Maza ziemas aina
Priekš likums noteikt robež u starp Eiropu un Ā ziju gar Urā lu kalnu grē du, kas stiepjas vairā k nekā.2000 km garumā no ziemeļ iem uz dienvidiem, pieder Vasilijam Tatiš č evam, kuru uz Urā liem nosū tī ja Pē teris I, lai gan š o priekš likumu publicē ja sagū stī ja zviedru, kurš dienē ja kopā ar Tatiš č evu. Pirms tam robež a tika novilkta daž ā dā s vietā s daudz uz rietumiem.
Reiz, apmē ram pirms 3.5 miljardiem gadu, Urā lu kalnu vietā notika zemes garozas plī sums, veidojoties milzī gam ū dens klajumam - š eit izš ļ akstī jā s sena jū ra, spriež ot pē c nogulumiem, ne pā rā k dziļ i. . Apmē ram pirms 300-400 miljoniem gadu, devona periodā , notika litosfē ras plā kš ņ u saspieš ana lī dz ar kalnu grē das veidoš anos, vē lā k, apmē ram pirms 30 miljoniem gadu, notika vē l viena saspieš ana, to sekas saglabā jā s Urā lu formā . kalnu grē da (senie Riphean un Hiperborean kalni), lī dz paš laik ļ oti bojā ta. Jū ras atradnes pirms 300–400 miljoniem gadu nonā ca virspusē , piemē ram, Š unutu iež u č aumalu iež u veidā . Š unuts (Shunut-stone) - Konovalovskas grē das virsotne ar augstumu 726 metri virs jū ras lī meņ a.
Ledus tauriņ i
Salna uz zariem
Brauciens uz Š unutu aizņ ē ma vienu dienu, laikam nebija auksts - gaidī ja 8-10 grā dus ar mī nusu, bet izrā dī jā s -24! Tomē r pa ceļ am pavasaris neaizsala, uz akmeņ iem sē dē ja tikai ledus tauriņ i un koku zarus klā ja sals. No eš anas kalnā ā tri sasildī jā mies, lai gan viedtā lrunis kabatā ž ē lī gi č ī kstē ja, ka temperatū ra tam par zemu - lai guļ , atpū š as, tī kla te tik un tā nav.
Kraujas pakā jē izrā dī jā s rosī ga - tajā dienā pulcē jā s kalnos kā pš anas uz č etriem riteņ iem cienī tā ji, protams, ka maš ī nas tika attiecī gi pā rveidotas, riteņ i ar plata profila riepā m bija ā rpus konkurences, kas ļ ā va uzkā pt uz platformas zem akmeņ iem pa vā rtiem, ko veidoja paliekas klintis. Bet pa paš iem akmeņ iem var uzkā pt tikai ar č etrā m ekstremitā tē m vienā pusē , no otras puses - vairā kus desmitus metru milzī gas akmens klints. Vē jš izrā dī jā s mē rens, izdevā s atrauties no trokš ņ ainajiem autobraucē jiem un iekā rtoties ar ugunskuru starp akmeņ iem. Priecā jos par skatiem, kas pavē rā s, vē l bija tumš s un devā s atpakaļ ceļ ā .
