Dzīvojam kā uz vulkāna... (gabals Nr.6) Briesmīgi. Bet ne ļoti

23 Marta 2021 Ceļošanas laiks: no 23 Februāris 2021 ieslēgts 02 Marta 2021
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Dzī vo kā uz vulkā na. . . >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (gabals Nr. 2 ) >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (3. daļ a ) >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (kusmanishche #4 ) >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (kusmanishe #5 ) >>>

No rī ta, skatoties pa logu, es redzē ju tik drū mu attē lu:

Piens! Sniegs, š ķ iet, nav smags, bet redzamī ba nulle. Slidoš ana š odien ir atcelta!

Mē s nesteidzī gi brokastojā m, runā jā m ar kaimiņ iem. Viņ iem bija jautri skatī ties uz turku ģ imeni - jaunu pā ri ar diviem zē niem, 5-6 gadus veciem, un ļ oti niecī gu, manuprā t, 3 mē neš us vecu bē rnu ar nenoteiktu dzimumu. Viņ iem lī dzi bija vē l pā ris draugi. Mazulis bija pā rsteidzoš i mierī gs. Š ī ģ imene dzī voja vienā stā vā ar mums, tač u, ja neskaita klusu, retu ņ au, es neko nedzirdē ju.

Kad mums beidzot bija gana, apmā cies sā ka atkā pties, un caur to vietā m parā dī jā s debesu gabali. Ap pulksten vienpadsmitiem jau spož i spī dē ja saule.


Ā tri aprī kojot, visa banda izkrita no viesnī cas. Autobuss mū s aizveda uz Hisardzhik. Mums bija palikuš i tikai 5 pacē lā ji, tā pē c nopirkā m jaunu slē poš anas karti uz 50 pacē lā jiem diviem. Ja zinā tu, bū tu uzreiz nopirkuš i par 200. Iznā ktu lē tā k nekā divas slē poš anas kartes par 100 un 50 par simts lirā m. Varbū t tie nebū tu izskrē juš i, bet kā da starpī ba? Uzdā vinā tu kā dam.

Sā kumā viss noritē ja labi. Trase bija nedaudz pū kaina ar svaigu sniegu, lai gan nebija noslī pē ta. Vē ja nebija.

Rindā es pamanī ju puisi uz vienas kā jas. Lū k, tas nabadziņ š ! Un kā viņ š tiks lejā ? Mums jā redz. Bet tas neizdevā s.

Kad mē s kā pā m 5 reizes, no vulkā na aizmugures rā poja mā konis, un redzamī ba kļ uva nulle. Man joprojā m ir redze uz priekš u un atpakaļ , bet pat es nebraucu. Biež i apstā jā s, lai izlaistu pū li cauri. Un Vadiks pie mums ir forš s! Brauca kā katehumē ns! Es viņ am aizrā dī ju, uz ko pasaule stā v, kamē r mē s ar Iru stā vē jā m un pieskatī jā m viņ u. Priekš ā ir daudz cilvē ku, straujš atiestatī jums, un viņ š steidzas! Mē s devā mies viņ u panā kt. Paskaties, viņ š sē ž uz nogā zes. Ej, ļ aunais. Bet bija par vē lu kliegt. Viņ š teica, ka, iespē jams, lauzis atslē gas kaulu – tur kaut kas krakš ķ ē jis. Nu vai tu neesi idiots? Esam ieraduš ies! Jā izsauc glā bē ji ar Akju. Spī tī gais radī jums teica, ka nokā ps pats. Bet sē di jau! Ja jū s atkal avarē sit, tad beidzot jū s tiksit pie galvas!

Draugi sā ka braukt. Lai dotu padomu. Un Vadiks, jā saka, tieš i š o atslē gas kaulu lauza jau divas reizes, bet bē rnī bā un pusaudž a gados. Ģ ipsis tajā paš ā laikā netika uzklā ts, bet vienkā rš i piekā ra roku uz auklas. Un draugi man apliecinā ja, ka ir nepiecieš ams veikt operā ciju. Rī t lidosim mā jā s! Kas pie velna ir operā cija?

Es nosū tī ju Verkas vī ru lejā , lai atvestu glā bē jus.


Pē c kā da laika viens ieradā s. Skaidrs celms, analfabē ts. Viņ š sā ka bakstī t man telefonu, lai es tur uzrakstī tu savu jautā jumu tulkam. Es bū tu rakstī jis, bet man nebija iespē jams noformulē t krievu jautā jumu angļ u valodas izkā rtojumā . Rā dot ar pirkstu uz ekrā nu, es viņ am saku: "Steidzies! " Bet š ķ iet, ka krievu alfabē ts tur nav nodroš inā ts. Labi, es sā ku just Vadiku. Tad telefonā ierakstī ju ī sziņ u, kas priecī gi informē ja, ka mums ir problē mas ar atslē gas kaulu un jā griež as pie ā rsta! Kas tu esi? Kas to bū tu domā jis!

Nejē dzī gais tā lrunis atkal mani baksta. Ak, tu kungs! Es viņ am saku: "Akja! Lejā ! " Es to nedomā ju, bet savā ziņ ā noņ emiet to, un mē s to izdomā sim. Viņ š sā ka runā t pa radio. Otrs glā bē js ieradā s ar Akya nestuvē m. Vadka bija sapakots, noliekot sev blakus slē pes. Un Saš a paņ ē ma nū jas.

Zemā k glā bē ji prasī ja apdroš inā š anu. Viņ a bija ar mani. Nobildē jā mies. Viņ i sā ka jautā t, vai nevar mums atsū tī t ā tro palī dzī bu? Nav vajadzī ga ā trā palī dzī ba. Tā vietā mē s zvanī jā m Suleimanam, lai piezvanī tu uz viesnī cu, lai atsū tī tu mums viesnī cas busiku. Pieredzē juš ais Saš a, novilcis vē jjaku, piesē ja to Vadikam tā , lai viņ a pleci bū tu pē c iespē jas tā lā k viens no otra.

Iekrā vuš i mū s atbraukuš ajā mikroautobusā , Verkinvī rs un pā rē jie devā s vizinā ties — rī t visi lidos prom, un Harkovas grupa vispā r agri no rī ta. Tā tad š odien ir viņ u pē dē jā slē poš anas diena.

Ierodoties viesnī cā , mē s nolē mā m pieteikties apdroš inā š anas kompā nijai. No zemā das izvirzī jā s pumpis. Iespē jams, ka lū zums ir pā rvietots. Lū dzā m krieviski runā još ai administratorei piezvanī t uz apdroš inā š anā norā dī to Turcijas numuru. Sieviete, kura atbildē ja, pirmkā rt, jautā ja, vai mans vī rs dzer? Bet viņ š nedzē ra! Pretē ji ierastajam, š ajā braucienā es nolē mu nedzert nogā zē , un, neskatoties uz Vadika kū trajiem protestiem, mē s stingri ievē rojā m tabu.

Sieviete teica, ka ā trā palī dzī ba ieradī sies pē c pusstundas. Bet mums bū s jā atgriež as paš iem! Kā - biju saš utis! Ar taksi, kā gan citā di! Reģ istratū ras darbinieks, kurš to dzirdē ja, teica, ka viņ š mums palī dzē s. Taksometrs maksā.150 liras, bet viņ š mums iedos burvju telefonu un mū s aizvedī s tikai par 100 lirā m. Un mums ir palicis tieš i tik daudz! Ietaupī jā m uz ķ iverē m, kuras š odien nolē mā m neī rē t. Tā pē c viņ i tika sodī ti, acī mredzot, par neuzmanī bu!


Uzkā puš i uz istabu, mē s pā rģ ē rbā m Vadiku. Te noderē ja piektdien Forumā pirktā s jaunā s bikses ar blū zi. Izskatā s, ka viņ i sanā ca kopā . Apdroš inā š ana, pase. Izejam no istabas. Un tad mani apciemo novē lota doma: nav zinā ms, cik ilgi sē dē sim š ajā slimnī cā , bet dzert gribē sies! Nosū tī jis Vadiku uz reģ istratū ru, es atgriež os paņ emt ū deni. Nu, ieleciet vannas istabā uz taciņ as.

Es eju lejā , un tur ā rsti ieradā s tieš i laikā . Iepakojis Vadiku uz gurnija. Es apsē dos viņ am blakus un pē c š ofera lū guma piesprā dzē jos.

Ejam. Jauns ā rsts skatā s pa logu, lai pā rliecinā tos, ka mums viss ir kā rtī bā . Es pasmaidu caur masku. Un tad atceros, ka apdroš inā š anu atstā ju uz gultas, kamē r lej ū deni no viena trauka otrā ! Lū k, idiots! Beidz - es kliedzu! Atpakaļ ! Š oferis saka "nav problē mu" un paklausī gi pagriež as atpakaļ . Mū sē jie bū tu aptumš ojuš i, un š is, redz ko, lojā ls! Mē s braucā m ne tā lu, bet tomē r!

Es skrē ju uz istabu. Pa ceļ am domā ju, ka bū tu jauki pateikt paldies - mū su mentalitā te tik viegli neizgaisī s! Man bija palikuš as divas labas š okolā des tā felī tes ar veseliem lazdu riekstiem. Nevis "Alenka", es to paņ ē mu sev. Vienu iedevu reģ istratū rā , otru dakterei. Ak, cik viņ š bija laimī gs! Un š oferis arī ! Mē s vienkā rš i izplū dā m pateicī bā ! Tas man lika justies labi!

Ejam. Ieradā s Kayseri. Slimnī cas vestibilā mū s sagaidī ja runī ga aziā tiska izskata meitene. Pirmkā rt, viņ a man piedā vā ja samaksā t franš ī zi 25 eiro apmē rā . Maksā ar karti. Tad Vadikam tika veikta rentgena izmeklē š ana. Un viņ i pat nelū dza, lai es skrienu uz aptieku pē c filmas!

Meitene Ž eņ a nemitī gi pļ ā pā ja. Viņ a jautā ja, cik gadus mē s esam kopā ? Viņ š saka, ka mē s esam ļ oti lī dzī gi. Viņ a lasī ja, ka vī rs un sieva gadu gaitā kļ ū st kā dvī ņ ubrā ļ i. Š eit viņ a dzī vo kopā ar savu vī ru, es neatceros, cik gadus, bet viņ a joprojā m nekļ ū st viņ am lī dzī ga - viņ as vī rs nav korejietis. Interesanta teorija. Es neprecizē ju, vai viņ as vī rs ir turks vai nē ģ eris? Man bija bail aizvainot.

Ž eņ a jautā ja, kas ar mums notika? Es pieņ ē mu, ka tas bija tikai pagrieziens. Bū tu labi! Bet kauls lī p ā rā ! Tad Ž eņ a priecī gi paziņ oja, ka š ajā gadī jumā tā ir operā cija! Labi, ka paņ ē mā m tik spē cī gu apdroš inā š anu!


Tas ir dī vaini, bet viņ i neveica Vadika alkohola pā rbaudi. Vai jū s pieņ ē mā t manu vā rdu?

Vadiks tika aizvests uz elegantu biroju, kur pie datora sē dē ja jauna meitene. Kabinets neizskatī jā s pē c ā rsta kabineta. Izņ emot dī vā nu. Man arī atļ ā va piedalī ties. Vai š ī meitene ir ā rste?

Bet nē , ir atnā cis vī rietis. Noguldī jis pacientu uz dī vā na, viņ š ā tri sajuta. Viņ š rā dī ja mū su rentgenu monitorā – tas bija lū zums! Vajag operā ciju. Un mē s izbrauksim rī tvakar! Ž eņ a runā ja ar ķ irurgu un teica, ka nav par ko uztraukties. Rī t pusdienlaikā Vadiks bū s kā jauns.

Ejam vē lreiz uz reģ istratū ru, kur atradā s Ž enjas darba vieta. Viņ a sā ka zvanī t apdroš inā š anas sabiedrī bai, lai dotu atļ auju veikt operā ciju. Un tomē r mū s nosū tī ja, galu galā , veikt alkohola pā rbaudi. Es biju nedaudz nervozs. Vakar vakariņ ā s Vadiks izdzē ra 200 gramus, tā . Lai gan bija jau 14.00. Bet vai ar to pietiek? Un franš ī ze jau ir apmaksā ta! Interesanti, kā bū tu, ja, nedod Dievs, mē s neizdosies pā rbaudī t? Lai gan, zā les ir dā rgas - ķ ermeņ a piegā de plus rentgeni, varbū t tik ļ oti velk?

Bet viss izdevā s. Pā rbaude nokā rtota. Jā , un apdroš inā š ana ilgi nedomā ja un deva atļ auju.

Mū s nosū tī ja uz 8. stā vu uz palā tu. Vienvietī gā istabā vannas istaba, ledusskapis, plazma. Un tuviniekiem dī vā ns.

Vadiks tika gatavots operā cijai. Viņ i uzvilka viņ am rī tasvā rku un smieklī gu vā ciņ u. Medmā sa palī dzē ja viņ am apgulties gultā un pā rklā ja ar vafeļ u palagu. Kā jas nez kā pē c palikuš as plikas. Kā kā rtī ga sieva, es aizsedzu kā jas un uzvilku palagu.

Mā sa atgriezā s ar birku rokā . Un atkal viņ š nez kā pē c atsita Vadkam kā jas. Paldies Dievam, birku piekā ru nevis uz pirksta, bet gan uz rokas.

Pulksten 17.00 Vadiks tika padzī ts kopā ar gultu. Es sā ku riņ ķ ot ap palā tu.

Skats no slimnī cas loga

Periodiski atbildē ja Viber draugiem, kuri rakstī ja un zvanī ja. Harkova man piedā vā ja ierasties pie viņ iem Brī vdienā s. Bet es tam nesaskatī ju jē gu.


Operā cija ilga tieš i divas stundas. Vadiks bija pie samaņ as. Bet viņ š stipri trī cē ja, un viņ a mute smirdē ja pē c anestē zijas. Medmā sa viņ am uzlika pretsā pju lī dzekļ u pilienu. Ā rsts ieradā s kopā ar Ž eņ u. Viņ i ziņ oja, ka operā cija bija veiksmī ga. Nu, paldies Dievam!

Atlika atrisinā t jautā jumu, kā Vadiku nogā dā t lidostā . Viņ š tiks izrakstī ts pulksten 12. Bet vilkt viņ u š urpu turpu uz Erciyes un atpakaļ , manuprā t, nebija jē gas. Ž eņ a sacī ja, ka varē tu palikt slimnī cā lī dz vakaram. Ā rstu uzraudzī bā tas ir labā k!

Es zvanī ju Suleimanam, vaicā jot, vai pa ceļ am uz lidostu nevarē s iegriezties slimnī cā ? Bet viņ š jautā ja: "Kā ar jums, individuā ls pā rskaitī jums? ". Es negaidī ju neko citu.

Bet ko darī t? Un Ž eņ a teica, ka viņ i paš i nogā dā s Vadiku uz lidostu. Un pat bez maksas.

Š eit ir pī rā dziņ i! Izsaucu taksistu. Kamē r gaidī ju, pļ ā pā ju ar Ž eņ u. Viņ as darba diena ir lī dz 17.00, bet viņ a š eit biež i sē ž lī dz zaļ ā m slotā m. Viņ a teica, ka varu viņ ai piezvanī t no rī ta, ja man ir kā di jautā jumi. Laba meitene. Tā vietā .

Bija jau pusastoņ i, kad ieradā s mū su reģ istratū ras draugs. Uz kā das sasistas maš ī nas. Mē s devā mies uz degvielas uzpildes staciju. Sā ka sā kt - negrib! Es biju nervozs - lai jū s varē tu kavē ties vakariņ ā s! Bet viņ a to darī ja. 15 minū tes pirms beigā m ieskrē ju bez pā rģ ē rbš anā s.


Kas par dienu! Vakariņ ā s neatslā binā jos ar stipro alkoholu. Tā vietā pē c vakariņ ā m es uzaicinā ju Iru un Juru uz savu istabu. Man bija palikuš as veselas 6 pudeles alus, kuras mums ar Vadiku nebija laika izdzert. Ar viņ u kaut kā jā cī nā s! Tiesa, es arī tiecos pē c cita mē rķ a - izmantot Jura kā vī rieš a priekš rocī bas. Nā cā s nodarboties ar pavisam neparastu biznesu – bagā ž as pakoš anu. Un, ja manas slē pes un zā baki viegli iederas koferī , tad Vadja ekipē jums bija tik milzī gs, ka par iepakoš anu zā baku koferī vispā r nebija ne runas. Iespiediet slē pes! Vadiks pirms operā cijas man deva daž us norā dī jumus. Viens no tiem ir pā rvietot slē pju stiprinā jumus tā , lai tie neatrastos vienā lī menī . Pretē jā gadī jumā rā vē jslē dzē js netiks aizvē rts. Mums bija skrū vgriezis. Bet manā s trakā s rokā s viņ ai nebija nekā da labuma. Š im nolū kam man bija vajadzī gas vī rieš u rokas. Es Saš am nezvanī ju – viņ am negarš o alus. Vai degvī nu vai vī nu. Tā pē c par upuri izvē lē jos Juru.

Viņ š un Ira arī ir dzē rā ji — Jura kaut kā izdzē ra savu pudeli, un Irai bija man jā palī dz. Tač u Jura ar slē pju stiprinā jumiem tika galā .

Lidojums tika pā rcelts uz 22.45. Jū s joprojā m varat braukt visu dienu! Tomē r jums ir jā atrisina problē ma ar viesnī cu. Reģ istratū rā pē c ilgā m pā rdomā m viņ i paziņ oja cenu - 20 USD par istabu. Uz jautā jumu par vakariņ ā m viņ i atbildē ja, ka paskatī sies uz mū su uzvedī bu.

Man joprojā m bija slē poš anas karte ar 45 pacē lā jiem. Un kazakiem beidzā s pacē lā ji. Es teicu puiš iem, lai nepē rk jaunas slē poš anas kartes. Es rī t vedu viņ us vizinā ties, un viņ i ļ aus man palikt savā istabā , lī dz mē s izbrauksim. Tā mē s nolē mā m.

Atstā jot turpmā ko sagatavoš anos lī dz rī tam, es devos gulē t.

Es pamodos pirms rī tausmas. Savā cu Vadika slē pju somu, kur papildus slē pē m sabā zu baru krā mu. Gandrī z ar kā jā m pastū mu somu. Maksa nav mana! Manā lietā joprojā m bija daudz lietu, ko iebā zt. Bet tas ir pē c slī puma.

Vadiks piezvanī ja. Viņ š piecē lā s un pā rģ ē rbā s par savē jo. Jū tas labi. Vakar vē lu vakarā viņ u pabaroja, š odien arī paē dinā ja. Tā tad, tas dzī vos!

Es grabē ju savu somu un slē pju somu kazaku istabā un devos brokastī s. Ē damzā le bija manā mi tukš a – harkovieš us aizveda pirms mū su ieraš anā s.

Kad pē c brokastī m reģ istratū rā vaicā ju, cikos man jā atbrī vo istabiņ a, menedž ere atbildē ja, ka pulksten 12. Es grimasē un sū dzē jos, ka man bū s agri jā kā pj no kalna. Devos ar slē pē m uz izeju. Reģ istratū ras darbiniece, kuru vakar iepriecinā ju ar š okolā des tā felī ti, pē c viņ a kliedza:

- Cien. Labi, pulksten 14:00!

Kopā ar mums turku ģ imene ar bē rniem sā ka iekrauties viesnī cas busikā . Vecā ki un vecā ki bē rni bija ar slē pē m, un mazulis bija ar ratiem. Š eit ir daž i labi biedri! Un kā viņ i tiek galā ? Draugi tomē r palī dzē ja.


Ierodoties Hisardzhik, mē s pā ris reizes izbraucā m no turienes, vē lreiz aplū kojot vakardienas ainu. Eh! Diemž ē l š odien debesis bija pilnī gi bez mā koņ iem. Dzī vo un esi laimī gs!

Nabaga Vadiks! Dumjš Vadiks! Bū tu gaidī jis, un, redz, viss bū tu savā dā k! Vai varbū t nē !

Ira man stā stī ja, ka pirms pā ris gadiem viņ a pavisam smieklī gā veidā salauza roku – nevis uz nogā zes, bet gan viesnī cā . Nokļ uva uz kā pnē m. Tad es slidoju ar ģ ipsi. Starp citu, toreiz viņ a paņ ē ma arī pastiprinā tu apdroš inā š anu. Tagad padomā jiet, kā to nosaukt? Sievieš u intuī cija? Vai, gluž i pretē ji, piesaistī ja situā ciju? Iepriekš mē s ar Vadiku vienmē r dzē rā m alkoholu uz nogā zes, un mums biež i nebija apdroš inā š anas. Un viss bija labi! Un tad viņ i nez kā pē c nopirka slimnī cas drē bes! Visi viens pret vienu!

Mē s pā rcē lā mies uz Hadž ilaru un braucā m uz turieni. Es iedevu savu slē poš anas karti Yura, un mē s pabraucā m garā m turniketam ar sviestmaizi - Ira-Yura-ya. Pā rvelkot pā ri galvai kapuci, es vairā kas reizes paslī dē ju bez ķ iveres. Bet tad virves operators to pamanī ja un uztaisī ja man bailī gas acis. Es nobolī ju acis, vainī gi smaidot. Tas ir pagā jis.

Puiš i gribē ja kaut ko uzkost. Ejam uz kafejnī cu. Mē s ar Iru apē dā m porciju veģ etā rā s plā tsmaizes diviem. Iekš ā bija ziedkā posti, sē nes, kukurū za un zaļ ā s pupiņ as. Garš ī gi! Daudz labā k nekā vista, kas man bija iepriekš .

Laiks man beidzā s, tā pē c puiš i devā s ar mani uz Hisardzhik, no kurienes es jau biju nokā pis, un viņ i palika, lai pabeigtu daž us pacē lā jus, kas palika slē poš anas pasē .


Pulkstenis jau bija 14:20, kad es nejauš i iekļ uvu viesnī cā . Ā rpus reģ istratū ras stā vē ja jauni viesi, un es ar nī lzirgu graciozitā ti mē ģ inā ju paslī dē t garā m, atvainojoties grimasē dama. Bet tiklī dz iegā ju istabā , zvanī ja telefons. Reģ istratū ra, kas man piezvanī ja, glaimojoš i informē ja, ka varu samaksā t 20 dolā rus un palikt lī dz vakaram. Teicu, ka man mež onī gi ž ē l un ka jau izeju no istabas. Jā saka, ka meloju - pa visu istabu gulē ja izmē tā ti krā mi, kurus nā cā s sabā zt futrā lī . Un slē pes joprojā m ir pilnī gi slapjas, un nenā ktu par ļ aunu izž ā vē t zā bakus. Viņ a sā ka izmisī gi skraidī ties pa istabu. Pie durvī m pieklauvē ja. Aiz viņ as stā vē ja reģ istratū ra.

Es jau dodos prom!

- Kur ir tavs vī rs?

Slimnī cā !

- Kad viņ š š eit atgriezī sies?

Viņ š neatgriezī sies. Tū lī t ieradī sies lidostā .

Labi! Paliec lī dz vakaram! Es runā š u ar ī paš nieku.

Un es izņ ē mu no ledusskapja pudeli alus un sabruku uz gultas. Kā ds saviļ ņ ojums!

Viena lieta ir dzert tieš i tā pat, ja nav ko darī t. Un pavisam savā dā k, mazina stresu. Divas lielas atš ķ irī bas! Beidzot varat atpū sties un kā du laiku aizmirst par problē mā m. Nederī gie var pagaidī t! Un slē pju zā baki izž ū s.

Izdzerot pirmo, es atkorķ ē ju otro. Un lē nā m, lē nā m sā ka taranē t vā ku.

Otrajai sekoja treš ā alus pudele. Pie otrā varē ja apstā ties, bet neizmest?

Tas man lika miegu. Bet tu nevari! Es piezvanī ju puiš iem. Viņ i grasī jā s doties vakariņ ā s. Kas ir atļ auts? Mē s nezinā m, bet iesim.

Es arī devos. Visi jau bija klā t, ar pilniem galdiem. Es, nekaunī gi, arī devos uz sadali. Bet es paņ ē mu tikai zupu. Sirdsapziņ ai jā bū t! Jā , man pietika. Alus ir daudz kaloriju. Un pistā cijas, ko es arī ē du.

Pē c vakariņ ā m puiš i mani sauca pie sevis. Paķ ē ruš i saldumus, uzvā rī jā m tē ju un sē dē jā m istabā . Jura, nolemjot, ka viņ i man ir parā dā , iedeva man 25 eiro. Es daudz nepadevos. Mē s nolē mā m, tā arī izlē mā m.

Ap 20:00 viņ i ieradā s pē c mums. Reģ istratū ras darbinieks ar savā m rokā m iekrā va manu bagā ž u autobusā . Vai tas viss ir par š okolā di? Viņ a jautā ja, kā viņ u sauc? Viņ š teica – Bairam! Viņ am paveicā s, ka viņ š piedzima tieš i Eid al-Adha svē tkos. Tikai eņ ģ elis! Kā viņ am pateikties? Viņ a teica, ka uzrakstī š u labu atsauksmi par viņ u viesnī cu. Un tad viņ u vē rtē jums ir zems, pilnī gi nepelnī ti!

Lidosta bija maza.

Mē s ieradā mies pirmie, tā pē c ieņ ē mā m vietas. Pā rē jie saspiedā s, piecē lā s kā jā s. Vadiks tika piegā dā ts nedaudz vē lā k nekā mē s. Bez viņ a lidmaš ī nā atradā s vē l viens ievainots cilvē ks, arī ar roku. Mē s viņ u vakar redzē jā m slimnī cā , bet nezinā jā m, ka viņ š ir no mū su lidmaš ī nas.


Un no rī ta, kā teica Vadiks, slimnī cā tika nogā dā ta sieviete, kura kopumā cieta bez iemesla, bez iemesla. Tiklī dz viņ a uzkā pa karietē , viņ a nostā jā s malā un piesprā dzē ja zā bakus. Tikmē r no augš as steidzā s nevaldā ms, zem 2 metriem garš lī ķ is. Viņ a notrieca nabadzī gu sievieti ar lauztā m ribā m un smadzeņ u satricinā jumu. Un tas notiek neskatoties uz to, ka viņ ai galvā ir ķ ivere.

Tā mums gā ja. Bija arī citas nianses, bet par tā m es gudri noklusē š u.

Lai kā bū tu, par ceļ ojumu ir ļ oti spilgtas atmiņ as. Kapadokija ir dziļ i iegrimusi manā dvē selē . Tieš i virs slimnī cas.

Paldies par uzmanī bu!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
вид из госпитального окна
Līdzīgi stāsti
komentāri (22) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums