Melnkalne – debesis vai elle tūristiem?

24 augusts 2017 Ceļošanas laiks: no 12 augusts 2017 ieslēgts 19 augusts 2017
Reputācija: +23
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Es rakstu š o rakstu, jo no personī gā s rū gtā s pieredzes uzzinā ju pā rē jo "pasakainajā Melnkalnē ". Es vē los, lai cilvē ki uzzinā tu par š o "brī numu valsti", pirms izlemj tajā atpū sties.

Un tā , es dzī voju Kijevā (Ukraina) un nolē mu lidot ar meiteni no 2017. gada 12. augusta lī dz 19. augustam (6 pilnas dienas, neskaitot ielidoš anas un izlidoš anas dienu) ar lidmaš ī nu uz Melnkalni.

Iepriekš ceļ ojumu aģ entū ru mā jaslapā s biju lasī jusi visā dus reklā mas "vilinā jumus" un nolē mu pē c iespē jas ā trā k iejusties pasakā . Tad es sapratu, ka tā patieš ā m izrā dī jā s pasaka, bet citā nozī mē : jo tā lā k, kļ ū st arvien sliktā k.


Tā , ceļ ojums tika rezervē ts ar ceļ ojumu aģ entū ras "Braucam ar mums" starpniecī bu. Tas izmaksā ja gandrī z 700 eiro (ieskaitot lidmaš ī nas biļ etes turp un atpakaļ.2 personā m, nakš ņ oš anu Budvā bez ē dinā š anas divvietī gā numurā (viss iekļ auts Melnkalnē praktiski nepieņ em), transfē rs no lidostas un atpakaļ , un apdroš inā š ana diviem). Jā saka, ka ī paš u pretenziju pret aģ entū ru man nav. Š ī s aģ entū ras darbiniece Ksenija Sokolova sazinā jā s arī tad, kad bijā m jau Melnkalnē un operatī vi atrisinā ja raduš ā s problē mas. Š ķ iet, ka nekas neliecinā ja par "vē tru", tač u problē mas ar Melnkalni sā kā s Kijevā . Un tā , secī bā .

Automaš ī nu NOMA

Es mē ģ inā ju iepriekš pasū tī t automaš ī nu, lai ceļ otu pa Melnkalni. Apmeklē ju auto nomas vietni http://www. montirentacar. com , izvē lē jos kabrioletu, sazinā jos caur viber - viņ i vienojā s, ka es veiktu depozī tu, izmantojot manas kartes iesaldē š anu 200 eiro. Tā arī darī ja, BET tajā paš ā dienā pē c pusdienā m man piezvanī ja pa viber un teica, ka š ī maš ī na jau ir aizvesta ! ! ! Sā kumā es nevarē ju saprast, kā : mē s vienojā mies? Bet tad sapratu iemeslu: internets mudž no auto starpniekiem, kuriem nav savu auto, bet vienkā rš i reklamē sveš as maš ī nas, iesaldē savu naudu uz kartes un tikai tad sazinā s ar patiesajiem auto ī paš niekiem. Ja kā ds cits starpnieks vē l nav nozadzis auto ī paš niekam, tad dabū si, ja nē , tad somu uz kartes atsaldē si, bet ne ā trā k kā pē c nedē ļ as. Tā tad bū s jā vē rš as pie cita starpnieka, kurš atkal iesaldē s 200 eiro un, ja nepaveicas, tad š ī “iesaldē š ana” var turpinā ties, lī dz beigsies nauda uz kartes, un tajā paš ā laikā var arī nebū t jebkuru automaš ī nu nomā t. Otro reizi man paveicā s ar citu izplatī tā ju, un pirmais izplatī tā js naudu atkausē ja tikpat, cik 8. dienā . Protams, jū s varat ierasties Melnkalnē un iznomā t automaš ī nu tieš i tur, bet tad jums bū s jā ņ em tas, ko neviens cits negribē ja ņ emt: vraks, kurā ir bail iekā pt.

Mē s paņ ē mā m 2006. gada Peugeot 308 cc kabrioletu. Visu mū ž u sapņ oju par kabrioleta iegā di, bet pieredzē juš i š oferi reiz mani no tā atrunā ja, sakot: nu kur tu brauksi ar kabrioletu Ukrainā , ī paš i Kijevā ? Melnkalnē es sapratu, ka viņ iem bija taisnī ba, un lū k, kā pē c:

- kabrioletam, tā pat kā jebkurai citai automaš ī nai, ir priekš ē jie sā nu statņ i un augš ē jais š ķ ē rsstienis virs vē jstikla - tā tad, tā pat kā parastam auto, vajadzē ja noliekties uz priekš u, lai skatī tu tē mē kļ us caur vē jstiklu (augš ē jais š ķ ē rsstienis bloķ ē ja skats);


- otrajā dienā braucot ar atvē rtu augš pusi sapratā m, ka nedaudz saaukstē jā m, jo ​ ​ vē jš pū š no visā m pusē m, un tas neskatoties uz to, ka gaisa temperatū ra bija +30, un ā trums automaš ī na nepā rsniedza 50 km/h. Tā tad, man bija jā paceļ sā nu logi, lai nepū stu, bet tas nav tas pats (jū sties kā parastā automaš ī nā );

- tā lā k bija vē l trakā k: sā kā s karstas dienas pie 36-37 grā diem un kļ uva neomulī gi braukt ar atvē rtu topiņ u - saule sildī ja pakausī un nelī dzē ja pat jau atvē rtie logi. Rezultā tā man nā cā s aizvē rt maš ī nas augš daļ u un ieslē gt gaisa kondicionieri;

- š ī iekā rta piesaistī ja daudz skaudī gu skatienu (ī paš i atvē rš anas un aizvē rš anas laikā ), kas pē c tam mums izvē rtā s par pamatī gu nelaimi, par ko rakstī š u vē lā k.

Viens pluss no š ī s pieredzes: es sapratu, kā ds esmu labs puisis, ka savulaik nepirku kabrioletu un nepā rmaksā ju par "izrā dī š anos" (atvē rš anas mehā nisms) 1.000 dolā ru. salī dzinot ar parastu tā s paš as klases maš ī nu). Var iznomā t kabrioletu uz vienu vakaru uz fotosesiju, bet braukt ar to vairā kas dienas nav ē rti un dā rgi (kabrioleta noma uz dienu bija 65 eiro salī dzinot ar parastu auto - 40 eiro/dienā ). Bagā ž nieka kabrioletam praktiski nav - jā nes mantas salonā un maš ī nas augš daļ a jā aizver katru reizi, kad atstā jat to kaut uz daž ā m minū tē m. Tā tad kabriolets ir vairā k piemē rots kā.3-5 auto kā da miljonā ra autoparkā , nevis vidusmē ra pilsoņ a vienī gais auto.

Kopumā runā jot par nomas automaš ī nā m Melnkalnē , es teikš u, ka to stā voklis vē las bū t vislabā kais, un lū k, kā pē c:

- daudz automaš ī nu saliektas un saskrā pē tas (š auri ceļ i ietekmē , pa kuriem viens otram nevar pabraukt garā m);

- riteņ i ir nolietoti un, praktiski nav protektora, tie viegli izlauž as;

- nemitī gā s braukš anas dē ļ paš iem riteņ u uzgriež ņ i ir tā savē rpuš ies, ka atslē ga pati nevar riteni nomainī t uz ceļ a - to atskrū vē š anai ir vajadzī gas nepiecieš amā s speciā lā s ierī ces. Tā pē c jā izsauc evakuators (vismaz 50 eiro);

- aizdedzes atslē gas biež i iestrē gst ligzdā un daž reiz tā s nav iespē jams izņ emt 5 minū tes.

Tā pē c esiet gatavi š ā diem pā rsteigumiem, ja ī rē jat automaš ī nu Melnkalnē , pat ja tā ir luksusa automaš ī na, piemē ram, kabriolets.              

CEĻ VEDIS            


Sapulces ballī te, ierodoties Tivatā , bija ceļ ojumu aģ entū ra R-Tours, un gids bija Nikolajs, kurš , vē l atrodoties autobusā , visiem izsniedza ekskursiju sarakstu un aicinā ja visus uz iepazī š anā s tikš anos (kurā viņ š solī ja sī kā k pastā stī t par visā m ekskursijā m) jau nā kamajā dienā.14:30. Dī vaini, kā pē c gan ne uzreiz pē c ieraš anā s?

Kad es salī dzinā ju Nikolaja izplatī to ekskursiju cenas un to paš u ekskursiju cenas citā s Budvas aģ entū rā s, es pamanī ju, ka mū su gidam lielā kā daļ a ekskursiju bija par 10 eiro dā rgā kas. Š im Nikolajam, visticamā k, bija sava interese, lai tieš i R-tū rē s tiktu pasū tī tas ekskursijas. Tā pē c nedevā mies uz iepazī š anā s tikš anos, bet nolē mā m apceļ ot valsti paš u spē kiem.

Bet tad Nikolajs atcerē jā s tā du "necieņ u" pret savā m ekskursijā m. Vakarā pirms lidojuma atpakaļ es viņ am piezvanī ju un jautā ju, kad rī t tiks apkalpots autobuss uz lidostu. Tā vietā , lai atbildē tu, viņ š uzreiz jautā ja, vai esmu viņ a ievadsapulcē . Es atbildē ju nē . Pē c tam viņ š teica, ka tagad tā ir mana problē ma, kā es nokļ ū š u lidostā , un nolika klausuli. Labi, ka man bija arī Oksanas Sokolovas telefona numurs no tū risma aģ entū ras "Braucam lī dzi" (Ukrainā ). Es viņ ai piezvanī ju, un viņ a pati piezvanī ja Melnkalnes partneriem un noskaidroja, kad un kur gaidī s autobuss uz lidostu. Paldies viņ ai par to.

REĢ ISTRĒ TIES

Izrā dā s, ka Melnkalnē visiem tū ristiem 24 stundu laikā jā reģ istrē jas apmetnes pilsē tā - kaut kā da Padomju Dienvidslā vijas relikvija ar uzturē š anā s atļ auju. Par katru uzturē š anā s dienu valstī ir jā maksā , š ķ iet, 1 eiro, bet mums bija ekskursija un villas ī paš nieks, kurā mē s apmetā mies, to izdarī ja mū su vietā , BET mums tajā dienā pases neiedeva. no ieraš anā s, bet jau nā kamajā dienā vē lu vakarā , un tā kļ uva par ļ oti lielu problē mu, jo auto nomas kompā nija negribē ja mums dot auto bez pases. Labi, ka no mā jā m paņ ē mu lī dzi pases kopiju, un tas mū s izglā ba.

Tam, kurš nepiedalā s ekskursijā , jā reģ istrē jas paš am, bet jā stā v rindā (lī dz 3 stundā m atkarī bā no cilvē kiem). Ja tomē r nereģ istrē sities, tad izbraukš anas laikā jums joprojā m bū s jā maksā reģ istrā cijas maksa un, iespē jams, arī naudas sods. Tā pē c es domā ju, bet viņ i nevar izlaist no valsts par š o? Esmu gatavs ticē t.


VILLAS, VIESNĪ CAS, DZĪ VOKLISS

Esiet uzmanī gs, izvē loties dzī vesvietu, jo Melnkalnē var bū t, piemē ram, viesnī ca Zvezda, villa Zvezda un Zvezda Apartments. Tā s visas bū s pilnī gi atš ķ irī gas vietas un var atrasties daž ā dā s ne tikai pilsē tas vietā s, bet visā Melnkalnē . Tā pē c nebrī nieties, ka esat iekā rtojies "Zvaigznē ", tač u tā nemaz nebū s tā pati "Zvaigzne" un ne tajā vietā , ko iedomā jā ties.

Lai neuzķ ertos uz š ā du ē smu, pirms naktsmī tnes rezervē š anas detalizē ti norā diet tā s nosaukumu un adresi.

Starp citu, dzī voklī vai villā (parastā privā tmā jā , kurā dzī vo tū risti) var nebū t reģ istratū ras un pastā vī gas personas, kas dež urē , kas ievē rojami apgrū tina saziņ u ar villas ī paš nieku - tas ir ī paš i neē rti kad pē c reģ istrā cijas ir jā atdod pases .

Viesnī cā s pastā v pilnvē rtī ga uzņ emš ana, tač u izmitinā š ana viesnī cā s bū s par kā rtu dā rgā ka.

CEĻ U POLICIJA

Sodi ir milzī gi (vairā ki simti eiro), tā pē c visi brauc pē c noteikumiem

Uz ceļ iem ir daudz policistu, tā pē c labā k nav kā rdinā t likteni.

Viņ i var apstā ties tā pat vien bez iemesla. Mani apturē ja, vienkā rš i pajautā jot, no kurienes nā k mans kabriolets, kurp dodos un no kuras valsts esmu. Es joprojā m nesaprotu apstā š anā s iemeslu. Varbū t viņ š ieraudzī ja kabrioletu un domā ja, ka mē ģ inā s ar mani nopelnī t papildus naudu? Bet naudas sodu nebija – it ī paš i tā pē c, ka braucu lē ni.

Ir daudz ā truma ierobež ojuma zī mju 50.40 un pat 30 km/h. Tajā paš ā laikā "+20 km/h" noteikums, par kuru, tā pat kā Ukrainā , netiek sodī ts, š eit nedarbojas. Ar zī mi 30 km/h var sodī t pat par braukš anu ar ā trumu 31 km/h.

Š ā da ā truma ierobež ojuma dē ļ jums pastā vī gi nav laika apskatī t skaistas vietas: marš ruts ir 200 km garš , jū s varat braukt 6 stundas, un, ja apstā jaties fotogrā fijā m, tad visas 8. Tā pē c jums biež i bija atgriezties viesnī cā pē c tumsas iestā š anā s un daž reiz pat neredzē t ieplā notos apskates objektus.

Autostā vvieta


Ir gandrī z neiespē jami palikt bez maksas - viss ir aizņ emts, it ī paš i pludmales zonā . Ja novietojat automaš ī nu zem zī mes, automaš ī nu savā ks evakuators. Reiz pie manis pienā ca policists par nelegā lu stā vē š anu un piedraudē ja, ka, ja uzreiz nepaņ emš u maš ī nu, tad tā tiks evakuē ta. Tā pē c nā cā s novietot automaš ī nu maksas stā vvietā s. Cenas no 0.5 eiro lī dz 2 eiro stundā !! ! . Ir gandrī z neiespē jami vienoties par mazā ku naudu vai apstā ties uz 5 minū tē m bez maksas, lai nofotografē tu apkā rtni. Turklā t, ja stā vē si stā vvietā.1 stundu un 1 sekundi, tev liks maksā t kā par 2 stundā m - velti kaut ko pierā dī t. Š ī spī tī ba mani patieš ā m nokaitinā ja. Ukrainā gandrī z vienmē r var atrast kopī gu valodu ar stā vvietas apkalpotā ju – galu galā cilvē ki. Bet Melnkalnē tas ir gandrī z neiespē jami. Bet pats ļ aunā kais ir viņ u ceļ i!! !

Tā , ceļ š klā ts praktiski bez caurumiem. Galvenie ceļ i ir pat bez ielā piem, bet sekundā rie ceļ i ir lā pī ti, bet arī bez bedrē m. Š ķ iet, ko vē l jū s vē laties? Bet MILZĪ GA PROBLĒ MA ir tā , ka tie ir ļ oti š auri. Pat galvenajiem ceļ iem gandrī z visur ir tikai viena josla katrā virzienā , un sekundā rajiem ceļ iem ir tikai viena josla, kas ir nedaudz platā ka par automaš ī nu. Proti, lai pabrauktu pa to viena otrai garā m, abā m automaš ī nā m jā novelk uz ceļ a malu un jā noloka sā nu spoguļ i. Un tas vē l nav viss: nereti vienam no braucē jiem vienkā rš i vajag apstā ties un ļ aut rā pot pretimbraucoš ajam auto, kas rā po burtiski 5 cm (tas nav pā rspī lē ts) no cita auto sā niem. Un arī tas vē l nav viss: nereti ceļ š var bū t tik š aurs, ka kā dam no braucē jiem, lai vienam otru palaistu, ir jā atkā pjas 50-100 metrus un jā meklē vismaz kabata, kur pabraukt garā m citai maš ī nai. Ja jū s domā jat, ka tas ir viss, tad jū s maldā ties: š aurs ceļ š.3 metru platumā , kā likums, iet gar vairā ku simtu metru dziļ a bezdibeņ a malu un nav nevienas pieturas. Labā kajā gadī jumā uz bezdibeņ a malas kā ž ogs bū s lieli akmeņ i, un biež i vien nekas – ja pavē rsies vaļ ā , iekritī si tieš i bezdibenī . Sasodī ts, es arī aizmirsu pateikt, ka š im š aurajam ceļ am, kā likums, ir kalnu serpentī ns ar vairā kiem 180 grā du pagriezieniem uz kilometru. Tagad iedomā jieties: jū s braucat pa bezdibeņ a malu (pa labi); ceļ a mala nav norobež ota; ceļ a platums 3 metri (nedaudz platā ks par jū su automaš ī nu); tu nobrauci 50 metrus atpakaļ miniatū ru kabatu pagriezienā garā m braucoš ā m maš ī nā m un tad tev pretī nā k cita maš ī na ! ! ! Un jā griež as atpakaļ.50 metri pa bezdibeņ a nenož ogoto malu, lī dz atgriež aties tajā ļ oti mazajā garā mbraukš anas kabatā , vadoties tikai atpakaļ skata spogulī . Nav laika apcerē t dabas skaistumus, te svī st un sapņ o vismaz palikt dzī vs. Starp citu, uz tik š auriem ceļ iem ir daudz vainagu bojā gā juš o braucē ju piemiņ ai. Es personī gi saskaitī ju vairā k nekā.10. Tā tad, braukš ana pa š ā diem ceļ iem ir pilnī gs apgrū tinā jums. Katra automaš ī na (aiz vai priekš ā ) tiek uztverta kā lā sts un rada jums paklā jiņ u kaudzi, un jums bija jā brauc ar automaš ī nā m ik pē c 5 minū tē m. Tā tad, iedomā jieties, cik noguris jū s bū siet pē c stundas, tikai stundas braukš anas pa š ā diem ceļ iem.

Jū s varat jautā t: kā pē c braukt pa š ā diem ceļ iem? Apgulies pludmalē un viss. Redziet, pē c sū da likuma skaistā kā s vietas tajā paš ā laikā ir visnepieejamā kā s - uz tā m ved tikai tā di briesmī gi ceļ i. Ne velti valsti sauc par Melnkalni, nevis par Č ernomoriju - viss skaistums ir kalnos, nevis jū rā .

Uz Melnkalnes ceļ iem ir grū ti uzņ emt fotoattē lu - biež i vien nav ceļ malas, un jums vienkā rš i jā apstā jas uz brauktuves. Bet tevi uzreiz atbalstī s cita maš ī na, vai nu no aizmugures vai priekš puses, un neļ aus fotografē t. Tā pē c biež i nā cā s fotografē t tieš i no maš ī nas, neizkā pjot no tā s, bet tikai uz sekundi palē ninot ā trumu - tas bija ļ oti kaitinoš i un dusmī gi.


Ī si sakot, automaš ī nas nomu Melnkalnē var ieteikt tikai tad, ja:

- jums ir vairā k nekā.30 un esat pā rliecinā ts autovadī tā js, kurš vadī jis automaš ī nu 10 gadus;

- jū s nevē laties braukt ar ā trumu 100 km/h vai vairā k;

- jums aiz muguras ir vismaz viens brauciens ar privā to automaš ī nu kalnainajā Krimā (Karpati nav piemē roti, tur nav serpentī nu).

Ja neatbilstat iepriekš minē tajā m prasī bā m un nolemjat ī rē t automaš ī nu Melnkalnē , jū s riskē jat ne tikai ar nerviem, bet arī ar savu veselī bu vai pat dzī vī bu (ne tikai tā pē c, ka pie ceļ iem ir tik daudz vainagu).

