Cūka zvērēja

22 Novembris 2018 Ceļošanas laiks: no 04 Novembris 2018 ieslēgts 16 Novembris 2018
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Protams, jū s to varē tu saukt par kulturā lā ku. Piemē ram, "Nekad nesaki nekad. " Bet kur esmu es un kur ir kultū ra.

Pirms gada es zvē rē ju un zvē rē ju, ka Š rilankā vairs nav nevienas kā jas. Bet biļ etes uz Goa vienalga bija ievē rojami dā rgā kas, gandrī z uz pusi, kas gan man galvā neiekrī t. Un arī vī za. Š eit un apsvē rt - 10000 UAH. ietaupī jumi uz biļ etē m plus 130 USD ietaupī jumi vī zā m. Š ajā situā cijā esmu gatavs mī lē t Š rilanku no visas sirds un citiem orgā niem.

Pē dē jo reizi es savam stā stam jokojot nosaucu Rokasgrā matu manekeniem. Daž i to uztvē ra burtiski un kritizē ja to lī dz sirds dziļ umiem. Š ogad labojos un savu rakstī to nenosaucu par "Manual-2", jo negribē tos, lai kā ds ciestu, izš ķ iroties par tā du piedzī vojumu kā mū sē jais. Proti - š oreiz nolē mu atteikties ne tikai no apkopes un apkopes pakalpojumiem, bet arī no apdroš inā š anas kompā nijā m un pat rezervē š anas.


Paļ aujoties uz Visvarenā gribu, piektdien, stundu agrā k bē got no darba, devā mies uz staciju. Š oreiz bijā m tikai divi. Verka nevarē ja iet, pat ja es viņ ai to lū gtu.

Ieejot savā kupejā , uzreiz sapratā m, ka svē tki ir sā kuš ies. Smarž oja pē c tik spē cī gajā m smarž ā m, ka uz sekundi š ķ ita, ka esam jau beznodokļ u. Kaimiņ š smarž oja ne bē rniš ķ ī gi.

Vilciens ir pā rvietojies. Mū su ceļ abiedrs aizmiga, un mē s sā kā m svinē t svē tku sā kumu.

Naktī sajutu mež onī gas galvassā pes, kuras no rī ta nekad nepā rgā ja. Vadiks pamodā s un sū dzē jā s man par to paš u nepatikš anu. Es uzminē ju, ka tas bija no kaimiņ a gariem. No konjaka tač u nevar sā pē t galva, vai ne? Vismaz ne pie mums. Tač u mū su ceļ abiedram galva nesā pē ja. Dabas noslē pums!

Tradicionā li tieš i no vilciena devā mies uz Puzatu bū du. Pulkstenis bija pusdeviņ os, bet viņ a, kā parasti, bija sabā zta.

Lī dz izbraukš anai bija laiks, vismaz rezerves, un es nolē mu vē l nedaudz ietaupī t un nebraukt uz Borispoli ar skybus. Mē s lidojā m bez bagā ž as, bet tikai ar divā m mugursomā m: Vadika lielo un manu mazo. Tā nu ar metro braucā m uz Harkovas staciju, kur, kā man teica Kijevas iedzī votā js cgistalker, uz lidostu jā brauc autobusam. Un viņ š tieš ā m bija tur. Tikai biļ ete maksā ja pat 60 grivnas! Un es naivi domā ju, ka grivna 15. Varbū t tas arī bija skybas. Es ar š o jautā jumu netiku galā . Tomē r mē s joprojā m ietaupī jā m 32 grivnas.

Borispolē mū su labas paziņ as, manu mammu un meitu, pie reģ istrā cijas tika sagaidī tas diezgan negaidī ti. Izrā dī jā s, ka viņ i lidoja uz Goa ā jurvē das dē ļ . Uz 3 nedē ļ ā m. Ā jurvē da, protams, ir laba. Diē ta, klizmas. 3 nedē ļ as. Nav jū ras. Tikai svaigs ū dens. Labi labi!

Pē c reģ istrā cijas mē s ar Vadiku devā mies dziedinā t galvas. Paņ ē mu izlejamo alu par 60 UAH. par glā zi.


Tikai pietiekami daudz naudas ietaupī ts ceļ ojumā vienam. Ļ vova "Baltā lauva". Dievs, kā ds haoss! Tomē r viņ š nolaida galvu. Izgā jā m cauri muitai. Manā mugursomā mierī gi pagā ja ū dens pudele. Ar prieku, paķ ē rusi somu, viņ a devā s uz pasu kontroli. Mana tante kabī nē mani vienkā rš i apstulbinā ja ar savu jautā jumu, kā pē c es neaizbraucu ar tieš o reisu uz Kolombo un nelidoju cauri Š ā rdž ai? Pirmais, kas man ienā ca prā tā , bija uzvilkt grimases un uzdot viņ ai pretjautā jumu: “Ar UIA ?? ? ? ? ». Un tad es atcerē jos, ka viņ u izbraukš anas laiks man bija ā rkā rtī gi neē rts. Jā , kas ī sti ir viņ as bizness? Protams, es jau biju saš utis par sevi.

Pazudis. Viņ š apsē dā s netā lu no dutika. Un dvē sele pieprasa banketa turpinā jumu! Iedzersim vē l vienu alu? Aiziet! Stop! Un kur maciņ š ar naudu? Un nē ! Pases, biļ etes ir, bet ne! Kapeeeets! Bē dziet atpakaļ pie robež sargiem. Es aizmirsu, es saku, visu, kas tika iegū ts ar smagu darbu. Izrā dā s, ka es tur aizmirsu ne tikai maku, bet arī jaku.

Onkulis celofā na cimdos jautā ja, kā es tiku pie tā das dzī ves? Teicu, ka pie vainas ir alus. Un viņ š man teica - "Alus-alus-vodka? “Nē , es saku, š ņ abis vē l pat nav sasniedzis. Un kā tu pierā di, ka tā ir tava lieta? Labi, ka man tur bija vā rda karte. Viņ i deva. Nekā netrū kst. Tā tad alus, kā jau iepriekš man bija aizdomas, ir ne tikai kaitī gs, bet arī noderī gs. Ja es negribē tu alu, mē s bū tu palikuš i bez somiņ as. Kā jums patī k brī vdienu iespē ja? Lesja un Regī na tā du lietu nekad nebija redzē juš as murgā .

Galu galā mē s dzē rā m alu. Š ajā zonā tas maksā ja jau 100 UAH. par glā zi. Bet tas vismaz bija patī kamā ks par Balto Lauvu. Š ķ iet pat "Krushovice". Lai gan, atceros, vajadzē tu bū t daudz garš ī gā kam.

Lidmaš ī nā es devos tē rzē t ar draugiem. Viņ i gatavojā s ā jurvē dai, iesildoties ar tekilu.

Tad mē s satikā mies Š ā rdž as lidostā . Mums bija ļ oti ī ss doks. Paziņ ā m tie paš i vā rti, bet vē lā k.

Punktiņ š , kurš bija atgriezies no smē ķ ē tavas, treš o reizi jautā ja: "Uz kurieni mē s lidojam? " Uzvilkusi vesti, lai smē ķ ē tavā esoš ie vī rieš i neskatī tos uz viņ as krū tī m, viņ a atgriezā s. Un mē s devā mies garā rindā uz apskati. Par godu lidostas darbiniekiem jā saka, ka viņ i rī kojā s skaidri un sakarī gi. Kliedzot "Kolombo, Kolombo", viņ i atlasī ja mū su lidojuma pasaž ierus un pavadī ja bez rindas.

Mums bija viena vieta lidmaš ī nā Sharjah-Colombo, un es, protams, to izmantoju. Es nevaru precī zi pateikt, vai gulē ju, bet nokritu.


Nekā du problē mu, pē c vī zas saņ emš anas ierodoties, atļ auju par kuru saņ ē mu mā jā s par 35 dolā riem, devā mies mainī t dolā rus. Nolē mu, ka mums vajadzē tu pietikt ar 500 par diviem. Viņ i iedeva 5 un 1 tū kstoš a rū piju banknotes. Palū dzu apmainī t vienu mazā ku gabalu. Peldē jā mies, zinā m, kā viņ iem nepatī k nodot autobusa konduktori.

Nomainī juš i bikses pret š ortiem tualetē , mē s devā mies ā rā mitrā , siltajā tumsā . Mē s Borispolē pā rģ ē rbā mies pļ aukā un tur novilkā m dž emperus. Š ķ ē rsojuš i ceļ u, nonā cā m autobusa pieturā . Manuprā t, bija 5 no rī ta. Uz Kolombo kursē ja komerciā lais autobuss par 300 rū pijā m, kas grasī jā s doties ceļ ā . Atteicā mies no piedā vā juma tajā iekā pt, jo zinu, ka puspiecos bū s valsts autobuss par 130. Sē dē jā m uz soliņ a. Vietē jie ļ audis rakņ ā jas š ur tur. Viņ š apsē ž as uz soliņ a, aiziet, atgriež as. Ar maziem bē rniem. Kur? Kā pē c?

Izbraucoš ā autobusa vietā ieradā s nā kamais autobuss. Un atkal komerciā ls. Un jau pusseptiņ os. Un kur ir valsts? Un nē ! Cilvē ki lē nā m sā ka pildī t basu. Mums nekas cits neatlika, kā sekot viņ u piemē ram. Lai nenoliktu mantas blakus š oferim, kā te pieņ emts, sē dā mies paš ā autobusa galā un ņ ē mā m lī dzi mantas.

Kad sē dvietu vairs nebija, konduktors sā ka novietot cilvē kus ejā saliekamajos sē dekļ os. Un tad es pamanī ju mirdzoš o elektronisko pulksteni virs vadī tā ja sē dekļ a. Viņ i uzrā dī ja 5.20. Kā tā ? Man likā s, ka ir desmit pā ri seš iem. Sasodī ts! Aizmirsu, ka laika starpī ba ir nevis 4 stundas, bet 4.5. Un te piebrauc lielais valsts autobuss, ar kuru braucā m pagā juš ajā gadā . Bet nebija iespē jas aizbē gt. Visa eja bija aizsē rē jusi ar pasaž ieriem. Valsts sā ka nikni signalizē t, ka komercija ir jā atlaiž . Un devā mies burā .

Vē l bija diezgan tumš s. Autobusa logā redzē jā m kustī bu - sievieš u demonstrā ciju baltos halā tos ar daž iem Ī rijas karogiem. Un cilvē ki neguļ !

Kad ieradā mies Kolombo autoostā , bija jau rī tausma. Meklē jā m autobusu uz Unavatū nu. Mums tika norā dī ts uz daž iem. Kolombo-Kataragama.


Man nebija ne jausmas, kur atrodas š ī Kataragama, bet man nebija iemesla neuzticē ties vī rietim. Sē dies, iesim. Konduktors tuvojā s. Es viņ u saucu par Unavatū nu. Viņ š pamā j ar galvu un pasniedz man biļ etes no kases. Es skatī jos uz cenu. Lē c-lē kt? 256 rū pijas no deguna! Tomē r! Pagā juš ajā gadā sasniedzā m 130, tiesa, tikai lī dz Hikaduvai, bet, pē c maniem aprē ķ iniem, tas nevarē ja bū t dā rgā ks par 200. Bet ar kases aparā tu nevar strī dē ties. Iedevusi naudu, viņ a sā ka rū pī gā k pē tī t biļ etes. Un š ķ iet, ka es saprotu viltī bu. Š ī ž uč ara mums ir glaimojusi tā , kā mums neviens iepriekš nav glaimojis. Viņ š mums iedeva biļ etes nevis uz Unavatū nu, bet gan uz pē dē jo Kataragamu. Kā vē lā k uzzinā ju, š ī pati Kataragama ir vī ģ e zina, kur. Tā lā k Matara un vē l tā lā k Velavaja. Kaut kur dziļ i salā . Un mē s rū pī gi gatavojā mies pirms brauciena. Sauļ ojā s lī dz Vantī m, lai nā k kā baltie (piedodiet, melnie) cilvē ki.

Jau grasī jos iet prom, bet nolē mu katram gadī jumam pajautā t, vai š eit ir brī vas istabas un vai ir virtuve. Jā , viss bija. Bet dā rgi - 4000. Solī ju atgriezties, ja kas.

Bet mē s neatgriezā mies — atradā m to, ko meklē jā m.

Mī ļ ā kais saimnieks mums parā dī ja vairā kas istabas. Bet nez kā pē c viss par vienu cenu. Pirmajā stā vā ar kondicionē tā ju par 2.5 tū kstoš iem, otrajā bez Conder, bet ar balkonu par tā du paš u cenu, treš ajā stā vā - bez Conder un balkona, bet ar virtuvi. Ja pieslē gs gā zi, tā arī bū s 2.5. Pā rē jā s istabā s bija iespē ja izmantot koplietoš anas virtuvi un ledusskapi pirmajā stā vā . Tomē r ledusskapji bija katrā stā vā , tač u, acī mredzot, villas slodze bija maza, un ī paš nieks tos vē l nav iekļ ā vis. Un pē dē jā istaba, ko izvē lē jā mies, arī bija treš ajā stā vā .

Tas bija bez balkona, bez virtuves, bez kondora, bet ar garu kopē jo balkonu, kas bija mū su ekskluzī vajā lietoš anā . Un ī paš nieks mums to iedeva tikai par 1700 rū pijā m. Tas ir, par 10 dolā riem. Tomē r viņ š lū dza par to nestā stī t pā rē jiem iedzī votā jiem. Samaksā jot par 4 naktī m, noģ ī bu. Beidzot var atpū sties un nesatraukties, ka mums bū s jā pavada nakts pludmalē uz dvieļ a.

Nometusi mantas, devos apsveicinā ties ar okeā nu.

No villas nesteidzī gā solī.3-4 minū tes vienmē rī gi. Man patī k Unavatuna. Ir lielisks lī cis bez viļ ņ iem. Saulriets tomē r ir diezgan ass. Bet mums - tas tā ! Tikai š ogad bija jauninā jums. Ainavu drī zā k sabojā ja milzī gas viesnī cas celtniecī ba. Villas ī paš nieks sacī ja, ka tā ir premjerministra ē ka. Saprotams! Viss ir kā visur!

Bet ar produktiem Unā , kā man likā s iepriekš ē jos apmeklē jumos - ne ī paš i.


Augļ i, protams, ir. Kaut kur pie trases ir arī alkohola veikals. Bet zivis te nav kur nopirkt. Tā nu devā mies uz lielveikalu Hallē . Un pa ceļ am iegā jā m ē stuvē , kur cepa visā dus vietē jos gardumus. Paņ ē ma rullī ti ar olu. Kā man tā s pietrū ka! Tač u š oreiz tie maksā ja nevis 50, bet 60 rū pijas. Starp citu, rū pijas cena gada laikā nedaudz nokritā s no 152 uz 172. Acī mredzot š ī iemesla dē ļ , un varbū t arī cita iemesla dē ļ , cena uz Halli bija 25 rū pijas, salī dzinot ar 17 pagā juš ajā gadā .

Tuvojoties autoostai, pamanī ju garu rindu, kas, manuprā t, sastā vē ja tikai no eiropieš iem. Tik daudz balto Š rilankā lidostā nebiju redzē jis. Viņ i drū zmē jā s ap kriketa laukumu. Acī mredzot pienā ca kā rta kasē m. Visur izkā rti karogi ar uzrakstu "kriketa č empionā ts", kas š ķ ita nacionā ls. Bet mū s interesē ja daudz prozaiskā kas lietas - zivis, garneles, alus, araks un daž ā di citi ananā si.

Pirms doš anā s uz lielveikalu aizbraucā m uz zivju tirgu netā lu no forta.

Es gribē ju tunci. Nekad neesmu mē ģ inā jis to svaigu. Tikai konservē ti. Kas attiecas uz mani - sauss. Bet jā mē ģ ina. Tirgū tika pā rdoti gan mazi, gan lieli. Es noteikti negribē ju mazo. Un par steiku no milzī gā prasī ja 1000-1100 rū pijas/kg. Man tas likā s dā rgi. Sā ka kaulē ties – nepadodies. Smarž ojot piedā vā tos steikus, biju neapmierinā ta ar smarž u. Tomē r bija pusdienlaiks, un zivis staigā ja. Interesanti, ko viņ i dara ar pazuduš ajā m zivī m?

Neko nepē rkot, devos uz lielveikalu. Š eit es biju patī kami pā rsteigts. Cenas, salī dzinot ar pagā juš o gadu, neauga, un otrā di. Tunč a steiks š eit maksā ja 960 rū pijas un bija pilnī gi svaigs. Spē cī gā s garneles maksā ja tikai 1160 rū pijas, savukā rt pē rn cena sasniedza 1400. Alkohola nodaļ ā pat bija cenu zī mes stiprajiem dzē rieniem.

Calypso rums maksā ja 2500 (Hikkaduwa veikalā maksā jā m 2600), araks 1450 (veikalā.1600). Un Lionas alus kopā ar taru maksā ja 200 rū pijas. Parazī ti no Hikkaduwa veikala mani piekā va par 280 par pudeli, tomē r pagā juš ajā gadā cena uz pudeles bija 230, tagad 160. Brī numi!

Nopirkuš i pā rtikas preces, kā arī.100 gramu pudeles ar š ampū nu, zobu pastu un alvejas ž eleju, mē s iekā pā m autobusā un atgriezā mies savā ciematā . Pē c tunč a cepš anas kokosriekstu eļ ļ ā viņ i to izmantoja ar aukstu lauvu.


Pē c stundas mē s devā mies uz pludmali, bet otrā - Jungle Beach. Pa ceļ am vienā no pagalmiem viņ i nopirka dzeramo kokosriekstu tikai par 50 rū pijā m. Pirms ceļ ojuma beigas nolē mā m nogriezties uz kā du no takā m un apskatī ties, kas tur ir. Tur bija akmeņ u kaudze, un sē rfs sitā s pret tiem. Nu mazs ū denskritums. Mazliet atkritumu. Un tā - nekas ī paš s.

Dž ungļ i dž ungļ os š oreiz bija labi.

Mū su pē dē jā apmeklē juma reizē š eit nebija ledus - no Galle radā s visa veida atkritumi, un pati pludmale ir gandrī z pilnī bā applū dusi. Tagad ū dens bija tī rs, jū ra mierī ga. Aiz dū makas paslē pā s tikai saule. Tā pē c es nepaspē ju sauļ oties. Pē c iepirkš anā s devā mies atpakaļ . Diena pagā ja pie mums. Ir pienā cis laiks vakariņ ot un gulē t.

Vakariņ ā s mums bija araks, kurds un ananā si ar mango.

Naktī lija lietus, bija vē ss. Es pat aizvē ru logus un pā rklā jos ar palagu, neskaitot ventilatoru. Gulē ju labi.

Visu nakti lija lietus. Un no rī ta arī smidzinā ja. Ne pē rkona negaiss, ne lietusgā ze, tikai lietus. Š odien plā nojā m izpē tī t rajonu uz dienvidiem no Unavatunas. Pē c kartes vajadzē ja bū t garai pludmalei. Spriež ot, ka vē l bū sim slapji, ū denslī dē ji uzvilka daž as mugursomas un paņ ē ma tā s savā s mugursomā s.

Iepriekš , protams, bija brokastis ar olu kulteni, kurdu un augļ iem.

Lietus, š ķ iet, ir mitē jies, bet debesis nebija optimistiskas. Tas bija ļ oti drū ms. Pagā ja kā ds laiciņ š , lai aizietu lī dz garajai pludmalei, ko solī ja karte. Tā pē c man bija kaut kā jā saģ ē rbjas.

Beidzot devos uz pludmali.

Ko es varu jums pateikt? Es negribē tu dzī vot š ajā Unavatunas daļ ā . Cietie akmeņ i. Pludmale ir ļ oti nosacī ta. Nav kur peldē ties. Turklā t laikapstā kļ i ir diezgan pretī gi. Lietus atkal lā dē jā s. Lū k, sasodī ts, sit! Ja tā turpinā sies, visi mani plā ni ies velti. Labi, ka man nebija nekā du viesnī cu stiprinā jumu. Bū tī bā es varē tu visu mainī t atbilstoš i apstā kļ iem.

Mē s nonā cā m vietā , kur no ū dens izcē lā s zvejnieku sē dekļ i. Un viņ iem tur pat bija vieta.

Ziņ ojumos lasī ju, ka makš ķ ernieki tur sē ž tī ri puteņ u dē ļ - nifigas neķ er.


Precī zā k, viņ i ķ er, bet ne zivis, bet tū risti, kas vē las viņ us nofotografē t. Bet, iespē jams, tā pē c, ka laikapstā kļ i nemaz nebija fotohigiē niski, nebija tū ristu, nabaga makš ķ erniekiem bija jā makš ķ erē . Katram bija bumba, kurā kaut kas bija redzams. Laikam loms. Un viņ i mums pat nepievē rsa uzmanī bu. Viņ i necentā s pozē t un neprasī ja midzeni. Bet es tomē r fotografē ju viņ us no klusuma apakš as, aizejot aiz akmeņ iem.

Tā lā k pa kursu akmeņ u kaudze iegā ja jū rā . Divas ķ ī nietes, ģ ē rbuš ā s gandrī z vai skafandros, ar tik nopietnu fotografē š anas aprī kojumu metā s pa akmeņ iem. Un es peldkostī mā ar telefonu rokā s arī uzkā pu bildē t sē rfot. Paldies Dievam, ka nenokrita!

Es aizmirsu pateikt. Iepriekš ē jā vakarā izņ ē mu no fotoaparā ta akumulatorus un ievietoju lā dē tā jā . Un nekā !

Spuldzes neiedegas. Laikam sprakš ķ ē ja baterijas, kuras uzticami kalpoja ilgus gadus! Katastrofa! Protams, ir divi telefoni. Bet manā atmiņ ā kā.90 gadus vecai vecmā miņ ai. Par pā ris fotogrā fijā m. Vadikam ir vairā k, bet visu pa telefonu noš aut nevar. Neē rti. Tā pē c mē s nolē mā m iegā dā ties baterijas. Bet tas bū s vakarā , un pagaidā m es filmē ju pa telefonu. Kvalitā te ir atbilstoš a.

Es jau gribē ju iet tā lā k. Pie apvā rš ņ a nekas interesants nebija manī ts, lietus nerimā s. Un pagā ja tikai 5 km. Paslē puš ies zem alvejas krū miem, viņ i pā rģ ē rbā s sausā s drē bē s un devā s uz pieturu.

Ieradies Hallē . Likā s, ka lietus beidzā s. Gandrī z. Viņ i gribē ja doties uz fortu, tač u pā rdomā ja un devā s uz lielveikalu. Tuncis maksā ja tikai 760. Bet mē s to nepirkā m. Viņ i gribē ja garneles. Un alus. Un vē l araks. Mums viņ š vakar nepatika. Vietē jais puisis daž us pirka par 1700.

Teica, ka viņ š ir labs. Nu mē s arī to nopirkā m.

Garneles bija tikpat brī niš ķ ī gas kā alus. Araks bija dī vains, pē c garš as savā dā ks nekā iepriekš ē jais. Bet man arī tas ī paš i nepatika. Pā rejam pie Calypso!

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Вид с нашего балкона. Внизу речечка.
Вид с балкона на стройку нового отеля
По дороге на Джангл бич
Джангл бич
Джангл бич
Джангл бич
Джангл бич
Пляж Унаватуны с видом на стройку
Унаватуна
Унаватуна
Стейк тунца
Слабое подобие заката. Вид с балкона
Крикетный стадион
Līdzīgi stāsti
komentāri (68) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums