Vētrainais Pistajoki!
Mū su stā sts par ceļ ojumu pa vē traino Pistajoku upi.
Apraksts ir ļ oti dabisks savē jiem un nedaudz pā rspī lē ts ziņ kā rī go acī m!
Jau seš us mē neš us esam pulcē juš i komandu š ā dam neparastam braucienam - raftingam Karē lijā pa Pistas upi (Pistajoki). Ilgi un nepieredzē juš i mē s iegā dā jā mies aprī kojumu, mugursomas, milzī gas, saskaņ ā ar mū su koncepcijā m. Un beidzot pienā ca izbraukš anas diena, pareizā k sakot, 12. jū lija nakts. Mū su raibā , bet tomē r, kā izrā dī jā s, draudzī gā.13 cilvē ku kompā nija pulcē jā s Ļ eņ ingradas dzelzceļ a stacijā . Daudzi tuvi cilvē ki, kas mū s pavadī ja, neticī gi skatī jā s uz mū su entuziasma pilnajā m sejā m. Bet mē s bijā m gaidī bā s, lai gan daudziem nebija ne jausmas, kur mē s ejam. Vilcienā š ķ ita, ka laiks vilkā s ļ oti ilgi, lai gan bija jautri. 13. jū lijā pulksten 6:30 Loukhi stacijā mū s sagaidī ja trī s jauni instruktori, daž i no viņ iem bija stipri piedzē ruš ies, daudziem š is fakts nepatika.
Stacijas netī rajā , nobruž ā tajā ē kā , kur virpuļ oja odu mā koņ i, viņ iem bija zvans, uz ielas lija, ciema ielā s nebija ne dvē seles. Tas kļ uva rā pojoš i, tagad man š ķ iet, ka tajā brī dī daudzi no mums nož ē loja savu izmisī go soli. Pē c stundas ieradā s trī s maš ī nas: divas gazeles un GAZ 66. Vecā ki tika nosū tī ti uz ē rtā kiem apstā kļ iem, un mē s, Natā lija, Ira, Kostjuš ka, Oksana un es devā mies pē dē jā s aizmugurē . Viss ceļ š drebē ja š ausmī gi, bet tas bija ļ oti jautri. Mū su kompā nijas vecā kā puse pieturā s kā pa pie mums, lai veldzē tos ar konjaku un mū s uzjautrinā tu.
Pusceļ ā pie mums pā rcē lā s mū su dzī vespriecī gie instruktori. Pirmais iespaids, godī gi sakot, atstā ja daudz ko vē lē ties, tač u, kā vē lā k izrā dī jā s, tas bija sā kums lieliskai draudzī bai!
Mū su brauciens pa š ķ eltajiem Karē lijas ceļ iem ilga 8 stundas, ieskaitot pieturas pie komandantū ras, robež posteņ a un Karī nas veikala Piozero ciematā.
Bija iegā dā ts liels daudzums daž ā da alkohola, siltā garderobes daļ a un citas lietas.
Stā vlaukumā ieradā mies 15.30 Kimyasjä rvi ezera krastā , visi ilgi izvē lē jā s savas telš u vietas, grā ba paklā jiņ us, guļ ammaisus. Mū su telts pirmā pulcē š anā s laikam aizņ ē ma vismaz 30 minū tes, skrē jā m apkā rt kā pē rtiķ i ar brillē m. Bet tomē r izdevies, ne bez pieredzē juš ā ku tū ristu palī dzī bas! Te bija acī mredzamas problē mas ar mobilo komunikā ciju, pirmkā rt, ķ ē ra tikai somu š ausmī gi dā rgie sakari, otrkā rt, arī tas bija jā ķ er. Tā mē s pavadī jā m pusi vakara lē kā jot pa augstiem akmeņ iem. Tad bija pirmā s vakariņ as pie ugunskura, dziesmas pie ugunskura ar ģ itā ru zem radio “Gaļ ina”, kā mē s saucā m tanti Gaļ u. Tonakt aizmigt no ieraduma bija gandrī z neiespē jami, mē ģ inā ja jau no diviem naktī , bet tā kā saule nerietē ja, tad arī ķ ermenis negribē ja atpū sties.
Mē s iekā rtojā mies ap č etriem no rī ta pē c sarkanvī na pudeles, ko izdzē rā m es, Natā lija un Irina, trī s.
14. jū lijā cē lā mies vē lu no rī ta, ilgi pulcē jā mies, krā vā mies, salikā m visu ū densizturī gos maisos. Izbraucā m kā dus divus, nogā jā m kā dus 15 km, piestā jā m ļ oti labā stā vvietā , pat, sausā pie ezera pā rejas upē . Sanā ca daudz ā trā k nekā vakar. Mums ir pirmā s saaukstē š anā s slimī bas. Man bija jā organizē lauka slimnī cas lī dzī ba. Oksana un Natā lija uz ugunskura pagatavoja satriecoš i gardu plovu. Sakā rtota mazgā š ana un veļ as mazgā š ana upē . Pusi nakts viņ i spē lē jā s ar vā rdiem, kas bija jā paskaidro ar ž estiem. 15. jū lijā plkst. 7.00, Oksanas modinā tā jam skanot, mē s ar Natā liju braucā m meklē t savienojumu, kamē r visi gulē ja, nogā jā m 5 km un, ....Wooooooooooooooooooooooooooooood !! ! Ģ imene mū s uzklausī ja! Taisnī bas labad gan jā saka, ka daudzi mū s uzskatī ja par trakiem. Robež sargi mū s atdzina ar UAZ.
Mē s bijā m steigā , bet visi aizmiguš i, mež a klusumu pā rtrauc Aleksandra Georgijevič a krā kš ana un tuvē jo upes krā č u troksnis.
Atkal kuģ ojā m gandrī z pusdienlaikā , š odien nobraucā m ne vairā k kā.7 km, puiš iem laikapstā kļ i nepatika, un viņ iem bija taisnī ba, viņ i vienkā rš i uzcē la nometni un sā ka lī t. Bet lietus ir KRĀ Š Ī GS!! ! Bet mē s š eit atradā m savienojumu: un pat trī s torņ i trī s milzī gu akmeņ u formā - MTS, Megafon, Beeline. Lietus viņ i samirkuš i, bet gatavojuš i zivju zupu, kas, pē c Oksanas teiktā , “vī rieš os spermatozoī di smarž o pē c zivī m”. Lietus bija ī ss, saule iznā ca kopā ar MTS (DNS) noskaņ ojumu un savienojumu. Apskatī jā m ī paš umu, izrā dī jā s maza sala, starp divā m upes gultnē m, pa labi bija slieksnis, pa kuru rī t bija jā tiek garā m. Daž i uzreiz sā ka atteikties no š ā diem ekstrē miem sporta veidiem, nolē ma apbraukt piekrasti, no rī ta tomē r pā rdomā ja. Skatī jā mies, kā smaiļ otā ji iet garā m slieksnim, bija pā rslē dzē ji, nepatī kams skats, bet galvenais, ka visi dzī vi!!!
Un viņ u iespaidi, iespē jams ....
Tad sā kā s dī kdienī ba: malkoja verdoš u ū deni, piparus, dziedā ja dziesmas, gulē ja, priecā jā s par savienojumu. Un viņ i gaidī ja lomu (mū su instruktori Vova un Vaņ a devā s makš ķ erē t), rezultā tā lī dakas pietika pat cepš anai. Viņ i negā ja vakariņ ā s ar Natā liju, viņ i deva vē deru brī vu dienu. Oksana, tā pat kā mū su tē tis, guļ visu vakaru. Kostja ripo uz matrač a, bet diemž ē l viņ a mā te saslima.
Irusikam pie mums palika garlaicī gi, viņ a tusē jas, Radio Gaļ ina smagi strā dā . Bet sveš as meitenes joprojā m kaitina, un acī mredzot vienkā rš i ar savu klā tbū tni. Un tagad, kad visi ē d ceptu zivi, rakstā m š o dienasgrā matu un sildā m telti, odu sakostā s vietas smē rē jam ar putojoš o ž eleju un uzliekam vilnas cepurī tes. Tā noslē dzā s treš ā uzturē š anā s diena Pistas upē.
