Bongiorno Itālija! Roma. Trešais attēls. "Bohēmas romantika" (fināls)

10 augusts 2019 Ceļošanas laiks: no 11 Jūlija 2019 ieslēgts 11 Jūlija 2019
Reputācija: +4764
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Treš ā forma. "Bohē ma – romantiska" (finā ls)

Š odien pastaigā simies pa Tibras labo krastu, vienā no neparastā kajiem vecajiem kvartā liem – bohē miskajā Trasteverē . Tieš ā m neizskatā s pē c parastajiem romieš u kvartā liem, te nav steigas un kņ adas, un laiks paiet lē nā k, un krā sas izbirst pavisam citā s proporcijā s. Š eit laukumi ir mazi, un ielas š auras, visur ir daudz mazu restorā nu, un š is nesteidzī gais dzī ves ritms rada romantisku noskaņ u.

Un š eit var redzē t arī parastos cilvē kus – Romas iedzī votā jus, kā arī vē rot viņ u dzī vi un noskaņ ojumu, iespē jams, pat papļ ā pā t.

Š orī t mē s pat apceļ ojā m viesnī cu, ieintriģ ē jot nosaukumu "Chinichita". Izrā dā s, ka kā dreiz š eit atradā s kinostudija ar tā du paš u nosaukumu, tā pē c arī viesnī cu tā sauca. Vestibilā ir palikuš i pat daž i dekori un rekvizī ti.


No viesnī cas mē s devā mies uz Castel Sant'Angelo, lai š ķ ē rsotu ļ oti skaistu tiltu uz pretē jo Romas krastu un vē lreiz apbrī notu pili. Nu lū k, kadrā atkal tie paš i amerikā ņ i, kas ar savā m iespaidī gajā m formā m aizsedz pusi objektī va.

Š ē rsojam Tibru un dodamies uz Trasteveres kvartā lu. Š ī siena noslē dz Dž anikolo kalnu, augstā ko no visiem Romas pakalniem, no kura paveras panorā mas skats uz Mū ž ī go pilsē tu. Dž anikolo kalns (Janiculus) ir nosaukts dieva Janusa un Lacio karaļ a vā rdā , kuri dzī voja š ajā vietā .

Tī bras apbrī noš ana.

Un š eit mē s redzam š ā du attē lu zem tiltiem - tie ir vietē jie bomž i vai č igā ni.

Pamestas vai pilnī gi neapdzī votas ielas, bez pū ļ a, satraukuma, kluss, mierī gs.

Cilvē ki sē ž pie galdiņ iem pie daudzā m kafejnī cā m un pasū ta kafiju vai Aperol. Š o dzē rienu š eit dzer visur, no rī ta lī dz vakaram. Mē s arī turē jā mies lī dzi romieš iem un baudī jā m aperolu ar ledu. Lai gan dzē riens ir alkoholisks, tas ir ļ oti atsvaidzinoš s.

Iesaku pusdienot š ajā trattorijā , cenas š eit ir vidē jas, bet viss ir ļ oti garš ī gs un patiesi itā lisks.

Desertā mē s iesakā m Grom saldē jumu. Es ievietoju š o tī klu 1.  vietā .

Garš ojot saldē jumu, romantiskā noskaņ ojumā ejam zem Rafaela mī ļ otā s balkona.

Un mē s ejam uz Piazza Della Scala. Laukumā atrodas interesanta baznī ca - Santa Maria della Scala.

Saskaņ ā ar leģ endu, kā da mā te š eit lū dzā s Jaunavas ikonas priekš ā , lū dzot dziedinā š anu savam bē rnam. Un notika brī nums - bē rns atveseļ ojā s. Ziņ as par š o notikumu ļ oti ā tri izplatī jā s pa rajonu, un par godu Dievmā tei tika nolemts š ajā vietā uzcelt templi. Tā tad 16. gadsimtā parā dī jā s Santa Maria della Scala baznī ca.

Tomē r viena no vecā kajā m baznī cā m Romā ir š eit esoš ā Santa Maria in Trastevere bazilika.

Tā celta 3. gadsimtā , vē lā k tika pievienots tikai zvanu tornis. Fasā dē ir attē lota Svē tā Marija, kuru ieskauj desmit jaunavas. Un tad viņ i pievienoja portiku ar enerģ iski ž estikulē još o svē to skulptū rā m, kas atrodas uz tā .

Visinteresantā kais, kā mē s to saprotam, ir iekš ā .


Ļ oti interesantas zeltī tas mozaī kas, kurā s attē loti galvenie Svē tā s Marijas dzī ves notikumi: Pasludinā š ana, Kristus dzimš ana, Magu pielū gš ana, Bē rna iesvē tī š ana templī un Debesī s uzņ emš ana.

Mē s paceļ am galvas — un atkal neticami skaistums griesti.

Es apsē ž os uz soliņ a un sē ž u ilgu laiku, atpū š os klusumā un izbaudu baznī cas sienu vē sumu.

Vī rs devā s meklē t meitas nozī mē to tikš anā s vietu. Viņ a ar draudzeni lidoja uz Romu uz 3 dienā m, viņ iem ir sava programma, bet mē s to mazliet apvienojā m ar savē jo. Starp citu, viņ i ī rē ja apartamentus kempingā , netā lu no Termini, diezgan pieklā jī gs kempings, numuriņ i ar visā m ē rtī bā m un tikai 35 eiro dienā diviem, tomē r bez brokastī m.

Pa seno ceļ u Via Aurelia mē s sasniedzam Porta San Pancrazio vā rtus

Š eit, Trasteverē , ir viens no lielā kajiem parkiem Romā . Dodamies pastaigā pa parku, meklē jot Villa Doria Pamphilj. Atrodas tieš i parkā , š eit mums tā š ķ ita no tā lienes.

Kā dreiz villa piederē ja Pamphili ģ imenei, bet pē c lī nijas pā rtraukš anas 18.  gadsimtā tā nonā ca Andrea Dorijas IV ī paš umā , un kopš tā laika tai ir dubults nosaukums.

Galvenā ē ka ir Villa Vecchia, ko 17.  gadsimta sā kumā iegā dā jā s Pamfilio Pamphili.

Kad kardinā ls Dž ambatista Pamfili tika ievē lē ts par pā vestu ar vā rdu Inocents X, viņ am vajadzē ja pieš ķ irt ģ imenes ī paš umam vairā k š iks, un viņ š nolē ma izveidot parka ansambli.

Kad Pamfili Dž ovanni nomira bez mantiniekiem, uzliesmoja nopietnas kaislī bas par to, kurš tad galu galā iegū s ī paš umu. Strī dus izbeidza pā vests Klements XIII, kurš visu Pamfili mantojumu nodeva Andreai Dorijai, jo viņ a tē vs bija precē jies ar Annu Pamfili. Vai tas ir tik vienkā rš i? !

18.  gadsimtā dā rzā tika uzbū vē tas jaunas strū klakas.

Un vecā s puķ u dobes tika pā rveidotas par paklā ju puķ u dobē m.

1957.  gadā Itā lijas valdī ba iegā dā jā s Villa Doria Pamphilj, un drī z tā kļ uva par muzeju, kurā izstā dī ti seni artefakti un skulptū ras. Apkā rt villai ir parks ar daudzā m pastaigu takā m.

Mē s atgriež amies no parka un uzkā pjam Dž anikolo kalnā . Tā pilsē ta izskatā s no kalna.


Un š is ir piemineklis mums ne pā rā k pazī stamajam itā ļ u dzejniekam Dž uzepe Dž oakī no Belli, kura soneti savulaik š okē ja Gogolu.

Man arī ļ oti patī k viņ a soneti. Vai varu citē t savu iecienī tā ko, jo mū su diena š odien ir tik romantiska?

"Skaistums"

Nu, draugs, ko var salī dzinā t ar skaistumu?

Bagā tī ba nenes skaistumu,

Un caur skaistumu, gluž i pretē ji,

Uz bagā tī bu var atvē rties pareizais gā jiens.

Kā da baznī ca, kā da govs, kā da meitene -

Ja tu neesi skaista, tas neskaitā s.

Bet kā ! Galu galā ne velti Kungs ir tas pats

Es domā ju piedzimt no skaistuma!

Visas durvis uz skaistumu atvē rtas, Viņ as priekš ā visi luncina asti,

Un kas par vainu - mums viņ ai jā piedod.

Ko tur teikt! Adoptē jiet kaķ ē nus:

Skaistā kā s, kā zinā ms, paliek aiz muguras

Un neglī to viņ i noslī cina — viņ i to nevē las.

Cik dziļ a nozī me, vai ne? Man š is ir pā rsteidzoš s dzejnieks.

Lē nā m ejam gar Tibru uz skaisto Tiberī nas salu. Š ī ir tā da zemes sala laivas formā , ko no abā m pusē m savieno divi tilti ar pilsē tu.

Starp citu, š ī ir vienī gā sala visā upē , un tilti ir stā vē juš i kopš seniem laikiem.

Kā man patī k š ī s mā jas, kas rotā tas ar puķ u dobē m uz balkoniem un atvē rtā m terasē m.

Tagad mē s dodamies atpakaļ uz Romas centru, lai apskatī tu vē l vienu no skaistā kajiem pilsē tas laukumiem — Piazza Venezia. Bet pa ceļ am gandrī z pilsē tas centrā atrodam tā das drupas, un kas, jū suprā t, te atrodas? Iedomā jieties kaķ u patversmi!

Mani fascinē š ā das darbī bas. Lī dzī gu patversmi jau esmu redzē jusi Milā nā vē sturiskajā Sforcas pilī , tikai tur tā bija aizslē gta ar mū ri un kaķ i nevarē ja izbē gt pē c savas gribas. Š eit telpa ir atvē rta, bet kaķ i nebē g, un kā pē c lai viņ i bē gtu no pieczvaigž ņ u viesnī cas?

Lū k, Venē cijas laukums un Vittoriano.

Pats laukums principā nav ievē rojams, ja ne krā š ņ ais arhitektū ras piemineklis - Vittoriano, kas celts par godu pirmajam apvienotā s Itā lijas karalim Vittorio Emmanuele II un piesaista visus tū ristu skatus.

Centrā ir Viktora Emanuela statuja uz zirga, ko sauc par Tē vzemes altā ri.


Vittoriano ir vesels komplekss ar daudzā m skatu platformā m un muzejiem. No skatu laukumiem paveras lielisks skats uz Romas apkā rtni.

Piemineklis atrodas Kapitolija kalnā , vienā no mazā kajiem Romas kalniem, gandrī z pilsē tas centrā .

Š eit dzī voja vilkaene, kura baroja dvī ņ us — Romulu un Remu.

Apbrī nojiet Romu no augš as.

Š ī ir Kapitolija pils un Mikelandž elo Buanaroti muzejs.

Ejam tā lā k pa Romu un dodamies uz Piazza Colonna. Laukuma galvenā atrakcija ir Markusa Aurē lija kolonna, kas paceļ as pā ri ē kā m. Š ī ir viena no vairā kā m triumfa kolonnā m Romā un tika uzcelta par godu Romas imperatoram Aurē lijam.

Pavisam Romā ir 13 ē ģ iptieš u obeliski. Viens no tiem atrodas Piazza del Popolo un tiek saukts par Flaminio obelisku.

Š is ir pats pirmais obelisks, ko romieš i atveda no iekarotā s Ē ģ iptes 10.  gadā pirms mū su ē ras. e. pē c imperatora Oktaviā na Augusta pavē les.

Kvadrā ta dienvidu pusē atrodas divas dvī ņ u baznī cas: Santa Maria di Miracoli un Sata Maria di Montesano, kas celtas baroka stilā .

Kvadrā ta ziemeļ u pusē atrodas Porto del Popolo jeb Flaminii vā rti, caur kuriem jū s ieiesiet senajā romieš u ielā Via Flaminia.

Austrumu pusē atrodas Napoleona kā pnes, kas savieno laukumu ar Pincio kalna Napoleona terasi.

Piazza del Popolo tiek saukts arī par "tautas laukumu", kas tika iekā rtots Romā pē c pā vesta Siksta V pavē les. No laukuma atdalā s trī s ielas - Corso, Ripetta un Babuino, pē dē jā vedī s uz Spā ņ u kā pnē m. .

Tas ir, aplis ir slē gts. Mana alfa un omega Romā .

Uz jautā jumu, ko atvest no Romas? Atnesā m vī nu. Ļ oti garš ī gi Montapulč ā no un Montalč ī no, iesaku.

Nu un tradicionā lais prosecco, lambrusco un martini - amatieriem. Es dzeru tikai prosecco, martini asti ir kā mā te, un meitenē m patī k lambrusco. Bet garš a un krā sa, kā saka. . .

Starp citu, vē l viens atklā jums: Itā lijā diezgan labs alus, viņ i to reiz paņ ē ma vakariņ ā s par paraugu un bija patī kami pā rsteigti.


Š ī ir Roma, ko mē s redzē jā m 3 dienu laikā , un es centos jums to parā dī t, mani dā rgie lasī tā ji, lai dalī tos savos iespaidos un š ī s lieliskā s, apbrī nojamā s pilsē tas skaistumā .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums