Rezevici klosteris atrodas virs Perasic Do līča. Saskaņā ar leģendu, netālu no klostera atradās stabs, uz kura viņi uzlika vīna kausu draudzes locekļiem. Pats karalis Stefans Pirmais kronēts dzēra no šī kausa.

Klostera komplekss sastāv no vairākām baznīcām, zvanu torņiem, kamerām un saimniecības ēkām. Lielāka Svētajai Trīsvienībai veltītā baznīca tika uzcelta no 1770. līdz 1814. gadam, un tās arhitektūra atgādina agrīnās Serbijas baznīcas. Ikonostāzi izveidoja Marks Gregovičs, ikonu gleznotājs no Petrovačas. Nelielo Debesbraukšanas baznīcu 13. gadsimtā uzcēla Stefans Pirmais kronētais. Trīsvienības baznīcas vietā kādreiz atradās neliels templis, ko cēlis cars Dušāns un veltīts Sv. Stīvens.

Klosteris vairākas reizes tika nopostīts, bet vislielākos postījumus no Itālijas karaspēka cieta 1941. gadā, kad tas tika nodedzināts un izlaupīts.