16. jū lijs Atrod manas vakar pazaudē tā s brilles, sā ka lī t, pazuda savienojums. Kostja atkal peld uz matrač a caur slieksni.
Mū su meiteņ u teltī tika sakā rtota apakš veļ as defila, viesiem tika izdalī tas š okolā des un viena repelenta deva. Izdomā jā m, ka vajadzē s nodarboties ar seksu mā jā s (protams, ar mī ļ ajiem), vai arī varē tu savā kt tī ras lietas, uzlā dē t baterijas ar visu iespē jamo, izgā zt bildi datorā un doties uz Tumč as upi. !! ! Visu dienu domā ju, ka esmu pazaudē jis Oksankina telefonu, kuru paņ ē mu par modinā tā ju, un š ī ir Soldatova, jaunā kā , klusī bā viņ ai to atdeva !!!
Kā vienmē r, ap pulksten diviem pē cpusdienā devā mies ceļ ā . Ceļ a vidū mū s noķ ē ra briesmī gs lietus, es pat teiktu vē tra, debesis kļ uva melnas, pū ta stiprs vē jš . Tobrī d š ķ ē rsojā m milzī go Pistarvu ezeru, pret vē ju bija sajū ta, ka stā vam uz vietas, ap mums ceļ as viļ ņ i, kā atklā tā jū rā . Priekš ā bija kā di 20 km brī vas vietas. Ciemu sasniedzā m pē c gandrī z 4 stundā m, visi steidzā s uz veikalu!
Man š ķ iet, ka pē c tam beidzā s pusgada š ņ abja piegā des. Tomē r, izņ emot ū deni, degvī nu, krekerus un alu, nekas nebija pā rdoš anā . Arī savienojuma nebija. Visus trī s plostus ar motorlaivu vilka lī dz stā vvietai vē l 20 km, visu ceļ u skaļ i skanē ja dziesmas, daž i personā ž i noskaloja š ņ abi ar ū deni no ezera, ieradā mies vienos naktī . Viss apkā rt ir kā pasaku filmas dekorā cijas, ainavas viena par otru skaistā kas. Bet lietus, man personī gi uz ī su brī di sacē la paniku, mantas bija slapjas lī dz apakš veļ ai, hermē tiskā soma saplī sa, respektī vi, mugursoma un telts arī bija slapjas, dibens nosalis !!! ! Pusnaktī visi izž uva pie ugunskura, ne bez zaudē jumiem (viņ a dega cauri Natā lijas jakai, ž ē l... ) Bet bez š ī s ekstrē mas ceļ ojums bū tu daudz zaudē jis, mē s visi novē rtē jā m visvienkā rš ā kā s lietas: sausas drē bes, siltumu un lietus trū kums!!!
Daudzi negā ja gulē t, jo priekš ā bija vesela diena, palika te uz dienu.
17. jū lijā atkal klaiņ ojā m 3 stundas, meklē jot saikni, bez rezultā ta, es nedaudz noslī dē ju, bet no otras puses, es savā m acī m redzē ju lā č a pē das ar mazuļ iem, kas iemū ž inā tas fotogrā fijā , protams. Un izrā dī jā s fitness siltā s drē bē s un kalnā ! Atgriež oties nometnē , devā mies uz tū ristu pirti, un varu teikt, ka ne vienu pirti pasaulē nevar salī dzinā t ar tā du “karelku”, peldē jā mies pē c pirts ezerā . Iegā jā m vannā.12 cilvē kiem, iekš ā ielika sildī tā ju, kuru laistī ja. Ā rpusē bija airu rā mis un brezents. Viss ģ eniā lais ir vienkā rš s! Jaunpiedzimš anas sajū ta! Urrā!! ! Mē s gulē sim tī ri un bez smarž as; un pirmo reizi gribē ju gulē t, pirmo reizi !!!
Nakts pē c peldes pagā ja klusi, acī mredzot, visi joprojā m bija noguruš i.
18. jū lijā pē c rī ta rī su putras ar rozī nē m devā mies vakariņ ā s, izcils taciņ as posms š odien - krā ces, sliekš ņ i "gailis", "kurki", "krē pes", "septiņ pagrieziens".
