Māja, kurā es dzīvoju
Ē rglis? Kur tas ir?
Vai š ī ir pilsē ta?
Esmu to dzirdē jis daudzas reizes!
Š ī ir pirmā sveiciena pilsē ta! - atbildē s vairā k "progresī vā ki". Un kā ds, dzirdē jis vietē jo amatpersonu nož ē lojamo runu, tiks skaļ i nosaukts par "Krievijas literā ro galvaspilsē tu". Un es domā ju, ka visiem bū s taisnī ba.
Mana pilsē ta, pirmkā rt, asociē jas ar kaut ko siltu un mī ļ u. Ne velti stā sta nosaukumā aizguvu frā zi no senā s Ļ eva Kulidž anova 1957. gada padomju filmas, kas stā sta par cilvē kiem, kuri ar saviem priekiem un traģ ē dijā m nodzī vojuš i veselu laikmetu.
Atrodoties marš rutos no ziemeļ iem uz dienvidiem un no rietumiem uz austrumiem, š ķ iet, ka pilsē ta ir iestrē gusi tā lajā padomju laikā . Š eit, tā pat kā iepriekš , uz vecā m ē kā m, kas savulaik bija slavenas visā rū pnī cu savienī bā , "vicinā s" saukļ i,
un Ļ eņ ins tā pat kā iepriekš norā da ceļ u uz gaiš ā ku nā kotni.
Pilsē tplā notā jiem nav zinā mi tā di elementā ri mū su laika sasniegumi kā ceļ u mezgls, papildu luksofora bulta, apļ veida krustojums. Un lī dz ar to ļ oti biež i sastrē gumi gan uz centrā lajiem, gan sekundā rajiem ceļ iem. Un jaunbū ves sveces absurdā veidā pastā v lī dzā s 20. gadsimta privā tajam sektoram. Bet š ie sī kumi, kuru ir daudz jebkurā citā pilsē tā .
Pilsē ta tika dibinā ta 1566. gadā , kad pē c cara Ivana Bargā dekrē ta Okas un Orlikas upju satekā tika uzcelts cietoksnis, lai aizsargā tu Krievijas dienvidu robež as.
Saskaņ ā ar vienu no leģ endā m, kad bū vniecī bas laikā tika cirsti ozoli, debesī s lidoja majestā tisks putns, kuru ieraugot viņ i sauca par pilsē tu. Saskaņ ā ar citu versiju, putns sē dē ja uz bū vē jamā cietokš ņ a sienā m.
Manā skatī jumā abas versijas ir pastā vē š anas cienī gas, un š is pilsē tas simbols ir ne tikai uz ģ erboņ a, bet arī kā simbolisks atribū ts uz daž ā diem objektiem.
Pilsē tas dibinā š anas vietā vietē jo iedzī votā ju sarunvalodā - bulta, nekas neatgā dina vē sturi, tikai akmens ar neaizmirstamu datumu nelielā parkā .
Akmens Oriolas cietokš ņ a dibinā š anas vietā
1966. gadā par godu pilsē tas dibinā š anas 400. gadadienai š eit tika uzcelta stē la.
Stella pilsē tas dibinā š anas vietā
Pagā juš ajā gadā to ir viegli aprē ķ inā t, tika atzī mē ta 450. datums. Rezultā tā kā du laiku pilsē ta pā rvē rtā s par nepā rtrauktu bū vlaukumu. Diemž ē l “apgū to” lī dzekļ u rezultā ts nebija iespaidī gs.
Literā rā s galvaspilsē tas nosaukums kā slavē jams epitets neparā dī jā s nejauš i. Gadu gaitā tā das ievē rojamas literatū ras personas kā I.
Buņ ins, Ņ . Ļ eskovs, I. Turgeņ evs, A. Fets, L. Andrejevs un citi.
Par nelielu samaksu varat apmeklē t daž u no tiem mā jas muzejus. Katrs iezemietis Orlovets skolas un studentu gados pieskā rā s savas dzimtā s zemes vē sturei organizē to ekskursiju ietvaros. Un brauciens uz I. Turgeņ eva ģ imenes ī paš umu Spasskoje-Lutovinovā vienmē r ir bijis skolē nu obligā tajā programmā .
Viena no Ē rgļ a vietā m, kas minē ta I. Turgeņ eva un I. Buņ ina darbos, kļ uva par Diž ciltī go ligzdu, nelielu teritoriju augstajā upes krastā . Orlik. Netā lu atrodas Leskovu mā ja, kur bē rnī bu pavadī ja topoš ais mazais rakstnieks. Š eit atrodas arī Rakstnieku mā ja, N. Ļ eskova muzejs.
