Ceļojums pa Rietumeiropu 2017. Polija un Nīderlande

14 Septembris 2017 Ceļošanas laiks: no 23 augusts 2017 ieslēgts 25 augusts 2017
Reputācija: +6554
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

1. daļ a. Polija un Nī derlande

2.  daļ a. Parī ze

3. daļ a, Beļ ģ ija

Tā lā.2007. gada pagalmā . Pinkainajam pusaudzim meitene Alena no Beļ ģ ijas atved gumijas pī li. Pī le sā k savu ceļ ojumu, iekarojot Ukrainas pilsē tas. Reiz pī le bija tik drosmī ga, ka pat uzkā pa Hoverlā . Pī ļ u kolekcija sā ka augt. Tikai pie griestiem bija 136 dienasgaismas spuldzes, bet pati pirmā vienmē r ieņ ē ma goda vietu kolekcijā . Reiz Pī le pat personī gi tikā s ar Jevgeņ iju Kasperski, kurš viņ ai atstā ja autogrā fu kā piemiņ u. Kopš tā laika ir pagā juš i apmē ram desmit gadi. Tagad mē s vienkā rš i nevarē jā m viņ u neaizvest mā jā s. Tā tad, mē s sā kam savu deviņ u dienu mulsinoš o ceļ ojumu.


Kijevai strauji tuvojā s auksts un slikts laiks, un pat č etras brī vas dienas pē c kā rtas. Kopumā viss liecinā ja, ka laiks doties ceļ ā . Arī akcijas biļ etes bija piemē rotas datumiem. Ž uļ aņ os pie reģ istrā cijas galda bija gara rinda, bet par laimi lī dz ar vī zu rež ī ma atcelš anu tika atcelta arī vī zu pā rbaude. Tagad ar rokas bagā ž u un biometriskajiem datiem varat doties tieš i uz kontrolpunktiem. Bet rentgenā viņ i mums veica pilnu skrī ningu.

Iekā pā m savā iecienī tā kajā Vizeir lidmaš ī nā un devā mies ceļ ā ! Pī le mierī gi izturē ja lidojumu. Izbaudī jā m pē dē jo iespē ju iedzert salī dzinoš i lē tu tē ju dā rgu valstu priekš ā . Mū su pirmā pietura bija Polijā . Kaut kas nogā ja greizi uz robež as, un mē s bijā m pā rsteigti, ka mums paziņ oja, ka mums ir Ungā rijas vī za. Precizē ju, ka arī biometriskā pase. Atbilde bija "Nav derī ga! ". Tas ir. Kas vē l ir derī ga piezī me? ? ? Kā di ir noteikumi. Mums nav laika bū t godī gā kiem. Kā pē c gan virsnieks nevarē ja mums paskaidrot. Tad es jautā ju par mē rķ i, es lepni paziņ oju "Tranzī ts! " un pat biļ etes ar viesnī cā m ir visas. Meitene klusē jot uzlika ieejas zī mogu un izlaida mū s cauri. Š ķ iet, kas tas bija, paliks noslē pums. Noī rē jā m sev viesnī cu turpat netā lu no lidostas, lai no rī ta varē tu pē c iespē jas ilgā k pagulē t un lidot tā lā k. Draudzī gā saimniece tī rā poļ u valodā pastā stī ja mums noderī gu informā ciju. Daš a labā k saprot poļ u valodu. Bet es tik aktī vi pamā ju ar galvu un teicu: “Tā tad”, ka sieviete beigā s ieteica Daš ai mazā k komunicē t ar š oferiem, lai viņ i nekrā pj cenu kā tū ristam, jo ​ ​ jū su vī rs lieliski runā poļ u valodā .

Krakova

Gandrī z dzimtajā Krakovā gā ja caur Katovici. Tas izrā dī jā s daudz lē tā ks. Lai gan acī mredzami ilgā k. Bet mums nebija kur steigties. Mums bija plā nota vizī te pie draugiem pilsē tas nomalē . Tur mū s gaidī ja greznā kie lauki un mež i. Nesaprotu, kā Krakovai izdodas bū t tik mī lē tai.

Vakarā pastaigā jā mies pa vecpilsē tu, skatī jā mies kā pū ķ is spļ auj liesmas un, protams, vakariņ ojā m Milky Bar.

Š ķ iet, ka viņ i neko tā du neizdarī ja vienas dienas laikā , bet pilsē ta, tā pat kā pagā juš ajā reizē , manā atmiņ ā atstā ja siltumu.


