Daljanas upe un "divu jūru skūpsts"
Rī ts. Sā tī gas brokastis. Atvadoties no viesnī cā atrastajiem draugiem ar vā rdiem: - "Aizbraucu uz Daljanu", devā mies ekskursijā . Ceļ ojums uz Daljanu ir viena no populā rā kajā m ekskursijā m Marmarisā . Var redzē t senā s klinš u kapenes, kas ļ oti atgā dina Petras pilsē tu, no galvas lī dz kā jā m nosmē rē ties ar ā rstnieciskajiem dubļ iem, apskatī t milzī gos bruņ urupuč us Caretta-Caretta. Izņ emot Caretta. Bez Caretta mums izdevā s redzē t arī ļ oti retu š ajā s vietā s sastopamu melndeguna bruņ urupuci.
Daljana atrodas 8 km attā lumā no Dalamanas lidostas. Patiesī bā jū s atkal atgriezī sities no viesnī cas uz lidostu. Uzkrā j ū deni un "veselī bas" dzē rienus. Tā kā tas, ko jums piedā vā s ceļ ā , ļ oti smagi sitī s jū su kabatā .
Daljanas upes delta ir valsts aizsargā jams dabas rezervā ts.
Upe savieno Koycegiz ezeru ar jū ru. Neprā tī ga skaistuma ezers, pilns ar zivī m, kuras aizliegts ķ ert. Iztuzu smilš aina nerija atdala upi un jū ru. Kuras krastā bruņ urupuč i dē j olas, un tā pē c iesmu sauc arī par Bruņ urupuč u pludmali
Kreisajā pusē ir Egejas jū ra, labajā pusē ir upes delta. Fotoattē ls ņ emts no interneta
Katru gadu bruņ urupuč i š eit dē j olas, katrs var izdē t lī dz 150 olā m. Perē jamie bruņ urupuč i cenš as nokļ ū t jū rā . Bet ne visiem tas izdodas, lielā kā daļ a iet bojā no zilajiem krabjiem (kurus, starp citu, var piedā vā t jums kā uzkodu laivā ) un citiem plē sē jiem.
Egejas jū ras apskalota Iztuzu kā pa
Iesma ir vairā kus desmitus metru plata un pusotru kilometru gara. Man ļ oti paveicā s, ka ieraudzī ju viļ ņ ojoš o jū ru.
Ļ oti tuvu Grieķ ijai piederoš ajai Rodas salai.
Koycegiz ezers. Gar krastiem biež i var atrast augoš u oleandru. Augs ir indī gs. Turku sievietes, kurā m ir aizdomas, ka viņ u dzī vesbiedrs krā pjas, pie bļ odas pieliek zariņ u ar mā jienu, ka nā kamreiz š is zariņ š var nokļ ū t pagatavotajā traukā kā garš viela. Ir arī stā sts par to, kā Aleksandra Lielā armijas karavī ri apstā jā s uz apstā š anos. No oleandra zariem veidojā m iesmus, un no rī ta devā mies pie senč iem.
Ja nemaldos, š ī s laivas sauc par dolmushē m.
Ezera pretē jā krastā , pilsē tā Sultaniye, atrodas sē ra minerā lū dens avoti un dubļ u vanna.
Ezera pretē jā krastā , pilsē tā Sultaniye, atrodas sē ra minerā lū dens avoti un dubļ u vanna.
Dziednieciskā s dū ņ as, kas palī dz ā rstē t artrī tu un muskuļ u un skeleta sistē mu. Varbū t, š eit pavadot ilgā ku laiku, es bū tu beigusi sū dzē ties par sā pē m ceļ galos, bet lī dz š im, ja neskaita cū kas prieku un emociju uzplū du, neko neesmu jutis.
Senā s sē ro dū ņ u klī nikas pacienti izž ū st.
Ū dens vannā s ar sē ravotu ū deni izstaro, kā man patī k teikt, "Taizemes smarž u". Ū dens temperatū ra ir č etrdesmit grā di. Ļ oti karsts ū dens.
Akmens darbi ir 2000 gadus veci.
Dodamies uz Likijas kapenē m
Pie Daljanas atrodas senā Kaunos pilsē ta (nejaukt ar Lietuvas pilsē tu Kauņ u). Tas atrodas nedaudz tā lā k par kapenē m un attiecī gi nes nosaukumu Akropole. Kapenes ir miruš o pilsē ta – Nekropole. Pilsē tai un upei ir sava leģ enda. Apollona dē ls karalis Miletoss dzemdē ja dvī ņ us: meiteni Biblisu un zē nu Kaunosu. Dvī ņ i ļ oti mī lē ja viens otru, bet Biblisam tas bija kaut kas vairā k nekā mī lestī ba pret brā li. Uzzinā jis par to, Kaunos nolē ma pamest pilsē tu. Viņ š sapulcinā ja klaidoņ u grupu un devā s uz nezin kur: tā radā s jaunā Kaunos apmetne. Mā sa devā s meklē t brā li. Viņ a ilgi meklē ja un, jau gandrī z sasniegusi pilsē tu, izmisusi no meklē jumiem, apsē dā s un raudā ja tik rū gti un, kā es saprotu, stipri, ka no viņ as asarā m izveidojā s Daljanas upe.
Atlaidī sim Byblis un Kaunos un atgriezī simies mū su ceļ ojuma vissvarī gā kajā punktā - Likijas kapenē s, kur ir apglabā ti senie karaļ i. Miruš o pilsē ta ir izcirsta tieš i klintī , virs upes. Starp tautā m, kas apdzī vo š o Turcijas daļ u, bija ierasts apbedī t miruš os pē c iespē jas augstā k, jo viņ i uzskatī ja, ka dvē selei jā bū t pē c iespē jas tuvā k Dievam. Neskatoties uz to, ka š ie apbedī jumi atrodas augstu kalnos un š ķ iet nepieejami, starp tiem vairs nav neizpostī tu. Tas noticis senā s tradī cijas dē ļ likt blakus miruš ajam lietas, reizē m ļ oti greznas, un mutē likt zelta monē tas. Pē cnā ves dzī vē viņ am var noderē t lietas, bet kā pē c viņ a mutē ir monē tas?
Tā tad dziedinā š anas un izziņ as diena beidzā s. Nā kamā diena mums atnesa izklaides un peldē š anas programmu ar braucienu ar trī spakā pju garo laivu, lai apskatī tu Vidusjū ras un Egejas jū ras saplū smi.
Jū ras ekskursijas patī kams bonuss ir burvī gie skati. Laiva apstā sies skaistos lī č os, vietā ar nosaukumu Turunc, Kumlubukas pludmalē un daž ā s citā s.
Jū ra spē lē jas ar daž ā dā m nokrā sā m
No š ī s pludmales man izdevā s nogā dā t laivā pā ris oļ us
Tur, kur "ir divu jū ru skū psts", es to neredzē ju. Viņ i norā dī ja ar pirkstu - Lū k, tas ir. Š eit un tur, tas ir labi. Protams, es gaidī ju, ka ieraudzī š u divu ū deņ u maisī jumu. Galu galā Egejas jū ra tiek uzskatī ta par treš o vietu pasaulē sā ļ uma ziņ ā . Bet diemž ē l)
Š ajā brī dī un lī dz albuma beigā m es jums ļ auju izbaudī t skatus, ko es ceru, ka mani fotoattē li precī zi atspoguļ o.
Paldies, Turcija! Izbaudiet savus ceļ ojumus.