Pē c pē dē jā s somu tū risti gaidī ja kā da palī dzī bu (nolauza plostu), iedevā m rem. komplektu, kā arī uzdā vinā ja viņ iem Krievijas karogu. Tad kuģ ojā m divus nopostī tos kara laika tiltus un vienu "mazo" Vaikulevska ezeriņ u. Apstā jā mies murgainā autostā vvietā , 20 metru stā vā kalnā bija jā nes mantas, un galvenais – odu mā koņ i, badā . No moskī tu tī kla netiku ā rā , pē c neveiksmī ga mē ģ inā juma noķ ert saikni ar mī ļ o, uzkā pu teltī no š ausmī gi lidojoš iem dzī vniekiem. Mē s ar Natā liju ierī vē jā m ziedi ar sarkanajiem pipariem, ko es nož ē loju pusi nakts, mē ģ inot to nomazgā t upē . Ira atstā ja mū su omulī go dzī vokli-telti un devā s uz Tsybulya. 19. jū lijā , man par prieku, no rī ta ā tri vien izbē gā m no š ī s moskī tu paradī zes. Krā č u š odien bija maz, bet viena no tā m palika atmiņ ā ar savu skaistumu, sarež ģ ī tī bu un neparasto nosaukumu “Furlyalai”! Personī gi man bija smagi jā strā dā , lai neatpaliktu no tā.
Mums par nož ē lu, lī dz marš ruta beigā m daba sā ka lī dzinā ties Krievijas viduszonai – gara zā le, lapu koki un mitrums. Pē dē jā stā vlaukumā skaidri bija jū tams stikla civilizā cijas gars ezera dzelmē , maš ī nas ar makš ķ erniekiem, dzinē ju un riteņ u troksnis pa tuvē jo ceļ u. Kā vienmē r, mē s klejojā m, lai meklē tu savienojumu, lai gan tas izrā dī jā s veiksmī gs brauciens turp un atpakaļ , un atpakaļ atvē rtā Toyota virsbū vē kopā ar lā č a ē smu ar ā trumu 100 km stundā pa š ausmī gi nolauztu ceļ u (ceļ u sliekš ņ i).
Vakarā bija ļ oti emocionā las atvadu vakariņ as ar dziesmā m, dzē rumu, rotaļ ā m. Tagad, atš ķ irī bā no pirmā s dienas, visi bez izņ ē muma bija iemī lē juš ies mū su instruktoros Vovā , Vaneč kā un Serež ā , gatavi ar viņ iem kuģ ot pat lī dz pasaules galam.
Plā nojā m nā kamo gadu, smē jā mies un skumjā m, ka brauciens tik ā tri beidzā s, pē c mā jā m ilgas nebija tik krasi jū tamas, sā kā m ilgoties pē c pasakainā s Karē lijas valsts! Visi viņ ā iemī lē ja, kurš nē , un kurš bija pā rliecinā ts, ka skaistā kas vietas nav. Š eit viss kļ ū st maģ isks, ū dens ir maigā kais, gaiss ir vissvaigā kais, ē diens ir visgarš ī gā kais un viss apkā rt sniedz enerģ iju un dod spē ku no augiem lī dz akmeņ iem. Nav nozī mes ne tavam stā voklim sabiedrī bā , ne nopelnī tajam naudas apjomam, š eit visi ir vienlī dzī gi! Š eit tu jū ti savu nozī mi un vajadzī bu, Tu esi vienas veselas komandas sastā vdaļ a un visi tevi atbalstī s un nepametī s!! ! Š eit jū s aizmirstat par pilsē tu un problē mā m, viss paliek tā lu, jū s atrodat pilnī gu vienotī bu ar dabu! Es nemainī tu š o ceļ ojumu ne pret vienu no labā kajiem kū rortiem pasaulē!
“Dolgls sapņ os par Karē liju…”, dzī vosim gaidā s un cerē sim uz jauniem ceļ ojumiem š eit! Uz drī zu redzē š anos!
20. jū lijā puiš i Kemas stacijā izgā ja uz vilcienu, atvadī š anā s bija ilga, piedzē rusies, bet mē s jau gaidā m septembrī Maskavā uz zoss.
