Vasa ir visvairā k apmeklē tais jū rniecī bas muzejs pasaulē un, iespē jams, unikā lā kais. Vai ir joks prezentē t pasaulei ī stu 17. gadsimta kuģ i, izdzī vojuš os analogus, kuru pasaulē vienkā rš i nav. Tik milzī gs un rū pī gs darba apjoms varē tu tikt paveikts tikai valstī , kas ir tik rū pī ga un uzmanī ga pret detaļ ā m kā Zviedrija. Tā izcelš anā s no jū ras dzī lē m 1961. gadā tika veikta Zviedrijas televī zijas tieš saistes rež ī mā , lai visi iepriecinā tu. Par padarī to darbu un pacietī bu zviedri ir pelnī juš i ovā cijas. 17 gadus viņ i apsmidzinā ja virs kuģ a ar etilē nglikola konservā cijas sastā vu, vē l 10 gadus gaidī ja, kamē r tas izž ū st, uzbū vē ja kuģ a š ū puli un ievietoja kuģ a korpusā lī dz 40 tū kstoš iem sensoru, kas katru sekundi fiksē ja kustī bas kuģ a korpusā . . Pats pirmais kuģ a brauciens nebija veiksmī gs, un daudzus pā rsteidz, kā zviedriem piedzī vots fiasko jū rā var bū t lepnums.
Uzskatu, ka tas nav viņ u lepnums, bet gan spē ja veikt tik sarež ģ ī tu darbu kopumu, lai kuģ i paceltu no jū ras dibena, kā arī veikt traku darbu un izpē ti tā saglabā š anā , kuru piemē ri un soli pa solim plā ni, kuriem vienkā rš i nav. Vā sas avā rijas iemesls bija kuģ u bū vē tā ju pieredzes trū kums tik lielu kuģ u bū vniecī bā un nelaikā slē gtā s ieroč u ostas, caur kurā m tilpnē iekļ uva ū dens. Jā piebilst, ka kuģ u bū vniecī ba tajos laikos nebija tik eksakta zinā tne kā tagad, kur var paredzē t gandrī z visus guldā mā modeļ a datus. Tad kuģ us bū vē ja nevis pē c rasē jumiem, bet gan pē c attiecī bā m un atslē gu izmē riem. Bū vniecī bu uzraudzī ja divi holandieš u kuģ u bū vē tā ji, bet paš u kuģ i uzbū vē ja aptuveni 300 Stokholmas amatnieku un galdnieku. Kuģ is tika bū vē ts 3 gadus. Š ajā gadī jumā tika izmantoti ap 1000 ozolu.
Pā rē jā koksne tika ievesta no Rī gas un Amsterdamas, bet bultskrū ves un kniedes tika kaltas no vietē jā m zviedru dzelzs š ķ irnē m. Daž as skrū ves sasniedz garumu lī dz 2 metriem, un mū sdienā s tā s visas tiek parakstī tas nomaiņ ai to pilnī gas korozijas dē ļ . Kuģ is bija izrotā ts ar vairā k nekā.700 grebtā m skulptū rā m, un arī mū su laikam bija diezgan neparasts, spilgts. Kuģ is bija daudzkrā sains un mū sdienā s ierastā s koka lakas vietā tika krā sots ar krā sā m - baltu, sarkanu, violetu, zilu un melnu, un vietā m apzeltī ts. Kuģ im vajadzē ja demonstrē t Zviedrijas galma spē ku un greznī bu, tā pē c nolaiš anā s laikā Stokholmas iedzī votā jam tas bija pā rmē rī gas bagā tī bas personifikā cija un neticami skaists. Karalis Gustavs II Ā dolfs tajā laikā karoja ar visiem tuvā kajiem kaimiņ iem – Dā niju, Poliju un Krieviju. Viņ š mantoja pirmos divus karus, tač u viņ am bija savas personī gā s pretenzijas pret Krieviju.
Pretī Polijai Gustavs cī nī jā s ar savu brā lē nu tē voci karali Sigismundu, kuram kā du laiku izdevā s vienlaikus valdī t divā s valstī s. Jū ras karakuģ i karalim bija vajadzī gi kā gaiss. Tā pē c viņ š holandieš u kuģ u bū vē tā jiem pasū tī ja 4 kuģ us, no kuriem lielā kie bija Vasa un Tre Krune. Jū ras kaujas 17. gadsimtā tikai ieguva apgriezienus, un kuģ u admirā ļ i no savas pieredzes veidoja jē dzienu "labas jū ras prasmes". Š ā da izmē ra kuģ i ne visi bija ī paš i stabili, tač u galvenais kuģ a bojā ejas iemesls bija ugunsgrē ks un tā uzņ emš ana uz klā ja. Vasa tika bū vē ta speciā li jaunu kaujas paņ ē mienu vadī š anai, kad kuģ is tuvojā s lielgabala š ā viena attā lumam, pagriezā s sā nis pret ienaidnieku un izveda visu savu lielgabala spē ku.
Tā pat ar pā rmē rī gi augstu pakaļ galu Vasa bija piemē rota arī vecā stila kaujas paņ ē mieniem, kad virs ienaidnieka kuģ a pacelta pakaļ gala aizsegā karavī ri no š autenē m apš ā va pretinieku komandu. Atseviš ķ i ir vē rts pieminē t komandas stā vokli uz kuģ a. Apstā kļ i bija elliš ķ ī gi un bija pilnī gi pretē ji paš reizē jā s realitā tes attē li ar baltā m tunikā m. Viņ i gulē ja uz grī das starp lielgabaliem, ē da pā rsā lī tus pā rtikas krā jumus, un septiņ iem bija tikai viena bļ oda un krū ze, bet tajā bija jā bū t karotei. Ū dens vietā uz kuģ a atradā s alus, kuru bija daudz vieglā k uzglabā t. Nu, galvenais nā ves cē lonis nebija nā ves brū ces, bet gan banā las slimī bas: saaukstē š anā s, vē dertī fs, oftalmija un dizentē rija. Bet Vā sa nekad neiekļ uva cī ņ ā un, izejot no mola, apgā zā s pā rsteigtā pū ļ a un paš a karaļ a priekš ā . Izmeklē š anas process tika veikts maigā zviedru veidā . Tas nozī mē , ka neviens nav cietis.
Visi noveda vainu uz likteņ a klinti un Dievu Kungu, un nebija par ko viņ us tiesā t. Nu, bija divi iemesli, uz kuriem zinā tnieki norā da jau š odien - nepareizs dizains ar pā rā k augstu smaguma centru un laicī gi neaiztaisī to ieroč u pieslē gvietas, kas pē c nolaiš anā s veica parā des salveti. Muzeja apmeklē jums notiek pieklusinā tā s krā sā s un pastā vī gā bū š anā lī dzā s viduslaiku milzim. Ideā la atmosfē ra, temperatū ra un vā ja gaisma veicina vislabā ko Vasa saglabā š anos, kamē r zinā tnieki joprojā m meklē jaunas un jaunas metodes. Jums ir iespē ja izstaigā t vairā kus stā vus un apskatī t kuģ i no visā m pusē m. Bez kuģ a ir arī nelieli maketi, lielgabali un laivas no kuģ a, mā kslas priekš meti un dekorā cijas virsnieku kabī nē m. Katru stundu notiek filmas par Vasju demonstrā cija. Iesaku lejupielā dē t audiogidu muzeja mā jaslapā un pirms apmeklē juma noklausī ties, kā arī ņ emt lī dzi uz seansu.
Apmeklē juma dienā es par š ā du iespē ju nezinā ju un nedomā ju precizē t reģ istratū rā . Pē c tam, kad kasiere pieņ ē ma manus eiro par nesaprotamu likmi, es negribē ju ar viņ u turpinā t dialogu. Š odien biļ etes cena ir 130 kronas. Vasarā muzejs atvē rts no 8.30 lī dz 1800, pā rē jā laikā no 1000 lī dz 1700. Vasa atrodas tieš i pie ieejas Dugarden salā , tieš i aiz krā š ņ ā izskatī gā cilvē ka - Ziemeļ valstu muzeja ē kas. Starp citu, vasarā pie Vā sas ir Jū ras muzeja filiā les. Tā s ir mazas laivas, pirmais zviedru ledlauzis un bā ka, kas ir ļ oti aizraujoš i un kuru apmeklē jums ir pilnī gi bez maksas. Manuprā t, nav vē rts atgā dinā t, ka jū su apmeklē jumam ir jā bū t jū su programmas 1. vienumam (maksimums 2). Š is ir viens no nedaudzajiem muzejiem, kas piedā vā pilnī gi atš ķ irī gu pieredzi, nekā jū s parasti gaidā t no standarta muzeja. Galarvavsvagen, Djugarden Vasamuseet 14. se Tramvajs 7, autobuss 44.69, 76, prā mis no Slussen un Nybroplan, pamatojoties uz materiā liem no manas vietnes samtyr. lv
Uzskatu, ka tas nav viņ u lepnums, bet gan spē ja veikt tik sarež ģ ī tu darbu kopumu, lai kuģ i paceltu no jū ras dibena, kā arī veikt traku darbu un izpē ti tā saglabā š anā , kuru piemē ri un soli pa solim plā ni, kuriem vienkā rš i nav. Vā sas avā rijas iemesls bija kuģ u bū vē tā ju pieredzes trū kums tik lielu kuģ u bū vniecī bā un nelaikā slē gtā s ieroč u ostas, caur kurā m tilpnē iekļ uva ū dens. Jā piebilst, ka kuģ u bū vniecī ba tajos laikos nebija tik eksakta zinā tne kā tagad, kur var paredzē t gandrī z visus guldā mā modeļ a datus. Tad kuģ us bū vē ja nevis pē c rasē jumiem, bet gan pē c attiecī bā m un atslē gu izmē riem. Bū vniecī bu uzraudzī ja divi holandieš u kuģ u bū vē tā ji, bet paš u kuģ i uzbū vē ja aptuveni 300 Stokholmas amatnieku un galdnieku. Kuģ is tika bū vē ts 3 gadus. Š ajā gadī jumā tika izmantoti ap 1000 ozolu.
Pā rē jā koksne tika ievesta no Rī gas un Amsterdamas, bet bultskrū ves un kniedes tika kaltas no vietē jā m zviedru dzelzs š ķ irnē m. Daž as skrū ves sasniedz garumu lī dz 2 metriem, un mū sdienā s tā s visas tiek parakstī tas nomaiņ ai to pilnī gas korozijas dē ļ . Kuģ is bija izrotā ts ar vairā k nekā.700 grebtā m skulptū rā m, un arī mū su laikam bija diezgan neparasts, spilgts. Kuģ is bija daudzkrā sains un mū sdienā s ierastā s koka lakas vietā tika krā sots ar krā sā m - baltu, sarkanu, violetu, zilu un melnu, un vietā m apzeltī ts. Kuģ im vajadzē ja demonstrē t Zviedrijas galma spē ku un greznī bu, tā pē c nolaiš anā s laikā Stokholmas iedzī votā jam tas bija pā rmē rī gas bagā tī bas personifikā cija un neticami skaists. Karalis Gustavs II Ā dolfs tajā laikā karoja ar visiem tuvā kajiem kaimiņ iem – Dā niju, Poliju un Krieviju. Viņ š mantoja pirmos divus karus, tač u viņ am bija savas personī gā s pretenzijas pret Krieviju.
Pretī Polijai Gustavs cī nī jā s ar savu brā lē nu tē voci karali Sigismundu, kuram kā du laiku izdevā s vienlaikus valdī t divā s valstī s. Jū ras karakuģ i karalim bija vajadzī gi kā gaiss. Tā pē c viņ š holandieš u kuģ u bū vē tā jiem pasū tī ja 4 kuģ us, no kuriem lielā kie bija Vasa un Tre Krune. Jū ras kaujas 17. gadsimtā tikai ieguva apgriezienus, un kuģ u admirā ļ i no savas pieredzes veidoja jē dzienu "labas jū ras prasmes". Š ā da izmē ra kuģ i ne visi bija ī paš i stabili, tač u galvenais kuģ a bojā ejas iemesls bija ugunsgrē ks un tā uzņ emš ana uz klā ja. Vasa tika bū vē ta speciā li jaunu kaujas paņ ē mienu vadī š anai, kad kuģ is tuvojā s lielgabala š ā viena attā lumam, pagriezā s sā nis pret ienaidnieku un izveda visu savu lielgabala spē ku.
Tā pat ar pā rmē rī gi augstu pakaļ galu Vasa bija piemē rota arī vecā stila kaujas paņ ē mieniem, kad virs ienaidnieka kuģ a pacelta pakaļ gala aizsegā karavī ri no š autenē m apš ā va pretinieku komandu. Atseviš ķ i ir vē rts pieminē t komandas stā vokli uz kuģ a. Apstā kļ i bija elliš ķ ī gi un bija pilnī gi pretē ji paš reizē jā s realitā tes attē li ar baltā m tunikā m. Viņ i gulē ja uz grī das starp lielgabaliem, ē da pā rsā lī tus pā rtikas krā jumus, un septiņ iem bija tikai viena bļ oda un krū ze, bet tajā bija jā bū t karotei. Ū dens vietā uz kuģ a atradā s alus, kuru bija daudz vieglā k uzglabā t. Nu, galvenais nā ves cē lonis nebija nā ves brū ces, bet gan banā las slimī bas: saaukstē š anā s, vē dertī fs, oftalmija un dizentē rija. Bet Vā sa nekad neiekļ uva cī ņ ā un, izejot no mola, apgā zā s pā rsteigtā pū ļ a un paš a karaļ a priekš ā . Izmeklē š anas process tika veikts maigā zviedru veidā . Tas nozī mē , ka neviens nav cietis.
Visi noveda vainu uz likteņ a klinti un Dievu Kungu, un nebija par ko viņ us tiesā t. Nu, bija divi iemesli, uz kuriem zinā tnieki norā da jau š odien - nepareizs dizains ar pā rā k augstu smaguma centru un laicī gi neaiztaisī to ieroč u pieslē gvietas, kas pē c nolaiš anā s veica parā des salveti. Muzeja apmeklē jums notiek pieklusinā tā s krā sā s un pastā vī gā bū š anā lī dzā s viduslaiku milzim. Ideā la atmosfē ra, temperatū ra un vā ja gaisma veicina vislabā ko Vasa saglabā š anos, kamē r zinā tnieki joprojā m meklē jaunas un jaunas metodes. Jums ir iespē ja izstaigā t vairā kus stā vus un apskatī t kuģ i no visā m pusē m. Bez kuģ a ir arī nelieli maketi, lielgabali un laivas no kuģ a, mā kslas priekš meti un dekorā cijas virsnieku kabī nē m. Katru stundu notiek filmas par Vasju demonstrā cija. Iesaku lejupielā dē t audiogidu muzeja mā jaslapā un pirms apmeklē juma noklausī ties, kā arī ņ emt lī dzi uz seansu.
Apmeklē juma dienā es par š ā du iespē ju nezinā ju un nedomā ju precizē t reģ istratū rā . Pē c tam, kad kasiere pieņ ē ma manus eiro par nesaprotamu likmi, es negribē ju ar viņ u turpinā t dialogu. Š odien biļ etes cena ir 130 kronas. Vasarā muzejs atvē rts no 8.30 lī dz 1800, pā rē jā laikā no 1000 lī dz 1700. Vasa atrodas tieš i pie ieejas Dugarden salā , tieš i aiz krā š ņ ā izskatī gā cilvē ka - Ziemeļ valstu muzeja ē kas. Starp citu, vasarā pie Vā sas ir Jū ras muzeja filiā les. Tā s ir mazas laivas, pirmais zviedru ledlauzis un bā ka, kas ir ļ oti aizraujoš i un kuru apmeklē jums ir pilnī gi bez maksas. Manuprā t, nav vē rts atgā dinā t, ka jū su apmeklē jumam ir jā bū t jū su programmas 1. vienumam (maksimums 2). Š is ir viens no nedaudzajiem muzejiem, kas piedā vā pilnī gi atš ķ irī gu pieredzi, nekā jū s parasti gaidā t no standarta muzeja. Galarvavsvagen, Djugarden Vasamuseet 14. se Tramvajs 7, autobuss 44.69, 76, prā mis no Slussen un Nybroplan, pamatojoties uz materiā liem no manas vietnes samtyr. lv
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
