Vīrietim Turcijā ir grūti. 2. daļa
Tas nav ī sti grū ti. Nosaukums attiecas uz pirmo daļ u.
Izrā dī jā s, ka Alanju un tā s apkā rtni es uztvē ru kā mū su mazā s viesnī cas teritoriju. Un ja tā , tad jums ir jā runā par pā rtiku.
Viesnī cā bija tikai brokastis. Diezgan cienī gi, bet ar to nepietiek. Tā kā istabā bija virtuve, tad varē ja gatavot paš i. Ne biež i, bet mē s izmantojā m š o iespē ju. Blakus viesnī cai bija milzī gs veikals. Vai nu TESTO, vai PESTO. Es neatceros. Mē s ar draugu tur devā mies jau pirmajā dienā , bijā m pā rsteigti par cenā m un sā kā m vā kt ē dienu un dzē rienus ratiņ os. Pie mums pienā ca dež urants un teica, ka š ajā veikalā var iepirkties tikai turku uzņ ē mē ji. Nu, kas par lietu? Mē s reģ istrē jā mies kā Turcijas uzņ ē mē ji un tur iegā dā jā mies daudz ko. Pieņ emsim, ka piena kaste maksā tikpat, cik divi maisi parastajā veikalā . Tas pats ar alu. Tas pats ar Coca-Cola. Bet paš am gatavot atvaļ inā jumā ir nepareizi. Un, protams, mē s gā jā m uz restorā niem. Mums paveicā s. Pirmajā dienā mē s iemaldī jā mies diezgan dā rgā restorā nā Viking. Tur bija lieliski.
Sā kumā tik elegantas kū kas pasniedza pirms ē dieniem.
Un paš i ē dieni tika pasniegti uz galda tieš i uz ugunskura.
Neļ aujiet sevi apmā nī t ar Ukrainas karogu uz mū su galda (mē s esam krievi). Sā kotnē ji bija Dā nijas karogs, bet meita pieskrē ja pie blakus galdiņ a un mainī ja karogus. Fakts ir tā ds, ka viņ ai Ukraina ir maģ iska valsts, kurā dzī vo vienradž i, rū ķ i, elfi un kentauri. Un fejas. Un viena no š ī m fejā m sū ta viņ ai dā vanas, apsveikumus un grā matas. Un tie ir rakstī ti pā rsteidzoš ā fey valodā . Un š ī feja pati prot runā t š ajā noslē pumainā , gandrī z saprotamā valodā . Un š ī s pasakas vā rds ir staruha_izergil. Un uz š ī s apbrī nojamā s valsts karoga - saule un jū ra. Arī Krievijas ģ erboni meita uztver savdabī gi - tas ir jautrs putns ar divā m galvā m, un ķ epā s viņ ai ir smarž as un burvju nū jiņ a.
Restorā ns Viking ir diezgan dā rgs, tač u mums visiem nā kamajiem apmeklē jumiem tika piedā vā ta 10 procentu atlaide. Es bezkaunī gi teicu: "Dodiet 20! " Ī paš nieki bija pā rsteigti, bet viņ i to deva, un vikings kļ uva lē ts.
Vē l viena laba iestā de "Monako". Cena vidē ja, virtuve normā la, bet interjers lielisks. Mē s tur devā mies it kā apburti tikai š o ķ irbju lampu dē ļ .
Tad izrā dī jā s, ka viena no Alā nijas ielā m bija pilnī bā izrotā ta ar lī dzī gā m lampā m.
Man lī dzi bija jā iegā dā jas 5 gabali. Jo tas ir skaisti.
Ja vē laties vietē jo garš u, varat nedaudz attā linā ties no jū ras un promenā des un ē st kafejnī cā s, kas paredzē tas vienkā rš ajiem turku iedzī votā jiem.
Ē dienkartē bū s tikai daž as preces, interjers ir pieticī gs, nav alkohola, bet tas ir garš ī gs un ļ oti lē ts.
Tagad par animā ciju un izklaidi š ajā manas viesnī cas milzī gajā teritorijā . Tā kā virsrakstā minē ts vī rietis, tad par viņ u. Par manu draugu.
Katru vakaru š is labdabī gais cienī tā js devā s uzmundrinā t uz kursaā lu, kur viņ š drosmī gi iemī lē ja sarkstoš ā s spa dā mas.
Pareizā k sakot, viņ š klejoja pa bā riem un diskotē kā m, meklē jot piedzī vojumus.
Viņ š nemeklē ja š os piedzī vojumus.
Reiz es savus bē rnus vedu uz batutu. Visnevainī gā kā vieta.
Un es dzirdu, kā sieviete krievu valodā mē ģ ina izdomā t, cik maksā š is prieks. Tā ds smuks. Blondī ne. Mē s sā kā m runā t. Viņ a ir Ā rkā rtas situā ciju ministrijas kapteine no pilsē tas (nav svarī gi). 35 gadi. Viņ iem tika atļ auts ceļ ot uz Turciju. Zema alga. Un jū s vē laties atpū sties un aizmirst par visa veida ā rkā rtas situā cijā m ar upuriem un upuriem. Un vismaz kā ds mani pacienā ja ar kokteili. Nā c un iedzer no mā jā m atvesto š ņ abi. . .
Kur tu esi laimī gs un laimī gs? Kursā lē ? Tu tur neej. Ne š eit.
Tagad par bē rnu izklaidi.
Par laimi, bē rni atteicā s peldē ties uz trokš ņ ainajiem, veltī gajiem, kič iskajiem skavā m, kuras es ienī du.
Bet mans dē ls, ieraugot š ā du sludinā jumu uz ielas. . .
. . . teica, ka vē las arī apskaut un noskū pstī t delfī nus. Sapratusi, ka š ī ir VIP izklaide, sē dos pie stū res un braucu uz vietē jo delfinā riju, lai noskaidrotu, kas un kā . Tas izrā dī jā s dā rgi, bet es esmu tē vs. Par laimi mana meita teica, ka nevē las peldē t ar delfī niem, jo tie kož . Es nemē ģ inā ju pā rliecinā t, jo ekonomika.
Nā kamajā dienā visa mū su kompā nija ieradā mies delfinā rijā . Mums atļ ā va noskatī ties priekš nesumu "visiem", un tad meita teica, ka arī vē las apskaut delfī nus, tā pat kā brā lis. Tas jau bija diezgan dā rgi. Bet, aizverot acis, samaksā ju par divā m vannā m.
Tas bija lieliski. Tas bija forš i. Tas paliks atmiņ ā uz mū ž u. Bet nejaukie delfī nu cilvē ki darī ja visu, lai fotografē š ana nebū tu iespē jama. Kā š is. Nebija iespē jams pietuvoties rež ģ im.
Un pē c sesijas viņ i izņ ē ma vietē jā fotogrā fa uzņ emtā s fotogrā fijas, un viņ i mani pilnī bā nogalinā ja. Cena par 15 fotogrā fijā m un zibatmiņ u bija 200 eiro. . . Par vienu. Bet man bija divi no tiem. Kopā.400, plus 2 biļ etes pa 100 eiro. Jā , ar š o naudu visa ģ imene var atkal doties uz Turciju.
Bet par laimi man izdevā s izkrā pt š ī s fotostudijas pamatdarbinieku. Viņ a bija no Kirgizstā nas. Es viņ ai teicu, ka esmu bijis Oš ā un Biš kekā , un tā s ir brī niš ķ ī gas pilsē tas. Viņ š arī viņ u uzpirka ar frā zi, ka, ja es iztē rē š u tik daudz naudas, tad mana sieva mani pā rmetī s. Rezultā tā , kad viņ a nesa nepirktā s fotogrā fijas uz smalcinā tā ju, viņ ai izdevā s daž as manē jā s noglabā t, un viņ a tā s man iznesa jau ā rpus delfinā rija teritorijas. Tas arī nebija trī s rubļ i, bet gan pacilā još i. Un es netē rē ju š o naudu velti.
Tač u izklaidei nav jā bū t dā rgai. Un mani sapņ i piepildī jā s. Atradā m Alanijā , pavisam ne centrā , ī stu turku saldē juma virtuozu. Tas bija aizraujoš i un ļ oti lē ti.
Kur doties. Iet. . .
Es atceros laikus, kad varē ja ī rē t Renault 12 par 12 $.
Smieklī gs, bet ļ oti cienī gs auto. Tas bija. . . he, he. . . 1991. gadā .
Š eit es satiku arī senu draugu. Tofas Kartal. 20 USD dienā . 1995
Un š eit ir sena paziņ a. 1977. gada Land Rover Defender par 30 USD dienā . Es ar to braucu uz Troju 1997. gadā .
Tagad es noī rē ju pilnī gi jaunu Renault Symbol par 30 eiro. Brī niš ķ ī gs auto. Ekonomisks lī dz skopumam. Dī zelis, turklā t apstā jies pie katra luksofora, un tad automā tiski iedarbinā jies. Ietaupī jumi!
Ar ceļ ojumiem viss nav tik vienkā rš i. Devā mies apskatī t Manavgatas ū denskritumu. Es esmu desmit reizes. Un kā parasti es apmaldī jos. Nelielā ciematā kalnos es izmantoju ž estus (uzminiet, kā es attē loju ū denskritumu? ) Es mē ģ inā ju lū gt norā dī jumus vietē jā m nimfē m. Š ie puiš i uzkā pa uz saviem velosipē diem un teica, lai seko viņ iem.
Viņ i mani aizveda uz Manavgatu. Viņ i atteicā s no naudas. Ar grū tī bā m man izdevā s viņ us pā rliecinā t piekrist manam maksā jumam par lielo Coca-Cola pudeli. Bet viņ i mani atveda uz Manavgatas mež onī go piekrasti. Nebija nekas cits kā sievietes, kas peldē ja drē bes un viņ u bargais vī rs.
Tas mums nederē ja. Bet velti. Pavadī juš i 40 minū tes, uzbraucā m civilizē tā krastā . Tā bija vilš anā s. Manavgatu atceros kā klusu, ē nainu, romantisku vietu. Tagad tā ir pā rpildī ta, tirgojoš a, mantkā rī ga atrakcija.
Es filmē ju, un ap mani ir daudz cilvē ku. Ilgas un skumjas.
Bet Alanjas tuvumā palika rezervē tas vietas. Blā va ala. To apmeklē ja pavisam nesen - 1998. gadā . Mē s tur ieradā mies, un pirmais, ko es jautā ju, bija, cik pakā pienu ir. Oho! Rezultā tā nokā pu 50 pakā pienus, apsē dos un vē roju amatieru speleologu noguruš ā s sejas, kas plū da no lielā s zā les uz mazo. Daž iem, ī paš i pā rguruš ajiem, es piedā vā ju nosū tī t goblinam otru zā li un pievienoties man. Sē di, atpū ties. Daudzi piekrita.
Bet, ja jū s neuztraucaties ar š o alu un braucat tā lā k, tad tas ir š eit! Skaistums. Kalnos ir skaista ū denskrā tuve, arī nesen uzcelta. Skati ir pā rsteidzoš i. Un tuvumā neviena nav.
Un blakus ir virkne restorā nu ar maziem ū dens parkiem, kas liek jums justies sā tai un sniedz sā ta sajū tu un svē tlaimi. Tikai viens mī nuss - ē diens, pē c austrumnieciskā m tradī cijā m, uz spilveniem uz grī das. Neē rti.
Ī sumā . Kā pē c š is mans stā sts. Garš a un krā sa, kā saka, bet kā pē c vajag 5 zvaigznes ar teritoriju? Tur jau otrajā dienā paliks garlaicī gi. Nejauš i piestā jā m š ā das viesnī cas pludmalē , atgriež oties no Manavgatas. Aizgā ju nopirkt Coca-Cola batoniņ u un visu sapratu. Viņ i man iedeva Coca-Cola, bet palū dza aiziet. Sen aizmirsta dzē riena garš a. Krā sains cukurs. Un ilgas cilvē ku sejā s š ajā pludmalē...Ir teritorija. Ir arī animatori. Piedzē rusies garlaicī ba. . . Un uz Alaniju, kur dzī vī ba, 25 krā su metri.
Izmē ģ iniet manu atpū tas iespē ju. Pirmkā rt, ietaupī jumi, otrkā rt, reā lā dzī ve, nevis atrakcija.
Lai gan jaunieš iem ir vienalga, kur pabā zt viedtā lruni.
Jū su pieciniekā vai manā viesnī cā bez zvaigznē m. Bet tā ir sava kultū ra.
Tā pē c tikai daž i fotoattē li. Senā s saldā s Turcijas pamati. Lielveikalā kartupeļ i un sī poli atrodas blakus iPhone un televizoriem.
Š eit ir vē l viens. Pastkarš u un telefonkarš u tirdzniecī ba. Kā jas ir iekļ autas.
Jums noteikti tik ļ oti patī k futbols.
JAVA nā k no seš desmitajiem gadiem.
Vē l viena vakara gā jē ju iela.
Dā rznieks, protams, ir izklaidē tā js, bet velti viņ š tā ds ir. Nepareiza vieta.
Nevainojams funikulieris.
Tikai kalnos š ī koka plakne karā jā s virs ceļ a, un ū dens no tā s plū da uz garā mbraucoš ā m automaš ī nā m, tā s atdzesē jot.
Kuģ u izkliedē š ana no rī ta.
Laimī gs tē vs, noguris draugs un jauna meitene.
Un tagad es izpleš u pā r jums savus spā rnus un novē lu jums laimī gus ceļ ojumus.
