Skaistā Adrijas jūra turpinājās
Un tad, iekā rtojuš ies zem savas mī ļ ā kā s palmas, sā kā m pē tī t ekskursijas un sapratā m, ka gribam visu redzē t, bet galī gi par maz laika, iesā kumam izvē lē jā mies Bosniju Hercegovinu, š is ir viens no garā kajiem ceļ ojumiem. visu dienu mē s nesaņ emam brokastis, bet vakarā viņ i deva sausā s devas ē damistabas ceļ ā . Apbrī nojot kalnus un klausoties gida stā stos, nokļ uvā m Kotoras lī cī
tā ds skaistums ir pavē ries mū su priekš ā
kas mū s pā rveda pā ri lī cim
un atkal tā ds skaistums, kas aizrauj elpu
un atkal ceļ ā , klausoties gidu un neaizmirstot paskatī ties un nofotografē t pa autobusa logu, ļ oti gribē jā s visu iemū ž inā t un atstā t kā piemiņ u, un tas ir tas, ko mē s pa ceļ am redzē jā m. p>
katrs zemes gabals ir rū pī gi izstrā dā ts
Pirmā pietura bija Trebinje, bet pietura atradā s netā lu no klostera, un pilsē ta bija pilnī bā redzama.
ļ oti tī ra un kopta teritorija
Bija tik patī kami pa ceļ am klausī ties stā stus un redzē t, kā tik mazi cilvē ki tik rū pī gi rū pē jas un atceras savu vē sturi un, galvenais, lepojas ar savu pagā tni, es ļ oti vē lē tos, lai mē s visu atcerē tos un lepojamies ar savu vē sturi.
Tad piestā jā m pie Tvrdosh klostera, kas ir ļ oti mazs, bet skaists un enerģ ē tiski spē cī gs, kur mū ki paš i taisa vī nu, to varē ja nogarš ot, bet laika bija tik maz, ka nebija iespē jams izbaudī t un saprast. vī na garš u, bet viņ i devā s to apskatī t.
Tvrdoš as klosteris
veikalam ir tik smieklī ga valoda
Un atkal, pa serpentī nu iekā puš i autobusā , turpinā m ceļ u, bet spē ka paliek arvien mazā k, un, lū k, vē lme saglabā jas. Nā kamā pietura bija Mostara, pilsē tas nosaukums nozī mē "tilta sargs" un pilsē ta ir iekļ auta UNESCO mantojuma sarakstā . Tik krā saina pilsē tiņ a
Mostara un tā s mazā s ieliņ as
š eit mums nepaveicā s, nokļ uvā m karstā kajā s stundā s uz š aurā s ielas nebija iespē jams mierī gi staigā t, akmeņ i bija noslī pē ti lī dz spī dumam un tik slideni, ka bija tikai vē lme apstā ties un neiet tā lā k, bet izsalkums darī ja savu un pā rcē lā mies uz kafejnī cu, paē duš i spē ki nedaudz atgriezā s, bet karstums kļ uva vē l lielā ks, it ī paš i starp mā jā m, tā pē c nolē mā m pā rcelties uz autobusu vai meklē t ē nu, bet izrā dī jā s, ka nē . tikai cilvē ku pū lis, slidens bruģ is, karstums kustē jā s bruņ urupuč a ā trumā , un, kad viņ iem izdevā s izrā pties un atrast ē nu, viņ i bija bezgala priecī gi, tā pē c mē s nebijā m vieni. Pē c atpū tas pā rcē lā mies uz autobusu, bija laiks doties ceļ ā . Un tagad gaviles par mū su jau iemī ļ oto busiņ u, kondicionieri, mī kstiem sē dekļ iem, kā jas neslī d, visi bija bezgala priecī gi.
Saskaņ ā ar interesantajiem stā stiem eskorta joki devā s atpakaļ ceļ ā , tač u, neskatoties uz nogurumu, spē ki tomē r palika, protams, tikai, lai apbē rtu eskortu ar jautā jumiem. Viņ a bija krieviete, precē jusies ar melnkalnieti, viņ i jautā ja par visu dzī vē , mā cī bā m, medicī nu, bē rnu audzinā š anu, un viņ a atbildē ja uz visu ar humoru un mē s uzzinā jā m daudz interesantu lietu. Kad ieradā mies, bija jau tumš s un ļ oti priecā jā mies, ka nepaņ ē mā m uzreiz un nā kamajā dienā mums pietika spē ka tikai tikt lī dz istabiņ ai un pā rē jā s atvaļ inā juma dienas pagā ja tā dā paš ā tempā .