Mūsējie Kalabrijā....
Ilgu laiku es neuzņ ē mos kā rtē jo eseju par kā du interesantu vietu, "garš ī gu" restorā nu vai patī kamu ceļ ojumu. . .
Fakts ir tā ds, ka pē dē jā laikā kaut kā nav laika ceļ ot.
Bet š odien, š ķ irojot fotogrā fijas, es atcerē jos vienu braucienu (pareizā k sakot, braucienu virkni) uz Itā lijas dienvidiem. Pastā v uzskats, ka Itā lijas dienvidos nav ko darī t, ka, viņ i saka, visi apskates objekti ir koncentrē ti ziemeļ os, un nabadzī gie dienvidi nav skaisti un nav interesanti....
Tas viss ir meli!! !
Ļ oti skaisti, ļ oti interesanti.
Tas bija oktobrī . Draugi mani uzaicinā ja ciemos uz Kalabriju. Sagadī jā s, ka visi kopā lidojā m no Kijevas. Pat neiedomā jos, ka tur varē tu bū t auksts, uz ko draudzene skeptiski atzī mē ja, ka arī tur nav vasara un es aizrā vos, paņ emot š ortus, T-kreklus un sarafā nus. Skumji nopū š oties, pā rpakoju č emodā nu, bet jau iemetu peldkostī mu katram gadī jumam. Un es neuzminē ju. Kalabrijā valdī ja ī sts vasaras karstums, tā pē c es apvienoju apskates ekskursiju ar brī vdienu pludmalē .
Gribu atzī mē t, ka varu stā stī t daudz un ilgi. Mē s devā mies uz kalniem ar "agricoturismo",
cik tur skaista daba!! ! , kā da mini viesnī ca ar restorā nu un cik garš ī gi tur viss tiek pagatavots. Mē s devā mies uz Tropea
apbrī nojā m cietoksni, pastaigā jā mies pa š aurajā m vecajā m ieliņ ā m, pieskatī jā m tur nekustamos ī paš umus un, protams, restorā nus! ! ! Devā mies uz Pizzo – tatrufu dzimteni
un atkal pastaigā jā mies un atkal restorā ni un protams ž elatē rijas ar pasaulē gardā ko tartuffo! ! ! Mē s devā mies kalnos Montalto Ufugo pilsē tiņ ā - tas ir kaut kas pā rsteidzoš s!! !
Š ajā pilsē tā jū s jū taties kā citā laikmetā...vecas mā jas, veci tempļ i, pilnī gs transporta trū kums. . .
un atkal restorā ni
, ž elatē rijas un konditorejas izstrā dā jumi…
Mana ekskursija pakā peniski pā rvē rtā s par gastronomisku. Palī dzē ja tikai tas, ka mē s daudz staigā jā m un starp mū su izbraukumiem pavadī jā m brī vdienas pludmalē , sauļ ojoties un peldoties.
Mums paveicā s ar laikapstā kļ iem, jū ra bija tī ra un silta. Pludmalē nebija nevienas dvē seles (nu, viņ iem tas nav gadalaiks!! ! ), tā pē c mē s ar draugu iekritā m bē rnī bā un plunč ā jā mies ū denī , lī dz palikā m zilā sejā .
Kopumā viss ceļ ojums bija viens vienī gs prieks un, protams, kļ uva par pirmo garajā ceļ ojumu sē rijā uz Itā lijas dienvidiem.
