Nebū dama patosa un pompozitā tes cienī tā ja, es ilgi neuzdroš inā jos š eit ierasties. Skatoties vispirms uz savā m putekļ ainajā m kedas un novalkā tajā m dž insā m, tad milzī gajiem logiem, kas rotā ti ar zeltī tā m monogrammā m, manī cī nī jā s divas sajū tas - neveiklī ba un zinā tkā re. Tomē r galu galā ziņ kā rī ba mani ņ ē ma virsroku, un pē c tam, kad pā rliecinā ju sevi iedzert "pā ris š ā vienu" un, ja paveicas, kafiju, es devos pē c vī rieš a, kurš tik tikko bija redzams milzī gā s ceļ ojumu mugursomas dē ļ .→
vēl nav komentāru |
Atstājiet savu komentāru