skatā mies tukš ā tā lumā . Teicu, ka laterna mani sanikno un tagad viņ š sā ka saniknot visus trī s. Tā tad kaut kā du iemeslu dē ļ mū su varonis ir pazudis. Viņ š guļ , viņ š teica, ka cer, ka nebū s balonu))) Mē s turpinā m skatī ties uz mā nī go laternu. Un tad aiz laternas tā lu tuksnesī paskatī jā s gabals no citas laternas! Joks, protams, bumba izlē ca! Uzskrē jā m uz augstā ku terasi, tuksnesī varē ja redzē t pā ris desmitus balonu, kas pamazā m piepū š ā s. Mū su varonis tika pamodinā ts, un tagad mē s visi esam daļ a. Debesis bija apmā kuš ā s, iekš ā arvien vairā k pieauga intriga, ka rī t gribas skaidras debesis. Baloni sā ka piepū sties arvien vairā k, pirmie sā ka pacelties no zemes.

Baloni visi pacē lā s un pacē lā s, 30 minū š u laikā debesī s pacē lā s aptuveni 150 baloni. Š o briļ ļ u diez vai var saukt par skaistu, tas ir kaut kas daudz augstā ks, it kā jū s skatī tos labā kos ekrā nsaudzē tā jus jū su darbvirsmai. Daž ā du attā lumu bezsvara bumbiņ as lidinā s it kā kosmosā , tā s ir spalvas. Manī tajā brī dī viss kļ uva tikpat bezsvara. Tas ir kā pirmo reizi redzē t zaļ os Karpatus. Tie ir mirkļ i, kas kļ ū st par nenovē rtē jamiem dā rgakmeņ iem atmiņ u muzejā . Pat nav skaidrs, kas ir skaistā ks, skatī ties uz bumbiņ ā m vai pacelties debesī s. Stunda maģ ijas un var doties tā lā k pa gultā m. Apmē ram 10 minū tes nogulē juš ies ar Daš u nonā cā m pie secinā juma, ka tagad jā sā k marš ruts, kamē r debesī s ir vismaz nedaudz zilas, pē c prognozes pē cpusdienā bū s pē rkona negaiss. Tā kā spē ku skaits ir atš ķ irī gs un arī izvē les marš rutos ir atš ķ irī gas, ir optimā li izsekot atseviš ķ i. Ieslē dzā m mobilo internetu un nemitī gi apmainī jā mies iespaidiem no marš rutiem. Ap 6 no rī ta sā kā m savu pā rgā jienu uz Sabel ieleju.

Saber Valley

Mē s izvē lē jā mies š eit norā dī tos marš rutus. Marš ruts sā kā s ā rpus pilsē tas. Pa ceļ am mū s gaidī ja kafejnī ca ar gardā m maizī tē m, pī rā giem un citiem turku gardumiem.

Marš ruta sā kumā mū s sagaidī ja gids - suns Rubijs. Sunim bija neticams talants sabojā t fotogrā fijas ar smieklī gā m pozā m. Mē ģ inā jā m Rubijam paskaidrot, ka varam iztikt arī bez viņ a, bet viņ š uzstā ja, ka bez gida marš rutos iet nav iespē jams. Labi, iesim kopā . Interesantā kais ir tas, ka, š ķ irstot citu tū ristu bildes, pamanī ju, ka suņ i-pavadoņ i Kapadokijā ir ierasta lieta.

Sā kumā mū s gaidī ja autentiski koki, kas karā jā s ar acī m no ļ aunas acs, podi ratos un pat divi citplanē tieš i. Š ī pasaule ir tik interesanta, vē l nesen mū s š okē ja fakts, ka skatī jā mies nā ru izrā di, tagad satikā m paš us citplanē tieš us. Starp citu, Kapadokijas skati lieliski iederē tos filmas “Kin-dza-dza” bildē .

Tikmē r suns darī ja visu, lai atmuguriski iekļ autos visā s fotogrā fijā s. Mē ģ inā jums skriet uz skaistu panorā mu ā trā k par suni izvē rtā s par fotogrā fiju, kurā Daš a, š ķ iet, sacenš as ar savu medī bu draugu!

Saber Valley ir viena no skaistā kajā m ielejā m š ajā rajonā , tā s ī patnī ba ir tā da, ka var ne tikai kā pt starp akmeņ iem, bet arī staigā t tieš i gar virsotnē m. Bonuss tiem, kas marš rutā dosies agri, bū s baloni, kas gleznaini lidinā s panorā mas fotogrā fijā s.

Kad esam uzkā puš i virsotnē s, varam doties lejā š aurā kanjonā . Kā pš ana virsotnē s daž kā rt nav pilnī gi droš a, tā pē c esiet modrs un uzmanī gs. Trī s dienu marš rutos vienreiz nedaudz paklupu, bet veiksmī gi piezemē jā s uz rokā m. Tas bija biedē još i. Kad nokā pā m š aurajā kanjonā , mū su Rubijs sā ka saspringti gaudot, likā s, ka aiz lī kuma notiks kas negaidī ts. Kanjona š aurums un augstums bija patī kami aizraujoš i. Pē c apmē ram piecu minū š u pastaigas mē s sasniedzā m trī s metrus augstas kā pnes.

Š ķ iet, ka suns no tā baidī jā s, viņ a acī mredzot labi zinā ja par kā pnē m. Nu, Rubij, mums beidzot š eit bū s jā atvadā s. Mē s nokā pā m lejā pa kā pnē m un devā mies tā lā k, Suns sā ka gaudot un pieprasī t, lai mē s atgriež amies. Bet pat pie optimā lā kajiem scenā rijiem mē s viņ u nelaidī sim lejā pa kā pnē m. Gā jā m kā das piecas minū tes, bet rieš ana nerimā s. Kaut kas bū tu jā dara, bet patiesī bā , ko mē s varam darī t? Un suns var droš i atgriezties pa to paš u ceļ u, kas gā ja ar mums, jo ī paš i tā pē c, ka ceļ š ir tikai viens. Tač u vienā jaukā brī dī Rubijs mū s panā ca, tomē r atrada veidu, kā nokā pt, par drosmi mū su uzticī gajam sunim, atgriež oties no kanjona, tika apbalvots ar salami nū ju. Tiesa, kamē r es izgā ju no veikala ar desas kociņ u, viņ a vietā sē dē ja cits suns ar tā du paš u skatienu, it kā bū tu kopā ar mums izstaigā jis visu kanjonu. Bet mē s atradā m Rubiju un apbalvojā m viņ u. Pamazā m Saber ieleja pā rgā ja Rož u ielejā .

Š ī ieleja bija visplaš ā kā no visā m. Ja visā s ielejā s varē ja iziet tikai pa takā m, tad š ajā ir pilnī ga rī cī bas brī vī ba. Un, ja jū s uzmanī gi ieskatā ties akmeņ ainajā s alā s, jū s pat varat atrast veselus tempļ us ar kolonnā m iekš ā . Viņ i atrada arī diezgan interesantu divstā vu alu ar virvi kā pš anai, bet viņ i neuzdroš inā jā s kā pt.

Ceļ ā bijā m tikai daž as stundas, tač u š ajā laikā uzstā dī jā m absolū tu rekordu. Mū su uzlā dē tais akumulators rā dī ja, ka uzlā de ir gandrī z izlā dē jusies. Š o pā ris stundu laikā mē s uzņ ē mā m vairā k nekā trī s simtus fotoattē lu. Par laimi, mū su viesnī cā ir otrs tā da paš a veida akumulators. Un tū lī t sā ksies brokastis. Un no plaš ā s rozā ielejas ir viegli atgriezties pilsē tā un pē c tam sā kt no tā s paš as vietas. Kopumā viss liecinā ja, ka var paņ emt pauzi.

Mū su Rubijs arī gribē ja iekļ ū t viesnī cā , bet es aizvē ru ā rdurvis. Kamē r mē s uzkā pā m uz otro stā vu, suns jau skatī jā s uz mums no citā m atvē rtā m durvī m otrajā stā vā . Mē s ieradā mies brokastī s un pastā stī jā m Oļ ai un Ž enjai par viņ u iespaidiem par marš rutu uz Sabel ieleju. Mē s burtiski bijā m emociju pā rņ emti. Olja pamanī ja, ka tagad bū s interesants brī dis ceļ ojumu vē sturē , pirmo reizi pē c mū su stā sta viņ i varē s atkā rtot mū su marš rutu tikai 30 minū tē s, nevis ierasto divu gadu laikā . Brokastis bija diezgan labas, kopumā lieliski, ka atgriezā mies. Tiesa, jau pavisam drī z tiek prognozē ts spē cī gs pē rkona negaiss un atgrieš anā s brokastī s var bū t mū su pē dē jais š ī s dienas piedzī vojums. Pabrokastojā m un skrē jā m turpinā t savu marš rutu.

Alas, protams, sanā ca ievē rojamas, tā teikt, katrai gaumei. Mū su ceļ š veda uz Č avuš inas pilsē tu. Tač u bū tu pā rā k viegli viņ u sasniegt tieš i. Par laimi, papildus tieš ajam ceļ am ir arī ceļ š , kas iet pa labi un ieiet Sarkanajā ielejā . Un tad, kad izbrauksim no Krasnajas, bū sim 400 metrus tā lā k nekā tagad, bet apmetī sim apli pa ieleju kā dus trī s kilometrus.

Sarkanā ieleja

Š eit, š ķ iet, mē s iesim cauri vienai vai divā m ielejā m, un tad viss bū s vienmuļ i, bet nē ! Pilnī gi visas ielejas izskatā s savā dā k. Piemē ram, Sarkanajā ielejā ir tā di forš i brī ž i kā uzkā pt 15 metrus pa kā pnē m, kas pā rtop tumš ā tunelī , caur kuru jā iziet ar lukturī š iem.

Un pats labā kais, lai cik karsts bū tu, nevajag ņ emt lī dzi daudz ū dens, pat visattā lā kajos ieleju nostū ros ir skaists templis, kura tuvumā noteikti tiks pā rdots lē ts ū dens .

