Kotor. Uzkāpšana Jāņa cietoksnī apļveida ceļā
Un viss sā kā s, tā tad: pirmais skeptiski noskaņ otu cilvē ku ceļ ojums uz Melnkalni : ) Bijela, Herceg — jauns
Kaut kā ejam cauri Melnkalnes plaš umiem. . . Š odien plā notie tika rū pī gi izskatī ti, bet bija tikai dienas vidus.
Vī rs:
- Un dosimies uz Kotoru, ko tu tur ieplā noji?
- Uzkā piet cietoksnī . es kautrī gi teicu
- Cietoksnis - tā pē c cietoksnis, es ceru, izvē lē jā s augstā ko.
- Protams.
Pirms uzkā pš anas Sv. Jā ņ a cietoksnī Kotorā , jums vienreiz "jā apstā jas" un jā padomā , kā pē c tas jums ir nepiecieš ams. Bet man vajadzē ja!
Es izmantoju daudzus padomus no interneta, lai uzkā ptu pa bezmaksas taku, ne tik daudz naudas dē ļ (oficiā lā s ieejas cena cietokš ņ a kā pnē s ir 3 eiro), bet gan ē rtī bas dē ļ . Š is senais ceļ š , kas savieno Kotoru un Cetinje.
Tas ir lī dzens bez pakā pieniem, augstums tiek iegū ts pakā peniski, tā pē c ir ļ oti ē rti staigā t, it ī paš i, ja nesteidzaties, un pat kaut ko ņ emt lī dzi piknikam. Š ī ceļ a sā kums ir pie Vodovod (pā ri tiltam no Vecpilsē tas Ziemeļ u vā rtiem), lietotnē MAPS. ME š is punkts ir atzī mē ts kā "Brī vā s takas sā kums, kā pnes ir labā kas. "
Tā tad, un es ļ oti iesaku jums izvē lē ties š o ceļ u. Tas ir ļ oti gleznains pats par sevi, ar brī niš ķ ī giem skatiem.
Es atkā rtoju, ceļ š ir ļ oti ē rts.
Bet reizē m apnī k tī t, vietā m var nogriezt, tā teikt. Tiesa, tad rokas vē l var bū t vajadzī gas : )
Jū s varat satikt vietē jos iedzī votā jus. Tas onkulis no tā lienes jau sā cis atkā rtot "Bet foto. " Man bija jā kļ ū st par paparaci, labi, es nevarē ju palaist garā m š o krā saino pā ri : )
Bet ir tā di, kas pozē ar lielu prieku
Un kā dā brī dī bija tik daudz “fotomodeļ u”, ka, atzī stos, nā cā s skriet, viņ i ir ļ oti ragaini : ))
Š ai ē kai ir dakš a:
Ceļ š uz Njegusi iet pa kreisi (bet tas ir apmā cī tiem tū ristiem, tas ir nedaudz tā lu) un tā lā k uz Cetinje, saskaņ ā ar interneta avotiem, tas ir 12 km taisnā lī nijā no Kotoras uz Cetinje cauri kalniem. , bet mums jā iet pa labi.
Š eit mē s redzē jā m skaistu Sv. Jura baznī cu, diemž ē l pamestu.
Apmetnes drupas. Viņ i nemaz neizskatā s bē dī gi. Š ķ iet, ka sienas ir salocī tas vai izklā tas pavisam nesen. Jebkurā gadī jumā viņ i nepā rprotami tiek pieskatī ti.
Š o ciematu no trim pusē m ieskauj akmeņ i, kā rezultā tā veidojas ieplaka. Es mē ģ inā ju tur nokā pt, bet mans apdomī gais vī rs novē rsa manus mē ģ inā jumus
Un tagad lolotā bedre ir viegli sasniedzama. Eh, sen jau pa ž ogu bedrē m kā pā m, atcerē simies jaunī bu : )). Patiesī bā š ī eja sienā ir diezgan oficiā la. Tā ir atzī mē ta sarkanā krā sā ar baltu zī mi, kas nozī mē , ka tā ir pā rgā jienu taka
Gribu atzī mē t, ka tikai daž i cilvē ki š ajā takā sastapa tū ristus (pareizā k sakot, viņ i mū s apsteidza), turklā t krievvalodī gos. Un es satiku vienu Ā zijas izskata meiteni, kura izrā pā s no š ī s sienas bedres. Kā vē lā k izrā dī jā s, cietokš ņ a iekarotā ju bija ne tikai daudz, bet ļ oti daudz, un tikai daž i brī vkrā vē ji un slinki izmanto š o ceļ u : ))
Iekļ ū stot cietoksnī caur caurumu, kļ uva skaidrs, ka patiesī bā lī dz paš am cietoksnim bija vē l vairā k zā ģ ē š anas un zā ģ ē š anas. Š ajā attē lā es mē ģ inā ju nodot augstuma starpī bu
Mē s uzkā pā m, nofotografē jā mies un. . . mums bija jā skrien atpakaļ : ))
Turklā t, iekļ uvuš i cietoksnī , izgā jā m uz saulaino pusi, lai gan bija kaut kas ap 18.00, bet saule než ē lī gi svilinā ja.
Iznā cā m no ē nas gan tieš ā , gan pā rnestā nozī mē : )) Š eit, iespē jams, bū tu vē rts apstā ties š ajā augstumā , bet es jau biju aizrā vies, man bija mē rķ is : ))
Protams, mē s uzkā pā m paš ā augš ā . Es nevaru formulē t, kā pē c tas bija nepiecieš ams. Pa lielam nekas. Bet bija kaut kā ds bē rniš ķ ī gs prieks, no tā , ka uzrā pā mies virsotnē , uzvaras sajū ta vai kā . Prieks par augstumu realizā ciju. Nu skati! Piedod visas sā pes, ko rada kasī š ana
Un galu galā bū tu jauki, ja bū tu vientuļ i š izo, kurus nebaro ar maizi, tikai ļ auj viņ iem kaut kur uzkā pt, bū tu tikai š izo pū ļ i un pat veselas ģ imenes, un ar bē rniem. . . Nē , es savu nevilktu, te pirms tā s lū kas - jā . Varbū t es to darī š u nā kamajā ceļ ojumā .
Kā pt cietoksnī bija interesanti, bet tā di kā mē s kā pē ju pū ļ i viens otram š ausmī gi traucē .
Š ī ir tā pati baznī ca, kurai gā jā m garā m
Nokā pš ana bija ļ oti grū ta. Dienas laikā sakrā juš ais nogurums jau bija manā ms. Un uz leju nā ca un gā ja visi jaunie Cietokš ņ a iekarotā ji. Daž i prasī ja, vai vē l tā lu - tā lu, nesteidzieties, vē l paspē s nogurt...
Š is kadrs tika uzņ emts pie Jaunavas Pestī š anas kapelas sienā m
Kapelu uzcē la Kotoras iedzī votā ji, pateicī bā par izglā bš anos no mē ra 1572. gadā . Diemž ē l man neizdevā s kaut kā pieklā jī gi nofotografē t š o baznī cu. Uz tā s kā pnē m tiek attī stī ta rosī ga suvenī ru un dzē rienu tirdzniecī ba.
Un atpū š as daudz cietokš ņ a iekarotā ju.
Un tagad jumti, vē l nedaudz, un bū s lī dzena virsma...
Bet nē , un vē lreiz soļ i
Vī rs, starp citu, pat nekad nav saš utis, nesū dzē jā s, godī gi mani fotografē ja, nesa mugursomu ar ū dens krā jumiem. Kopumā ī sts kompanjons))) Viņ š tikai teica: "Tagad es saprotu, kā pē c cietoksnis nekad netika iekarots, vienkā rš i pirms tam nebija traku tū ristu ... "
Es plā noju š o pasā kumu visai dienai: no agra rī ta lī dz cietoksnim, un tad klī st pa vecpilsē tu. Tač u pē kš ņ i izlabotais plā ns atstā ja mū s bez staigā tā jiem pa pilsē tu, tā pē c vairs nebija spē ka to darī t.
Nekas, mē s to atstā sim nā kamajai reizei. . .
Mū su piedzī vojumu turpinā jums
"Melnkalne. Valsts iekš ienē... Vai" Trakais suns a simts jū dž u nav apkā rtceļ š "
"Melnkalne. Gar Adrijas jū ras piekrasti. Lustikas pussala. Ulcinja" p>
Melnkalne. Mazliet par populā rā m tū ristu vietā m: Zilā ala, Mamulas cietoksnis, Perast