Ceļošana Nepālā un Tibetā
Mē s ar draugu lidostā ieradā mies nedaudz agrā k. Dohā netā lu no reģ istrā cijas nez kā pē c bija daudz cilvē ku. Turpat netā lu pamanī jā m meiteni, kura arī bija ar mugursomu. Nolē mā m, ka arī viņ a ceļ o, un vē rsā mies pie viņ as ar jautā jumu: “Vai viņ a brauc uz Kailaš u? ”. Nejauš i viņ a devā s tieš i uz turieni. Kamē r mū su č arters lidoja, mē s viens otru labā k iepazinā m. Izrā dī jā s, ka viņ a te brauc jau gadiem. Viss garais lidojuma laiks paskrē ja kā daž as minū tes. Klausī jā mies viņ as interesantos stā stus par to, kas mū s š eit sagaida. Š is ir lielisks un izglī tojoš s mū su ceļ ojuma sā kums.
Katmandu ieradā mies ļ oti agri no rī ta. Un te nu ir nepatikš ana – lietus lija kā no spaiņ a. Š is gada laiks (jū lijs) ir lietus sezona. Vietē jie stā stī ja, ka lietus varē tu lī t vairā k nekā divas dienas. Pē c ieraš anā s viesnī cā nolē mā m nedaudz atpū sties un uzkrā t spē kus interesantiem atklā jumiem. Kad pamodā mies, joprojā m lija lietus un nolē mā m pastaigā ties lietū pa pilsē tu. Kur kā du pusstundu mums galva griezā s no daž ā dā m mums nepazī stamā m smakā m. Ir tik neparasti uz ielā m redzē t daudzus gā jē jus, mazos rič ukus, velosipē dus. Š eit notiek ļ oti maz autoavā riju. Lē nā m pieradā m pie š ī ritma. Nu lietus sā ka nedaudz rimties, un mē s nolē mā m atgriezties viesnī cā un nedaudz atspirdzinā ties ar gardu vietē jo dzē rienu, ko sauc par Lassie. Pē c tam mē s gribē jā m ā tri doties uz Katmandu veco laukumu. Kad grasī jā mies to pamest, sā kā s kaut kā da kustī ba. Ieradā s daudz militā rpersonu – sā kā s maoistu mī tiņ š . Protams, mē s tajā neiesaistī jā mies, bet nolē mā m doties uz Swayambhunath stupu. Pirms uzkā pš anas mū s svē tī ja budistu mū ks.
Jū su centienu simbols ir Swayambhunath stupa. No š ejienes paveras lielisks skats uz Katmandu un Himalajiem. Š eit mē s redzē jā m arī pā rsteidzoš u Maitrejas statuju. Blakus š ai statujai valda miers un ž ē lastī ba. Netā lu no statujas atrodas Harati ala. Interesanta ala ar septiņ ā m durvī m. Vairā kos budistu tempļ os pie statujas notika dievkalpojums. Protams, mē s tur devā mies. Bungu skaņ as, dziedā š ana uzreiz maina cilvē ku un paceļ uz citā m vibrā cijā m. Mē s pieskā rā mies budistu statuju enerģ ijā m. Mums ir daudz iespaidu. Tad pē c tā da emociju un domu sprā dziena vienkā rš i sē dē jā m, skatī jā mies uz kalniem un kā aiz tiem riet saule. Manā dvē selē valdī ja miers. Mē s vienkā rš i sē dē jā m un apbrī nojā m apkā rtē jā s dabas skaistumu.
Laiks š eit neatbilst laika joslai un tā pē c satumst ļ oti agri. Nā kamajā dienā mē s cē lā mies agri. Vakar vienojā mies, ka dosimies uz Swayambhunath stū pu. Paņ ē mā m fotoaparā tus, jakas – lietus nelija. Kad bijā m gandrī z pabeiguš i kā pumu, dzirdē jā m dziedā š anu. Izrā dī jā s, ka ir hinduistu dievkalpojums. Ala, kurā tika atvē rtas septiņ as durvis. Citas durvis ar acī m bija atvē rtas arī tieš i pretī ieejai. Pie sienas plī voja vecas budistu freskas, pie durvī m stā vē ja statujas. Mē s nevarē jā m nenofotografē t tā du skaistumu. Tiklī dz tur iegā jā m, sajutā m spē cī gu enerģ iju. Un viņ i secinā ja, ka vairs nevar iet. Š eit visi jau ir jutuš ies. Pē c visa redzē tā , nā kamajā dienā nolē mā m doties uz masā ž u un mazliet atpū sties. Mē s dzē rā m garš ī gu tē ju un tā tā lā k. Pē c atpū tas braucā m uz Hindu Š ivas templi. Es gribu jums pateikt, ka hinduisms nav noš ķ irts no dzī ves, statujas ar zvaniņ iem ir visur uz ielā m. Cilvē ki, ejot garā m, var nā kt klā t un lū gties, turē ties pie zvana. Š is templis atrodas svē tā s Bagmati upes krastos. Š eit tiek sadedzinā ti miruš ie. Mū s neielaida centrā lajā templī , un mē s vienkā rš i apstaigā jā m to. Ļ oti, milzī ga teritorija.
Tad mē s nolē mā m doties uz citu Boudhanath stū pu. Stupa Bondhanath ir jū su radī tais noskaņ ojums. Laikapstā kļ i mū s vienkā rš i lutinā ja. Zilas debesis, balti mā koņ i. Tač u mū su bauda beidzā s pē c 20 minū tē m. Nez no kurienes ielidoja zils mā konis, un sā ka lī t.
No rī ta lidojā m uz Tibetu. Caur baltajiem mā koņ iem redzē jā m virsotnes sniegā . Kad lidmaš ī na sā ka nolaisties, mē s redzē jā m Tibetas plato. Mums ir sava veida vieglums. Apskatī jā m visas Tibetas apskates vietas. Samye klosteris. No tibetieš u gida uzzinā jā m par viņ u daudz interesanta. Š is klosteris ir vecā kais Tibetā . Tas ir veidots mandalas formā .
Š ajā dienā mē s apmeklē jā m Potalu. Potalā ir 1000 istabu. Bet tagad ir pieejami tikai 100. Tas viss ir uzcelts uz izdzisuš a vulkā na. Ļ oti skaists skats. Š eit apkā rt klī st daudz tū ristu. Pā rvietojoties no istabas uz istabu, mū s apņ ē ma statuju enerģ ija. Mē s izstā stī jā m viens otram savas jū tas. Mums bija daudz vairā k interesantu lietu. Tad gaidī jā m ceļ u uz lidostu un lidmaš ī nu. Pietauvojā mies uz mola un baudī jā m saulaino gaisu. Smarž oja pē c zivī m un negribē jā s no š ejienes iet prom.
