Apūlija, kā arī mazliet Romas. 14. daļa. Roma. Kvirināls
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Pē c ī sas atpū tas viesnī cā mē s devā mies uz Kvirinalas kalnu.
No Esquiline obeliska netā lu no Santa Maria Maggiore sā kas garā , š aurā Via Agostina Depretis, š ķ ē rsojot Via Nazionale, pē c tam ieejot Č etru strū klaku ielā .
Ceļ š ved gar citu Romas kalnu — Viminā lu. Lai gan kalns ir augsts, augstuma atš ķ irī ba š eit ir neliela. Piazza del Viminale un Palazzo del Viminale ir vē sturiska ē ka, kurā kopš.1925. gada atrodas Ministru padome un Itā lijas Iekš lietu ministrija.
Č etru strū klaku laukums ir krustceles un diezgan noslogots, tā pē c ir problemā tiski uzņ emt mierī gu fotoattē lu tieš i š ī s strū klakas (488-1593). Diā nas strū klaku izgatavoja Pjetro de Kortona, pā rē jā s trī s strū klakas (Agnene, Tiber un Juno) – Domeniko Fontana.
Ir arī San Carlo alle Cuatro Fontane baznī ca, San Carlino (Sv. Kā rļ a baznī ca pie "Č etrā m strū klakā m").
Izcils Franč esko Boromī ni darbs, celts 1638. –1677. gadā . Š ī s lieliskā s ē kas galvenā priekš rocī ba ir ē kas plā ns un fasā de, kas demonstrē baroka stila galveno ideju: telpas plū smu. Dubulti izliektā fasā de (izliektu un ieliektu virsmu kombinā cija), š ķ iet, nav sastingusi, bet gan kustī gs, pretimnā koš s vilnis.
Boromini arhitektū ra vienmē r bija priekš ā savam laikam, viņ š deva priekš roku viļ ņ otā m lī nijā m, nevis taisnā m lī nijā m, ovā lu vai elipsi, nevis apli. . .
. . . kā griesti š ajā baznī cā :
Ievē rojams ir franciskā ņ u klostera klosteris, kas atrodas blakus baznī cai.
Pē c pā ris simtiem metru Sant'Andrea al Quirinale baznī ca, ko uzcē la viņ a mū ž ī gais sā ncensis Bernī ni (1658-1678). Tas bija pē dē jais un vismī ļ ā kais izcilā arhitekta un tē lnieka darbs. Turklā t par savu darbu viņ š prasī ja tikai katru dienu svaigu klaipu, ko cepa mū ki.
Viņ š izkā rtojumā izmantoja arī ovā lu:
Ļ oti interesants ir ovā ls kupols ar smieklī gā m dekoratī vā m putti figū riņ ā m:
Iela iet garā m parkam un Karla Alberto villai ar pieminekli š im karalim:
Via Quirinale veda uz Senā s Romas augstā kā kalna Quirinal virsotni.
Kvirinā la pils (1573-1583) ir Itā lijas prezidenta oficiā lā rezidence, pirms tam tā bija Itā lijas pā vestu un karaļ u rezidence. Arhitekti Domeniko Fontana, Karlo Maderno projektē tā kapela. Pilī var iekļ ū t, bet tikai kā daļ a no grupas gida pavadī bā un pē c iepriekš ē ja pieraksta.
Cik krā sains pils sargs:
Pilim piekļ aujas bijuš ie pā vesta staļ ļ i (scuderii) no 18. gadsimta:
Tagad š eit atrodas Scuderie del Quirinale izstā ž u centrs ar lieliskā m ekspozī cijā m.
Pils iepretim laukumā ir uzstā dī ta brā ļ u Domeniko un Dž ovanni Fontanu veidotā Dioskuri strū klaka (1588).
Senā s Dioskuri Kastora un Poluksa statujas tika pā rvietotas uz laukumu. Ē ģ iptes obelisks tika pievienots 18. gadsimtā .
Apakš ā ir ē ka, kurā atrodas banku grupas BNP Paribas galvenā mī tne.
No laukuma ejam pa ielu "24. maijs", izrā dā s, ka tas ir datums, kad Itā lija ienā ca Pirmajā pasaules karā .
Kā pnes ved uz dā rziem un Palazzo Colonna, kas joprojā m pieder š ai aristokrā tiskajai ģ imenei. Tas ir vesels septiņ u ē ku komplekss, kas savienoti ar tiltiem pā ri modernā m ielā m.
Sestdienā s tiek rī kotas maksas ekskursijas pilī un dā rzos, galerijā ir lieliska gleznu kolekcija un grezni interjeri. Ieeja dā rzos un pilī ir apmaksā ta.
Bet San Silverstro baznī ca Kvirinalē kaut kā du iemeslu dē ļ tika slē gta. Baznī ca ir slavena ar to, ka tā ir dzejnieces un zinā tnieces Vitorijas Kolonnas un Mikelandž elo tikš anā s vieta. Vitorija bija vienī gā sieviete, kuru viņ š mī lē ja.
Dosimies uz mazo apaļ o Piazza Magnanapoli, vairā ku ielu krustojumu, no kurienes sā kas Via Nazionale. Pa vidu ir palma, leģ enda vē sta, ka š ī ir pirmā vieta, kur Romā tika stā dī tas palmas.
No Villa Aldobrandini dā rza ziemeļ u daļ as paveras skats uz laukumu. Ieeja ir bez maksas.
Via Nazionale ir skaidri redzams no augš as:
Fvillas priekš ā atrodas apelsī nu dā rzs ar skatu uz Milicijas torni un Trajā na forumu:
Viduslaiku Milizie tornis (Torre delle Milizie, XIII gadsimts):
Tas ir skaidri redzams arī no imperatora forumu puses. Izplatī ta leģ enda vē sta, ka tieš i no tā s virsotnes Nerons apbrī noja uguni. Faktiski tornis radā s apmē ram desmit gadsimtus pē c Nerona ugunsgrē ka, un Nerons toreiz neatradā s Romā .
Torņ a priekš ā atrodas viena Sjē nas Sv. Katrī nas baznī ca. Paš reizē jā s baznī cas celtniecī ba sā kā s 1608. gadā , pē c Karlo Maderno projekta, beidzā s tikai 1641. gadā
Altā ra skulptū ru "Sv. Katrī nas ekstā ze" izveidoja Melhiore Kafa 1667. gadā , un tā kļ uva par jaunu š edevru pē c Bernī ni "Sv. Terē zes ekstā ze".
Villas pakā jē ir vē l divas baznī cas.
Sant'Agata dei Goti (Sant'Agata dei Goti), celta 5. gs. Goti, ariā ņ u ticī bas piekritē ji.
Š ī ir vienī gā gotu reliģ iskā struktū ra Romā , kas saglabā jusies lī dz mū sdienā m. Jauna fasā de - XVIII gs.
Stā vas kā pnes ved uz Santi Domenico e Sisto baznī cu. Paš reizē jais skats ir 17. gadsimta vidus.
Galveno altā ri izstrā dā ja Bernī ni.
Saskaņ ā ar savā m skicē m Antonio Raggi izveidoja skulpturā lu grupu ar nosaukumu "Nepieskarieties man":
No baznī cas var redzē t torni un Palazzo del Grillo — rokoko stila pili, kuras ī paš nieks kļ uva slavens ar akmeņ u apš audī š anu no visu ebreju logiem, kas iet garā m no torņ a (1223). Mē rķ ē t bija viegli: saskaņ ā ar Pā vila IV Karafa dekrē tu, kurš iedzina ebrejus geto, viņ iem visiem bija jā valkā dzeltenas cepures. Kad viņ am to aizliedza, viņ š pā rgā ja uz č iekuriem un augļ iem.
No š ejienes ir pā reja uz tirgu un Trojas forumiem, bet mē s pagriež amies uz citu pusi.
Palazzo Colonna ir vē l viena fasā de ar skatu uz Via Santi Apostolo.
Santi Apostolo baznī ca, kas iebū vē ta pilī , agrā k bija Kolonnu ģ imenes baznī ca. Ievē rojami pā rbū vē ta 1714. gadā pē c Franč esko un Karlo Fontana projekta.
Tajā paš ā laikā tika noņ emtas lieliskā s Melozzo de Forli freskas, daž as no tā m Vatikā na Pinacoteca, daž as Kvirinalas pilī .
Sā kotnē ji š ajā bazilikā atradā s Mikelandž elo kaps, par ko atgā dina baznī cas klostera bareljefs.
Apustuļ u Jē kaba Alfejeva un Filipa relikvijas atrodas katedrā les kriptā lī dz mū sdienā m.
Pā vesta Klementa XIV kapa piemineklis ir Antonio Kanovas pirmais darbs Romā .
Tuvumā atrodas Pontifikā lā Gregora universitā te, ko 1551. gadā dibinā ja Ignacio Lojola un Francis Bordž a. Ziņ kā rī gs,
ka lī dz 1970. gadam daudzi priekš meti tika mā cī ti latī ņ u valodā .
Ejam pie Trevi strū klakas mest monē tu. Rudenī jau sā k satumst.
Pirms pieciem gadiem strū klaka tika atrasta š ā di:
Romas senā s viduslaiku Palazzo Poli moderno fasā di izstrā dā ja slavenais arhitekts Luidž i Vanvitelli, kurš uzcē la pili Kazertā . Un Nicola Salvi un Pietro Bracci radī ja ī stu š edevru uz tā s fasā des. Strū klaku atklā ja pā vests Klements XIII 1762. gadā .
Priekš strū klakas baznī cas Sv. Vincenco un Anastasio, modernā fasā de (1644-1650). Tā ir interesanta ar to, ka tā ir netā lu esoš ā s Kvirinalas pils mā jas baznī ca, pā vesta vasaras rezidence Romā ,
ir konteineru glabā tā js ar 25 pā vestu sirdī m no Sixtus V lī dz Leonam XIII.
Baznī cā ir apbedī ta princese Volkonska, kura draudzē jā s ar A. S. Puš kinu un N. V. Gogoli. Volkonskaja filmē ja Palazzo Polly augš ē jo stā vu. 2002. gadā baznī ca tika nodota dievkalpojumam Bulgā rijas pareizticī go baznī cai. Tagad pareizticī gie var likt sveci ikonu priekš ā , nepā rkā pjot rituā lus.
Blakus Spā ņ u kā pnē m.
Skaista strū klaka "Barcaccia" ("Laiva") 1627. –1629. gads, ko projektē jis Pjetro Bernī ni, Dž ovanni Lorenco Bernī ni tē vs.
Piazzo del Poppolo tika sasniegts pa Via Babuino, kas nosaukts strū klakas ar dievī bas Silenus statuju dē ļ , kas bija tik neglī ta un lī dzī ga pē rtiķ im, ka pilsē tnieki sā ka saukt ielu tā .
Dosimies uz Piazzo del Poppolo uz Santa Maria del Poppolo baznī cu, kas, ņ emot vē rā tur esoš o š edevru skaitu, dos iespē ju daudziem muzejiem pasaulē . Tā s fasā de nepievē rš uzmanī bu ar izsmalcinā tu apdari vai neparastā m formā m, bet unikā li dā rgumi slē pjas aiz pieticī ga izskata ē kas sienā m.
Baznī ca tika uzcelta imperatora Nerona apbedī š anas vietā , kapelas izpirka ļ oti turī gas romieš u ģ imenes, no kurā m katra piesaistī ja lieliskus meistarus dekorē š anai.
Altā ra centrā ir ikona, kurā uz zelta fona attē lota Jaunava Marija ar mazuli. XIII gadsimtā š ī ikona tika pā rvesta uz š ejieni no Laterā na bazilikas. Leģ enda vē sta, ka ikonu gleznojis evaņ ģ ē lists Lū ks, un tā ir pirmais Jaunavas Marijas attē lojums.
Altā ra kupols:
Baņ ķ iera Č igi ģ imenes kapela tagad ir labi zinā ma, pateicoties filmai, kas balstī ta uz Dena Brauna grā matu Eņ ģ eļ i un dē moni. Turī gas ģ imenes nā kotnes kapenes projektē jis pats Rafaels.
Luidž i de Peiss (pamatojoties uz Rafaela zī mē jumiem) izrotā ja kapelas kupolu ar mozaī ku Pasaules radī š ana.
Altā rī ir Sebastiano Del Piombo eļ ļ as glezna uz akmens "Jaunavas Marijas dzimš ana".
Vē lā k Bernī ni rekonstruē ja kapelu pē c cita ģ imenes locekļ a kardinā la Fabio Č igi, kurš vē lā k kļ uva par pā vestu Aleksandru VII, rī kojuma. Viņ š ir arī š ī s mozaī kas autors, kuru Dens Brauns nosauca par "Velna caurumu". Skeleta rokā s atrodas Č iju dzimtas ģ imenes ģ erbonis.
Bernī ni un Lorinceti ir kapelas pravieš u statuju autori.
Della Rovere kapela. To uzcē la 15. gadsimta beigā s un gleznoja Pinturicchio un viņ a skolē ni.
Cibo kapela ir viena no skaistā kajā m baznī cā . Izgatavots pē c Carlo Fontana skicē m, bagā tī gi dekorē ts ar dā rgakmeņ iem no daudzkrā saina marmora. Karlo Morata altā rglezna, 1686
Melī ni kapela:
Bainais arhitekta Ghysleni kaps, ko viņ š projektē ja un uzbū vē ja 1670. gadā , divus gadus pirms viņ a nā ves. Uz kapa pieminekļ a ir uzraksts: "Nā ve ir dzī vī bas simbols. "
Pompozs piemineklis princesei Odeskalki Č igi (1772):
Apsī di izstrā dā ja Bramante. Kardinā la della Rovere kaps, tē lnieks Sansovino.
Karavadž o gleznas atrodas mazajā Cerazo kapelā .
Altā rglezna ir Annibale Carracci (1601) darbs, kurš tolaik tika uzskatī ts par vadoš o Romas gleznotā ju.
Š eit Karavadž o vispirms parā dī ja sevi kā izcilu gleznotā ju, iznī cinot vecos baznī cas kanonus svē to attē loš anai. Pat ja Karač i glezna ieņ em centrā lo vietu virs altā ra. . .
. . . tas neizturē ja nekā du salī dzinā jumu ar Karavadž o š edevriem "Pievē rš anā s Damaskas ceļ am" ("Saula atgrieš anā s"). . .
. . . un "Apustuļ a Pē tera krustā siš ana".
Santa Maria del Poppolo baznī ca bija š ī s notikumiem bagā tā s dienas cienī gs noslē gums.
Nā kamajā dienā mē s lidojā m mā jā s, bet pusi dienas pavadī jā m pastaigā joties pa Romu.
Turpinā jums š eit >>>