Tač u vakara nokļ ū š ana viesnī cā atstā ja vairā kas atmiņ as par aukstumu. Temperatū ra strauji pazeminā jā s, lī dz 12-14 grā diem, un sā kā s ī sts dubar. Garo ceļ u uz lidostas viesnī cu pavadī ja doma "Es labā k gribē tu bū t zem segas. " Atceros to saldo brī di, kad beidzot ielī dā m zem segas.

Amsterdama

No rī ta izlidojā m uz Nī derlandes pilsē tu Eindhovenu. Turpat blakus lidostai iekā pā m autobusā un devā mies uz Amsterdamu. Pirms gada aprakstī ts par to, cik forš a ir Amsterdama. Bet tad mums bija tikai apmē ram 7 stundas. Tagad to varam skatī ties ne tikai dienā , bet arī naktī . Vē lreiz labprā t aprakstī tu tā s kanā lu skaistumu un mā ju fasā des, no kurā m nevar atraut acis, bet neatkā rtoš os.

Amsterdamā mū s sagaidī ja rudens. Likā s, ka koki zaļ o, bet gaiss bija silts rudens. Mū su viesnī ca atradā s tā lu no centra. Man bija jā izdomā , kā pie tā tikt. Tiklī dz pieslē dzos lokā lajam Wi-Fi, notika negaidī tais – planš etdatorā salū za operē tā jsistē ma. Atsā knē š ana ir sā kusies. Tas bija skaidri savienots ar WiFi. Bet tagad to nebija iespē jams izslē gt. Tī kls, it kā dzī vs, pieķ ē rā s mū su planš etdatoram. Ceļ ojuma sā kumā tas mums nemaz nenā k par labu. Planš etdators ar lielā m grū tī bā m izrā dī jā s nogā dā ts salī dzinoš i stabilā darbī bā . Bet atsā knē š ana tagad vajā ja mū su ceļ ojumu.

Lī dz viesnī cai varē jā m nokļ ū t ar autobusu, kurā iekš ā varē ja norē ķ inā ties ar karti. Tad nopirkā m sev dienas karti un kopumā viss kļ uva viegli. Viesnī ca bija ļ oti dī vaina. Š ķ iet, ka viss ir kā rtī bā , bet jums ir jā pē rk dvielis, un tas ir tavs uz visiem laikiem. Mums vienkā rš i nebija pietiekami daudz dvieļ u rokas bagā ž ā . Nez kā pē c nā cā s uzpildī t arī gultas veļ u. Un viens no gaismas slē dž iem atradā s apmē ram 2.5 metrus no grī das. Tas mani pilnī bā iemeta stuporā . Bet tad Daš ai radā s doma, ka kā dreiz bija divstā vu gulta. Kopumā viesnī ca š ķ iet laba, bet kaut kas ar to acī mredzami nebija kā rtī bā .


Mē s sā kā m savu dienu NEMO muzejā . Tas noteikti izklausā s dī vaini, jo mē s parasti neejam uz muzejiem, tač u š o bija grū ti palaist garā m. Muzejs bija milzu kuģ is. Maksas muzejs atrodas kuģ a iekš pusē un, pē c mū su draugu domā m, nebija ī paš i interesants. Un jū s varat staigā t virsotnē bez maksas. Tur mē s gā jā m. Cī nī ties ar vasaras karstumu mums palī dzē ja daž ā das strū klakas un varavī ksnes ģ eneratori. Pē das labprā t palī dzē ja. Netā lu no muzeja uzgā jā m ļ oti mā jī gu holandieš u pagalmu. Tajā pagalmā es vispā r gribē ju palikt mū ž ī gi. Zemā s mā jas ieskauj plaš s kanā la atzars un siena ar arku, kas savī ta ar dzī vu kā pš anas augu.

Dienas pirmajā pusē caur dū maku spī dē ja saule. Bija dziļ a rudens un vieglas melanholijas atmosfē ra. Kā dā brī dī pā rš alca spē cī gs un straujš lietus, kas nodeva iekš ē jā miera svaigumu. Ja godī gi, man pat gribē jā s mazliet pagulē t. Tač u, tiklī dz nokļ ū sti kā dā no slavenajiem Amsterdamas parkiem, melanholija izklī st.

Putni, tū risti, vietē jie ļ audis ar suņ iem, visi ē rti iesē dā s bezgalī gajā s klajumos. Iepriekš ē jā reizē bijā m citā parkā , un mums tas patika tikpat ļ oti. Š ķ iet, ka š ī valsts daudz zina par pilsē tu atpū tas zonā m. Jū s varat klī st un klī st pa parku. Gar parku tika izveidots mikrorajons, kas sastā v no tematiskiem krogiem un veikaliem.

Tagad mē s ejam atpakaļ uz centru. Drī z vien ieraudzī jā m ī stu eiropeisku rindu. Rinda bija ļ oti gara un lī kumaina. Es uzreiz nodomā ju, ka š ī ir slavenā lī nija, kas stiepjas lī dz Luvrai Parī zē . Ar ā tru soli man vajadzē ja vairā k nekā minū ti, lai sasniegtu rindas galu. Tā bija lī nija uz Annas Frankas mā ju. Bet, par laimi, esam tā lā k uz centru. Tur kā ds ielu aktieris jau sniedzis savu priekš nesumu. Mums ļ oti patī k š ī s aktivitā tes. Pamanī ju, ka tā s tiek rī kotas galveno pilsē tu centrā lajos laukumos ap 20:00.

Š orī t bija slikta pieredze ar brokastī m. Principā veģ etā rā kafejnī ca bija garš ī ga, bet č eks par 30 eiro ir rekords!


Ar vakariņ ā m mē s rī kojā mies uzmanī gā k, es pasū tī ju sev ē dienkarti Burger King, un Daš a vienā no tirgiem paņ ē ma sev lielu salā tu š ķ ī vi. Par cenu vairā k nekā divas reizes tas izrā dī jā s demokrā tiskā ks. Bet vispā r novē roju, ka Nī derlandē ir nemitī gi nenovē rtē ta bada sajū ta dē ļ bagā tī gajā m degustā cijā m siera veikalos. Galvenais ir rū pī gi izlasī t zī mes, citā di paķ ersi veco kazas sieru un sabojā si dienu. Jebkurā gadī jumā es noteikti bū tu izlutinā ts. Atstā jā m ā tro uzkodu, ā rā satumst. Kad Amsterdamā kļ ū st tumš s, ir tikai viens ceļ š , uz sarkano lukturu rajonu. Iepriekš ē jā reizē lidojuma dē ļ nevarē jā m sagaidī t gaismas. Tagad staigā jiet tik daudz, cik vē laties. Meitenes sarkanos logos ir kā zvejnieki makš ķ erē š anas reisā . Un š eit ir zivs! Viens no puiš iem priecī gs iegā ja vienā s no durvī m, un viņ š ar meiteni pazuda. Pa citā m durvī m jau iznā ca apmierinā ts apmeklē tā js, kurš gaidī ja draugu pulciņ u. Aiz viena no logiem diktori raidī ja Sarkanā s gaismas radio. Tagad bija jā pā rkā pj pā ri nelielai morā lai barjerai.

Casa Rosso

Amsterdamā ir viena diezgan pikanta izrā de Casa Rosso. Biļ etes uz izrā di maksā.45 eiro vienai personai bez dzē rieniem. Nedaudz ir arī jautā jums par cenu kodumiem. Proti, ir jā bū t tieš i pā rliecinā tam, ko no š ī š ova sagaidi, lai par diviem bū tu gatavs ieguldī t gandrī z simts eiro. Izsvē ruš i visus plusus un mī nusus, devā mies uz kasi. Angļ u valodā noskaidroju, kas ī sti ir par š o raidī jumu, lai precī zi noteiktu, vai visu pareizi saprotam. Puisis atbildē jautā ja, ko tad ī sti mē s tur ceram redzē t, acī mredzot, lai netraumē tu nejauš us ziņ kā rī gos tū ristus. Godī gi sakot, es š ā du jautā jumu negaidī ju, bet ī si teicu “Hmm… mm. . sex? ”.

Puisis saprata, ka esam nonā kuš i ī stajā vietā un ī si uzskaitī ja, kas tieš i un kā dā s variā cijā s mū s sagaida š ajā izrā dē . "Aha, nu. . . lū dzu divas biļ etes! ". Kartē m ir iedarbinā ti ierobež ojumi. Š ķ ita, ka banka cenš as glā bt mū su psihi. Bet skaidra nauda bija pie rokas) Kopā ar biļ etē m Daš ai tika iedota tematiska konfekte, kuru jū s varat iesū kt izrā des laikā . Piemiņ as foto uz zī mola rozā ziloņ a fona ar paceltu stumbru un aiziet! Izgā juš i kontroli, nokļ uvā m iekš ā teā tra ē kā . Izrā de norisinā s bez pā rtraukuma no pulksten 19:00 lī dz pusnaktij. Daš a nolē ma iet uz tualeti, bet viņ ai pretī gā ja tik liels puisis ar bezgala tumš u iedegumu, ka kļ uva bail iet vienai. Un tagad mē s ieejam zā lē...mē s nekad vairs nebū sim tā di, kā agrā k. . . viss, kas tajā vakarā bija sarkano lukturu kvartā lā , paliks tur uz visiem laikiem.