Kā dā automaš ī nu nomas uzņ ē mumā man stā stī ja stā stus par to, kā cilvē ki pieredzes trū kuma dē ļ nobrauca no asfaltē tiem ceļ iem uz akmeņ iem nokaisī tiem ceļ iem un pē c tam nevarē ja paš i uzkā pt pa š oseju un tika izvilkti uz š osejas ar automaš ī nu. vinč a un 100 m troses.

Personī gi kopā ar mani auto nomā viens pā ris pē c nomas atdeva notriekto automaš ī nu — viņ i neiederē jā s serpentī na pagriezienā .

Tā tad Melnkalnes ceļ i nav domā ti nervoziem autovadī tā jiem.

Tagad atcerieties ī paš i bī stamā s ceļ a daļ as:

1. Nokā pš ana no Lovcen kalna pa serpentī nu uz Kotoru.

2. Ceļ š no Crnojevic upes uz Virpazar un tā lā k pa Skadara ezeru lī dz Livari ciemam.

3. Nolaiš anā s serpentī ns no Durmitoras lī dz Pivas ezeram.

4. Kā pš ana un nolaiš anā s pa serpentī nu uz Ostrogu.

5. Ceļ š gar Nevidio kanjonu.

6. Serpentī ns no Cetinjes uz Budvu un no Virpazar lī dz Petrovac (bet š eit vismaz ceļ š ir plats)

7. Caur Albā nijas teritoriju ir vē l viens ceļ š uz Lā stu kalnu grē du, bet es pats tur negā ju un neviens Melnkalnes auto nomas kompā nijā s neapstiprinā ja, vai tas ir 100% pabeigts vai nav. Tā pē c labā k tur neiet vispā r. Fotoattē li no 2016.  gada š ī ceļ a Albā nijas daļ ā Google tī klā liks nodrebē t pat visdrosmī gā kajiem. Apbrī nojiet: https://www. google. com. ua/maps/@42.5328417, 19.6711019, 3a, 75y, 292.16h, 84.51t/data=! 3m6.1e1.3m4.1soHSei! 0yhtkL0 7i13312.8i6656? hl=lv

CEĻ U APSKATES VIETAS              


Kā jau rakstī ju, uz ceļ iem nav tik daudz vietu, kur apstā ties, bet pat atrastā s ir aizsē rē juš as ar visā diem atkritumiem: ne tikai papī riem, somā m, celofā nu utt. , bet arī mantā m. nopietnā ki, piemē ram, saplī suš i stikli, asi dzelzs priekš meti. Turklā t ceļ a malā s ir daudz asu akmeņ u, kuros ieskrienas viegli salauzt riteni. Vienā no š ī m stā vvietā m mē s salauzā m vienu riteni. Tas nav pā rsteidzoš i, jo ī paš i ņ emot vē rā nomas automaš ī nu nolietotos riteņ us. Un arī domā ju, ka neiztika bez citu skaudī gajiem skatieniem uz mū su kabrioletu. Ī sā k sakot, viņ i iedū ra riteni netā lu no Kolasinas uz plaš ā , pē c viņ u standartiem, ceļ a. Paš am atskrū vē t uzgriež ņ us bija nereā li – tie sagriezā s cieš i. Nā cā s izsaukt evakuatoru, par ko samaksā ja 50 eiro. Riepu noblī vē t nebija iespē jams - griezumu pamanī ju vē lu un paspē ju sakoš ļ ā t, tā pē c nā cā s pirkt jaunu par 47 eiro + 7 eiro par darbu, jo ritenis bija speciā li jā izskrū vē ar automā tiku - vispā r viņ i ielidoja 104 eiro un zaudē ja vairā k nekā.2 stundas dā rgā laika. Tajā paš ā laikā pie riepu montā ž as mums teica, ka mums joprojā m paveicā s, ka riepa tika caurdurta uz š osejas, nevis kalnu serpentī nā - tur nevar izsaukt evakuatoru. Man paš am nā ktos nolaisties uz saplī suš a riteņ a, pilnī bā izlocī t disku un pē c tam nopirkt ne tikai riepu, bet visu riteni - tas viss bū tu izmaksā jis nevis 100 eiro, bet ir bail iedomā ties, cik daudz.

Es saprotu, ka pieturu vietā s uz ceļ a pā rsvarā paš i tū risti š vakas, bet arī Melnkalnē atstā j miljonus eiro - tā pē c, kungi, melnkalnieš i, esiet laipni paš i sakopt ceļ malas.

KORĶ I            

Vē l vienas Melnkalnes š ausmas. Pirmajā.1h sastrē gumā iekļ uvā m uzreiz pē c ieraš anā s Tivatā pā rsē š anā s laikā uz Budvu. Š is bija tikai pirmais zvans, jo sastrē gumi un vilkš ana mū s pavadī ja braucienos ar auto visur: Budvā , Beč ič os, Bā rā , Ulcinjā . Tas ļ oti atgā dinā ja Kijevu sastrē gumstundā s, izsita no grafika un stipri satricinā ja nervus, jo dā rgais laiks tika pavadī ts viskozā , nevis pludmalē vai kalnos. Es aprakstī š u vienu korķ i sī kā k. Netā lu no Ulcinjas ir Lielā pludmale 14 km garumā gandrī z lī dz Albā nijas robež ai. Mē s tur ieradā mies 19:30. Pa ceļ am pretimbraucoš ajā joslā pamanī jā m vairā ku kilometru garu automaš ī nu rindu. Jautā jā m vietē jiem, vai nav notikusi nelaime. Mums teica, ka cilvē ki vienkā rš i atgriež as no pludmales, un tas ir normā li. Pludmalē palikā m lī dz 20:30. Devos atpakaļ trasē - bez izmaiņ ā m. Apsē dā mies kafejnī cā , pasē dē jā m lī dz 22:00 un tikai tad lē nā m braucā m prom. Ī sā k sakot, tajā vakarā mē s sasniedzā m Budvu (kur mē s apmetā mies) pē c vieniem naktī . Š is sastrē gums man atgā dinā ja sastrē gumu Kijevā pulksten 19:00 Pobedy avē nijā tā kapitā lā remonta laikā .

CEĻ VEJUMI           

- tad atpakaļ ceļ ā apstā jā mies Kotorā , lai pastaigā tos. Arī nekas labs, jo gids runā ja bez skaļ ruņ a un nemaz nebija dzirdams. Pati pastaigu tū re vairā k lī dzinā jā s spē lei "panā k gidu" – bija skaidrs, ka viņ a vienkā rš i gribē ja ā tri nopelnī t naudu un uzņ emt citu grupu. Kad mums tika dots brī vs laiks foto apmē ram stundu, nā cā s burtiski skraidī t pa pilsē tu, lai visu redzē tu. Mē s nepasū tī jā m vairā k ekskursiju - viena mums bija apnikusi.


Kas tic pasakā m par Melnkalnes tī rajā m pludmalē m, lai uzreiz nolaiž as uz zemes - publiskā s pludmales ir netī ras kā Odesā (visur pilns ar izsmē ķ iem, gabaliņ iem, papī ra gabaliem, maisiem, celofā nu utt. ). Apmeklē jā m publiskā s pludmales Budvā (Slavic Beach, Mogren), Becici, Ulcinj – visur netī rs. Budvā caur pludmali tek vairā kas smirdī gas upes, kas no pilsē tas uz jū ru nes atkritumu smagumu. Eiropas kū rortam tas ir nepieņ emami. Un ļ auž u tur ir daudz - jau no agra rī ta jā ieņ em vieta, kā PSRS. Viesnī cā m piederoš ajā s pludmalē s situā cija ar tī rī bu ir labā ka, bet ja neesi no š ī s viesnī cas, tad lū gs aiziet. Joprojā m ir pludmales, kuras drī kstē s ieiet, bet noteikti jā ņ em lī dzi sauļ oš anā s krē sls (vismaz 10 eiro, un Sveti Stefan pilsē tā es redzē ju pat cenu 100 eiro). Ja jū s braucā t ar automaš ī nu netā lu no pludmales un ienā cā t pusstundu, lai nopeldē tos un pē c tam dotos uz citā m atrakcijā m, tad jums joprojā m tiks pā rdots sauļ oš anā s krē sls un nekas cits. Tā da ir Eiropa – maksā visur.

PLUDMA ATRAKCIJAS              

Visas pludmales atrakcijas ir dā rgā kas nekā Turcijā un Ē ģ iptē . Piemē ram, lidojums ar izpletni maksā.65 eiro. Turcijā cipars noteikti bū s mazā ks un tiks rē ķ inā ts dolā ros, nevis eiro, lai gan skati no augstuma nebū s sliktā ki.

Tas pats ir ar nirš anu. Bet kā da ir nirš ana Melnkalnē - tur nav koraļ ļ u, kā Ē ģ iptē .

Neizmē ģ inā jā m skrejriteni, katamarā nu, ū dens ķ ē rpjus – tas viss Ukrainā ir vairā kas reizes lē tā ks.

Ū DENS            

Ū dens ir kā Melnajā jū rā - apmē ram 20-24 grā di. Jū s nevarat sē dē t ilgā k par 10 minū tē m - ir auksts. Un tas ir augusta sā kumā , kad ā rā ir 30-36 grā di. Tā tad pusstundu vai stundu pasē dē t jū rā , kā Turcijā vai Ē ģ iptē , neizdosies – saaukstē sies. Starp citu, lidmaš ī nā atpakaļ atradā s vairā ki pastā vī gi klepojoš i un š ķ audoš i cilvē ki - dī vaina parā dī ba, atgriež oties no karstā kū rorta.

Pats ū dens ir pilns ar cigareš u izsmē ķ iem, serdeņ iem, papī ra gabaliem, maisiņ iem, celofā nu utt. - tas ir saprotams: tā kā ir pludmalē , viņ i bū s jū rā .

Biež i ieieš ana jū rā ir diezgan problemā tiska, jo dibenā ir lieli akmeņ i.

Ū denī ir vē l viena problē ma, ar kuru Melnajā jū rā nesastopies – tie ir zemū dens ež i, uz kuriem uzkā pjot, vairā kas dienas nevarē si pat pastaigā ties. Es personī gi uz ezī ti neuzkā pu, bet redzē ju cilvē kus ar pā rsietā m kā jā m uz kruķ iem. Vietē jie piedā vā tū ristiem iegā dā ties ī paš us peldē š anas apavus par 10 eiro, lai pasargā tu sevi no ež iem.

Piekraste ir diezgan skaista, bet, ja jau esat bijis Krimā , tad pati tī rā piekraste jū s ī paš i nepā rsteigs, izņ emot, iespē jams, vairā k palmas un citus Vidusjū ras augus. Viss valsts skaistums atrodas kontinenta dziļ umos, bet, diemž ē l, jums bū s jā dodas uz turieni pa bī stamiem ceļ iem.

PILIS UN VECPILSĒ TAS            


Pilis ir labi saglabā juš ā s Budvā , Petrovacā , ī paš i Ulcinjā , bet Barā ir tikai drupas. Ja esat redzē juš i Ukrainas (Belgorodas-Dņ estrovskas, Kameņ ecas-Podoļ skas, Hotiņ as, Luckas) un Krimas (Sudaka) pilis, tad Melnkalne ar savā m pilī m nepā rsteigs - tā -tā , nav slikti.

Vienī gais, kas Ukrainai nav, bet pastā v Melnkalnē , ir viduslaiku vecā s pilsē tas Budva, Ulcinj, Petrovac un Kotor.               

Ū DENSkritumi, EZERI, KALNU UPES, VEEGETĀ CIJA             

Lielā kā tū ristu krā pniecī ba ir ū denskritumu reklamē š ana. Ū denskritumi ir pilni tikai vē lā rudenī (no lietusgā zē m) un agrā pavasarī (no sniega kuš anas) - tas ir, ne vasaras sezonā , tā pē c jū s neredzē siet ū denskritumus. "Apmeklē jā m" Niagā ras ū denskritumu (netā lu no Podgoricas), ū denskritumu pie Moraca klostera, Skakavitsas ū denskritumu - pat straumi nekur nemanī jā m. Viss izž uva. Viens vietē jais mums savā planš etdatorā parā dī ja, kā izskatā s Skakavitsa ū denskritums oktobrī – tā di ir visi ū denskritumi, ko mē s redzē jā m.

Ezeri kļ uva ļ oti sekli, ī paš i Skadara un Pivas ezers, un Melnais ezers sausuma dē ļ kopumā tika sadalī ts 2 ezeros. Š ajos ezeros peldē ties ir gandrī z neiespē jami, jo lī dz potī tē m jā iet purvā , lai tiktu pie ū dens, un Skadaras ezers, lai bū tu pilnī ga laime, pat sā ka ziedē t un smirdē t. Vietē jie iedzī votā ji ieteica tajā nekā pt, jo ir liels baktē riju skaits.

Apmeklē jā m arī Shask ezeru (netā lu no Ulcinjas) – tas nekļ uva sekls, bet pludmales tur nebija. Š is ezers ir vairā k paredzē ts makš ķ erē š anai, nevis peldē š anai.

Vienī gais ezers, kas bija diezgan pilns un nesmirdē ja, bija Biogradas ezers (aiz Kolasinas), bet tas ir kalnu ezers un tajā nevar peldē t ilgā k par 5 minū tē m - ū dens temperatū ra ir zemā ka par 20 grā di.

Taras, Morakas un Nevidio kanjoni ir skaisti, tač u daļ ē ji izž uvuš o upju dē ļ tie nerada iespaidu, kā du redzat ceļ ojumu aģ entū ru vietnē s.

Veģ etā cija saulē ļ oti izdegusi un izskatā s sarkana kā rudenī , nevis zaļ a, vietā m veseli pleķ i tieš ā m izdeguš a mež a. Brauciena laikā kalni vairā kas reizes satvē ra dū maku un degoš u koku smaku.

Piekrastē palmas negriež nokaltuš us zarus, un tie rada skumju izskatu.

BAZNĪ CAS UN KLOSTERI              


Ļ oti biež i Melnkalnes baznī cas un klosteri ir vairā k kā veikali, kuros pā rdod ikonas, grā matas, kaklarotas utt. nekā svē tā s vietas. Mani ī paš i pā rsteidza Ostrogs - treš ā pareizticī go svē tnī ca PASAULES ! ! ! Ala ar svē tajā m relikvijā m aizņ ē ma nelielu platī bu, burtiski 10-15 kvadrā tmetrus, bet veikals, kurā tika pā rdotas visdaž ā dā kā s lietas, varē ja ē rti uzņ emt 100-200 cilvē kus. Pā rsteidza arī daž u mū ku uzvedī ba: viņ i staigā pa pagalmu jokodami, izklaidē joties, savukā rt Ostrogā bez tū ristiem ieradā s patieš ā m kropli un smagi slimi cilvē ki ar pē dē jo cerī bu uz dziedinā š anu. Nepatī kami kļ ū st, kad reliģ ija pā rvē rš as biznesā . Aiz spī tī bas tajā veikalā neko nepirkā m, bet vienkā rš i paklanī jā mies svē tajā m relikvijā m, nofotografē jā m klosteri un ā tri aizgā jā m.

PĀ RTIKA            

Vidusjū ras virtuve ar jū ras veltē m. Porcijas ir pietiekami lielas, bet dā rgas. Ja Budvā pasū tā t zivju zupu, jū ras velš u salā tus un rī sus vai makaronus, tad diez vai varat ieguldī t 15 eiro uz cilvē ku. Reiziniet ar 3 reizes dienā un saņ emsiet apmē ram 50 eiro par pā rtiku vienai personai. Tajā paš ā laikā nedomā jiet, ka varē siet pā rē sties no dā rgā m jū ras zivju š ķ irnē m - jū s vienkā rš i nejutī sit izsalkumu (daž as zivis maksā.50 eiro par porciju, bet es parasti klusē ju par austeru porciju). Protams, var apē st vienu picu un iedzert ū deni, pē c tam ieguldī t 20 eiro dienā , bet š is vairs nebū s atvaļ inā jums, bet gan pā rbaudī jums. Ī sā k sakot, rē ķ inieties ar 50 eiro dienā vienai personai par pā rtiku, ja nevē laties justies kā bezpajumtnieks.

TŪ RISTI            

Cilvē kiem nonā ca miljons un divas lietas no visas Eiropas un NVS. Budvas, Ulcinjas krastmala vakarā vairā k atgā dina Kijevas metro no 8 lī dz 9 no rī ta - nelauzieties cauri. Krastmalā nā cā s burtiski izspiesties cauri pū lim. Daž reiz viņ i uzkā pa mums uz kā jā m. Pē c pulksten 20 viņ i mē ģ inā ja pamest krastmalu - paš am tur palikt, kā saka, ir dā rgā k.

VIETU ATTIECĪ BAS AR TŪ RISTIEM            

Pie kafejnī cā m un restorā niem vietē jie ir gatavi jū s vienkā rš i noskū pstī t, ja vien jū s ieietu viņ u iestā dē un atstā tu daž us desmitus eiro. Bet mums jā saprot, ka š ā da attieksme nav no lielas mī lestī bas, bet gan no lielas paš labuma.

Patieso vietē jo attieksmi parā da, kad novieto maš ī nu pie kā da vā rtiem vai savas braukš anas nepieredzes dē ļ pa serpentī niem pabrauc mazliet uz pretē jo ceļ a pusi - uzreiz sā ks kliegt savā nesaprotamajā valodu un vicina rokas. Visticamā k, tie bija matyuki, bet es tos nesapratu, un tas man padarī ja vieglā ku.

TIVATA LIDOSTA             


Tivatas lidosta vairā k atgā dina bē gļ u nometni — tajā ļ oti trū kst vietu, un cilvē kiem ir vai nu vienkā rš i jā stā v vai jā sē ž uz grī das. Mani ļ oti pā rsteidza lidmaš ī nu nosē š anā s brī dinā juma sistē ma - lidostas darbinieki skraida pa zā li un kliedz ar akcentu: Maskva, Adesa, Kijeva.

Bija interesanti salī dzinā t to paš u cilvē ku sejas, kas izlidoja no Kijevas (priecī gas ar cerī bu uz brī numu) un atgriež oties mā jā s no Tivatas (ieņ emtas un izbaluš as). Es domā ju, ka par naudu, ko viņ i iztē rē ja Melnkalnē , viņ i acī mredzami nesaņ ē ma to, ko gaidī ja.

KOPSAVILKUMS

Visu Melnkalnes skaistumu, ī paš i tā s kalnaino reljefu, pilnī bā izlī dzina trū kumi, par kuriem rakstī ju iepriekš . Melnkalni var salī dzinā t ar gardē ž u ē dienu, kas bija tik daudz sā lī ts, ka tas tik ļ oti sabojā ja garš u, ka apē st kļ uva gandrī z neiespē jami.

Doties uz Melnkalni pludmales brī vdienā s ir stulbi: piekraste ir kā Krimā vai Turcijā , ū dens vē ss, nav "viss iekļ auts", bet pā rē jais maksā s par kā rtu dā rgā k nekā Krimā , Turcijā vai Ē ģ iptē .

Bū s skaisti doties uz Melnkalni, lai ceļ otu pa kalniem, bet ļ oti bī stami, turklā t ir jā brauc vismaz uz 14 dienā m, lai bū tu laiks visu apceļ ot, nevis nemitī gi steigties un riskē t ar savu dzī vī bu. , un izjauciet nervus, jo jū s to nevarat darī t visu laiku. Un š ā das atvaļ inā juma izmaksas bū s ļ oti dā rgas. Diviem 7 dienā s iztē rē jā m 1700 eiro (lidmaš ī na, naktsmī tne, ē dinā š ana, auto ī re, benzī ns, jū ras ekskursija, saplī suš as riepas maiņ a). Tā pē c 14 dienas tev izmaksā s 3000 - 4000 eiro (ja nenokļ ū si smagā avā rijā ).

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (20) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums