Lielā Zeme
Š odien nopirku kartupeļ us un siļ ķ es!
Es gribu tikt prom! – Nokavē ju siļ ķ i!
Š lilankā tas nepastā v! - tā pat kā alum nav sā lī tas ž ā vē tas zivis! (ā rkā rtī gi reti).
Un tas ir Ceilonas salā , okeā na vidū!
- Tu man netici?
Ak, jū s uzzinā siet vairā k!
Š eit tikai viesi restorā nos jū t omā ru smarž u - vietē jiem tā ir nepieejama "luksusa", kā mums kaviā rs.
Un tā , mē s esam uz Š ri!
Kā nemierī gs vē jš slaucam cauri auglī gajai Š rilankas zemei, ieskatoties visos mums rā dī š anai sagatavotajos salas stū ros, knapi paspē jot aptvert un sajust redzē to un dzirdē to.
Pā r mums valdī ja zinā tkā re un zinā tkā re.
Mē s braucā m ar dž ipu (mē s, š oferis, gids) un apstā jā mies pē c katra mū su pieprasī juma un, protams, tur, kur mū su gids to vē lē jā s (viņ š mā cī jā s Maskavā , tā lajā.60. gados, apmeklē ja Kijevu, Harkovu, tagad, saskaņ ā ar pē c viņ a teiktā , viņ š lasa lekcijas par vē sturi vietē jā universitā tē , mē ness gaismu ekskursijā s).
Vē rojā mies, brī nī jā mies, nesanā kot aptvert notiekoš o, mū s interesē ja viss - gan salas daba, gan tajā esoš ie ieslē gumi pilsē tā m, ceļ iem un ciemiem, tempļ iem, parkiem - un uz tā s dzī vojoš ie cilvē ki.
Viņ i ir kā smilš u graudi okeā na pludmalē , dzī vī bas viļ ņ a tverti, saplū duš i kopē jā bē guma un bē guma plū dumā , viņ i vienkā rš i dzī vo š eit savu dzī vi, gandrī z nedomā jot par paš as dzī ves jē gas lielumu.
Pē c č etrā m ekskursijas dienā m iekš zemē.10 dienas nokritā m pludmaļ u smiltī s un nevarē jā m lī dz galam aptvert redzē to, un gribē jā m redzē t vairā k un vē l lī dz galam nezinā mu, un patstā vī gi meklē jā m piedzī vojumus.
Lai arī š eit Okeā na krastā katru stundu, katru dienu vē rojā m dzī vo radī bu un salinieku dzī vi.
Viņ i dzī vo pē c iespē jas labā k, daž i audzē rī sus un dā rzeņ us, daž i vā c tē ju un augļ us, daž i makš ķ erē un tirgojas vai apkalpo viesnī cā s, pā rvadā jot gandrī z visu, ko var iztulkot ar saviem tut-tukiem.
Viss ir izdzī voš anas kustī bā starp eksotiskiem mež iem, pakalniem, pludmales smiltī m, palmā m un okeā na viļ ņ iem zem mū ž ī gā s dienvidu saules!
Valsts iekš ienē nebija sajū tas, ka esi uz salas, nebija atsveš inā tī bas sajū tas no ā rpasaules.
Vienī gais, kas atgrieza realitā tē , bija “neveiksmes” un mobilo sakaru trū kums (piemē ram, sms uz kontinentu varē ja izslī dē t kaudzē tikai daž as stundas vai pat dienu pē c nosū tī š anas).
Mē s domā jā m par sociā lo statusu, izglī tī bu, aizrauš anos ar sportu, kultū ru, un radā s iespaids, ka visi salinieki nav saistī ti ar politiku, nemaz nerunā jot par demokrā tijas panā kš anu kā tā du. Kā un kur atstā t savu galveno zī mi, kurā viņ iem noteikti veiksies, viņ iem nav ī paš i interesanti.
Viņ i dzī vo sadraudzī bā ar savē jiem, dodot sevi tā dus, kā di viņ i ir, viņ i vienkā rš i (un ne vienkā rš i) dzī vo, barojoties no vietē jā s dabas veltē m, un viss, kas aug no apakš as uz augš u, tiek savā kts, apē sts un likts lietā . .
Bet, vienalga, kaut kas ir jā iestā da, jā audzē un jā lolo, pretē jā gadī jumā tas pats nepabarosies. Viņ i ir pastā vī gā , š ķ ietami godī gā , bet vitā lā izdzī voš anas "biznesā ". Mē s brī nā mies par viņ iem, viņ u ā das tumš o krā su, saules apdeguš o ķ ermeni, duļ ķ ainajā m tumš ajā m acī m, smaidiem ar dzelteniem zobiem...
Viņ i arī ir pā rsteigti, ieraugot baltas sejas, un noteikti vē las nā kt klā t un parunā ties, vismaz kaut kā izrā dī t savu interesi, uzdodot pirmo jautā jumu: kas tu esi? (Kas tu esi? )
Viņ i brī nā s, paskatā s apkā rt, apstā jas, apskata, rā da saviem bē rniem gan baltu ā du, gan baltus matus. Un bē rnu mazā s rociņ as stiepjas, lai pieskartos š ai viņ iem maģ iski neparastajai parā dī bai – baltajam vī rietim.
Visi ir labestī gi, visi nav bez intereses.
Viņ i arī ir domī gi, kaut kur steidzas - kaut kas jā dara, bet viņ i biež i apstā jas, sveicina, pat ja esat ceļ a otrā pusē , un pretimbraucē ji, smaidot, sveicina. Daž reiz nav skaidrs, kā pē c viņ u smaids rodas no tā , ka viņ i ieraudzī ja kā du eksotiku (balto vī rieti), vai no tā , ka viņ i patieš ā m ir, labestī gi pret visiem.
Ja stā vi un skaties apkā rt, tad tie der. Kā ds ir pieticī gs attiecī bā pret citplanē tieš iem, kā ds, pē c mū su priekš statiem, ir pedantiski uzmā cī gs (it ī paš i tas ir saprotams, tuktuku ī paš nieki). Tač u š ī vieglā komunikā cija sā kas piesardzī gi un ar cieņ u – tas ir salinieku sasniegums, pretē jā gadī jumā izolā cijas vē jš viņ iem nodarī tu vairā k ļ auna nekā laba, un pats gars iemī lē ties savā Š rilankā izž ū tu, ja bū tu citā di.
Viņ i lepojas ar savu Lanku un vienmē r jautā : - Nu, kā jums patī k mū su Š rilanka?
(Greater Magnificent Earth), viņ i labprā t uzklausa glaimojoš us viedokļ us par valsti un par sevi, kā par draudzī giem un smaidī giem cilvē kiem.
Un ne jau neprasot Smoke (uzpī pē t), nekā saka, ļ aujiet man uzpī pē t - tu esi mans draugs, jo man interesē , kā du cigareti tu smē ķ ē un kas tas ir, un kas tu esi, ja smē ķ ē tik neparasti. Pē c cigaretes viņ i ir gatavi tevi pavadī t un kaut ko pastā stī t vismaz stundu, vismaz trī s. Tu tikai saki, ko gribi - atnesī s, parā dī s.
Bet jums it kā ir pienā kums kaut ko dot, jo viņ i jums par to patiesi jautā.
Viņ u sirsnī ba mani noveda pie tā , ka piektajā dienā sapratu, ka atlikuš ajam braucienam cigareš u nepietiks.
Pat mū su š oferis Dž amils (viņ š atzinā s, ka nesmē ķ ē! ) prasī ja cigareti un ielika to krū š u kabatā.
- Priekš kam?
- Es smē ķ ē š u mā jā s mierī gā gaisotnē.
Tā viņ š izrā dī ja savu cieņ u pret tevi!
Un mā jā s viņ š acī mredzot leposies ar jaunumu - mentola cigareti, no kontinenta, no Ukrainas (par ko neviens mā jā s nezina, kā mē s, piemē ram, nezinā m par maiju cilti.
Ir maz cigareš u zī molu š ķ irņ u. Cigaretes tiek pā rdotas arī pa gabalu.
Smē ķ ē š ana salā ir dā rga, vietē jo cigareš u paciņ a maksā.4 USD un vairā k.
Piemē ram, LM un Dunhill maksā no 4.5 lī dz 5.5 USD. - tas ir tikai nosaukums, tam nav nekā da sakara ar Eiropas zī moliem, - stiprā s tabakas (kā Turcijā ) raž oš ana ir vietē ja.
Vietē jie, strā dā još ie iedzī votā ji (celtnieki, zvejnieki, zemnieki) - smē ķ ē ā rstniecī bas augu lapas ar krī ta un mandeļ u maisī jumu, bet nekā da sakara ar smē ķ ē još o tabaku - viņ i koš ļ ā š o maisī jumu, regulā ri ar garš u spļ aujot sarkanu š ķ idrumu.
Š ī "rituā la" sajū tas un ietekmi uz eiropieš a ķ ermeni domā ju aprakstī t atseviš ķ i.
Salas iedzī votā ji labi apzinā s savu politisko sistē mu, kurā viņ i dzī vo, un pastā voš ais vairā ku reliģ iju konglomerā ts (vietē jais budisms, portugā ļ u koloniā listu atstā tā kristietī ba, austrumu musulmaņ i un hinduisms) atš ķ ir viņ us no kontinentā lajā m iezī mē m. Š eit viss saplū da vienā , nemaz netraucē jot viens otram, bet maigi saplū da vienā , veselā ī patnē jā tautī bā ar savā m tradī cijā m, kaut kur lī dzī gs indieš iem, kaut kur Austrumā frikas.
Uz salas nav pompozu tempļ u. Pat ļ oti daudz Budas statuju, filcē jumi pilsē tā s, filcs gar ceļ iem, no maziem lī dz majestā tiskiem, sē ž ot kalnos “nespiež as”, bet maigi saplū st ar apkā rtē jo dabu.
Budistu tempļ i, kurus apmeklē jā m, izceļ as ar tī rī bu un baltu svaigumu, sakoptu teritoriju un zaļ ajā m zonā m.
Indijas tempļ i arī nav tik augsti kā Indija, tie izceļ as ar smailo piramidalitā ti ar milzī gu skaitu smalki izgrebtu daudzu dievu figū ru.
Nelielas katoļ u baznī cas, sinagogas un moš ejas ir it kā iebū vē tas pilsē tu ielā s un kvartā los, nedaudz paceļ oties virs divstā vu vai trī sstā vu mā jā m ...
Tas ir vispā rinā ts skatī jums uz valsti. Tagad ir vē rts aprakstī t daž as no vietā m, kuras mums bija jā apmeklē.
R. S. : (pagaidā m piebilde, tad ielikš u tekstā )
Uz pirmo jautā jumu - No kurienes tu esi? - mē s atbildē jā m "no Ukrainas" - viņ i mū s nesaprata.
Tikai viesnī cā , kurā viņ i dzī voja, un tā s tuvumā (personā ls) saprotoš i klikš ķ inā ja ar mē li,
– Ak, Ukraina!
...bet, un mums bija skaidrs, ka uz jebkuru valsts nosaukumu viņ i reaģ ē tā , lai neaizvainotu viesi.
Lai gan pē c izskata viņ i atš ķ ir vā cieš us, britus, franč us no slā viem.
Mū su pozī cijā vairumā gadī jumu mums nā cā s paskaidrot, ka Kijeva nav Maskava, un, parā dot plaukstā , uzzī mē jot karti, ka tur ir Melnā jū ra, Dņ epras upe...bet, tas neliecina. viņ iem jebko...Viņ i piekrita, pamā ja ar galvu “jā -jā ”, bet tomē r bija skaidrs, ka viņ i par kontinentu zina maz.
Un, Kijevas Dinamo, vā rdi - Š evč enko, brā ļ i Kļ ič ko - viņ iem vispā r neko neteica.
Mū su krievvalodī gais gids Munidasa (Muni) mums stā stī ja, ka informā cija televī zijā , radio, internetā ir ā rkā rtī gi ierobež ota un valdī bas kontrolē ta un attiecas tikai uz valsts iekš ē jiem notikumiem un pozitī vo ā rpolitiku...lai vietē jie iedzī votā ji tikai daudz dzirdē ts par citā m valstī m, un kas tur notiek, š obrī d - nē , viņ i nezina.
Piemē ram, ierodoties Kijevā.21. janvā rī , uzzinā jā m par Itā lijas kruī za lainera Costa Concordia vraku, kas 2012. gada 14. janvā ra naktī uzskrē ja uz sē kļ a pie Toskā nas krastiem.
Tač u ne ziņ ā s, ne Š rilankas laikrakstos nekas nebija par š o avā riju. Un mū su gidi, kas mū s informē ja (pē c mū su lū guma) par ikdienas notikumiem, mums nestā stī ja neko, bet gan to, kas notiek ā rpus Š rilankas.
Bija gadī jums. Mū su dž ipa vadī tā js Dž amils (maigs, kluss, ļ oti jauks puisis - 28 gadi, sirsnī gi mums katru dienu, no rī ta uzdā vinā ja vienu ziedu) pē c 4 dienu ekskursijas pa valsti, uzzinot, ka apmetamies viesnī cā netā lu no viņ a mā ja 1.5 km, uzaicinā ja mū s ciemos. Viņ š ļ oti gribē ja parā dī t savu mā ju, iepazī stinā t viņ u ar ģ imeni, un tam bija iemesls - viņ a 8 gadus vecā s meitas dzimš anas diena. Bet Dž amils (atkā rtoti! ) izteica mums ielū gumu (vajā angļ u valodā ), kad mū su gids nebija blakus. Es tad pat ierosinā ju, ka esam uzaicinā ti ciemos viltī gi. Vienojā mies ar Dž amilu, ka sazvanī simies un viņ š mū s paņ ems pē c č etrā m dienā m.
Pavisam nejauš i vienā no sarunā m mū su krieviski runā još ais gids Mini no mums uzzinā ja par š o uzaicinā jumu, nedaudz saviebā s un ieteica to nedarī t. Kā pē c? - neatbildē ja.
Pē c trim dienā m (gaidī jā m viņ a zvanu, nopirkā m dā vanas) Dž amils piezvanī ja pa mobilo telefonu un apstiprinā ja lū gumu, noteica tikš anā s laiku. Nā kamajā dienā mē s viņ u gaidī jā m ā rpus viesnī cas divas stundas. Pie mums iznā ca puisis no Resepš inas un teica, ka ir ziņ a no Dž amila - viņ š ir tā lā ceļ ojumā . Tak domā , ko te gribi!
Turpinā jums...nu, kur mē s bijā m, ko esam redzē juš i...
Daudz! – Un bija piedzī vojumi, jā , vē l daž i!
