Mana skaistā Neapole. 3. daļa. Paestum, Ravello, Salerno
Agri no rī ta devā mies ceļ ā uz Paestumu. Pē c pieredzē juš u ceļ otā ju ieteikuma ceļ ā devā mies 7. -20. Sā kumā vilciens uz Salerno devā s bez pieturā m, pē c tam bija kā parasts vilciens ar pieturā m. Paestumu sasniedzā m pē c stundas vai divdesmit. Ceļ š no stacijas uz Tempļ u ieleju, lai iet minū tes
Paestuma bija grieķ u kolonija, kas dibinā ta 7. gadsimtā pirms mū su ē ras. Š obrī d trī s tempļ i ir labi saglabā juš ies, un vismaz viesojoties Grieķ ijā neesmu redzē jis tempļ us tā dā stā voklī (arī Parthenonā ). Biļ etes tiek pā rdotas muzeja kasē s, iesaku neiet cauri, jo. keramikas izstrā dā jumi un visas saglabā juš ā s freskas no Tempļ u ielejas tiek savā ktas tur, pā rsteidzoš i labi saglabā juš ā s.
Un š ī nirē ja freska (apmē ram 470. g. p. m. ē . ), kas ir kompleksa pazī me. Tas ir redzams visā s reklā mas broš ū rā s un plakā tos. Freska bija uz kapakmeņ a, un tā s nav ū dens procedū ras, bet gan pā reja uz pē cnā ves dzī vi.
Paš i tempļ i atrodas zem ceļ a lī meņ a un ir skaidri redzami aiz ž oga. Ir brī va pieeja tempļ iem, var kā pt akmeņ os, pieskarties tiem ar rokā m. Atē nas templis atrodas ievē rojamā attā lumā no iepriekš ē jiem diviem. Tā celta 5. gadsimta paš ā sā kumā . Iepriekš tas tika uzskatī ts par dievietes Dē metras (aka romieš u Cerera) templi.
Paestuma noriets sā kā s 11. gadsimtā . Pastā vī gie saracē nu pirā tu uzbrukumi, purvainas augsnes un rezultā tā biež as malā rijas epidē mijas piespieda tā s iedzī votā jus atkā pties tuvē jos kalnos, kur viņ i nodibinā ja Kapač o pilsē tu. Paestum pati tika pamesta un aizgā ja aizmirstī bā uz ilgu 7 gadsimtu. Kompleksa platī ba ir ļ oti liela, un papildus paš iem tempļ iem var redzē t daudzas citas, lai arī mazā k izteiksmī gas, galvenokā rt romieš u laika drupas.
Bet ceļ š bija labi saglabā ts
Divi tempļ i atrodas tuvu viens otram.
Neptū na templim ir vairā ki nosaukumi: Hera 2, Zeus, Apollo. Tur tika uzņ emta kā da vē sturiska filma, un mums lū dza kā du laiku tur neieiet.
Pagaidā m mē s devā mies uz Hē ras templi. Š is ir vecā kais no vietē jiem tempļ iem, kas datē ts ar aptuveni 550. gadu pirms mū su ē ras
Pē c tam mē s atgriezā mies Neptū na templī .
Hrpms tuvplā nā atstā j satriecoš u iespaidu, tā pat kā Ē ģ iptes piramī das un Romas forumi. Mē s pavadī jā m divas stundas Tempļ u ielejā , pietiekami daudz laika. Kā rtē jo reizi foto no aiz ž oga (ir labā ks rakurss) un pa ceļ am, jo. Man jā paspē j atpakaļ uz Salerno.
Vilciens lī dz Salerno aizņ em apmē ram č etrdesmit minū tes. Sā kotnē ji mums bija plā ns apmeklē t templi Salerno, kur tika apglabā ts apustulis Matejs, pē c tam apmeklē t Ravello, bet izbraucot no stacijas ieraudzī jā m autobusu, kas gatavojā s izbraukt uz Amalfi un nolē mā m netē rē t laiku un rī koties pretē ji. Ceļ š uz Amalfi gā ja pa gleznainā ko kalnu ceļ u ar pā rsteidzoš iem skatiem (Amalfi piekraste iekļ auta UNESCO sarakstā kā cilvē ces mantojums). Pagā juš ajā gadā bijā m Amalfi un braucā m no otras puses, no Sorrento. Tagad gleznainais ceļ š veda cauri prestiž ajā m Maiori, Minori, Atrani pilsē tā m. Man nepatī k bildē t caur stiklu ceļ ā , tā pē c nav neviena ceļ a fotoattē la. Amalfi arī veiksmī gi bez kavē š anā s pā rbraucā m uz autobusu, kas brauc uz Ravello, ceļ š man bija pazī stams no pagā juš ā gada, tā pē c ir ļ oti svarī gi sē sties autobusā , jo. ceļ š stipri vijas kalnup un grū ti noturē ties kā jā s.
Man jā saka, ka brauciens uz Ravello ir jā dodas bez mā koņ iem, pretē jā gadī jumā visa jē ga pazū d, jo cilvē ki š eit ierodas brī niš ķ ī go skatu dē ļ . Pagā juš ajā gadā bija apmā cies laiks un nepaspē jā m apmeklē t ieplā notā s vietas. Tagad saule spī dē ja vareni un vareni. No divā m ikoniskā m vietā m mē s izvē lē jā mies Villa Cimbrone. Tā atrodas 10 minū š u pastaigas attā lumā no Ravello centra. Ceļ š vijas pa š aurā m ieliņ ā m.
Š eit ir villa
Ieeja villā - 7 eiro, ar mā kslas kartes atlaidi - 4 eiro. Villa Cimbrone celta 11. gadsimtā . Tā s ziedu laiki bija 14. gadsimta – 19. gadsimta sā kumā , kad villa piederē ja varenajai Fusko ģ imenei, kas bija saistī ta ar slaveno Florences Pitti ģ imeni. Villa aizņ em paš u klints malu, kas beidzas ar akmeņ ainā m sienā m jū ras virzienā .
Tagad mā jā atrodas dā rgā pieczvaigž ņ u viesnī ca Villa Cimbrone. Agrā k š eit uzturē jā s Henrijs Mū rs, Tomass Eliots, Vinstons Č ē rč ils, Grē ta Garbo.
Pā rpilnī bas aleja ved cauri dā rzam uz bezgalī bas terasi, kuras dē ļ š eit ierodas tū risti.
Alejas galā ir lapene ar Cereras statuju
Un š eit ir pati "Bezgalī bas terase", sezonas laikā jū s š eit nebū siet drū zmē jies no tiem, kam patī k fotografē ties kā piemiņ ai. Tagad ir tikai daž i cilvē ki. Terase karā jas pā ri kalnam un iespaids, ka ieej mā koņ os. No klints puses spī dē ja saule, un no tā da leņ ķ a nebija iespē jams uzņ emt attē lus.
Un š eit ir skati no kalna 
Sezonas laikā lejā atrodas kafejnī ca (kur apmeklē tā js sē ž uz krē sla)
20. gadsimta sā kumā villu Cimbrone bū tiski pā rveidoja un palielinā ja angļ u politiķ is Viljams Bekets, izmantojot arhitektū ras elementus, kas savā kti no visas Itā lijas un citā m pasaules daļ ā m. Bekets apmeklē ja villu Cimbroni savā ceļ ojumā uz Itā liju un burtiski iemī lē ja to. Tas bija Bekets, kurš to iegā dā jā s 1904. gadā un sā ka vē rienī gu ē kas un dā rza rekonstrukciju. Pē c Beketa iniciatī vas š eit tika izbū vē tas spraugas, terases, segtas galerijas, kurā s jaucā s gotiskais, mauru un venē cieš u stils. Tā pat tika pā rveidots dā rzs, kas izvē rsā s uz klints. 1917. gadā Bekets nomira Londonā un vē lā k saskaņ ā ar viņ a testamentu tika apglabā ts Villa Cimbrone, Bakusa tempļ a pamatnē .
Dā rzā ir daudz gleznainu vietu
Paš ā pilsē tā interesanta ir Sv. Panteleimona katedrā le, kas tika slē gta uz siestu.
Bija laiks lī dz autobusam uz Amalfi, un mē s veldzē jā mies vietē jā lielveikalā . Cenas š eit ir tū ristu, nevis iepriecinoš as.
Autobuss atgriezā s pusstundu vē lā k nekā grafiks, un cilvē ku bija diezgan daudz. Mē s pagā juš ajā gadā apmeklē jā m Amalfi katedrā li ar apustuļ a Andreja relikvijā m, tā pē c nekavē joties kā pā m autobusā un braucā m atpakaļ uz Salerno. Brauciens ilgst pusotru stundu.
Salerno jau bija vakars, un mē s devā mies augš up uz katedrā li pa Via Victor Emmanuel, kas pā rvē rš as par Via Mercanti komerciā lo.
Mums patika Salerno — ē rta, skaista pilsē ta, daudz daž ā du veikalu. Laba atraš anā s vieta: netā lu no Neapoles un Amalfi piekrastes un Paestum. Laba vieta vienkā rš ai atvaļ inā juma vietai.
Pē c pusotra kilometra nogā š anas pa Via Duomo nogriezā mies uz San Matteo (Sv. Mateja) katedrā li. To sā ka bū vē t 1080. gadā un beidzot pabeidza 1085. gadā . Katedrā le tika atklā ta pē c pā vesta Gregora VII iesvē tī š anas 1084. gadā , kura kaps atrodas arī katedrā les iekš pusē kriptā (pā vests cī nī jā s par varu ar karaļ iem un tika izraidī ts no Romas uz Salerno, kur viņ š nomira). 1688. gadā katedrā le tika smagi bojā ta zemestrī cē , un arhitekts Sanfelice to atjaunoja baroka stilā . Katedrā lei nepaveicā s arī Otrā pasaules kara laikā , kad sabiedrotie spē cī gi bombardē ja Itā lijas pilsē tas neatkarī gi no vē sturiskajā m ē kā m. tā rezultā tā daudzas katedrā les tika nopietni bojā tas (Mesī nā , Padujā , Florencē ), 1943. gadā arī Salerno katedrā le.
Konstantinopoles meistaru katedrā les vā rti
Tač u kampanile ir gadsimtu jaunā ka par katedrā li, un tā pē c tā jau ir arā bu-normā ņ u valoda, 56 metrus augsta.
Katedrā les interjers ir diezgan vienkā rš s
20. gadsimta mozaī ka
tomē r katedrā lei ir divas lieliskas 12. gadsimta ambos
Kriptā atrodas Sv. apustuļ a Mateja kaps (ieeja 1 eiro), kapenes 17. gadsimtā pā rbū vē ja arhitekti Dominiko Fontana un viņ a dē ls Dž ulio. Pats Svē tā Mateja kaps atrodas zem altā ra ar tā paš a Fontana darinā tu nojumi. Mikelandž elo Nokerino skulptū ra.
Pats kaps atradā s aiz restē m, lī dz pagā juš ā gadsimta 50. gadiem relikvijas plū da mirres. 
Kriptā ir apglabā ti daudzi Salerno bī skapi.
Pē c katedrā les pastaigā jā mies pa pilsē tu, š ķ iet, ka pilsē ta jau gatavojā s Ziemassvē tkiem.
Tad uz staciju un pē c 40 minū tē m mē s jau bijā m Neapolē . Pat nebiju gaidī jis, ka diena izvē rtī sies tik laba. Redzē jā m visu, ko plā nojā m, neskatoties uz diezgan daudzajiem transporta pā rbraucieniem.
