Miru - Roma
Roman Holiday vai mana Dolce vita
Itā lija ir neaprakstā ma valsts. Civilizā cijas š ū pulis un tendenč u noteicē js, izsmalcinā tu vī nu raž otā js un superauto izgudrotā js, virtuoza futbola un unikā las virtuves zona, pasaules labā ko dziedā tā ju, mā kslinieku, filmu rež isoru dzimtene. Valsts ir svē tki, valsts ir prieks. Viņ as vainagā ar dimantiem spē lē un mirgo pilsē tu un provinč u nosaukumi, kas visai cilvē cei zinā mi jau vairā k nekā duci gadsimtu. Bet galvenā dekorā cija ir galvaspilsē ta. Š o mū ž ī go pilsē tu septiņ os pakalnos, uz kurieni ved visi ceļ i, radī ja leģ endas un cē la dievi. Tu iemī lies tajā uzreiz, pilnī bā un aizejot, zini, ka noteikti š eit atgriezī sies. Jo Roma ir mū ž ī ga.
Bet noliksim emocijas malā (pretē jā gadī jumā š is stā sts nebeigsies) un raiti pā riesim pie faktiem un prakses.
Mums ir jā sagatavojas ceļ ojumam uz Romu. Rū pī gi sagatavojieties. Bet apstā jieties, nesteidzī gi nesteidzieties pā rlasī t mā cī bu grā matu 5. klasei "Senā s pasaules vē sture" vai pā rskatī t Holivudas š edevrus par lielo impē riju. Jā pē rk karte, mugursoma un...ē rti apavi. Nā ksies daudz staigā t, un tur daž i ceļ i nav bruģ ē ti vairā k nekā tū kstoš gadus. Vecums viņ us nelutinā ja, tie vienkā rš i “nav uzasinā ti” papē ž iem - tad bija modē ietves (un brauktuves) bruģ ē t ar akmeņ iem. Viņ i guļ tā – kaut kur š ķ eldoti, kaut kur nelī dzeni, lietū slideni, karstumā karsti.
Informā cijas bū s daudz, un tā ir jā saprot, jā analizē un jā pā rraida. Internets Romā ir visur, tač u š im nolū kam ir jā iegā dā jas vietē jā SIM karte un jā reģ istrē jas, lai gan jū s to nevarat iegā dā ties. Wi-Fi ir pieejams gandrī z visā s viesnī cā s un picē rijā s-tratorijā s. Tiesa, daž kā rt par pieminekli-bū vi-ielu vajag uzzinā t š eit un tagad, jo aiz stū ra bū s vē l kas skaistā ks vai neparastā ks.
Jū su tā lruņ u un kameru atmiņ as kartē m jā bū t ā rkā rtī gi tukš ā m un apjomī gā m. Man te gribas bildē t visu laiku un pilnī gi visu. Turklā t š ī jautrī ba ir pieejama š eit – jebkurā baznī cā , jebkurā muzejā , pie jebkura arhitektū ras š edevra jū s varat pat pozē t otrā di. Siksta kapelā (š ī ir slavenā Vatikā na muzeju mā jas baznī ca, kur satiekas konklā vs atbilstoš i savā m vajadzī bā m, kur dzied labā kie kori un kur sienas apgleznojuš i izcilie Mikelandž elo un Botič elli) kameras nevar atklā t un vienā vai divā s Kapitolija muzeju zā lē s (kur tas arī mirdz acī s no pasaules š edevriem un vē sturiskiem artefaktiem).
Jā , ceļ ojuma beigā s jū s netiksiet izrakstī ts no viesnī cas, ja nemaksā siet tū risma nodokli (no 1 lī dz 7 eiro dienā vienai personai, atkarī bā no viesnī cas zvaigž ņ u vē rtē juma), bet š ī ir pilnī gi pamatota nauda. Foto jau ir minē ts, tač u ielu tī rī ba, atjaunoto mā ju fasā ž u nevainojamī ba un arheoloģ isko izrakumu mē rogs prasa arī finansiā lu lī dzdalī bu. Un ikviens var redzē t, ka viņ a nauda tiek novirzī ta nevis jahtā m vai vietē jo amatpersonu lauku villā m, bet gan ļ oti nepiecieš amam, labam mē rķ im.
Starp citu, par ierē dņ iem. Iespē jams, arī itā ļ u “tautas kalpiem” ir sava veida “stingrī bas” skala, tač u, ja mū su dzimtenē administratī vā s laimes rā dī tā js ir reprezentatī vā s š ķ iras melnais “biedru nesē js”, tad Romā tas ir motocikls vai skrejritenis. Jā , š ie divriteņ u spē krati atš ķ iras arī pē c cenas, tač u jā atzī st, ka viņ u itā ļ u birokrā tiskie prieki ir kaut kā jaukā ki. Un š eit ir daudz motociklu.
Pā rsteidzoš s ir arī divstā vu autobusu ar atvē rtiem jumtiem pā rpilnī ba uz ceļ iem. Tie ir visur – Kolizejā , Masimo cirkā , Venecijas laukumā , Svē tā Pē tera bazilikā , Trevi strū klakā , Termini stacijā . Š is transporta veids ir tī rais tū ristu "vilinā jums". Tas ir lieliski, tas tiek uzskatī ts par tā du braucienu pa Romu! Tač u š ā di braucieni nav piemē roti visiem. Pirmkā rt, tas ir dā rgi, otrkā rt, tas nav interesanti - pirmajā stā vā nav redzamī bas, otrajā stā vā ir vai nu karsts vai mitrs, treš kā rt, ir ļ oti maz informā cijas krievu valodā un ar angļ u valodu, un vē l jo vairā k ar itā ļ u valodu. , mū su tū risti , diemž ē l, viņ i nav ī paš i draudzī gi.
Starp citu, padoms: dodoties uz Itā liju, izlasi un iegaumē daž as frā zes itā ļ u valodā (tas nav grū ti). Jebkurā kafejnī cā jū s sagaidī s kā iezemieti, kad sarunā ieskrū vē siet kā du frā zi. Un kuram gan nepatiktu cieņ pilna attieksme pret savu dzimto zemi, kultū ru, valodu? Bet neatkarī gi no tā , cik daudz jū s tē rzē jat ar lieliskā un melodiskā satura runā tā jiem viņ u dzimtajā valodā , jums ir jā zina kafejnī cas smalkums: dzē rienu, uzkodu, ē diena izmaksas pie letes vai letes maksā pusotru reizi lē tā k. nekā tas pats pie galda. Tā pē c, ja vē l neesi ļ oti noguris, uzkost, stā vot. Vai arī paņ em no veikala pudeli vī na, tomā tu, sieru, svaigu maizi (un tā das Romā nav) un apsē dies uz jebkura brī va soliņ a. Š eit jū s varat ē st, dzert, sē dē t jebkur, jebkur, labi vai gandrī z visur. Ā rkā rtē jos gadī jumos karabinieri draudē s ar smaidu ar pirkstu. Galvenais ir nepiegruž ot un netraucē t citiem. Tas ir pā rsteidzoš i, tač u, neskatoties uz vareno jucekli, daudzbalsī bu un neviendabī gumu, sava veida romieš u Babilonu, pilsē tā valda absolū ti draudzī ga, labestī ga atmosfē ra. Pirmā reakcija uz pieķ ertu skatienu ir plats smaids.
Rū pes par citiem ir arī laba Romas pilsoņ u ī paš ī ba. Neskatoties uz itā ļ u diezgan intensī vo un enerģ isko raksturu, skaļ a mū zika, visticamā k, netraucē s nakts miegu, vai arī kā ds metro kaut ko kliegs pā r ausi. Naktī garā m lidos skaļ š motocikls, bet tas ir cits stā sts.
Atgriež oties pie ē diena tē mas, es gribu teikt: "Esi uzmanī gs un uzmanī gs. " Pirmkā rt, labā k ē st prom no tū ristu takā m un marš rutiem, un tur, kur ē dienkartē nav angļ u valodā rakstī tu nosaukumu, joprojā m var cerē t, ka viņ i gatavo paš i. Tas ir gan kvalitā tes garantija, gan ievē rojams naudas ietaupī jums. Otrkā rt, jā bū t gatavam itā ļ u ē diena pasniegš anai – al dente. Iesā kumā , ne-itā liskā izskatā , ir dī vaini kraukš ķ inā t makaronus. Negaidiet arī salā tus, kas dā sni garš oti ar eļ ļ ā m un skā bo krē jumu, labā kajā gadī jumā viņ i atnesī s sagrieztus dā rzeņ us, kas sakrauti kā rtā s, sakā rtoti ar zaļ umu spilveniem - viņ i ar to nekļ ū st radoš i. Vī na glā zi arī nestandartizē parastie 125 vai 250 grami – viss atkarī gs no bā rmeņ a un iestā des lī meņ a. Tiesa, viņ i vienmē r piedā vā s dā vanu – vā zi ar č ipsiem vai riekstiem. Pica arī nav visur vienā da, sanā k gan ļ oti garš ī ga, gan ne pā rā k garš ī ga.
Es uz visiem laikiem iemī lē jos brī niš ķ ī gā minestrone zupa (savā dzimtenē tā ī sti nedara: daudz sautē tu dā rzeņ u buljonā , tos pasniedz ar grauzdiņ iem un rī vē tu sieru), lazanju (augstā s cenas dē ļ no gaļ as, viņ i to neliek daudz - uzsvars uz beš amel mē rci, ļ oti garš ī gs) un...saldē jums. Kur pasaulē viņ i gatavo labā ku saldē jumu nekā Romā ? Nu, par veikalu, sieru, vī nu un tomā tiem – atceries.
Divi vā rdi par transportu. No Fiumicino lidostas lī dz Romas Termini stacijai var nokļ ū t par 60.20, 14.6 un 4 eiro. Pirmajā gadī jumā jū s maksā jat par transfē ru no lidostas uz viesnī cu, otrajā gadī jumā jū s maksā jat autobusu vadī tā jiem - "bumbā m", kas jū s gaida tieš i pie izejas no starptautiskā sektora. 14 Eiropas rubļ i maksā braucienu leģ endā rajā Leonardo ā trvilcienā , bet 6 un 4 - brauciens ar ē rtā kajiem autobusiem "bez papildu maksas". Neviens mums nevarē ja paskaidrot, kā tiek veidota cenu politika, varbū t jā iemā cā s itā ļ u valoda? Bet secinā jumu izdariet paš i – kā pē c maksā t vairā k?
Vienreizē js brauciens uz metro jums izmaksā s 1.5 eiro, bet 100 minū tes varat to izmantot sauszemes transportā . Jū s varat iegā dā ties dienas (vai vairā k) biļ eti, braucieni jums izmaksā s nedaudz lē tā k, bet metro Romā ir daudz zemā ks par visiem padomju modeļ iem, tā pē c tur nav ko redzē t - staigā jiet pa zemi. Jū s atradī sit, kur tē rē t naudu.
Piemē ram, no jums tiks iekasē ta maksa, lai apmeklē tu Kapitolija muzejus un Vatikā na muzejus. Vienai personai tas maksā lī dz 25 eiro, bet ir dienas "tautai". Mē neš a pē dē jā svē tdienā nokļ uvuš i Vatikā nā (tieš i tā dā s dienā s ir klā t “svē tki”), pilnī gi bez maksas izgā jā m cauri visiem muzejiem. Aizstā vot, tomē r gara, bet ļ oti gleznaina un nekā dā ziņ ā garlaicī ga rinda.
Biļ ete uz Kolizeju maksā.12 eiro, bet ar to pē c galvenā s cī ņ u arē nas apmeklē juma (saka Kolizeja atklā š anas dienā kopā ar cilvē ki), varat doties uz romieš u forumu, kur senā tos un pirtī s reiz sē dē ja visi mū su vē sturiskie varoņ i: patricieš i un imperatori, un Palatī nā - galvenajā no septiņ iem Romas pakalniem, kur tā pati vilka tos baroja. Romuls un Rems.
Kopumā romieš u svē tkiem ir rū pī gi jā sagatavojas. Maz ticams, ka tas izdosies perfekti (neizvairī sieties no kļ ū dā m un jums bū s sava pieredze), bet jū s varat mē ģ inā t. Tava mī ļ ā dzī ve (Dolce vita) ir tavā s rokā s.
Oļ egs Finajevs.