Un, paejot vē l nedaudz uz Turgeņ eva ielas pusi, jū s paklupsiet uz Oriola rakstnieku muzeju, bet blakus esoš ajā Georgievsky Lane - I. Bunina muzeju. Vispā r viss š is mā jī gais rajons ar muzejiem, rakstnieku mā jā m, atš ķ aidī ts ar stulbā m padomju laika ē kā m, man ļ oti atgā dinā ja Trī svienī bas priekš pilsē tu Minskā , tikai baltkrievi pret savu vē sturi izturē jā s daudz cieņ pilnā k.
Orelas publiskajai bibliotē kai ir I. Buņ ina vā rds, kur studenti apguva zinā š anas interneta prombū tnes laikā , tostarp es.
Papildus pazī stamiem rakstniekiem Orelā dzimis pazī stams pē tnieks, polā ro ekspedī ciju dalī bnieks Novaja Zemļ a un Svalbā ra V. Rusanovs. Vairā k par viņ a dzī vi var uzzinā t Rusanova muzejā uz tā da paš a nosaukuma ielas.
Arī Oriolas provincē N.
Poļ ikarpovs, kurš vē lā k mā cī jā s Orelas seminā rā un kļ uva par slavenu lidmaš ī nu konstruktoru, kurš radī ja slavenos U-2, I-15, I-180.
Ejot pa M. Gorkija ielu garā m Pilsē tas parkam (dibinā ts 1823. gadā ), mē s apskatī sim Debesbraukš anas klosteri. Š ajā sakarā š o pilsē tas daļ u tautā sauca par Monastyrku.
Un, ja jū s dodaties no Pilsē tas parka uz upi. Pa platā m betona kā pnē m var nokļ ū t nelielā pilsē tas pludmalē .
Pilsē tas pludmale pie upes. Labi
Š eit, no laivu stacijas, ū dens tramvajs veic retos reisus pa upi.
Pilsē tas centrā lais laukums ir Ļ eņ ina laukums, ko ieskauj reģ ionā lā administrā cija, Oriolas drā mas teā tris, galvenā pasta ē ka.
No tā s sā kas gā jē ju iela Ļ eņ ina (bijusī Bolkhovskaya) ar daudziem veikaliem, suvenī ru veikaliem un kafejnī cā m.
st. Ļ eņ ins. Pilsē tas gā jē ju zona
Tā pat kā pirms daudziem gadiem, š eit tiek sarunā ti randiņ i, tiek rī kotas kā zu fotosesijas, nesteidzī gi pastaigā jas pilsē tas viesi un iedzī votā ji. Ielas centrā lā daļ a atceras š eit kā dreiz kursē juš os tramvajus, un tā s pamatus ar bruģ akmeņ iem lika vā cu karagū stekņ i pē ckara gados.
Ejot pa Ļ eņ ina ielu pā ri Aleksandra tiltam, nokļ ū sim laukumā , kur ir uzcelts piemineklis mū su pilsē tā dzī vojuš ajam 1812. gada Tē vijas kara varonim ģ enerā lim A. Jermolovam.
Piemineklis ģ enerā lim Jermolovam
Pretī laukumam, viena no vecā kajā m ē kā m Orelā , bijusī Orjolas ģ imnā zija, kurā daž ā dos laikos mā cī jā s N. Ļ eskovs un L. Andrejevs, P. Stoļ ipins pirmo izglī tī bu ieguva no 1878. lī dz 1881. gadam.
1917. gadā dzejnieks S. Jeseņ ins ieradā s mā jā , kas atrodas blakus manai dzī vesvietai Komsomoļ skaja (agrā k Kromskaja) ielā . Š ajā mā jā dzī voja viņ a sievas Z. Reiha vecā ki. Izplū duš ie bē rnī bas tē li prā tā atjauno vienstā vu koka mā ju, kas š obrī d nav saglabā jusies. Un tā vietā ir pē cperestroikas perioda "š edevrs", kas pat nav pelnī jis jū su uzmanī bu.
Tā pat viena no pilsē tas ikoniskā m vietā m ir arhitektū ras komplekss laukumā pie dzelzceļ a stacijas.
Daudzus gadus Oriola bija nozī mī gs krustojums, kas savienoja daž ā dus virzienus, caur to bezgalī gā straumē gā ja "kravas vilcieni" un pasaž ieru vilcieni.
Pilsē tas simbols uz kultū ras pils ē kas fona par dzelzceļ niekiem
Biež i vien bē rnī bā , atgriež oties vilcienā ar vecā kiem no daž iem ceļ ojumiem, es skatī jos ā rā pa logu, mē ģ inot saskatī t pazī stamas ē kas. Vai arī viņ š skrē ja satikt savus vecā kus stacijā pā ri sliedē m (toreiz viņ i dzī voja netā lu no stacijas) pē c nā kamā brauciena uz Maskavu pē c desas vai Harkovu pē c trikotā ž as un saldumiem. Š eit viņ š pavadī ja savus klasesbiedrus uz lidojumu skolu. Tā pē c man personī gi tieš i stacija asociē jas ar siltu sajū tu pret pilsē tu.
Stacijas fasā di rotā Oriolas rū pnī cas "Yantar" pulkstenis, kas savulaik "grabē ja visā Savienī bā .
Protams, daudzi kaut kur laukos vai garā ž ā atradī s vecu, putekļ ainu bijuš ā s Oryol pulksteņ u rū pnī cas pulksteni.
5. augusts ir diena, kad Orels tiek atbrī vots no nacistiem. Okupā cijas un atbrī voš anas laikā pilsē ta tika smagi bojā ta. Tikai daž as ē kas izdzī voja un netika nopostī tas lī dz zemei.
Viena no nedaudzajā m pilsē tas ē kā m, uz kuras atrodas Uzvaras karogs tika audzē ts 1943. gadā < /small>
Š ī diena tiek uzskatī ta par pilsē tas dienu. Par piemiņ u pilsē tā tiek rī koti daž ā di svē tku pasā kumi, un visu vainago svē tku salū ts. Mana meita, kas dzimusi š ajā dienā , zina, ka viņ as dzimš anas dienā vienmē r bū s salū ts. Vienī gā reize, kad š o dienu nepavadī jā m Orelā , bija 2012. gada ceļ ojums ar draugiem uz Odesu.
Vē l viena galvenā pilsē tas apskates vieta ir Tankuģ u laukums, kas atrodas Miera laukumā .
Tā tika dibinā ta 1920. gadā bijuš ajā Iļ jinskas laukumā , kas bija publiska nā vessoda izpildes vieta pirmsrevolū cijas Krievijā . Pē c pilsē tas atbrī voš anas 1943. gadā tā tika nosaukta tankkuģ u vā rdā , kuri piedalī jā s š ajā operā cijā . Vasarā , karstuma laikā , ir ī paš i patī kami sē dē t koku ē nā zem garā mbraucoš a tramvaja riteņ u skaņ as, skatoties uz garā mgā jē jiem vai lasot avī zi.
Mū su draugi un radinieki no citiem reģ ioniem, kuri mū s apmeklē ja daž ā dos laikos, atzī mē ja Oriolu kā zaļ u pilsē tu. Un tā ir taisnī ba, laukumu un parku ir ļ oti daudz. Un, lai gan lielā kā daļ a no tiem nav ī paš i labi uzturē tā stā voklī , pilsē tas dabiskā s plauš as ir plaš as.
Pilsē tas parks. Galvenā ieeja
Noguruš as no dienas pastaigā m vai vienkā rš i pavadī t vakaru kā dā no restorā niem vai kafejnī cā m. Kā jebkurā pilsē tā , to ir ļ oti daudz, un gadī juma viesim ir grū ti orientē ties. Manas izvē les ir balstī tas uz personī go pieredzi, kā arī draugu un paziņ u viedokli: restorā ns Riviera ir mā jī gs restorā ns itā ļ u stilā , laba virtuve no ā rzemju š efpavā ra; restorā ns Pelmenoff - vieta, kurā savulaik viesojies raidī juma "Ejam - paē dī sim" vadī tā js Dž ons Vorens; kafejnī ca Chester; Cofeedim ir kafejnī ca, kurā ne tikai kafija un saldumi; gastropub Kahovka ir iestā de, kas ā tri ieguva popularitā ti jaunieš u vidū .
Es vē los pabeigt savu stā stu par savu dzimto pilsē tu ar kā das slavenas filmas filmas varoņ a vā rdiem:
- Jū s bū siet kopā ar mums Kolimā...
р. Orlik. Skats uz Aleksandra tiltu un Centrā lā s bankas ē ku
Saite uz Orelas apskates objektu apskatu — Saburovskas cietoksnis