Gori Kure — K? RE DA? LARI M? LL? PARKI

26 Oktobris 2018 Ceļošanas laiks: no 06 Oktobris 2018 ieslēgts 15 Oktobris 2018
Reputācija: +18.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Kure daglari mili parki

Nedaudz informā cijas.

Kū ras nacionā lais parks, kas dibinā ts 2000. gada 7. jū lijā , ir nacionā lais parks Turcijas ziemeļ os. Nacionā lais parks stiepjas pā ri Kū res kalnu kalniem un atrodas Pinarbaš i, Sides, Spanpazarē apgabalos Kastamonu provincē un Ulus apgabalos Bartinas provincē . Tas aizņ em 3 platī bu.

753 ha ar vidē jo augstumu 500 m.

Kuru kalnu rietumu daļ a ir iekļ auta simtiem Eiropas mež u sarakstā . Š o mež u saglabā š anai nepiecieš ami steidzami pasā kumi. Kuri kalni izceļ as ar savu mež onī go dabu un pā rsteidzoš o skaistumu.

Lielā kā daļ a kalnu grē das ir nepieejama, tā pē c tā ir saglabā jusi tik daudz neparastas floras un faunas. Parka kalnos aug vairā k nekā.1000 daž ā du augu sugu. Sarkanajā grā matā ir iekļ autas 47 sugas, un 49 ir ​ ​ retas sugas.

Turcijā ir 132 zī dī tā ju sugas. Parka teritorijā ir č etrdesmit sugas.

No 129 putnu sugā m š ajā s robež ā s 46 sugā m draud izzuš ana. Tas ir vienkā rš i pā rsteidzoš i, ka Turcijas daba joprojā m ir saglabā ta vismaz parkos.

Parka teritorijā ir daudz nokriš ņ u. Un tā tad mež os ir ļ oti blī va, sulī ga veģ etā cija. Augsnes struktū ra ir karsta-kaļ ķ akmens.

Tā pē c parkā ir daudz alu, dziļ u aizu, ieleju un ū denskritumu.

Š eit atrodas slavenais Vallas kanjons. Uz kuras stā vajā m klintī m redzē si lepnus ē rgļ us. Vē l viens Č atakas kanjons tiek dē vē ts par Turcijas dabas parā dī bu. Tas it kā tika radī ts cilvē kiem, kuri vē lē jā s piedzī vojumus.

Č atakas kanjona garums ir aptuveni 14 km. Visi vī ni atrodas dziļ ā s, gandrī z neizbraucamā s aizā s. Apkā rt augstas klintis un mež i. Š eit atrodas Ilitsas ū denskritums. Tā augstums ir 15 metri.

Ilgariņ u ala ir pazī stama pē tnieku un speleologu vidū . Pa kreisi no alas tika atrasti divi tempļ i un 11 kapi. Pie kapiem bija 3 stā vi. Pie kapiem ir 250 metru dziļ as atveres. Bija arī ē ku drupas, daž ā di keramikas izstrā dā jumi, kā arī citi senā s dzī ves priekš meti.

Jū s pā rsteigs Ulukai ū denskritums. Tā augstums ir 20 metri, bet strauta platums ir 10 metri.

Kures grē das augstā kais punkts ir Jaraligieza kalns.

Trase sā kā s no ceļ a, bet tad tā bija parasta taka ar sē nē m, tā s bija daudz, un man kā sē ņ otā jam bija ļ oti grū ti tā s nesavā kt (savā kta tieš i pie stā vvietas tā lai nenestu uz muguras lieko svaru). Burtiski pusotru kilometru pē c dū riena sā kuma nonā cu pie pirmā pieminekļ a - MEDIL MAGARASI

Alas kopē jais garums ir 100 m, sagrauta Romas un Bizantijas perioda baznī ca un ū dens baseins, tajā ir ū dens, ko var savā kt, alā ir stalaktī ti un stalagmī ti, kā arī koku saknes. Jo mē s neesam ī paš i speleologi, urā s nekā pa un tā lu no ieejas negā ja.

No alas lī dz Chatak kanjona skatu laukumam lielā ko ceļ a daļ u ir š uvums, kas pē kš ņ i ved uz koka klā ju pa kuru ir ļ oti patī kami staigā t, ž ē l, ka nepabeidzā m un devā mies uz skatu laukumu ar lielisku skatu uz kanjonu.

Ieeja tiek apmaksā ta (bija 3 liras), ja biļ eš u aģ entam nav slinkums strā dā t. Pie terases ir galdi un ū dens. Pa taku pagriezienu izbraukt ir ļ oti viegli, marķ ē juma nebija, bet tikā m ā rā . Takā un nakš ņ oja.

No rī ta devā mies uz gleznainu pusdzī vu ciematu, kur vispirms bija jā dodas uz gruntskrā sā m, reizē m veicot taisnus griezumus, kā rezultā tā devā mies pa asfaltu, pa kuru aizklī dā m lī dz ū denskritumam Ilica, 15 metru gleznains ū denskritums nevar aizliegt IMHO. Pie ieejas ū denskritumā ir kafejnī ca, kur var uzkost.

Tā lā k pa noslogotajā m sliedē m uz Vallas kanjonu jā iet pa ceļ u, bet tas ir neizturami garlaicī gi, tā pē c ejiet gar upi, paturiet prā tā , ka taka balstā s uz nogruvuma un tad jums ir vai nu jā dodas pa upes gultni, vai jā brien pa upi. brikš ņ i, apmē ram 500 metrus tā das izklaides. var nakš ņ ot pie ū dens. Upe vietā m sekla lī dz viduklim. Piekrastē un salā s auga ļ oti savvaļ as tomā ti.

Vallas kanjons

Tas sā kas Devrekani un Kanliç ay upju satekā . Tas stiepjas 10 km lī dz Dž ida ziemeļ os, tajā ir augstas akmeņ ainas klintis 800-1200 m augstumā .

Kanjonu var izbraukt pa upes gultni, bet bez hidrotē rpiem un virvē m to labā k nedarī t. Kopumā , ja jums ir stunda, varat mē ģ inā t to nostaigā t.

Virs kanjons ir aprī kots ar brī niš ķ ī gu skatu laukumu, ciematā ir kafejnī ca, bet nestrā dā ja.

No kanjona devā mies uz trases garš ī gā ko daļ u.

Pā reja uz to nav ī paš i interesanta, daž i ir uz jauna ceļ a, kas nav kartē , daž i ir aizauguš i ar takā m, bet ar marķ ē jumu. Kalns sā kas ar skaistā m ainavā m, kas paspilgtina ceļ a daļ u, kas ies gar ceļ u. Pē dē jā ciemā pirms doš anā s mež ā iesaku savā kt ū deni, bet ILGARINI alā ir ū dens peļ ķ es un tā vē l ir jā sasniedz.

Ceļ š uz Sē ņ u alu (Mantar Magarasi) ir patī kams un mā nī gi viegls. Pati ala ir ļ oti labs alas augstums aptuveni 15-20 metri. Iekš ā ir sē nes formas stalagmī ts, no kura raduš ies nosaukumi, tomē r tuvumā ir daudz sē ņ u, tač u ir jā ciena viena nejauš a kustī ba un var iekļ ū t kā dā citā alā , tikko nokrita trekinga nū jas zemē . Tikmē r uz nā kamajā m alā m iezī mē tais dū riens ved cauri kamī na labirintam, kur nav atstā ts iepriekš ē jais pā rvietoš anā s vieglums pa taku.

Nā kamā pū ķ a ala takā redzama tikai no ieejas, jo tā ir vertikā la un beidzas ezera dibenā , bet ar caurumu augš pusē izskatā s diezgan gleznaina. Pē c tam, izklī duš i pa taku, dodamies uz ILGARINI alu.

ILGARINI MAGARASI

Ala ir 858 metrus gara un 250 metrus dziļ a. Alā ir daudz stalaktī tu un stalagmī tu, kā arī kapelas, kapenes un cisternas, kas piederē ja vē lī nā s Romas un Bizantijas periodam. Alu pasaules vē rtī bu sarakstā -Ilgarini ir ceturtajā vietā ! (Hz no kuriem avoti ņ emti) To apdzī voja cilvē ki 2000 gadus pirms t. s. е.

Ala tieš ā m monumentā la, skaista un atgā dina ieeju metro, tā s dē ļ tomē r ir vē rts iet pa š o marš rutu.

Apstaigā juš i alu, viņ i ierī koja nometni pie ieejas, naktī nometnes tuvumā no kokiem krita vā veres, gailenes rē ca, lā č i uzmanī gi klī da pa nogā zi, daž i laupī tā ji no dzī vnieku pasaules mē ģ inā ja nozagt desu.

Man par prieku bija iezī mē ta taka uz Jide (Cide), es naivi domā ju, ka, ja to nevar staigā t pa mež u taisni, tad tas nokā pt no kalniem, lai gan baisi, bet pilnī gi iespē jams. Š eit beidzas apskates objekti, kas pelnī juš i ī paš u uzmanī bu. Nu, izņ emot to, ka jū s joprojā m varat apskatī t malyas kanyonu uz tā organizē t raftingu vasaras pirmajā pusē . Pē c tam labā k ņ emt taksi un doties uz Dž idu.

Dž ide (Cide) Vietē jais piejū ras kū rorts, vairums viesnī cu un viesu namu rezervā cijas laikā neatradī siet, tač u vieta ā rpus sezonas ir viegli iekā rtojama, tač u pludmalē ir vieta teltī m.

Vai arī labā k aiziet aiz kalna, aiz kura sā kas lī č i, mums, piemē ram, bija ū dens un malka. Un kalnos aug arī sē nes. Tomē r paš ā kalnā virs Dž ides ar karogu ir iespē ja nakš ņ ot taju valodā un skats ir skaists, bet ir poligons.

No Dž idas varat doties uz Stambulu un Kastomonju, iepriekš noskaidrojiet grafiku, piemē ram, brī vdienā s tikai divi reisi uz Kastomonju.

celiņ š  —

жж - 

Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (22) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums