itāļu gūstā
Rialto tilts fonā
Tas bija pirms daž iem gadiem, mū su brī vdienu pē dē jā dienā Itā lijā . Atpū tā s pie sievas Venē cijā . Viesnī ca atradā s blakus autoostai, no kuras plā nojā m ar autobusu doties uz Trevī zo lidostu. Nebija steigas ar somu krā š anu, ī paš i tā pē c, ka lī dz mū su lidmaš ī nas izlidoš anai bija palikuš as 4 stundas. Vispā r "izrakstī jā mies" no viesnī cas, nopirkā m autobusa biļ etes, nebija ko darī t, bija daudz laika, bija karsts - velns mani pavilka, lai piedā vā tu uzbraukt ar vaporetto ar kā du no salas, baudiet Venē ciju pa taciņ u ē nainā parkā .
Vienkā rš a atkā pe tiem, kas nav bijuš i Venē cijā : tā kā pilsē ta atrodas uz ū dens, vienī gais sabiedriskais transporta veids ir laivas (vaporetto), kas daž ā dos marš rutos kursē stingri pē c grafika un, ja laiks beidzas. un jū s nokavē jat savu vaporetto, jums bū s jā brauc ar tuvā ko, kas var aizņ emt 2-3 reizes ilgā k, lai nokļ ū tu vajadzī gajā vietā .
Tā ar mums notika. Nosē dē jā m lī dz pē dē jai minū tei, lī dz savam “mikroautobusam” netikā m, lī dz stacijai bija jā tiek ar vaporetto, kas ar pieturā m gā ja cauri visai pilsē tai.
Sv. Helē na, kur mē s "pā rgulē jā m" vē lamo vaporetto
Lī dz lidmaš ī nas izlidoš anai bija palikusi 1.5 stunda, kad beidzot nonā cā m autoostā . Tobrī d ī paš i nesatraucā mies, jo tuvojā s mū su autobuss, ar kuru jā brauc kā das 40 minū tes. Pē c maniem aprē ķ iniem, ierodoties lidostā , mums bija jā atliek 50 minū tes "dzelzs" laika bagā ž as un pasu kontrolei.
Bet kā ds bija mū su pā rsteigums, kad ne pē c 5 minū tē m, ne pē c 10 mū su autobuss neparā dī jā s. Un pē kš ņ i mē s atklā jam, ka piektdienā s (un tas bija piektdien) mū su autobusam ir ī sa diena, un pē dē jais izbrauc 20 minū tes pirms mū su ieraš anā s.
Manā kabatā ir aptuveni 35 eiro. Ko darī t? Uz Trevī zo nevaram aizbraukt ar taksi (vajag vismaz 50 eiro). Bankas karti iztukš ojā m iepriekš ē jā dienā . Steidzā mies uz netā lu esoš o dzelzceļ a staciju, cerot paspē t uz vilcienu uz Trevī zo un tad ar taksi doties uz lidostu. Tā bija vienī gā iespē ja.
Nopirkā m 2 biļ etes par 10 eiro. Atradā m savu vilcienu, apsē dā mies. Vē l 15 minū tes viņ š stā vē ja, infekcija. Pā rvietots. . .
40 minū tes pirms lidmaš ī nas izlidoš anas. Ierodamies Trevī zo dzelzceļ a stacijā . Steidzos uz izeju, meklē jot taksometrus. Atrasts. Vienojā s par 15 eiro. Ejam. Apmē ram 25 minū tes pirms lidmaš ī nas izlidoš anas “ielidojam” lidostā , meklē jam savu leti - tur ir kū lene, un divas jaunkundzes jautri č ivina savā starpā . Mē s esam viņ iem. Skaidrojam, saka, š urpu, tā , kavē jā mies, steidzā mies, kā varē jā m, garā m. Viens no viņ iem bez liela entuziasma ar frā zi “Tas ir ļ oti grū ti”, kaut kur piezvana, kaut ko saka un tad mums saka: “Atvainojiet. Uz redzē š anos, ”un, pievē rš oties draudzenei, viņ a turpina runā t par viņ u. Mē s joprojā m esam pā rliecinā ti, ka, ja viņ as vietā bū tu bijusi cita darbiniece, viņ a mū s bū tu pierunā jusi pieņ emt. Cilvē ciskais faktors, lai tas bū tu nepareizi!
Mē s esam š okē ti. Man kabatā apmē ram 10 eiro. Lidostas ē kā nav bezmaksas Wi-Fi. Skrē ju pa visu lidostu, meklē jot interneta karti, bet velti. Varat izveidot savienojumu ar Wi-Fi, maksā jot ar kredī tkarti. Bet kontā jā bū t vismaz 5 eiro, lai pietiktu 1 stundai interneta. Un - ak, brī nums! - Atceros, ka uz manas otrā s kartes jā bū t kā diem 5 eiro. Tur ir! Mē s pieslē dzamies internetam. Zinot, ka š odien neviens nekur nebrauks, vajag kaut kā rezervē t biļ etes uz rī tdienu un atrisinā t nakš ņ oš anas problē mu (č emodā ni ir pilni ar pā rtiku, kam nepiecieš ams ledusskapis, un sē dē t lidostā ilgā k par dienu nav iedvesmojoš s). Es rezervē ju viesnī cu Trevī zo, kur man vē l kaut kā jā nokļ ū st. Bezmaksas Wi-Fi bija galvenais meklē š anas kritē rijs. Nofotografē jam karti ar viesnī cas atraš anā s vietu, lai kaut kā orientē tos. Izlasā m, kurā autobusā jā iekā pj.
Ir vakars. Ir pienā cis laiks doties ceļ ā . Meklē autobusa pieturu. Atrasts. Mū su autobusa tur nav. Pa lielam lī dz viesnī cai bija iespē jams aiziet ar kā jā m, lai klupinā tu kā du stundu. Bet bē da ir tā , ka ceļ š uz to veda pā ri tiltam, kur gā jē jiem nebija nodroš inā ta pā reja. Par to pā rliecinā jā mies personī gi, kad pa brauktuvi vilkā m koferi ar somā m.
Tā ls ceļ š lī dz viesnī cai
Mē s pagriezā mies atpakaļ . Atradu citu autobusa pieturu. Nolē mā m, kurš autobuss nā ks - sē dē sim tajā , jo bija jau gandrī z 21:00, un autobusus praktiski neredzē jā m. Apmetā s uz soliņ a, gaida. Piebrauc vī rietis ar dž ipu, apstā jas, jautā , vai nevajag uz lidostu. Es gribē ju draudzī gu braucienu.
Pagā ja 40 minū tes, un š eit tas ir – autobuss! Esam tikai uz kā pnē m, un š oferis uzreiz ziņ o, ka maksa 5 eiro no deguna. Es jums dodu pē dē jos desmit. Un ko darī t. . .
Un te mē s steidzamies pa mums pazī stamo š oseju, gaidot tī ru gultu un bezmaksas internetu, lai varē tu Skype ar draugiem un ģ imeni. Un tad autobuss tā vietā , lai brauktu taisni, nogriež as pa labi aiz tilta. Un mē s dodamies nezinā mā virzienā cauri sveš ai pilsē tai.
Nervi zū d, vienā no pieturā m pieejam pie vadī tā ja un nož ē lojami apjautā jamies par mums vajadzī go ielu, bakstā m ar pirkstu kameras skā rienekrā nā ar karti. Š oferis runā ja angliski, uzmanī gi paskatī jā s un izteica slepkavas frā zi: "Mē s tur neejam. " Un tajā brī dī , kad viņ a acis satumsa un kā jas sasprā ga, viņ š piebilda, ka, lai arī autobuss uz turieni nebrauc, viņ š mū s izsē dinā s pē c iespē jas tuvā k viesnī cai un paskaidros, kā tur nokļ ū t. Fu, izglā bts! Š oferis savu vā rdu turē ja.
Izsalkuš i, noguruš i, izslā puš i mē s stundu klejojā m pa pustukš ā m ielā m naktī , lī dz beidzot sasniedzā m savu viesnī cu. Apmetā s. Izmazgā ts. Piedzē rā s. Pulkstenī – pirmā s nakts sā kums. Ir pienā cis laiks meklē t naudu.
Nebija jē gas par to vajā t vecā kus. Naktī s viņ iem nav kur sū tī t naudu. Vajadzē ja cilvē ku, kas momentā ni spē tu elektroniski pā rskaitī t nepiecieš amo summu. Un es to atradu! Mans bijuš ais kolē ģ is, kurš man neko nav parā dā un ar kuru man bija tikai darba attiecī bas, pē c mana stā sta uzklausī š anas bez papildu jautā jumiem pā rskaitī ja viņ am piederoš o naudu. Cieņ a tev, Dima!
Š ī s naudas pietika, lai nopirktu rī tdienas biļ etes, kuras mē s izdrukā jā m no rī ta. Bet radā s cita problē ma – kā samaksā t par viesnī cu? Nav skaidras naudas, eiro arī uz bankas kartē m.
Novirze: fakts ir tā ds, ka karte, uz kuru draugs pā rskaitī ja naudu, nebija pie manis, bet gan mā jā s, atcerē jos tā s numuru un kodu, tā pē c samaksā t par pakalpojumiem internetā nebija problē ma, neviens fiziski nevarē ja pieprasī t tā s klā tbū tni. Bet kā ir ar viesnī cu?
Nā kamajā rī tā es devos pie administratora un paskaidroju situā ciju, brī dinot, ka nauda, viņ i saka, it kā ir, bet š ķ iet, ka tā nav. Tač u š ī situā cija viņ u nemaz nepā rsteidza ar vā rdiem “Nav problē mu! ” viņ š izņ ē ma kaut kā du veidlapu, lū dzot parakstī ties, pē c tam es viņ am iedevu rekvizī tus, viņ š tos ievadī ja savā terminā lī , un mū su naktsmī tne uzreiz tika apmaksā ta.
Pē c brokastī m ar mierī gu dvē seli atceramies: nu, biļ etes nopirktas, viesnī ca samaksā ta – bet kā nokļ ū t lidostā ?
Es vē lreiz vē rsos pie administratora. Viņ š iedod karti, paskaidro, kur ir pietura, un vē l vairā k - viņ š izņ em 2 biļ etes un ar vā rdiem “Friya” pasniedz man. Acī mredzot manam stā stam bija lielā ka ietekme, nekā es gaidī ju. Baidoties, ka visai viesnī cai tū lī t sā ksies atlaides pā rtikai un drē bē m, rakņ ā jos kabatā s un atradu trī s eiro sī knaudā , ko viņ am atdevu (autobusa biļ etes cena ir 1.5 eiro, bet, ja maksā pie ieejas plkst. š oferis, kā mē s to darī jā m iepriekš ē jā dienā , tad jau ir 5 eiro). Patī kami, ja grū tā situā cijā ir adekvā ti un saprotoš i cilvē ki.
Tad viss ir triviā li un bez notikumiem: pieturā sagaidī jā m ī sto autobusu, ar vē su ieradā mies 15 minū tes pirms lidostas un lidojā m mā jā s.
Š is ir stā sts. Secinā jumus izdariet paš i, jo ī paš i tā pē c, ka tie ir acī mredzami : )
