Baba Yaga aiz ienaidnieka līnijām

26 Februāris 2020 Ceļošanas laiks: no 16 Februāris 2020 ieslēgts 23 Februāris 2020
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

“Katrs cilvē ks vismaz reizi mū ž ā atpū š as Soč os” (c)

Ņ emiet vē rā , ka "atpū š oties" nav pagā tnes formā . Lai gan tieš i š ajā pagā tnē tajos Soč os droš i vien visi atpū tā s. Bet ne es : (( Lai atjaunotu pasaules lī dzsvaru, es nolē mu, ka man vienkā rš i ir jā atpū š as š ajā laikā , jo agrā k tas neizdevā s.

Soč os mē s nemaz negrasī jā mies sauļ oties, bet gan slē pot, kas tomē r neizslē dz sauļ oš anos. Tagad nokļ ū t Kaukā zā ir grū tā k nekā sarež ģ ī ti. Bet, kā jū s zinā t, medī bas ir sliktā kas nekā verdzī ba. Ja agrā k pa taisno caur Rostovu uz Dombai vai Elbrusa apgabalu nokļ uvā m kā dā s 14 stundā s, sliktā kajā gadī jumā , tad tagad jā dodas cauri paš am pasaules . opu pa demarkā cijas lī niju Harkovas virzienā . Un pē c tam atgriezieties Rostovā . No turienes jau - brī va griba, teica - solis.

Mē s atradā m pā rvadā tā ju. Nevis Dž eisons Steitems, bet arī diezgan wow. Bet par viņ u vē lā k. Vito savā Mersedesā bija jā ieņ em 8 sē dvietas. Mē s sā kā m vā kt uzņ ē mumu. Mums ar Vadiku ir 2 gadi, Verkina vī ram, Oļ egam 3. Miš ā nam ir 4 gadi. Š ī ir mū su komanda, kuras mē rķ is ir devā s uz Dombai. Tie, kas lasa, var atcerē ties.

Gaidā mais ceļ ojums tika ieplā nots tā , lai tas sakristu ar Oļ ega dzimš anas dienu. Un patiesī bā sā ku es. Bet kur ņ emt vē l 4 cilvē kus? Pā rē jie mū su draugi ir ļ oti specifiski cilvē ki (tomē r, tā pat kā visi citi), pē c mū su iepriekš ē jā s kopī gā s ceļ ojumi uz Andoru izraisī ja zinā mu aizvainojumu pret mani. Un, lai gan Soč i ir Nastjas zilais sapnis, viņ i atteicā s iet ar mums piedā vā tajos datumos. Sakiet, viņ i nevē las, lai mē s tos atkal izmestu, dodot priekš roku Oļ egam, nevis viņ iem. Bē rnudā rzs uz siksnā m!

Un zilais sapnis bija vienlaikus baudī t divus priekus - slē pot un sauļ oties jū rā vienlaikus. Š is man piestā vē ja vislabā k. Es arī mā ku peldē t! Bet, sasodī ts, kur dabū t vairā k cilvē ku? Ir daudz pazī stamu slē potā ju, bet daž i jau ir aizbraukuš i, citi jau kaut ko rezervē juš i. Starp citu, viena kompā nija mums piedā vā ja labu variantu aizlidot uz Kayseri par kaut kā du smieklī gu naudu, apmē ram gabals naudiņ as diviem uz nedē ļ u, ieskaitot pilnī gi visu, lī dz slē poš anas kartē m. Un mē s ar Vadiku pat esam nolē muš i vienoties, tomē r trakais slē potā js Oļ egs š o kū rortu noraidī ja, aizbildinoties ar to, ka viņ am tur trases ir diezgan vā jas.

"Nē ? Mē s meklē sim "(c)

Bet man nebija jā meklē . Regulā ros pasē dē š anas reizē s ar draugiem (kuri uz mani apvainojā s) uzzinā jā m, ka arī viņ i ļ oti vē las bū t Soč os, tikai tagad ar maiņ u mazliet paņ ē ma atvaļ inā jumu. Un viņ i gribē ja doties kā dā trakā marš rutā : vispirms ar autobusu, kas kursē divas reizes nedē ļ ā , uz Rossosh un no turienes ar vilcienu, kas kursē katru otro dienu, uz Adleru. Tomē r nebija grū ti viņ us pā rliecinā t braukt ar mums, jo ar to, cik parasti ir pieraduš i ņ emt lī dzi, plus slē pju zā baki, pā rskaitī jumu veikš ana kaut kā nav pareizi. Tač u mums bija arī kaut kas jā upurē . Nevis kaut kas, bet kā ds. Oļ egs, protams. Š ajā scenā rijā viņ am bū tu jā sagaida savi 60 gadi ceļ ā . Un kas? Viņ a sieva Verka iepazinā s ar vai jū s satikā t savu DD lidmaš ī nā ?

Un Nastjai un viņ as vī ram bija arī draugi, kuri arī gribē ja doties. Kopumā uzņ ē mums tika pieņ emts darbā . Oļ egs tika informē ts. Viņ š saprata un pieņ ē ma mū su noteikumus. Nomierinā jā mies un uz brī di aizmirsā m par braucienu. Es tam negatavojos. Biju jau diezgan noguris no tā , ka gatavoš anā s vienmē r gulē ja uz maniem vā jajiem pleciem. Tač u Oļ egs ik pa laikam uzmā cā s ar piedā vā jumiem kaut kur meklē t mā jokļ u cenas Krasnaja Poļ anā (KP). Es vienmē r to atmetu. Nastja un viņ as vī rs tur bija tieš i pirms kara un ī rē ja lē tu istabu Adlerā . Kontakti tiek saglabā ti. Ko vē l meklē t? Mē s negribē jā m dzī vot KP. Slē poš anas slē pes, bet citi prieki mums nav sveš i. Turklā t abiem Nastjas draugiem (mā tei un dē lam) nebija nekā da sakara ar slē poš anu un viņ i devā s tikai pastaigā ties.

Nekas nav pareģ ots. Nedē ļ u pirms izlidoš anas sazvanā m Oļ egam, lai vienotos par daž ā m ceļ ojuma detaļ ā m un uznā kam vienveidī gā dusmu lē kmē . Un slē poš anas dienas viņ am ir par maz, un DR ir ceļ ā - kā mē s to iedomā jamies? Un vispā r runā jot! Lai gan viss jau ir sarunā ts. Un it kā nebija variantu.

Esmu š okā ! Tas iepriekš nebija redzē ts. Kulminā cija, vai ne? Pagā juš ā gada vē sture bija tieš i pretē ja. Tad Nastja bija histē riska, bet viņ a vismaz nekliedza. Viņ a bija viegli aizvainota. Cik man mī ļ i! Vadiks teica, ka Oļ egs ar mums vairs nebrauks uz Krimu. Ticī ba ir apš aubā ma. Kopā mē s esam daudz interesantā ki.

Bet histē rija ir histē rija, un nav kur atkā pties un vē lu lē kt. Apsē dī simies, ejam visi!

Pā rvadā tā ja vā rds bija Petja. Sā kotnē ji vienojā mies, ka viņ š sā ks mū s savā kt pa pilsē tu no agra rī ta. Tač u dzī ve ir ieviesusi savas korekcijas. Dienu iepriekš viņ am bija jā ved ģ imene pie radiem Soledarā , kur viņ š uz tī ri japā ņ u ceļ a "Tojama-Tokanava" sabojā ja š asiju, kas raksturī ga daudziem Neenko reģ ioniem, ī paš i frontes lī nijas reģ ioniem. Tā pē c viņ am tur bija steidzami kaut kas jā remontē . Izbraucā m ap 10 no rī ta. Vito pē cpuse bija lī dz galam piebā zta ar mū su krā miem, slē pē m, zā bakiem un pā rtiku un dzē rieniem ceļ am. Un abu bija daudz. Jubileja! Un mē s vienkā rš i nolē mā m neņ emt ē dienu. Mē s ar Vadiku bijā m NG Jaltā un bijā m neizpratnē . Ē dienu izmaksas tur jau bija zemā kas nekā Mariupolē ! Tas ir kauns, tas ir kauns, bet tas ir fakts. Tā pē c mē s pieņ ē mā m, ka Adlerā cenas nedrī kst bū t augstā kas par Jaltas cenā m, un nav jē gas vilkt produktus pā ri robež ai.

Mē s paņ ē mā m Oļ egu pē dē jo. Viņ i prasī ja no Verkas, kura izlaida savu vī ru, pudeli š ampanieš a un nekavē joties to izdzē ra. Pametuš i Verku, lai izbaudī tu viņ a vientuļ o dzī vi, viņ i metā s pretī reibinoš am tropiskā s saules un sniegotu kalnu kokteilim. Pa ceļ am paņ ē mā m vē l vairā kus kokteiļ us, ne mazā k reibinoš us. Mē s steidzā mies – tas, protams, tiek skaļ i pateikts. Ja nav normā lu ceļ u, sacī kstes paš am izmaksā dā rgā k. Daž as dienas iepriekš Marikā bija stiprs lietus, kas pā rauga stiprā snigš anā , pē c tam atkal lija. Tač u izbraukš anas brī dī ceļ i jau bija sausi. Nu, vienalga! Bet kalnos, pē c baumā m, lī dz pat lielā kajai daļ ai sakrautais sniegs neļ aujas, kas varē ja nepriecā ties. Mani bē rni, kuri janvā ra otrajā pusē brauca uz Karpatiem, tā (sniega) gandrī z pilnī gas prombū tnes dē ļ nepaguva braukt.

Es, kā parasti, sē dē ju blakus š oferim. Mē s viņ u nedaudz pazinā m no tā lajiem braucieniem uz Elbrusa reģ ionu, tač u viņ š man neko izcilu nepā rstā vē ja - sieviš ķ otā ju un dzē rā ju. Vienkā rš s cilvē ks, vā rdu sakot. No Oļ ega, kurš viņ u labi pazina, es dzirdē ju, ka viņ š pā rtraucis dzert. Domā ja, ka tas ir ieskrū vē ts. Bet, ceļ ojuma laikā parunā jies, uzzinā ju interesantā kos faktus. Izrā dā s, mū su Stetemu Petju jau kā du laiku aizrauj neapstrā dā ta uztura diē ta. Blimey! Pat man, pieraduš am kontrolē t vē deru, tas š ķ ita mazliet par daudz. Es paskatī jos uz Petju ar pavisam citā m acī m. Mē s atradā m daudzas kopī gas tē mas nebeidzamā m sarunā m, kas nopietni paspilgtinā ja manu 27 stundu ceļ ojumu, tostarp bezmiega nakti. Visu š o laiku Petja ē da tikai daž us banā nus un dzē ra ū deni. Bet asinā jos gandrī z bez pā rtraukuma. Ja neguļ u, vajag ē st. Vadiks redzē ja kaut kā du raidī jumu, kurā stā stī ja, ka zinā tnieki (vai varbū t jaunie dabaszinā tnieki) kaut kur atraduš i ļ oti mazu peli, kura vienmē r laboratorijā nomira pa nakti, lī dz uzminē ja tai naktī atstā t barī bu. Tā vielmaiņ a izrā dī jā s tā da, ka pelei bija nepā rtraukti kaut kas jā ē d, lai nenomirtu. Š eit es esmu apmē ram tā pat, ja jū s neļ aujat man gulē t.

Sī kā k ceļ u neaprakstī š u, to darī ju siž etā par Dombai. Tā pē c es jums pastā stī š u ī si. Pē dē jā laika periodā (2 gadi) Doņ eckas un Luhanskas apgabalu ceļ u stā voklis nav bū tiski mainī jies. Ceļ u nebija, un nē . Tač u daž viet, kur kā ju spē ra iepriekš iemī ļ otais mā kslinieks, bet nu jau nemī lē tais prezidents, steidzami tika uzklā ts svaigs asfalts, kas tomē r ne mazā k steidzī gi sā ka brukt. Tač u fazā nu nav mazā k.

Kad nonā cā m pie robež as, bija jau tumš s. Mē s no savas puses izgā jā m robež u un muitas kontroli un grasī jā mies doties tā lā k, kad Nastja sā ka izmisī gi rakņ ā ties pa kabatā m, meklē jot telefonu. Un nē ! Viņ i sā ka zvanī t uz viņ as numuru. Ragi nā k un iet. Potiļ ja! Nastja izņ ē ma planš etdatoru un izsekoja tā lruņ a atraš anā s vietu. Viņ š norā dī ja uz vietu pā ris kilometru attā lumā no robež as, kur mē s apstā jā mies urinē t. Un, protams, viņ a gribē ja atgriezties pē c viņ a. Petja atteicā s iet. Protams, nav problē ma! Viņ a staigā s! Divi kilometri turp, divi atpakaļ , un ar viņ as gliemež a tempu š ī ir vismaz stunda. Absolū tā tumsā . Un kā iet, ja robež a jau ir pā rvarē ta? Visa apkalpe bija saš utusi. Uz ko histē riskā Nastja teica, ka pie velna, ar telefonu, bet viņ a tū lī t pē c ieraš anā s Adlerā dosies mā jā s ar vilcienu. Bet tad mū su strī dā iejaucā s robež sargs. Viņ š bija pā rņ emts ar situā ciju un teica, ka "mē s to atrisinā sim". Nastja un viņ as vī rs iegā ja tumsā . Un mums atlika gaidī t. Viņ i gaidī ja ne tik ilgi. Ne vairā k kā stundu. Viņ i izkā pa droš i, atrada taksi, kas tur brī numainā kā rtā dzeguzē , devā s uz vietu par 200 grivnā m un - ak, brī nums! - atrada ceļ a malā guļ oš u telefonu. Baidī jā mies, ka nelaidī s atpakaļ , bet ir kaut kā da periodiskums robež as š ķ ē rsoš anā , nu vai naudu noraus. Bet nekas tamlī dzī gs nenotika. Viņ i tika izlaisti bez skaņ as.

Krievijas muitā mē s bijā m spiesti izņ emt no bagā ž nieka visas lietas. Iepriekš ē jā s divas reizes mē s izlaidā m bez š ī s procedū ras. Viņ i atveda suni un pavē lē ja tam nez kā pē c ukraiņ u valodā : "Shukay! ". Suns apzinī gi ņ irgā jā s, bet neko interesantu neatrada. Ne tauki, ne gaļ a viņ u neinteresē ja. Man š ķ ita, ka muitas darbinieki bija vī luš ies.

Lai kā arī bū tu, robež as š ķ ē rsoš ana aizņ ē ma ne vairā k kā divas stundas, un deklarā cija par transportlī dzekļ a izveš anu bija jā pā rraksta divas reizes.

No patī kama. M4 š oseja bija galī gi tukš a! Mū su iepriekš ē jā braucienā vienkā rš i nebija pā rpildī ts no gariem transportlī dzekļ iem. Esam bijuš i liecinieki vairā kiem smagiem negadī jumiem un neskaitā mu sastrē gumu dalī bniekiem. Un tagad skaistule. Iztukš ojiet un izž ā vē jiet.

Jo tuvā k krastam, jo ​ ​ smieklī gā ki ir apdzī voto vietu un upju nosaukumi. Es pat izņ ē mu pildspalvu un papī ru, lai pierakstī tu. Pretē jā gadī jumā jū s neatcerē sities pē c minū tes. Š eit ir tikai daž i no tiem (nevis ģ eogrā fiskā secī bā ): Upper Buu, Detlyazhka, Ponezhukai, Nechepsukho, Council-kwadzhe. Un š is vā rds mani vienkā rš i iedzina histē riskos smieklos – Tlustenhabl! Tas tev nederē s galvā ! Š oferis Petja smē jā s man lī dzi, un man nebija laika to pierakstī t. Pē c minū tes ne es, ne viņ š nevarē jā m atveidot š o smieklī go burtu kombinā ciju. Mē s neizdomā jā m nekā das asociā cijas, tā pē c neatcerē jā mies. To es jau atceļ ā modri lū kojos uz zī mē m, lai pierakstī tu.

Iespaidī gi bija arī upju nosaukumi - Spider River, Ira River (vā rdamā sa), Stavok upe un uzkodā m Herotas upe. Pē c negulē tas nakts ņ irgā š anā s ir labā kais veids, kā tonizē t.

Mē s piestā jā m, lai iekostu pie jū ras. Bija grū ti atrast vietu, kur novietot automaš ī nu. Visā di ž ogi. Bija arī ķ ē des ž ogs, bet ar caurumu. Sapuvusi uz neglī ta nobruž ā ta betona parapeta. Tieš i zem mums pa pludmali gā ja č alis ar metā la detektoru, un ū denī kā noslī kuš i karā jā s pā ris “nirē ju”. Zelta, redzi, ishshut.

Atspirdzinā juš ies, braucā m tā lā k. Petja teica, ka tik netī ru maš ī nu Soč os varē tu nelaist, tā pē c braucā m uz mazgā tavu. Un ne velti. Stacionā rajā kontrolpunktā mū s nobremzē ja un pat pases atņ ē ma pā rbaudei. Tač u viss noritē ja bez naudas sodiem un kukuļ iem. Ejam tā lā k. Serpentī ns bija rā pojoš s! Krimā , protams, arī tā du ir pietiekami daudz, bet tik garu nebiju redzē jis!

Tač u visam pienā k beigas, un arī š is neveiksmī gais serpentī ns ir beidzies.

Mē s ieradā mies Adlerā . Pie velna! Bā bele! Navigatorā tika ievadī ta mū su topoš ā mā jokļ a adrese: Demokrā tiskais 50/4. Mana tante teica, lai griež os pa labi un tad pa kreisi. Mē s to darī jā m. Ar grū tī bā m iespiedā mies starp maš ī nā m, knapi iekļ ā vā mies labajā pagriezienā , bet pa kreisi nogriezties vairs nevarē jā m - ieskrē jā m kā das ķ ē des aizsprostotā viesnī cas teritorijā . Viņ i mē ģ inā ja iet citu ceļ u, bet veltī gi. Tas bija pats pilsē tas centrs, un ar automaš ī nu nevarē ja braukt, kur nu vē l nekur novietot automaš ī nu. Ar grū tī bā m atraduš i vietu kā das piecstā vu mā jas pagalmā , izgā jā m ā rā un devā mies meklē t adresi. Nastja un viņ as vī rs griezā s uz vietas, neatpazī stot apkā rtni. Man bija jā zvana ī paš niekam. Kaut kā atrasts. Man vajadzē ja aizvest saimnieku uz mū su maš ī nu, lai viņ š apsē dā s blakus š oferim un rā dī ja ceļ u. Ar kā jā m, lai nokļ ū tu tur vienu minū ti, un ar automaš ī nu viņ i ceļ oja daudz ilgā k! Kapets! Kurš bū vē š ā di?

Viesnī ca bija diezgan š vaka. Es pat nezinu, vai š ī ir viesnī ca. Paš ā centrā , ar skatu uz tirdzniecī bas centru Plaza.

Skats no mū su pagalma

Uz vā rtiem ir zī me par dusmī gu suni. Patiesī bā neviens suns nav pat tuvu. Lai iekļ ū tu teritorijā , sensoram jā pievieno atslē gas piekariņ š . Pagalmā ir liels peldbaseins, bet bez ū dens. Liela virtuve-ē damistaba, kungu mā ja un ē ka ar numuriem.

Meistara mā ja, kam seko "skaitļ i"

Es steidzos paņ emt pirmo pirmajā stā vā . Kā vē lā k izrā dī jā s, velti. Visas pā rē jā s telpas bija trī svietī gas, apš ū tas ar dabī gu koku un plaš ā kas nekā mū su divvietī gā s. Jā , pat ar mini ledusskapjiem. Un viss maksā ja tū kstoš rubļ u par nakti diviem. Es biju saš utis, kā pē c tas ir tik negodī gi? Bet nesatricinā mais saimnieks Volodja ar izteiktu kaukā zieš u akcentu teica, ka varē tu mums nodroš inā t lī dzī gu istabu kā pā rē jiem, tikai mums tur vajagot sakopt. Aha! Es nometu visu un devos sakopt. Tad viņ š piekā pā s un piedā vā ja citu variantu – ceturtajā stā vā . Es negribē ju. Bet Volodja izrā dī jā s ne tik nejauks, kā man sā kumā likā s, un teica, ka pē c pā ris dienā m pirmajā stā vā bū š ot brī va trī svietī ga istaba, un mē s varē tu tur pā rvā kties. Nu labi!

Lai gan bijā m ā rprā tī gi noguruš i, neaizmigā m, bet devā mies meklē t, kur ir jū ra? Man bija jā iet piecpadsmit minū tes gliemež a ā trumā .

Saule rietē ja. Skaistums!

Bet ir pienā cis laiks vakariņ ā m un uz redzē š anos. Rī t slē pojiet!

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Вид из нашего двора
хозяйский дом, за ним
Līdzīgi stāsti
komentāri (26) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums