явно завышены цены к уровню качества nepārprotami pārmaksāta par kvalitāti

1. Piestā tne. Ikvienam, kurš nolemj apmeklē t š o viesnī cu, izmantojot ū dens transfē ru (jahtu, kuģ i vai citu peldlī dzekli), ir jā saprot, ka izkā pjot vai nolaiž oties jū s sagaidī s nepatī kams pā rsteigums. Kuru es aprakstī š u, balstoties uz mū su pieredzi: Garais ceļ ojums no Maskavas uz Seiš elu salā m tuvojā s beigā m, ā tra jahta aizveda ceļ otā jus uz marš ruta gala punktu, Ziemeļ salu. Priekš ā č etras vasaras dienas. Kapteinis palē nina ā trumu un aptur jahtu. No krasta pie mums sā kas gumijas laiva, pā rsē ž amies tajā , pē dē jos 70 ceļ a metrus. Divdesmit metrus no krasta man nā k prā tā doma, ka nebū s viegli izkļ ū t no ū dens sausam, bet tur nav viegli, tas ir vienkā rš i neiespē jami. Ā tri uzritinā jis dž insus maksimā li iespē jamajā augstumā , izlecu no laivas cerī bā , ka paspē š u aizskriet droš ā attā lumā no strauji tuvojoš ā viļ ņ a. Diemž ē l neveiksmī gi. Izgā ja krastā slapjš lī dz viduklim. Nepatī kami. Krastā mū s sagaidī ja prā vs pulciņ š viesnī cas darbinieku ar siltiem, mitriem roku dvieļ iem, lī dzī giem kā lidmaš ī nā s, lai gan, manuprā t, piemē rotā ki bū tu kā ju dvieļ i. . Tā kā pludmale ir smilš aina un kā jas slapjas, smiltis acumirklī “pielī p” pie kā jā m, kuras vē lā k izkaisī siet pa savu villu. Mans kopsavilkums par pirmo punktu: iekā pjot un izkā pjot esiet gatavi tam, ka tiks sū knē ts ū dens ar spē ku, kas atkarī gs no okeā na iegribā m. Atgriež oties lidostā , ir arī ieteicams paņ emt lī dzi rezerves drē bes. Nedomā ju, ka kā ds lidos lidmaš ī nā slapjā s biksē s vai svā rkos. Tač u vissaprā tī gā kā izeja ir ē rtas un, galvenais, droš as piestā tnes izveidoš ana. Ir otrs veids, kā nokļ ū t salā , ar helikopteru, tač u ir arī nianses, kas nav rakstī tas viesnī cas mā jaslapā . Laikapstā kļ i un liekais svars. Ja esat vairā k par diviem cilvē kiem vai neesat tievs, kā arī lī dzi ir vairā k nekā divi koferi ar bagā ž u, esiet gatavi tam, ka pilots atteiksies pacelties. 2. Butler. (Andreja Vadimovič a vā rdā . ) Februā rī atpū tā mies viesnī cā , mums bija trī s villas. Saskaņ ā ar viesnī cas noteikumiem katrai villai ir pievienots personī gais sulainis. Mū su sulainis lieliski pastrā dā ja kā istabene, tač u viņ i viņ u neapmā cī ja vairā k. . Viss, pilnī gi viss, viņ am bija jā jautā vairā kas reizes, nemaz nerunā jot par spē ju paredzē t klienta vē lmes un piedā vā jumus sniegt jebkuru pakalpojumu. Viņ am pastā vī gi bija jā meklē , jā zvana. Vē l pē c pusstundas ilgas meklē š anas biju spiesta vē rsties viesnī cas administrā cijā , uz kuru saņ ē mu atbildi: - “ko tu, viņ š ir labs, tikai ļ oti pieticī gs”. Es nemaksā ju par pieticī bu - maksā ju par parastu sulaini. Kā du dienu brokastu laikā draugi stā stī ja, ka vakarā viņ u villā s sulaiņ i sagā dā juš i viesiem pā rsteigumu. Vienā villā virssulainis ielē ja vannu, visu telpu izrotā ja ar rož u ziedlapiņ ā m, kā rtoja sveces, ledus spainī ielika š ampanieti, uz paplā tes skaisti kā rtoja augļ us un saldumus. Citā villā virssulainis vilka zem gultas nojumes televizoru un DVD, izlika tur augļ us un š ampanieti, bet pats interesantā kais, ka viņ š no kaut kurienes paņ ē ma trī s diskus ar krievu filmā m, sī kums, bet jauki. Mū sē jie tikko nolika augļ u bļ odu uz galda, pat bez š ampanieš a. Kur viņ š to dara? Dzē ra, iespē jams. 3. Makš ķ erē š ana. (Andreja Vadimovič a vā rdā . ) Manā dzimš anas dienā mē s ar draugiem no rī ta devā mies makš ķ erē t. Zivju noķ ē rā m pietiekami daudz, bet pats galvenais – noķ ē rā m haizivi. Jahtas kapteinis mums pastā stī ja ļ oti apetī tlī gu kreolu haizivs recepti. Tā kā uz salas ir serviss no š efpavā ra "jebkura viesa kaprī ze", nolē mu palū gt pagatavot zivi pē c š ī s receptes. Tač u š iem sapņ iem nebija lemts piepildī ties, nepatikš anas sā kā s uzreiz pē c jahtas pietauvoš anā s. Mū s sagaidī ja anglis, kā vē lā k izrā dī jā s, viesnī cas direktors. Viņ š kategoriski atteicā s mums gatavot haizivju ē dienu, aizbildinoties, ka š ajā salā haizivju gaļ u ē st nedrī kst, jo viņ i cī nā s par vides saglabā š anu. Dī vaini, bet kā ir ar citā m zivju sugā m, dzī vniekiem un medī jamiem dzī vniekiem, vai tie nav daļ a no š ī s vides? Mē ģ inā jā m viņ u pā rliecinā t, ka saskaņ ā ar Seiš elu salu likumiem jebkura zivs, kas noķ erta uz makš ķ erauklas, var tikt ē sta. Uz ko viņ i saņ ē ma atbildi, ka sala ir privā ta un arī likumi uz tā s ir privā ti. Parastā s viesnī cas visos tū ristiem pieejamajos saziņ as lī dzekļ os publicē par noteiktiem ierobež ojumiem savā teritorijā . Te nekā nebija, neviens nebrī dinā ja, lai gan visa viesnī cas vadī ba bija informē ta par gaidā mo makš ķ erē š anu. Beigā s, neapzinā ti, nogalinā jā m zivis un nevarē jā m no tā gū t labumu, vienkā rš i izmetā m, labi rū pē joties par vidi. Dzimš anas diena bija pilnī bā sabojā ta. 4. Restorā ns. Pirms ceļ ojuma apskatī jā m atsauksmes par viesnī cu. Visvairā k negatī vo atsauksmju bija par restorā na darbu. Protams, es patieš ā m negribē ju ticē t š im, kaprī zajiem klientiem, es nodomā ju. Patiesī bā viss izrā dī jā s patiesi vai tuvu patiesī bai. Visas vietnes, kurā s tiek reklamē ta š ī viesnī ca, ir pilnas ar datiem par viesnī cas personī go aprū pi katra viesa vē deram. Esot š efpavā rs veic personisku sarunu, lai noskaidrotu jū su vē lmes ē dienā , pē c kuras jū s gaida personī gi ē dieni, ņ emot vē rā jū su vē lmes. Viss, protams, tā var bū t, bet ne mū su gadī jumā . Batlers katru rī tu atnesa mums ikdienas ē dienkarti pusdienā m un vakariņ ā m. Tas viss ir personī gā izvē le. Nedaudz par viesmī ļ u darbu: Saprotu, ka Ā frikā ir karsts visu gadu, tā pē c karstuma noguruš ie cilvē ki nesteidzas, bet mū s visus pā rsteidza š ā ds gadī jums. Vakariņ u laikā izvē lē jā mies savus ē dienus, pasū tī jā m vī nus un lē nā m, dzerot vī nu, saruna. Nepamanī ti izdzē ra visu vī nu, pasū tī ja vē l, atkal dzē ra. Tad pie mums pienā ca viesmī le un teica, ka pamatē diens bū s pē c 40 minū tē m, jo ​ ​ gaļ a pā rā k lē ni atkū st. Ko darī t, es gribu ē st. Bet nā kamie divi galdi piecē lā s un aizgā ja. Atseviš ķ i es gribu teikt viesiem ar bē rniem. Mums lī dzi bija divi bē rni, un kalpoš anu jutā m gandrī z uz sevi. Pipari ir tas, ka gandrī z katru reizi bē rnu ē diens tika atnests pē dē jais. Iedomā jieties, ka izsalkuš i bē rni skatā s, kā pieauguš ie ē d? Mazliet par viesmī ļ iem: esiet gatavi tam, ka viņ i jums atnesī s nepareizo ē dienu, ko pasū tī jā t, viņ i aizmirsī s par jū su pasū tī to tē ju vai kafiju, izbē rs maltus piparus no apakš tasī tes uz galda un neparū pē sies. lai to izņ emtu lī dz ē dienreizes beigā m. Vē l viens š eit uzjautrinā ts ir š ā ds gadī jums. Atgriezuš ies no kā rtē jā makš ķ erē š anas, vakariņ ā s no visa nozvejas paņ ē mā m divus sarkanos snappers. Viņ i to iedeva virtuvei un lū dza pagatavot tos vienkā rš i uz grila ar pipariem un sā li. Teica darī ts. Vakarā mū s vispirms pasniedza ar lielu zivi, pē c svara nevaru precī zi pateikt, bet seš i pieauguš ie bija praktiski pilni. Viesmī ļ i mē ģ inā ja sā kt izņ emt š ķ ī vjus un galda piederumus, tač u viņ us apturē ja jautā jums: - Kur ir otrā zivs? Nē sā jiet. Sekoja gandrī z desmit minū š u pauze, pē c kuras uz galda parā dī jā s mū su otrā zivs. Kā ds bija mū su pā rsteigums, ka tas tika pagatavots pavisam savā dā k pē c garš as. Kam viņ i to gatavo? Cerī bā , ka mums ar vienu pietiks, citiem viesiem un varbū t arī paš iem, mums tas paliek noslē pums. Visbeidzot, par restorā nu, vē l viens kulinā rijas pieskā riens. Divas dienas pē c kā rtas ķ ē rā m un aizvedā m absolū ti vienas un tā s paš as š ķ irnes tunzivis. Divas reizes pie izejas dabū jā m pavisam citu saš imi. Pirmajā gadī jumā gaļ a bija novecojusi un cieta. Otrajā – svaigs un maigs. Pē c ilgā m debatē m nonā cā m pie secinā juma, ka pirmajā reizē tas tika pagatavots 4 stundas pirms vakariņ ā m, bet otrajā reizē aizmirsā m virtuvē pateikt, ko no zivs gribam redzē t un pasū tī jā m saš imi tieš i pirms ē š anas. 5. Terase lietū . Lielā kajai daļ ai mā jas ir terase. Nezinu kā pē c, bet puse grī das ir lakotas un puse nav. Lietus laikā uzmanī gi staigā jiet pa lakoto daļ u. Vē jš lietus lā ses nes pa visu terasi un kļ ū st ļ oti slidens. Gandrī z divas reizes nokritu. Š ī parā dī ba ir ī paš i bī stama bē rniem, viņ iem patī k skriet un lē kt. 6. Odi. Es nezinu, kas notiek ar odiem uz salas citos mē neš os, bet februā rī to ir vienkā rš i daudz. Vakaros visur ir odi, vienkā rš i nav iespē jams atrasties dzī vojamā s telpā s. Rodas sajū ta, ka atrodies Tveras vai Kostromas purvos. Jū s nevarat iztikt bez kodumiem, jums vienkā rš i nav laika tos nogalinā t. Mē s ar sievu jautā jā m administratorei, kā tikt galā ar š o parā dī bu? Uz ko viņ i saņ ē ma atbildi: - "Padariet gaisa kondicionieri vē sā ku, tie nosals un aizlidos. " - "Kā pē c mums jā bū t vē sā kam, gaisa temperatū ra guļ amistabā mums ir diezgan ē rta, labā k ielieciet divus fumigatorus, " mē s atbildē jā m. - "Kas ir fumigatori? " - sekoja jaukā s meitenes jautā jums. "Š ī ir ierī ce, kas tiek pievienota kontaktligzdai. Tam ir vai nu ar insekticī du piesū cinā tā m plā ksnē m, vai ar š ķ idrumu. "-" Par š ā du ierī ci dzirdam pirmo reizi, varam piedā vā t moskī tu spoles. - "Tā tad viņ i smird, kā gulē t? " - "Diemž ē l neko citu nevaram piedā vā t, " sacī ja meitene. Man bija jā piekrī t. Vajag gulē t. 7. Peldē š anā s okeā nā . Skatoties uz salas fotogrā fijā m, jū s neviļ us iztē lojaties sevi peldam siltā okeā na zilajos ū deņ os. Man pat prā tā neienā k, ka tas varē tu neizdoties. Bet fakts ir tā ds, ka ap salu migrē skaista smilš u pludmale. Kā stā sta vietē jie iedzī votā ji, no novembra lī dz maijam okeā nā valda diezgan mierī gs, bet no jū nija lī dz septembrim nemierī gs. Es nezinu, vai tas tā ir. Mū su gadī jumā visas 4 dienas pā rspē ja pienā cī gu sē rfoš anu. Iekā rtojuš ies vē lā pē cpusdienā , nemē ģ inā jā m peldē t okeā nā , izejot uz pludmali un redzot pretim tuvojoš os diezgan lielos viļ ņ us, nolē mā m vienkā rš i pastaigā ties pa tī rā kajā m baltajā m smiltī m gar ū dens malu, peldē š anu atliekot nā kamajā rī tā . Cik mē s bijā m š okē ti, ieraugot pelē kas akmens plā ksnes skaistā s smilš u pludmales vietā . Naktī pastiprinoš ais vilnis vienkā rš i izskaloja smiltis no pludmales. Nolē mā m izmē ģ inā t veiksmi citā s salas pludmalē s. . Lī dzī ga aina mū s gaidī ja trī s no č etrā m pieejamajā m pludmalē m. Iekā pt ū denī bija ā rkā rtī gi bī stami spē cī gā sē rfoš anas dē ļ , bet es tomē r izlē mu. Trī s viļ ņ u uzbrukumos nostā jies uz kā jā m, ceturtajam joprojā m nevarē ju pretoties. Vilnis mani joprojā m nogā za no kā jā m un aiznesa atpakaļ uz krastu. Par laimi, man izdevā s piecelties kā jā s, pirms vilnis atsitā s pret akmens plā ksni, pretē jā gadī jumā man bū tu nā cies grū ti. Nonā cis krastā , domu peldē ties Indijas okeā na siltajos ū deņ os atstā ju citā m dienā m. Bet, kā rā da laiks, ne uz nā kamo. Sē rfoš ana tikai pastiprinā jā s katru dienu lī dz mū su izbraukš anai. Daudz mierī gā k bija ceturtajā pludmalē ļ oti mazajā lī cī , kur mē s piestā jā m krastā , tač u mana sieva atteicā s tur peldē t, jo bija daudz salas strā dnieku "papildu acu" un divu pietauvotu jahtu apkalpes.