Ceļošana Venēcijā
Venē cija 2017
Esam veiksmī gi pabeiguš i savu kalnu marš rutu cauri Itā lijas ziemeļ iem. Tagad mū su ceļ š veda uz paš u valsts sirdi – saulaino Venē ciju. Mū su transplantā cija notika mazajā Rovereto pilsē tiņ ā .
Rovereto
Š eit mums bija daž as stundas, bija nepiecieš ams, pirmkā rt, uzkost. Un, otrkā rt, apgulties atpū sties kaut kur parkā . Š eit nav daudz atrakciju. Izvē lē juš ies sev gardā ku restorā nu, pasū tī jā m ē dienu no apetī tlī gā kajiem itā ļ u vā rdiem. Viņ i man atnesa kaut ko ļ oti nesaprotamu, un Daš a pat uzkā pa uz zupas, ko gribē ja pasū tī t. Starp citu, mums patika arī pati pilsē ta. Š ķ iet, ka tas vairs nav tū ristisks, bet ne mazā k mā jī gs. Kad atpū tā mies parkā , pie mums pieskrē ja puiš i un runā ja itā liski. Kad mē s teicā m, ka runā jam tikai angliski, viens no viņ iem zaudē ja drosmi, bet otrs lepni jautā ja “Cik pulkstens ir? ”. Puisis jutā s lepns, ka ne velti iemā cī jies angļ u valodu. Uz Venē ciju mums bija biļ ete diviem vilcieniem ar septiņ u minū š u pā rsē š anos. Bet vilcieni š eit kursē stingri pē c grafika un, visticamā k, gaida viens otru. Ja nokavē jat vilcienu, jums vē l ir 4 stundas, lai paspē tu uz citu tā du paš u. Pasaž ieru nemaz nebija daudz – viss vagons bija personī gi mū su. Otrais vilciens bija tradicionā ls divstā vu vilciens. Protams, mē s ieņ ē mā m augstā ku vietu)
Mestre
Mestre ir Venē cijas cietzeme. Š ī ir liela pilsē ta, no kuras ir daudz transporta pā ri tiltam tieš i uz salu. Mū su viesnī ca atradā s vienu kvartā lu no dzelzceļ a stacijas. Viesnī ca Mestrē izvē lē ta, jo paš ā Venē cijā vasarā bija ā rkā rtī gi augstā s mā jokļ u cenas. Brauciens ar vilcienu lī dz Venē cijai ilgst 12 minū tes, biļ ete maksā.1, 25 eiro. Bet kopē jais ceļ š no Mestres lī dz salas centrā lajam laukumam ir aptuveni stunda vienā virzienā .
Bija jau diezgan nakts, kad mū su vilciens ieradā s Mestrē . Izrā dī jā s, ka mū su viesnī ca atrodas melnajā kvartā lā . Melno puiš u skaits š eit gā ja cauri. Bija, protams, viena gaiš ā daina meitene, bet viņ a bija aizņ emta ar klientu ķ erš anu pa ceļ u. Viss bū tu labi, bet š ie puiš i arī kaut ko grib no mums. Mē s vienkā rš i staigā jā m klusē dami ar akmens sejā m. Bija arī uzdevums dabū t ū deni no sū kņ a tumš ā parkā . Situā cija bija nedaudz saspringta. Saskaņ ā ar rezervā cijas atsauksmē m, mums viesnī cā ir arā bu menedž eris. Priecī gu faktoru bija maz. Bet tiklī dz nonā cā m viesnī cā , reģ istratū rā mū s sagaidī ja ļ oti pozitī vs puisis ar platu smaidu.
Mū su viesnī ca bija liels dzī voklis, kurā telpas tika ī rē tas atseviš ķ i. Bet tas neizskatī jā s pē c dzī vokļ a. Visticamā k, tas bija viduslaiku mā kslas muzejs vai ļ oti sena pils. Viss bija ļ oti tē laini.
Uz divdesmitā gadsimta sā kuma fototapetes melnbalta attē la veidā ar zirgu skrieš anā s sacī kstē m. Lielā s zā les vidū ir kamī ns, plauktos mī klainu grā matu sē jumi.
Vannas istabā sienas ir izklā tas ar mozaī kas aizkariem, visur karā jas portreti un lielas melnbaltas fotogrā fijas. Koridorā karā jā s ļ oti, ļ oti apmierinā ta vī rieš a portrets. Istabā uz logiem varē ja aiztaisī t metā la ž alū zijas. Tagad es jutu absolū tu komfortu un droš ī bu. Virs mū su gultas karā jā s dā rga Murano stikla lustra. Un saimnieks tieš ā m forš s. Lai pabeigtu attē lu, viesnī cā pietrū ka lustras ar svecē m.
No rī ta š ajā rajonā nebija ne miņ as no melna kvartā la. Viss ir civilizē ts, iet parastie cilvē ki un tū risti. Tagad esam gatavi doties uz Venē ciju.
Biļ eš u automā ts bija ļ oti sabiedrisks. Likā s, ka viņ š ir gatavs runā t par pilnī gi jebkuru tē mu, bet ne par biļ eš u pā rdoš anu. Pat tad, kad biļ eš u pirkš anas process jau noritē ja, automā ts nemitī gi mē ģ inā ja izkustē ties un mainī t tē mu. Gadī jumā , ja iekā rtai bū tu problē mas ar internetu, tad visai mū su sirsnī gajai sarunai nebija nekā das jē gas. Bet vilcieni kursē ik pē c 15-20 minū tē m. Tā tad, mē s speram savus pirmos soļ us Venē cijā .
Venē cija
Sā kumā Venē cija š ķ iet ļ oti pā rpildī ta un neviesmī lī ga, tač u, tiklī dz sā c iedziļ inā ties, viss krasi mainā s uz labo pusi. Bet diemž ē l tas ā tri pielī p. Ielas, tilti un kanā li. Viņ i ir visur. Bez laba GPS š eit fiziski nav iespē jams izdzī vot. Ja akumulators izlā dē sies, jums bū s mū ž ī gi jā maldā s starp vairā k nekā.400 tiltiem, 150 kanā liem un 118 salā m. Atcerē ties ceļ us pa ielā m ir pilnī gi nereā li. Bet, par laimi, vienmē r ir dzī vī bas glā bš anas zī mes uz centrā lo laukumu un staciju. Tas ir kā kompasa divas puses. Daudzā s Venē cijas skaistules atrodas starp tū kstoš iem pagalmu. Tā , iegā juš i ziemas dā rza mā jā , atradā m shematisku vī rieš a skulptū ru, kura sejas vietā mū s vē roja milzī ga zila acs.
Acs bija elektroniska un nemitī gi darī ja daž ā dus trikus) Tajā paš ā pagalmā no balkona skanē ja operas dziedā š ana. Vienā no pagalmiem uz lencē m karā jā s metā la zeķ e. Vispā r Venē cijas pagalmi ir zelts. Pirms katra brauciena ar zvaigznī tē m kartē atzī mē jam vietas, kuras apmeklē sim.
Zvaigž ņ u skaita ziņ ā uz pilsē tu Venē cija ir mū su absolū tā lī dere. Ja nepā rbaudī si karti, tad vairumā gadī jumu nonā ksi strupceļ ā . Tie ir soļ i ū denī .
Tas ir diezgan bī stami, kad atgriež aties viesnī cā naktī . Vienā no š ī m bezceļ iem atradā m viesnī cu ar milzī gu lustru un aizdegtā m svecē m. Š ī ir sveč turis, ar kuru es gribē ju staigā t vakar vakarā mū su viesnī cā . Vē lme turē t lustru mani pā rņ ē ma tik ļ oti, ka aizbraucu pat uz viesnī cu, paņ ē mu neizturamu lustru un nostaigā ju ar to pā ris metrus. Ar ē dienu Venē cijā viss ir pavisam vienkā rš i. Vienmē r var atrast ā trā s ē dinā š anas restorā nus, kas pā rdod shmat picu par 2.5 - 4 eiro.
Restorā nos lietas ir nedaudz sarež ģ ī tā kas, gandrī z visur pieliek 2 eiro no cilvē ka par apkalpoš anu pasū tī jumam. Kontinentā lajā Itā lijā viņ i arī pievienoja, bet š ķ iet, ka tas ir mazā ks. Visā Venē cijā aktī vi tiek baudī ti braucieni ar gondolu.
Bet cena 80 eiro nedaudz apstā jas. Cilvē ki apvienojas grupā s, un bargā kie visu pastaigu skatā s savos telefonos. Braucā m daudz lē tā k. Traghetto ir 2 € pakalpojums, kurā jū s tiekat izkausē ts gondolā pā ri Lielajam kanā lam. Starp citu, mums ļ oti patika. Centrā lajā Piazza San Marco ir divas ļ oti skaistas vietas. Pirmā ir pirmā Florian kafejnī ca Venē cijā .
Kafejnī cu ir grū ti palaist garā m. Orķ estris, kas spē lē vienkā rš i maģ isku mū ziku, aicina. Otra skaistā vieta ir Svē tā Marka katedrā le.
Mē s nekad nesaņ ē mā m tikš anu iekš ā , bet no laukuma tas izskatī jā s ļ oti iespaidī gi. Š ī patieš ā m ir ē ka, pret kuru jū s vē laties fotografē ties. Mums centrā bija vē l viena obligā ta vieta - Hard Rock kafejnī ca. Turklā t paš ā kafejnī cā mē s nekad neesam ē duš i, bet katrā valstī noteikti apmeklē jam viņ us un fotografē jamies. Venē cijā es pat iegā dā jos sev suvenī ru Hard Rock Shop.
Starp citu, Venē cijā notika leģ endā ra divu ceļ otā ju tikš anā s. Todien man bija mugurā ekskluzī vs Hard Rock Macau T-krekls. Vienā no ielā m man pretī iznā ca tū rists Hard Rock Niagara Waterfalls T-kreklā . Tas bija kā divu pretē ju pasaules daļ u savienojums kaut kur centrā .
Tā lā k pē c plā na mums bija parka zona Venē cijā . Pa ceļ am devā mies uz nelielu laukumu, kur apskatī jā m ļ oti neparastu izstā di. Peldē tā ja meitene ar aizvē rtā m acī m gozē jā s uz pjedestā la. Nebija skaidrs, vai tā bija skulptū ra vai cilvē ks, kurš maskē jies par “Dzī vā s skulptū ras” tipu.
Vē jš š ū poja matus, kas rē gojā s no cepures apakš as, uz kā jas bija redzama katra kroka, kauls un dzī sla. Tū ristu grupa skatī jā s uz skulptū ru ar tā du paš u valdzinā jumu un neizpratni. Saņ ē mu drosmi un nolē mu pieskarties kā jai. Tas bija patieš ā m apkaunojoš i, pē kš ņ i tas joprojā m ir dzī vs cilvē ks. Pē dē jā brī dī kā da no tū ristē m pamanī jusi, kā kustē jā s viņ as sejas muskuļ i. Bet nejauš ī bas dē ļ tā vienkā rš i š ķ ita. Pieskā ros kā jai un kļ uva skaidrs, ka š ī ir skulptū ra, bet cik tā ir dzī va un ticama! Pat ū dens lā ses uz ķ ermeņ a ir kā ī stas. Parkā bija arī citas skulptū ras, bet pirmā bija visš okē još ā kā . Drī z vien nokļ uvā m parka kompleksā , iekā rtojā mies starp tū ristiem izcirtumā un snaudā mies. Venē cijā ir daudz jā staigā , un tieš ā saulē tas ir ļ oti nogurdinoš i. Vienā brī dī tu atver acis un pē kš ņ i saproti, ka esi Venē cijā – forš i.
Parkā bija arī daž as izstā des, bet par 25 eiro no cilvē ka nebijā m pā rliecinā ti, ka to tik ļ oti novē rtē sim. Tagad mums vē l jā nokļ ū st lī dz galvenajam Venē cijas tiltam. Iespē jams, ka mā jī gā kā ir apkā rtne, kas ieskauj Lielo kanā lu ap galveno Rialto tiltu. Un vakarā tas ir arī ļ oti romantisks.
Vē l viena forš a lieta, kas iekrita acī s, bija tas, kā bē rni spē lē ja spē les grupā s uz ielā m. Un vienā no pagalmiem tika nosvinē ta dzimš anas diena, tā pē c arī bija klā ts galds ar daž ā diem dzē rieniem un labumiem, pie kura rotaļ u laikā bē rni skrē ja mieloties.
Mē s, izvē lē juš ies ē rtā ku tiltu, baudī jā m vietē jo Bellini dzē rienu. Tas ir š ampanieš a un ļ oti koncentrē tas persiku sulas maisī jums. Dzē riens tiek pā rdots burtiski katrā veikalā . Starp citu, ļ oti garš ī gi.
Mums bija karsts saulains laiks. Bet saule ir diezgan spē cī ga uz acī m. Ceļ ojot vē lams paņ emt lī dzi saulesbrilles.
Bet vakarā Venē cija kļ ū st par pilsē tu, kurā es visu laiku atgrieztos, lai š eit pavadī tu vakarus. Lī dz naktij, kad jā meklē izeja no Venē cijas. Ielas kļ ū st pilnī gi pamestas, apgaismojums ir vā jš . Tā dē jā di tie š ķ iet vē l ē rtā ki.
Vienī gais negatī vais, bet nu labi, par sū du maisiem nerakstī š u, vakara Venē cija joprojā m ir ļ oti forš a. Ceļ š no centra Mestrē aizņ em apmē ram stundu, un 50 minū š u gā jienā jā pā rvar neskaitā mas ielas un tilti. Tā kā lī dz mū su vilcienam bija vē l 20 minū tes, mums bija laiks izbaudī t augoš o mē nesi virs kanā la un pilsē tu naktī , vē rojot garā m braucoš ā s gondolas.
Nā kamo rī tu sā kā m ar pā rgā jienu uz zemesragu. Pē c tū ristu trū kuma ielā s š ķ ita, ka esam izvē lē juš ies ne to tū ristu iecienī tā ko vietu Venē cijā . Spož ā saule lika justies labi. Ik pa laikam bija nepiecieš ams atpū tinā t acis, apmeklē jot pustumš ā s galerijas. Venē cijā tā du ir daudz. Sā kumā nokļ uvā m diezgan garlaicī gā mā kslas izstā dē . Bet, ieejot otrajā galerijā , manas zinā š anas par laikmetī gā s mā kslas izstā dē m pagrieza uz labo pusi. Pirmajā zā lē sienā s bija daudz caurumu, katrā caurumā bija izgaismota kafijas krū ze. Otrā istabā karā jā s liels tī ģ eris ar kafijas krū zi mutē . Ik pa laikam tī ģ eris draudī gi norū ca. Blakus istabā karā jā s daudz 2D koka zaķ u.
Gaisā aktī vi skraidī ja zaķ i, karā jā s arī divi veci televizori, uz kuriem raidī ja daž ā das kafijas tasī tes. Ksilofonā skanē ja dziesma "Tē ja diviem". Zā le ar zaķ iem ir ī sta relaksā cija nervu sistē mai. Nā kamo zā li apņ ē ma sarkani vulkā ni, un centrā stā vē ja mež onī gi no lavas veidoti vilki. Zā les akustika pastiprinā ja baiļ u sajū tu. Nā kamā zā le bija tumš a, pa vidu mirdzē ja plē sī gā s panteras acis, kas gulē ja uz dī vā na, un beigā s pa atvē rumu varē ja redzē t meiteni pā ri kraujai. Meitenei rokā s bija krū ze, un pati meitene jautri un skaļ i smē jā s.
Š ī s izstā des atmosfē ra bija maģ iska. Mē s pat kā rtē jo reizi atgriezā mies zā lē ar zaķ iem. Patī kams papildinā jums bija tas, ka š ī izstā de ir absolū ti bezmaksas, un tā ir veltī ta itā ļ u kafijas zī mola Illy divdesmit piektajai gadadienai.
Mē s nokļ uvā m Punta della Dogana. Skati noteikti ir skaisti, bet tie zaķ i un meitene vienkā rš i nepameta manu galvu. Pa pagalmiem devā mies uz tiltu pā r Lielo kanā lu. Tur nokļ uvā m citā muzejā , tur izstā de bija veltī ta kauliem un stiklam.
Burano sala
Ļ oti iecienī ta vieta Venē cijā ir krā saino mā ju sala Burano. To var sasniegt ar prā mi. Sala ir diezgan maza, savienota ar tiltiem ar pā ris mazā m saliņ ā m.
Krā sainā s mā jas patieš ā m ir acij tī kamas. Jū s varat staigā t pa salu bez kartes, vienkā rš i izstaigā jiet visus stū rus un spraugas, lī dz mā jas ir patī kamas. Vienā no blakus salā m varat pastaigā ties pa zaļ ajiem laukiem. Burano ir arī lī ks tornis, lī dzī gs slī pajam.
Bet torni nefotografē jiet, bildē s tas nav greizs kā mū su strā dnieku remonta laikā ieliktā s flī zes. 40 minū tes ar prā mi un esam atpakaļ Venē cijā .
Nezinu, kur pagā ja otrā dienas daļ a, bet nemitī gi klaiņ ojā m apkā rt un kaut ko skatī jā mies. Mums bija viena svarī ga misija. Pirms seš iem mē neš iem mani vecā ki bija Venē cijā un atveda veselu kaudzi reklā mas parmezā na. Pē dē jo seš u mē neš u laikā es esmu ierī vē parmezā nu burtiski visos savos ē dienos. Un tas bija lieliski. Tieš i pirms brauciena krā jumi beidzā s. Mamma atzī mē ja veikalu, kur notika akcija. Un zini ko? Š ī akcija mū s gaidī ja! Tiesa gan bija par pā ris eiro dā rgā k. Bet 12 eiro par kilogramu gardā parmezā na ir lieliska cena. Savā cot sieru par 30 eiro, mana lū pa no laimes gandrī z saplaisā ja.
Tagad manas rezerves ir papildinā tas vē l vismaz uz seš iem mē neš iem. Atzī mē jā m arī š aurā ko ielu. Bet Venē cijā ir tik daudz š auru ieliņ u, ka tā var nosaukt jebkuru.
Nā kamajā dienā mums bija dienas lidojums. Mē s arī devā mies pastaigā pa Mestre. Pilsē ta ir arī diezgan tū ristiska. Neaizmirstamā kais bija viensliež u tramvajs, kas bez sliedē m pa ceļ u pā rvietojas arī ar riteņ iem.
Rezumē jot, gribu teikt, ka mums ļ oti, ļ oti patika Itā lija. Galvenos iespaidus iedvesmo Verona un Gardas ezers. Pē c skaistuļ u apskates Venē cija tika uztverta ne tik spilgti, bet tas bija lielisks papildinā jums mū su ceļ ojumam. Varbū t, ja mē s sā ktu no Venē cijas, tad Veronu tā neuztvertu. Gastronomijas ziņ ā Itā lija ir zemā ka par Turciju un Ā zijas valstī m. Viņ i gatavo garš ī gus ē dienus, bet ne visos restorā nos. Reti kad atgriež amies valstī s otrreiz, jo vē l nav apmeklē ts saraksts. Tač u esmu pā rliecinā ts, ka š ī nebija pē dē jā tikš anā s ar Itā liju.
Ceļ ojuma informā cija
Ceļ ojuma datums: 3.06. 2017. –10.06. 2017.
Ilgums: 6 pilnas dienas
Pilnas dienas bez lietus: 4
Aviobiļ etes: UIA iegā dā jā s 10 mē neš us iepriekš .
Ekskursijas: viens pats
Ceļ ojuma grū tī bas: 3/10 (viegli)