Pē c pusotras stundas emociju pā rņ emti, izsmē juš ies par pilnu pozitī vo, devā mies ceļ ā . Lai arī internetā par š o raidī jumu izskan daudz kritikas, mē s uzskatā m, ka tas ir obligā ti jā apmeklē . Pē c tam varam kopā pā rrunā t labā kos mirkļ us) Š ī izrā de arī radī ja zinā mu atmosfē ru Amsterdamai naktī . Nedaudz pamaldī juš ies pa centrā lajā m ielā m, devā mies gulē t.

Zanse Š ā ns


Tikai 15 minū š u vilciena brauciena laikā jū s varat sasniegt ļ oti tematisko Zaanse Schans pilsē tu. Vienī gā s grū tī bas sagā dā biļ eš u iegā de un apstiprinā š ana stacijā s. Biļ etes jā iegā dā jas, izvē loties staciju ar citu nosaukumu. Biļ eš u skenē š anas rezultā ts tiek attē lots holandieš u valodā un uzreiz nav skaidrs, kas ī sti noticis. Ja vē lreiz noklikš ķ inā sit uz tā s paš as kolonnas, viņ š pateiks kaut ko acī mredzami brī dinā jumu. Un, ja otrā , tad biļ ete vienkā rš i tiks izpirkta kā izmantota. Bet tas ir, cik mē s varam saprast.

Mums bija biļ ete turp un atpakaļ , un tā pē c bija ļ oti grū ti saprast, kā un kur to izvē lē ties. Kopumā labi, ka viņ i nekontrolē ja. Bet jebkurā gadī jumā bijā m godī gi nopirkuš i biļ etes. Pa ceļ am no stacijas uz pilsē tas muzeja daļ u bija jū tama spē cī ga š okolā des smarž a no vietē jā s š okolā des fabrikas. Un š eit ir mū su pirmais paceļ amais tilts marš rutā , turklā t pat š ķ irtā stā voklī .

Nu, tas ir jautri! Ieeja brī vdabas muzeja teritorijā ir bez maksas. Bet par 15 eiro var nopirkt kaut kā du biļ eti, kuru mē s lī dz galam neesam izdomā juš i, kur tai vajadzē tu noderē t. Visas darbnī cas un tematiskā s mā jas arī ar bezmaksas ieeju. Š eit viņ i parā da, kā izgatavot koka kurpes, viņ i iemā ca gatavot sieru un tā tā lā k. Pat vienkā rš i klaiņ ot pa lauku ielā m ir liels prieks.

Trī s stundas te vispā r nav ko darī t. Viena no š ī muzeja atrakcijā m ir kā pt strā dā još ā s dzirnavā s, š ā ds prieks maksā.4 eiro. Var redzē t, kā dzirnavā s darbojas visi mehā nismi. Un pat iziet uz balkonu. Ciema rajonos ir veselī bas takas, gari pastaigu marš ruti pa zaļ ā m un blī vā m niedru audzē m. Nebija laika staigā t pa takā m, bet 20 minū tes bija gluž i pareizi.

Volenda

Tagad ar tieš o autobusu devā mies uz zvejnieku pilsē tiņ u Volendam. Autobusa š oferis izsniedza, iespē jams, skaistā kā s biļ etes, kā das mums gadī jā s. Pa zaļ ajiem laukiem braucā m kā das 40 minū tes. Tā kā mums bija atgrieš anā s vilciena biļ ete no Zaansas, tad mums tur bija jā atgriež as ar autobusu. Pē dē jais autobuss kursē s pulksten 17:00, kas ir nedaudz vairā k par stundu. Bet ar stundu ir pietiekami, lai izpē tī tu zvejnieku un tū ristu ciematu. Lai gan, ja laiks atļ auj, tad var doties arī pa krastmalu lī dz Edam. Diemž ē l ne skaistā kā krā sa, š ī pilsē ta ieguva jū ru. Bet viss ir diezgan tematisks - laivas, mā jas un kafejnī cas. Š ajā pilsē tā uz katra stū ra tirgoja mini pankū kas.


Acī mredzot vietē jā virtuve, tā pē c ir jā pamē ģ ina. Protams, ne svē tlaimes augstumā , bet garš ī gi) Bet galvenais, kas jums š eit jā pamē ģ ina, ir sviestmaizes ar siļ ķ i. Atgrieš anā s autobusa laiks jau beidzā s, bet siļ ķ es neizmē ģ inā š ana š eit nozī mē ja, ka bū s jā brauc vē lreiz) Rezultā tā ar sviestmaizi rokā s steidzā mies uz pieturu. Mē s izdarī jā m. Tagad jū s varat baudī t sviestmaizi, baudot skatus pa logu.

Starp citu, siļ ķ e tieš ā m garš oja ī paš i. Esam atpakaļ Zaansā . Tagad cilvē ku š eit praktiski nav. Tiek aizvestas pē dē jā s tū ristu grupas un muzejs sā k iztukš oties.

Mē s devā mies pastaigā pa ielā m, kas atrodas pilsē tas dzī vojamajā pusē . Cilvē ku tur vispā r nebija. It kā laiks bū tu apstā jies. Ielas ir klusas un neviena nav. Visa pilsē ta ir mū su. Un ne tikai pilsē ta, bet ļ oti skaista, mā jī ga, kopta, viss ziedos. Tomē r izskatā s, ka skaistu pilsē tu Nī derlandē netrū kst.

Atkal Amsterdama

Planš etdators mums rā dī ja, ka Amsterdamā ir metro. Tas bija nedaudz dī vaini, jo pilsē tā ir ļ oti daudz kanā lu. Tā kā mums bija ceļ ojuma karte, nolē mā m apskatī t kā du attā lu pilsē tas rajonu. Teritorija tika izvē lē ta nejauš i un devā s uz metro. Mums par pā rsteigumu tieš ā m bija metro. Turklā t ar ievē rojamu skaitu staciju. Es domā ju, ka Amsterdama š ķ iet skaista visā s jomā s. Š ī bija zona ar Sarphatipark. Izstaigā juš i ielas, devā mies uz parku. Bija jau vakara laiks un kaut kas bija jā dara ar vakariņ ā m. Par laimi, netā lu no parka atradā s tirdziņ š , kurā tirgoja gatavus salā tus. Tas ir ī sts glā biņ š , nav dā rgs, un arī nebija jā pavada daudz laika, gaidot vakariņ as. Ž ē l, ka tirgū nebija mikroviļ ņ u krā sns. Bet viņ i man paskaidroja, ka š ī lielā makaronu bļ oda ar dā rzeņ iem tiek uzskatī ta par salā tiem un nav jā karsē . Mē s atgriezā mies parkā ar pā rtiku, izvē lē jā mies ē rtā ku veikalu un sā kā m vakariņ as. Vai bija garš ī gi??? ?


Uz tukš a galda uz mums skumji raudzī jā s neizš ķ irts arbū zs. Interesantā kais ir tas, ka pirms pusstundas, kad pirmo reizi devā mies uz parku, tur bija divi arbū zi. Acī mredzot vienam no viņ iem kļ uva garlaicī gi, un viņ š ripinā ja mā jā s. Auksts laiks nolaidā s uz vakara pilsē tu, viss liecinā ja, ka jā dodas atpū sties pirms rī tdienas Francijas. Es nemaz negribē ju pamest Nī derlandi, š eit ir labi. Jā , un vienmē r labas pilsē tas vai valsts zī me ir bailes “Ja nu tā lā k nebū s tik forš i”.

Tā ir interesanta sajū ta, mē s to iegū stam savos labā kajos ceļ ojumos. Maiņ as tramvaju stacijā š ovu rā dī ja nā kamie ielu mā kslinieki. Tas bija Rembranta laukums. Cilvē ki gā ja, priecā jā s un atpū tā s apgaismotajā s nakts laucē s. Apgabalu vadī ja centrā lais rezervā cijas birojs. Bija prieks redzē t savu potenciā lo nā kotnes darbu. Rezumē jot - Nī derlande ir skaista, skaista un ļ oti tī ra zeme ar savu kaislī bu.

Š eit valda atmosfē ra un kaut kas tā ds, ko neesam redzē juš i citā s pilsē tā s, ideā ls kanā lu un lielas pilsē tas savienojums, bezgala gardi sieri un pozitī vi tū risti. Daudz virzienu uz visā m pusē m, kur var doties pastaigā ties un protams sarkano lukturu rajons, kas ar katru dienu glabā arvien jaunus tū ristu apmeklē juma noslē pumus. Nī derlande, uz drī zu tikš anos!


Turpinā t Parī zē

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (10) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums