Phaselis ir senās Likijas pilsēta, kas dibināta 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. e. kolonisti no Rodas salas ar Lakaiosu priekšgalā uz nelielas pussalas, kas izvirzīta Vidusjūrā. Phaselis atrodas pie Tekirovas ceļa, 16 km attālumā no Kemeras pilsētas (60 km no Antālijas) starp lekniem priežu un ciedru kokiem dabas parkā.
Pilsētai ir nozīmīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un trīs ostas: viena atrodas pussalas ziemeļos, otra ziemeļaustrumos un trešā dienvidrietumos.
Lielākā daļa izdzīvojušo drupu ir datētas ar romiešu un bizantiešu periodiem, un tās atrodas uz galvenās ielas, kas savieno ziemeļu un dienvidu ostu. Teātra un agoras zonā ir neliels laukums, kura dienvidaustrumu pusē kāpnes ved uz teātri un akropoli. Celta 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. e. akropoles nogāzē Faselis teātris ir salīdzinoši neliels (tā 20 rindas paredzētas 3 tūkstošiem cilvēku) un ir tipisks hellēnisma perioda amfiteātra paraugs.
Pa labi no ieejas pilsētā atrodas senākie pilsētas cietokšņa mūri (3. gs. p.m.ē.), kā arī drupas, visticamāk, templis vai monumentāls kapenes. Nogāzēs aiz ziemeļu ostas atrodas pilsētas kapsēta. Iespaidīgākās Phaselis drupas ir akvedukts, kas paceļas virs autostāvvietas. Pilsētā bija trīs agoras: viena pretī teātrim, pārējās divas galvenās ielas labajā pusē, kas ved uz dienvidu ostu. Iespaidīgas ir arī pilsētas pirtis pilsētas laukuma teritorijā. Divās pilsētas nekropolēs atrodas kapenes ar vākiem, kas attēlo Erosa un lauvas figūras.
Akropoles austrumu nogāzē redzamas divu tempļu drupas - Pallas Atēnas templis un tirdzniecības dieva Hermesa templis. Izrakumu laikā atklātie artefakti tiek glabāti Antālijas muzejā.