Pa Sarkano ieleju nokļ uvā m paš ā augš ā , no kurienes paveras elpu aizraujoš s skats uz kanjonu ar ielejā m. Un vē l ir zaļ i iestā dī ta zā le, mī kstā s mē beles, š ū poles ziedos, kafija, saldē jums un ķ ekars saldumu. Patiesī bā tai vietai piebrauc ceļ š un š eit laiku pavada vietē jie iedzī votā ji, kuriem ir slinkums, lai dotos lejā uz ielejā m.

Spē cī ga pē rkona negaisa ar lietu vietā saule skaidrajā s debesī s ieguva spē ku, pā rvē rš oties no siltas uz karstu. Protams, mums bija saules aizsargkrē ms un pat saules aizsargkrē ms, bet tas viss tika veiksmī gi atstā ts istabā , jo no rī ta pat necerē jā m, ka pē c tik daudziem veiksmī giem saulainiem braucieniem prognoze atkal bū s nepareiza. Mums par laimi š ī s bija pā rejas dienas no ledus ciklona uz vasaras karstumu. Nofotografē jā mies uz zā les, apkrā vā mies ar pistā cijā m un turpinā jā m ceļ u.

Tiesa, skats uz ielejā m zem svelmes saules bija nedaudz satraucoš s, un acī mredzot paš ā vasaras pilnbriedā š ā ds brauciens varē ja beigties slikti. Bet š obrī d joprojā m ir karsts. Marš ruts pa Sarkano ieleju bija ļ oti neparasts, bija pat gaiteņ i cauri akmeņ iem ar malu pā ri klintij.

Daž kā rt gribē jā s iet pa diviem ceļ iem uzreiz, bet nā cā s izvē lē ties vienu. Lielā ku pā rliecī bu radī ja maps me kartes, kur visi š ie ceļ i bija labi uzzī mē ti. Google bija pā rliecinā ts, ka mē s vienkā rš i ejam pa mež u.

Č avuš ins

Pē c daž u stundu jautra pā rgā jiena nokļ uvā m Č avuš inā . Š eit mē s esam atzī mē juš i pili.

Mē s skatā mies ā rā pa logu.

Tas bija kalns, ko veidoja cauri alā m, š ķ ietami seno cilvē ku debesskrā pja analogs. Turklā t augš ē jos stā vos ir daudz tū ristu, bet kā viņ i tur nokļ uva, ir galī gi nesaprotams. Ilgi griezā mies un meklē jā m kā pumu, beigā s nolē mā m cietoksni paņ emt ar vē tru! Un lū k, ne velti noskatī jos visas “Troņ u spē les” sē rijas, noteikti zinā ju, ka kā dreiz tas mums noderē s. Mē s uzkā pā m augš ē jos stā vos tā , kā filmā savvaļ as dzī vnieki kā pa pa sienu! Bija vē l forš ā ks variants - vienkā rš i uzlidot uz pū ķ a, bet mē s nolē mā m kā pt augš ā bez lieka patosa. Grū ti noticē t, ka tik daudz tū ristu augš ē jos stā vos arī izmantoja kulta filmas prasmes.

Kamē r mē s izpē tī jā m visus kaktus un spraugas, arī Oļ a un Ž eņ a sā ka kā pt. Tikai š eit ir dilemma. Viņ i precī zi nezina, kur bija iespē jams tā uzkā pt, un mē s nezinā m, kur tieš i tagad nokā pt. Bija viena dī vaina vieta, bet Ž eņ a nolika visus savā s vietā s ar savu frā zi “Puiš i, atgā dinu, mums rī t balle! ”. Bet es nemaz negribē ju riskē t ar bumbu. Eh, vē l vajadzē ja uzlidot uz pū ķ a. Tagad atlika tikai izdomā t, kā pā rē jie nolaidī sies.

Es pat atradu slē ptā s kā pnes. Turklā t koka kā pnes iedvesa vē l mazā k pā rliecī bas nekā neatkarī ga nolaiš anā s. Galu galā viss izrā dī jā s banā li un vienkā rš i - vienuviet bija parastie soļ i nolaiš anai un augš upejai. Vispā r cietoksni paņ ē ma, tagad bū tu jauki svinē t uzvaru! Izvē lē jā mies restorā nu bez cilvē kiem, veicā m pasū tī jumu. Viesmī lis piezvanī ja maš ī nai pa telefonu, nodeva mū su pasū tī jumu maš ī nai, maš ī na aizbrauca uz citu restorā nu un pē c 20 minū tē m atveda mū sē jo un traukus. Tieš i uz paplā tes. Tas bija ļ oti dī vaini, ī paš i tā pē c, ka izskatā s, ka š oferis pē c mū su pasū tī juma devā s vismaz uz Stambulu. Toreiz man tas vē l likā s dī vaini. Bet ceļ ojuma beigā s mē s jau bijā m beiguš i brī nī ties par š ā diem sī kumiem. Vai esat kā dreiz domā juš i, ka varbū t mē s dzī vojam simulā cijā ? Visticamā k, par to domā ja. Un vispā r, iespē jams, ka tikai tu esi ī sts, un visi apkā rtē jie kā matricā vienkā rš i piedzī vo tavu attieksmi pret daž ā diem pasaules aspektiem. Es mē ģ inā ju apsvē rt š o teoriju vairā k nekā vienu gadu un no daž ā diem leņ ķ iem, bet es neatradu pierā dī jumus. Patiesī bā lī dz š im ir tikai daļ ē ji pierā dī jumi "YUNGA kvantu pieredzes" formā , bet, visticamā k, tā ir tikai tā , ka cilvē ce vē l nav spē jī ga izskaidrot visas kvantu parā dī bas. Bet tas, kas notika š ajā restorā nā pā ris dienas vē lā k, ir gandrī z tieš s virtualitā tes pierā dī jums. Ielidoja zvirbulis un lidinā jā s. Viņ š stā vē ja un skatī jā s tā lumā . Pirkstu siš ana viņ am apkā rt nedeva nekā du efektu. Viesmī lis atnesa viņ am bļ odu ar ū deni un piespieda to cieš i tā , lai tas pieskartos zvirbulim. Zvirbulis tikai skatī jā s tā lumā un reizē m nedaudz pagrieza galvu. Kopā ar zvirbuli visi, kas uz viņ u skatī jā s, sā ka karā ties. Likā s, ka tagad bū s risinā jums, bet 10-15 minū tes vispā r nekas nenotika. Tad zvirbulis sakrā va ķ ekaru un turpinā ja karā ties. Varbū t tas vienkā rš i pā rstartē ja vai pā rkarsa. Sā ku googlē t, ko darī t ar pā rkarsuš iem zvirbuļ iem, atbildot saņ ē mu tik daudz prā tu satriecoš u saturu, ka gandrī z pats iegā ju rebootā . Pagaidā m teiksim, ka internets nespē j atbildē t uz š o jautā jumu, bet rezultā ti ir tā di, ka filozofi nespē s atrast loģ isku ķ ē di mū ž a garumā . Kad zvirbuļ a pā rstartē š ana tika veiksmī gi pabeigta, tas sā ka lē kt. Zvirbulis veikli pagaidī ja brī di, lī dz visi apjucis un vienkā rš i pazuda, it kā zvirbuļ a nebū tu. Lai gan viņ š atstā ja baru.

Man bija ilgi jā gaida ē diens, un tas sā ka nedaudz nospiest izsalkuš os nervus. Bet, tiklī dz nogarš ojā m š o lielisko š aš liku, mē s restorā nam visu piedevā m. Ir labi, ja sā kat marš rutu pulksten 6:00. Š ķ iet, ka š odien ir pagā juš as tik daudzas ielejas, un priekš ā vē l puse dienas) Pie izejas no Cavusin ir lieliski dabiski stabi ar cepurē m. Tā ir vienkā rš i lieliska vieta fotogrā fijā m. Mē s joprojā m nezinā m, cik skaista ir Stounhendž a, bet ī stie piekā rtie akmeņ i ir tieš i š eit)

Aiz pī lā riem sā kas vesela ieleja, bet visu ieleju apmeklē š ana vienā dienā arī nav ledus) Mē s devā mies uz pieturu gaidī t mikroautobusu atpakaļ uz Goreme. Kamē r gaidī jā m mikroautobusu, pie mums apstā jā s maš ī na, kā ds vī rietis pastiepa spaini ar ķ irš iem un uzstā ja, lai paņ emam sev ķ irš u ķ ekaru. Cik mī ļ i tas ir! Tikko pacienā jā m ar ķ irš iem! Un š eit nā k autobuss. Bija nedaudz dī vaini apzinā ties, ka š odienas vairā ku kilometru un vairā ku ieleju marš rutu ar mikroautobusu pa š oseju var izbraukt aptuveni č etrā s minū tē s. Un mē s esam atpakaļ savā mā jī gajā alā ! Vakari š ajā braucienā bija zī mī gi, jo katru vakaru ir iespē ja tikties pie kopī ga galda ar saviem mī ļ ajiem draugiem un pā rrunā t visus dienas iespaidus, un to tieš ā m bija tū kstoš iem.

Jā , kur tur tū kstoš iem, miljonu! Un atklā jā s ļ oti interesants fakts. Neskatoties uz to, ka mums bija kopī gi plā noš anas un klā š anas marš ruti, patiesī bā marš ruti izrā dī jā s ne tikai daž ā di, bet vienas un tā s paš as vietas varē ja bū t pilnī gi atš ķ irī gas. Piemē ram, daudzlī meņ u alā -cietoksnī Č avuš inā mē s uzdū rā mies sodrē ju un parafī na klā tai telpai, bet pē c 40 minū tē m Olja un Ž eņ a jau nofotografē ja telpu, kurā dega desmitiem sveč u. Un Sabel ielejā mū su marš ruti izrā dī jā s pavisam citi, jo, klaiņ ojot pa virsotnē m, nejauš i uzdū rā mies uz nobraucienu, un Oļ a un Ž eņ a devā s tā lā k pa virsotnē m. Katru vakaru dzima mē mes un nemirstī gi citā ti. Piemē ram, vietē jo alu smagumu varē ja noteikt pē c sarkanajā m svī trā m uz Ž enjas galvas. Ja, izejot no alas, viņ am nebija laika laicī gi noliekties, tad uz viņ a galvas ir vē l viena svī tra. Diena š odien bija hiperpiesā tinā ta, 21:30 jau gulē jā m bez pakaļ kā jā m. Mū su nā kamā diena sā kā s 03:40 naktī . Tā bija ī paš a diena - Oljai bija dzimš anas diena, un mū s gaidī ja balons! Debesis bija skaidras un uz vē lmju piramī das devā mies no “Lido skaidrā s debesī s” uz “Lido ar skaistu balonu”. Smieklī gi bija tas, ka starp 150 baloniem lidoja viens pelē ks ar milzī gu uzrakstu “Potenciā ls”, tač u visbiež ā k tas tika pagriezts tā , ka tika lasī ts tikai vā rds “Potency”.

Katru dienu mums bija sacensī bas, lai pirmais starp bumbā m ieraudzī tu potenci. Un visi klusī bā uztraucā s, vai potence nebū s mū su balle. Tik agri pamodā mies ne tikai mē s, bet arī mū su vecais draugs Rubijs, kurš ļ oti ē rti iekā rtojā s mū su terasē uz soliņ a, atspiedies uz maniem ž ū stoš ajiem T-krekliem. Acī mredzot suns naktī nolē ma, ka viņ ai nav labi gulē t uz ielas un pā rcē lā s uz mū su terasi. Kad Rubijs piecē lā s kā jā s, viņ š izaicinoš i berzē ja savu dupsi uz maniem T-krekliem, bet nolē ma neiet ar mums uz balli.

Atgriež oties Kijevā , Olja pastā stī ja par savu pieredzi, ka Kapadokijā bū š ot daudz ķ ī nieš u, tač u, kā saka, lai pā rstā tu no kaut kā baidī ties, vajag tam pietuvoties. Tā pē c mū su grupas transfē ra mikroautobuss tika piepildī ts ar ķ ī nieš u valodu. Un mū su balons, protams, arī ) Skrejceļ š ar baloniem izskatī jā s forš i, tie ir tik gigantiski, tie visi ir daž ā di, tie ir piepū sti ar jaudī giem kompresoriem.

Kad balons ir piepū sts lī dz noteiktam izmē ram, tie sā k ieslē gt uguni. Visa š ī gatavoš anā s palaiš anai bija ļ oti aizraujoš a, kā tas lidos uz gaisa balona pirmo reizi? Grozā ievietoti 24 cilvē ki, kas izvietoti atseviš ķ os sektoros pa trī s. Tā rezultā tā ikvienam ir pietiekami daudz vietas, lai apbrī notu. Domā jā m, ka uz bumbas bū s auksti, tač u pastā vī gā uguns izdalī ja patī kamu siltumu.

Bumba no zemes pacē lā s ļ oti raiti, vistā lā k apņ ē ma prieks, emocijas, eiforija. Visa pieredze ir pazudusi. Mums bija patieš ā m skaists balons un skaidras debesis. Kapteinis, piebā ž ot gā zi, sā ka spē lē t melodiju ar dvē selē m. Es palū dzu viņ am atskaņ ot skaņ darbu "Daudz laimes dzimš anas dienā ". Vī rietis teica, ka nekad nav mē ģ inā jis spē lē t tā du melodiju un tagad tā bū s pirmā reize - “Pshik, zilch-zilch-zilch zilch-zilch !! ! ” Visa balle sā ka priecī gi dziedā t Oljai dziesmu.

Mū su balons sā ka veiksmī gi lidot pā ri Saber Valley, un mē s varē jā m apmainī ties ar marš rutiem un precī zi noteikt, kur slē pjas nolaiš anā s kanjonā . Cilvē ki uz zemes mums pamā ja ar roku, visi priecā jā s un priecā jā s. Pē c pā rlidojuma ielejā m sā kā m kā pt 400 metru augstumā . Bumbiņ as nā ca un nā ca. Bumbu kapteiņ i pa radio ir savienoti ar centrā lo dispeč eru, kurš kontrolē ja visu floti. Mums teica, ka 100 jau ir debesī s un vē l 50 pacelsies 30 minū š u laikā . Mē s kā pā m arvien augstā k, kapteinis paziņ oja: "Uzmanī bu, rī tausma! " Aiz kalna parā dī jā s sarkanā saule, tā bija priecī ga un romantiska.

Kad es Oljai teicu: "Cik brī niš ķ ī gi viss izrā dī jā s, kur gan varē tu bū t labā k? " Š ajā brī dī viens ķ ī nietis nometā s uz ceļ gala un bildinā ja savu draudzeni, tas bija mī ļ i lī dz asarā m. Š ī s 50 minū tes gaisā bija vienkā rš i fantastiskas un neaizmirstamas, man gribē jā s lidot un lidot arvien vairā k.

Bet sā kā s nosē š anā s. Arī diezgan interesanta pieredze. Visi pietupā s pē c komandas un turas pie ī paš ā m margā m. Tiklī dz bumba spē cī gi ietekmē zemi, pieci vī ri kā nindzjas sitas pa grozu no zemes, neļ aujot tam lidot atpakaļ . Tad stabilizē tais balons veic ļ oti mazu pacelš anos un apsē ž as uz maš ī nas piekabes, tad visi tiek atbrī voti. Bija prieka saucienu okeā ns! Mē s to izdarī jā m!! !

Viss pirms gada plā notais piepildī jā s ar precizitā ti lī dz milimetram! Tagad mums vē l bū s pusotra stunda laika lī dz brokastī m gulē t un varam droš i turpinā t ceļ u! Š ī s bumbiņ as noteikti bija katra santī ma vē rtas.

Tagad pie lietas: ceļ ojums uz Kapadokiju ir jā plā no, ņ emot vē rā sliktu laika apstā kļ u risku, vismaz trī s dienas.

Patieš ā m, vē ja gadī jumā baloni var nelidot dienā m ilgi. Bumbiņ as ir jā rezervē pē c iespē jas ā trā k. Ir arī vē rts padomā t, ka ceļ š uz Goreme caur Ankaru aizņ em vienu dienu, tā pē c bū s fiziski un garī gi grū ti atbraukt uz š ejieni tikai uz dienu un pē c tam vē l vienu dienu, lai nokļ ū tu mā jā s. Mums bija trī s pilnas dienas Kapadokijā , un tas bija pareizi.

Pa to laiku es sekoju Harijam Poteram uz neaprakstā mo durvju pusi. Istaba valdī ja krē slā , bet labi bija saskatā mas telpas aprises un zē ns ar zibens spē rienu uz pieres. Harijs piegā ja pie durvī m un atvē ra tā s. Aiz durvī m pie sienas karā jā s daudz daž ā du formu balalaikas. Tagad es zinu, kur glabā balalaikas. Lai gan, godī gi sakot, instruments vairā k lī dzinā jā s vijolei. . .

Nozvanī ja modinā tā js, laiks brokastī s. Ja kā dreiz sapņ oš u par turpinā jumu stā stam par Hariju Poteru un balalaiku slepeno velvi, noteikti par to rakstī š u stā stā . Ē dā m no vē dera, tagad varam turpinā t.

Skaistas Kapadokijas ielejas. Turpinā jums

Š odienas marš ruts sā kā s ar ekskursiju pa Goreme. Tie atrodas mazā k nekā.15 minū š u attā lumā . Š ī s ir vietas, no kurā m katru rī tu visi skatā s balles. Vieta patieš ā m ir fantastiski skaista, turklā t jebkurā diennakts laikā . No š ejienes paveras labs skats uz visu pilsē tu. Ejot uz aptauju, Daš a atcerē jā s, ka istabā bija aizmirsusi cepuri. Kad Daš a atgriezā s ar cepuri, mū su draugs Rubijs jau man uzticī gi kalpoja. Sā kumā viņ š vienkā rš i apgū lā s gulē t man blakus ē nā , bet, kad es mē ģ inā ju klusi izgā zties, viņ š tikpat klusi man sekoja. Kamē r mē s sū cā m starus no rī ta Kapadokijas panorā mas, suns dabū ja sev pī rā gu. Mē s plā nojā m doties lejā uz Mī lestī bas ieleju-2. Diena bija karsta, saule agresī vi apgaismoja katru kanjona kaktiņ u. Bet tas neapturē s drosmī gos ceļ otā jus? Sā kā m nolaiš anos. Ieleja mū s sagaidī ja nedaudz specifiski. Kā jas sā ka uzbrukt daž u augu plā niem un adatas asiem pavedieniem. Augs izskatā s pē c kvieš iem, tikai ar gariem matiem. Mati ir tik plā ni, ka izurbā s cauri sandalē m un sā pī gi ierakā s kā jā s. Bet mū su Rubijam ir vienalga, cik daudz, viņ š gan izgā ja, gan izgā ja. Viņ am pievienojā s pat draugs – melns suns Bokss. Boksam bija osmaņ u dizains, tač u tas skrē ja pietiekami ā tri. Valley of Love-2 izskatā s diezgan labi, ir pieejamas tematiskā s kolonnas.

Bet manā mi zemā ks par pā rē jā m ielejā m. Pē c ī sā s trases nokļ uvā m greznā restorā nā , kur papildinā jā m ū dens krā jumus, Rubijs uzreiz izrā va sev gaļ u, un Boks nolē ma palikt. Drī z vien nonā cā m pie vienas no galvenajā m apskates vietā m – El Nazar baznī cas. Ieeja nav dā rga, 6 liras, kas ir aptuveni dolā rs. Baznī ca ir arī ala, kurā ir saglabā juš ā s freskas uz sienā m.

Kad iegā jā m baznī cā , Rubijs sā ka mums sekot. Tač u š ī s atrakcijas izcilā kais ir ī paš nieks, kurš dzī vo tuvē jā alā . Viņ am patī k tē rzē t, viņ š teica, lai pē c baznī cas jā iet uz balož u alu un tad jā atgriež as pie viņ a pē c turku tē jas. Senatnē balož i š ajā s vietā s tika ļ oti novē rtē ti un tika mē ģ inā ts audzē t pē c iespē jas vairā k, kā rezultā tā balož iem tika rezervē tas veselas alas. Kad iegā jā m baznī cā , Rū bijs gribē ja nā kt pē c mums, pie ieejas viņ š sastapa saimnieka acis. Noskaidroju, ka suns nav mū su, uz ko saņ ē mu negaidī tu atbildi: “Es zinu, tā pē c viņ a ir mana) Viņ a biež i nā k pie manis dzī vot. ”. Bet pats intriģ ē još ā kais ir tas, ka tagad uzzinā sim Rubbija ī sto vā rdu un uzzinā sim, cik spē cī gas ir manas ekstrasenses spē jas, kuras tik gudri nogulē ju lī dz š im laikam, uzkrā jot savu gadu enerģ iju un gudrī bu, lai pā rsteigtu saimnieku. par suni un š ī stā sta lasī tā jiem š odien. Tā pē c atvediet bē rnus prom no ekrā niem un, dā mas un kungi, apsē dieties — atbilde varē tu bū t nedaudz pā rliecinoš a.

Lai gan, ko es jokoju, diez vai kā ds ticē s š ā dai sakritī bai. Mū su suni, pareizā k sakot, saimnieka suni sauc Findiks! Eh, acī mredzot viņ i mani neaicinā s uz ekstrasensu cī ņ u.

Zemi ieleja

Nā kamā ieleja bija neparasti zaļ a un vietā m purvaina, saukta par Zemi ieleju. Tiesa, pā rgā jiens pa blī vi aizauguš o ieleju bija nedaudz biedē još s. Olya un Zhenya vakar satikā s ar garu č ū sku (ilgi - pē c Oljas teiktā ). Un Zemi ieleju kaut kā saskaņ ī gi joprojā m sauc tā...Braucot cauri š ai ielejai, bijā m modri. Bet tā ds zaļ š marš ruts, arī ar upi, š ajā s vietā s bija pavisam negaidī ts. Pa ceļ am sastapā s ar izcilā m alā m un kā pumiem uz panorā mā m. Rezultā tā ieleja mū s aizveda uz Uč isaras pilsē tu. Š ī pilsē ta mums un Daš ai izraisī ja kultū rš oku. No attā luma tas izskatā s pē c Cū kkā rpas.

Patiesī bā tā s ir simtiem mazu mā ju, pā r kurā m paceļ as augsta pils-ala. Ieeja par nominā lo maksu 9 liras (1.5 USD). Cik brī niš ķ ī gs ir skats uz š o pilsē tu. Ja es to bū tu redzē jis filmā , es bū tu pā rliecinā ts, ka tā ir datorgrafika.

Kā piens nav garš , bet no paš as augš as visa Kapadokija ir burtiski pilnā skatā . Ap š o brī di es sā ku justies tā , it kā es iemī lē jos š ajā reģ ionā . Lejā , pils pakā jē , atrodas vē l divas interesantas pilis, kurā s var no sirds uzkā pt un skatī ties uz bī stamā m klintī m.

Un pati pilsē ta ir veidota diezgan labi, ir vairā kas vietas, no kurā m var tieš i redzē t perfektu skatu uz pilsē tu un augsto klinš u pili.

Mani tik ļ oti aizrā va skats, ka es nepamanī ju koku, kas bija karā jā s ar "acī m no ļ aunas acs". Kad iedziļ inā jos ar galvu, manas acis trī cē ja tik draudī gi, ka gandrī z sā kā s pirmais acu uzmetiens Turcijas vē sturē . Jau vairā k kā puse dienas bija pagā jusi, un mē s veicā m patieš ā m garu un grū tu marš rutu, bet entuziasms no redzē tā s pilsē tas bija tik jū tams, ka autobusa vietā nolē mā m atgriezties pilsē tā caur citu ieleju.

Man bija jā iet ā tri, jo pē rkona mā konis klusi pielī da pilsē tā . Atgrieš anā s marš ruts mums neizdevā s, Balož u ieleja izrā dī jā s skaistā kā no mū sdienu ielejā m. Š ai ielejai ir ļ oti neparasta klinš u struktū ra, kas nepā rprotami atš ķ iras no visā m iepriekš ē jā m ielejā m. Mē s nokļ uvā m viesnī cā nepilnas stundas laikā , un esam atpakaļ savā dzimtajā Yarrr alā! ! ! Š ovakar sarī kojā m ī stus svē tkus vienā no Goreme iespaidī gā kajiem restorā niem, nosvinē jā m Olina dzimš anas dienu.

Izmē ģ inā jā m visu turku saldumu klā stu un gardos vietē jos ē dienus. Tā bija ļ oti neparasta dzimš anas diena, mē s nekad neesam staigā juš i dzimš anas dienā ā rzemē s))) Un atkal visvē rtī gā kā un unikā lā kā ir iespaidu un emociju apmaiņ a no š odienas marš rutiem. Sē dē jā m uz terases jautri un smejoties. Pilnmē ness sā ka lē kt pā ri kaimiņ u klintij, un bija pat tā ds brī dis, kad burtiski uz sekundi uz mē ness fona pazibē ja kalnā stā voš ie tū risti.

Savukā rt pā r tā lā m pilsē tā m plosī jā s pē rkona negaiss. Nezinu ar kā du brī numu, bet man izdevā s pierunā t visus pirms gulē tieš anas atkal uztaisī t nelielu trasi un uzkā pt skatu laukumā , paskatī ties uz zibeni pā r pilsē tu. Bet pat ne tik daudz zibens, cik skats no nakts Gö reme bija vienkā rš i burvī gs. Un pats apbrī nojamā kais ir tas, ka jums pat nav jā lido tā lu uz Ķ ī nu, lai iegū tu tik skaistumu, š eit viss ir tieš i pie jums, Turcijā . Kopumā Turcija mū s atkal pā rsteidza ar savas valsts skaistumu. Un pirms gulē tieš anas obligā tie salidojumi ar kaiju uz terases. Tovakar Ž eņ a vē l visiem piedā vā ja nogarš ot oriģ inā lo turku dzē rienu, tač u, tā kā dzē riena garš a ļ oti atgā dinā ja rasolu, dzē riens nevienu ī paš i neuzrunā ja. Bet restorā nā izmē ģ inā jā m ļ oti garš ī gu nacionā lo dzē rienu no hibiska.

Pamosties puspiecos no rī ta jau ir normā li. Vienī gais brī dis - pilnī gi visiem bija vai nu satraucoš i sapņ i, vai pilnī gas muļ ķ ī bas. Š odien nolē mā m sagaidī t balonus no galvenā Goreme skata. Bija skaisti, pat neskatoties uz to, ka š eit pulcē jas gandrī z visa pilsē ta, vietas pietiek visiem. Bet mans personī gais viedoklis ir tā ds, ka baloni ir vienlī dz skaisti skatoties no daž ā dā m pilsē tas daļ ā m, galvenais ir pakā pties augstā k.

Š is, iespē jams, ir viens no maniem mī ļ ā kajiem stā stiem, kamē r es to rakstu, atkal esmu kopā ar draugiem Kapadokijā un nevē los, lai tas beidzas, bet tomē r sā kas mū su pē dē jā pilnā diena. Ž ē l, ka brokastis viesnī cā sā kas 8:00. Mums bū tu ē rtā k marš rutu sā kt uzreiz pē c baloniem.

Avanos

Lī dz pilsē tai jā brauc 40-50 minū tes. Ne ilgi. Karstais asfalts zī mē ezeru attē lus, tie atspoguļ o braucoš ā s automaš ī nas. Cik skaistas un bī stamas ir mirā ž as. Š ķ iet, ka š odien bū s karsta diena. Avanos pilsē ta pie mums ieradā s burtiski no pirmā s minū tes. Pilsē ta ir maza, bet ir visi nepiecieš amie elementi omulī gai pastaigai - ē nainas alejas, tiltiņ š pā r upi, omulī ga moš eja starp zaļ iem kokiem, kaudzi darbnī cu ar podiņ iem, var ieiet darbnī cā s un visu apskatī t .

Cenas ir par kā rtu zemā kas nekā Goremē . Turklā t ir pat McDonald's un Starbucks! Pā ris stundas pastaigai pa pilsē tu tikai mī ļ ai dvē selei.

Nevarē jā m paiet garā m arī restorā nam, kura zā les bija antī kas. Es stingri nolē mu, ka mums vajadzē tu kaut ko ē st š eit. Burtiski katrā restorā nā izmē ģ inā ju lē cu zupu, pie zupas tika pienesti salā ti, izvē lē jā mies arī turku saldumu - Birmu. Ilgu laiku mocī jos ar izvē li starp airā nu un hibiska dzē rienu. Pē c ilgiem iekš ē jiem strī diem es nokā rtoju dzē rienu, tač u š eit man pretī nospē lē ja mana turku valodas nezinā š ana.

Viņ i man atnesa lielu glā zi auksta un skaista sā lī juma, ko Ž eņ a mums iedeva izmē ģ inā t. Man š ķ iet, ka viesmī lis pat lī dz galam neticē ja, ka es to izdzerš u. Bet kopumā tas bija pozitī vi. Starp citu, š is brauciens ir lī deris pē c brauciena laikā izdzertā airā na daudzuma. Mani sauc Andrejs, un es esmu Airana atkarī gais!

Š ajā laikā Oļ a un Ž enja ieradā s ar mikroautobusu, lai pastaigā tos pa Avanosu. Un mē s iekā pā m tajā paš ā mikroautobusā un devā mies Gö reme virzienā . Devā mies uz vietu, kas kartē atzī mē ta kā “Pasaku skursteņ i”. Mē s nebijā m pilnī gi pā rliecinā ti, ka ideja ir tā vē rta, bet mums ir jā pamē ģ ina. Vienā no dakš ā m es palū dzu š oferim mū s izlaist. Ņ emot vē rā mirā ž as uz ceļ iem, rī cī ba bija patieš ā m drosmī ga. Galu galā , ja karstums mums izrā dī sies par stipru, tad nā kamais mikroautobuss pa š o marš rutu pabrauks tikai pē c stundas. Mē s bijā m kā tuksneš a vidū , klinš u pamestī ba un vientulī ba bija satraucoš a. Bet mē s devā mies stepē pretī vientuļ ajiem kalniem. Ieleja izrā dī jā s patieš ā m vē rtī ga un noteikti atš ķ iras no visā m iepriekš ē jā m. Un vispā r es gribu atzī mē t, ka katrai ielejai ir sava garš a. Š ķ iet, ka akmeņ i ir vienā di, bet patiesī bā skaistums visur ir atš ķ irī gs. Š

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu