Kapadokijas karantīna ar ukraiņu tūrista acīm. 8. daļa
Sā ciet š eit: 1. daļ a < , Часть 2 > < /strong> , Часть 3 < / em > , Часть 4 < /em> , Daļ a 5 , 6. daļ a , 7. daļ a a>.
Tehniskā daļ a ar kartē m, saitē m un visu sē riju kopsavilkumu atrodas š eit .
5. diena. Spriež ot pē c rī ta peļ ķ ē m, naktī pie mums uznā ca ilgi gaidī tais lietus.
Tradicionā las brokastis, kuru klā sts nemainī jā s visas stundas laikā , ko š eit ē du.
Š odien man ir visas dienas ekskursija ar nosaukumu " Green Tour ", ceļ ojumu aģ entū ra Ekskluzī vi Kapadokijas ceļ ojumi . Cena 40 eiro.
Tā kā viņ a rezervē ja ceļ ojumu caur viesnī cu, nenorā dot saziņ as valodu, viņ a nokļ uva angliski runā još ā starptautiskā grupā . Nu es izlikš os par poliglotu))
Grupa ir maza, deviņ i cilvē ki + gids (ka? ) vā rdā Buš ra. Diapazonā : turku ģ imene no Stambulas č etru cilvē ku skaitā , divi spā ņ i, amerikā nis ar sievu venecuē lieti un faktiski viens ukrainis.
Pirmā ī sā pietura pie Gö reme Panaroma skatu laukuma, kas atrodas starp Garem un Uchisar.
Dodamies uz pilsē tu Derinkuyu (Drenkuju) , kas agrā k bija grieķ u nosaukums Μ α λ α π α iα (Malakopy). Apdzī votā vieta savu paš reizē jo nosaukumu ieguvusi, pateicoties tā s teritorijā atrastajā m 52 dzeramā ū dens akā m.
Pilsē tas sirdī paceļ as Ü zü mlü Kilise jeb Sv. Teodora baznī ca. Tā tika uzcelta 1858. gadā pē c Malakopijas kristieš u lū guma un ar Osmaņ u sultā na Abdula Majida I atļ auju. Tagad tas tiek atvē rts tikai reizi gadā , maija pē dē jā nedē ļ ā .
Derinkuyu Yeralti Sehri vai Derinkuyu pazemes pilsē ta. Š eit es ierosinu pā riet uz vairā kiem gadsimtiem pirms mū su ē ras. Hetiem, kas dzī voja š ajā apgabalā , bija aukstas ziemas, un viņ iem nebija auglī gu mež u, lai iegū tu pietiekami daudz naudas apkurei. Tā pē c ideja par pazemes dzī vi ar nemainī gu temperatū ru jebkurā gadalaikā viņ iem š ķ ita diezgan loģ iska.
Romieš u kristieš u vajā š anas laikā un vē lā k, arā bu un bizantieš u karu laikmetā , š ī s ē kas jau tika uztvertas kā vietas, kur var paslē pties no briesmā m.
Tač u pamazā m pazuda nepiecieš amī ba pē c pazemes dzī ves.
Vietē jie izmantoja tikai tā s daļ as, kas nonā ca viņ u mā jā s (pā rsvarā kā pagrabos).
1963. gadā kā ds Derinkuyu iedzī votā js izjauca savas mā jas sienu un atrada aiz tā s "noslē pumainu istabu". Arheologi sā ka interesē ties par atradumu un nekavē joties atklā ja plaš u tuneļ u sistē mu.
1967. gadā Derinkuyu Yeralti Sehri tika atvē rta tū ristiem. Drī zā k tika atklā ta tikai izraktā pazemes pilsē tas daļ a, kas satur astoņ us stā vus un iet 85 metrus uz leju. Zinā tnieki uzskata, ka š eit varē tu dzī vot lī dz 2.000 (!!! ) cilvē ku.
Ir labi zinā ms, ka bez dzī vojamā m alā m š eit atradā s virtuves, baznī cas, skolas, darbnī cas, vī na darī tavas un dzī vnieku staļ ļ i (daž i avoti raksta par cietumu ar kapsē tu un pirmo zinā mo vē sturē psihiatrisko slimnī cu).
Bet pilsē tai joprojā m ir pietiekami daudz noslē pumu. Pirmkā rt, tā patiesais izmē rs nav noteikts.
Ir versijas, ka tagad ir izpē tī ta tikai desmitā daļ a no visa kompleksa un tajā varē tu bū t daudz vairā k slē pto stā vu.
Drosmī gā ki pē tnieki paziņ o 6.000 iespē jamo iedzī votā ju. Lai gan, ņ emot vē rā.9 kilometrus garo tuneli (paš laik nav izbraucams cauri drupā m), kas savieno pazemes pilsē tu Derinkuyu ar citu pazemes pilsē tu Kaymakli, š is skats neizskatā s pā rā k fantastisks.
Vispirms ar zī mē jumu palī dzī bu iztē lojieties pazemes pilsē tas dzī vi un pē c tam dodieties lejup. Attē li uzņ emti š eit
Dosimies uz leju
Un no tā lā kā loģ iskā vai sakarī gā stā sta tas nav jā gaida. Mē s devā mies lejā pa š auriem un zemiem tuneļ iem. Apstā jā s. Apsvē rts.
Viņ i drū zmē jā s brī vajā s alā s, ejot garā m pretimnā koš ā m grupā m.
Mē s atkal devā mies lejā . Atgriezā s. Mē s kaut kur uzkā pā m. Apsvē rts. Viņ i klausī jā s. Pieci nokrita.
Un kā dā brī dī tagadne vienkā rš i pazuda. Kā da š odien ir diena? Kā ds numurs? Kā ds mē nesis vai gads? Tur nav nekā . Š ķ iet, ka tū kstoš gadu vē sture mū s ir ievilkusi ar piltuvi, un mums nebija spē ka pretoties.
9 kilometrus garš tunelis, kas savieno Derinkuyu metro ar Kaimakli metro. Tam ir divu metru griesti, kas veidoti kā moderna metro. Tā platums ir tā ds, ka č etri cilvē ki var staigā t blakus, neliecoties un negriež oties.
Ieeju apmetnē nodroš inā ja aptuveni 600 vā rti. Protams, var š ķ ist dī vaini, ka slē ptā pilsē tā ir tik daudz ieeju.
Tomē r katrs vā rti sastā vē ja no akmens durvī m, kuras varē ja atvē rt tikai no iekš puses.
Turklā t iekš telpu grī dā m bija arī savas durvis 450 kilogramus smagu apaļ u akmeņ u veidā , kuru centrā bija caurums.
Tas, no vienas puses, kalpoja akmeņ u ripinā š anas ē rtī bā m, un, no otras puses, kalpoja kā durvju š ū na.
Pilsē tā bija labi attī stī ta ventilā cijas š ahtas sistē ma ar 15 000 sī kiem gaisa vadiem, kas nodroš inā ja skā bekli pat dziļ ā kajos lī meņ os.
Daž as ventilā cijas š ahtas tika izraktas lī dz gruntsū deņ iem, nodroš inot cietuma iemī tniekiem piekļ uvi dzeramajam ū denim.
Pilsē ta tika apgaismota ar linsē klu eļ ļ u, kas tika ielejama nelielos dobumos un deva stabilu gaismu.
Savienojums starp grī dā m tika nodroš inā ts ar caurumu sistē mu griestos un grī dā ar diametru 5-10 cm.
Š ā ds Vodafone pilnā komplektā cijā , kas datē ts vairā kus gadsimtus pirms mū su ē ras))
Š eit ir daž i fotoattē li no vietē jā m ainavā m))
Kā pē c tuneļ i tika uzbū vē ti tik zemi? Saņ ē mu atbildes uz jautā jumiem. Nē , cilvē kiem tajā laikā nebija radikā li atš ķ irī gi auguma un svara parametri, lai gan vidē jais dzī ves ilgums bija 35 gadi, tie bija tieš i atš ķ irī gi no mums. Lai palē ninā tu nelū gto viesu kustī bu, tika izveidoti zemi, š auri un lī kumoti tuneļ i.
Ko cilvē ki ē da pazemē?
Viņ i iepriekš raž oja graudu, dā rzeņ u, augļ u (ī paš i iecienī tas bija ž ā vē tas vī nogas) un vī na krā jumus.
Starp citu, mū su senč i akas ū denim pievienoja vī na etiķ i, tā dē jā di dezinficē jot to no iespē jamiem mikrobiem.
Turklā t augš ē jos stā vos bija iekā rtoti staļ ļ i mā jdzī vniekiem, kas arī palī dzē ja daž ā dot uzturu.
Vī na darī tava
Traipu
Un no atbildes uz populā rā ko jautā jumu vietē jiem gidiem lī dz š im nav izdevies atrast. Uzminiet, par ko mē s runā jam? ; ))
Tā tad netika atrasta neviena ala, kuru varē tu aiznest uz tualeti. Pē tnieki uzskata, ka kanalizā cijas sistē mai jā bū t izvietotai tajā pilsē tas daļ ā , kas vē l nav izrakta.
Lai gan tualetes joprojā m tika atrastas vairā kā s pazemes pilsē tā s. Parasti tiem tika piekļ ū ts pa L veida koridoru, lai novē rstu smaku izplatī š anos.
Fotogrā fijas no š ejienes .
Buš ra stā sta kaut ko emocionā lu par vietē jiem apbedī jumiem
Vē l daž i koplietoti fotoattē li
Vai novē rtē jā t plā na varenī bu un pazemes projekta mē rogu? Tā tad daž i homo sapiens pā rstā vji ī sti netic saviem senč iem, tā pē c apgalvo, ka pilsē tu cē luš i citplanē tieš i, jo toreizē jiem zemes iedzī votā jiem nebija ne atbilstoš u zinā š anu, ne nepiecieš amo lī dzekļ u))
Praktiski punkti:
1. Apakš ā vē ss (temperatū ra nepaceļ as virs +15°), tā pē c noderē s dž emperis vai blū ze.
Mū su grupā bija dā ma ar vieglu klaustrofobijas formu, tač u viņ a izgā ja visus lī meņ us un teica, ka gaida daudz sliktā k.
Ejam ā rā . Mē s skatā mies saulē kā kurmji. Kā ds tuvumā izdveš : "Kā es tagad vē rtē ju savu dzī vi! ". Jā , š ī pazemes tū re ļ oti labi satricina un apgriež kā jā m gaisā visas jū su idejas par ē rtu dzī voš anu. Kas cilvē kam vajadzī gs laimei? Š ķ iet, ka vietē jie iedzī votā ji precī zi zina atbildi uz š o jautā jumu.
Turpinā sim. Es vienmē r gribu š aut debesī s, tikai kaut kā da pagrī des psiholoģ iska trauma))
