Divdesmit divas dienas viena brauciena. Sešpadsmitā diena. 1. daļa
Sā cietš eit >>>
Mē s dodamies uz Uffizi galeriju (Uffizi — birojs itā ļ u valodā ), kas sā kotnē ji celta kā biroju centrs, kurā ieeja tiek rezervē ta un apmaksā ta, izmantojot vietni https://www. visiffizi. org/it/ plkst. 10, tajā paš ā laikā uz Boboli Gardens un Palazzo Pitti, kur var jebkurā laikā trī s dienas (par visiem 78 eiro). Ja redzē t Ufici ir pilnī gi nepanesami, dodieties uz vietu un "izstaigā jiet" tā s zā les un gaiteņ us, es esmu pā rliecinā ts, ka jū s jutī sities labā k.
Vispirms jā nokļ ū st Ufici, un 9.15 mē s jau stā vam uz Ponte Vecchio un redzam Santa Trinitas tiltu. . .
. . . slē gti juvelierizstrā dā jumu veikali, Benvenuto Č ellī ni krū š utē ls. . .
. . . no Florences juvelieriem, kuru izstrā dā jumi veikalos tiek pā rdoti pā rpilnī bā . Viņ š kļ uva slavens kā tē lnieks, mū ziķ is, juvelieris.
Spē ja rī koties ar ieroč iem un nosvē rtī ba kopā ar tē lnieka talantu palī dzē ja radī t š edevru - Perseja skulptū ru, kurš nogalinā ja Gorgonu, bet par ko - nav skaidrs. Viņ š ir lī dzvē rtī gs lielā kajiem renesanses radī tā jiem.
Š eit tas ir, tilts:
Mē s redzē jā m sludinā jumu par dzī vokļ a pā rdoš anu tajā . 35 kv. m par 70 tū kstoš iem eiro - lē ti, kā tā dai vietai.
Vesela rež ģ ī tu logu sē rija ir Vasari koridors, kas savieno Palazzo Pitti un Palazzo Vecchio, pa kuru Medič i hercogs nemanot gā ja no visiem no savas dzī vesvietas uz savu darba vietu. Š ajā koridorā ir galerija ar vairā k nekā tū kstoš gleznā m, autentiski izcilu mā kslinieku paš portreti, tač u ieeja publikai ir slē gta pē c 1993. gada terorakta, kas iznī cinā ja desmitiem gleznu un sabojā ja Ufici galerijas ē ku.
Ceļ ojuma svarī gā kie punkti bija Itā lijas un Ufici š edevru apskate.
Ieskatieties Lielo sejā s. . .
Niccolò Pisano, itā ļ u tē lniecī bas tē vs un izcilais tē lnieks Dž ovanni Pisano
Tē vijas tē vs (Pater Patriae) Cosimo 1 Medici
kuru skulptū ras izvietotas niš ā s pa kreisi un pa labi, kopā tā s ir 28, un tā s raduš ā s 19. gadsimtā , tajā paš ā laikā tapuš as.
Biļ etes kabatā , ar vienu aci varat apskatī t Piazza della Signoria:
Atlikusi pusstunda. Apskatī jā mies un nesanā ca laiks lī dz 10, kavē jā m piecas minū tes, bet cilvē ku bija maz, devā mies iekš ā . Tū lī t kā stā rķ is, atmetis galvu, "gā ja" gar griestiem.
Ir apmē ram piecdesmit zā les ar izcilu meistaru darbiem, tač u arī gaiteņ i prasa uzmanī bu.
Erusku vilka mirstī gā s atliekas
Griesti, sengrieķ u un romieš u skulptū ras, slavenu un ne tik slavenu cilvē ku portreti, ir Suleimana Lieliskā portrets. Tā lā k, sekojot publikai, pamazā m iegrimu sevī , pat aizmirsu, ka sieva kaut kur klī st - tikai viņ i (diž enie Lielo darinā jumi) un es, lielā kā daļ a fotogrā fiju neizrā dī jā s un tika izdzē stas. Visu, ko var izlikt skatē , ievietoju.
Sā kā m, kā paredzē ts, no 2. zā les. Š is ir Dž oto un viņ a "Maesta" (attē ls altā ram):
Renesanses sā kums glezniecī bā .
Maestas un divi citi autori, Cimabue un Duccio, atrodas vienā telpā :
ua/newimg/3/1200x800/00/02/61/31/2613197.jpg" target="_blank" rel="nofollow">
Pē dē jā gleznas ir izstā dī tas Sjē nas Metropolitē na muzejā .
Pulksten 11.20 mē s devā mies ciemos pie Leonardo.
Magu dievinā š ana
Pasludinā š ana
Š eit ir attē ls, kurā pirmā eņ ģ eļ a attē lu un ainavu tā lumā bija attē lojis skolē ns, un skolotā js Verokio atpazina viņ a talantu un, viņ i saka, salauza otas, lai gleznotu. Gleznu sauc par Kristus kristī bu.
Madonna Doni ir vienī gā Mikelandž elo Buonaroti glezna Florencē :
Sandro Botič elli pavasaris:
To uzskata par vissvarī gā ko Ufici š edevru, piemē ram, Veneras dzimš anu.
Pasaulē lielā kā Ticiā na gleznu kolekcija:
Atrodas Ufici.
Skatoties uz š o putru. . .
. . . ž ē l viduslaiku vī rieš u. Nu uzliec nū ju mugurā , atsakies no seksa, nebaro, nelej, bet tas tā ! Jā , un vī ramā te ar istabenē m pieslē dzā s.
Mē s vē l nekad neesam redzē juš i tik daudz nocirstu galvu. Ir svarī gi, lai š is attē ls...
. . . gleznojusi sieviete - Artemisia Gentileschi 17. gadsimtā . Un tā , kad sā kat pē tī t š ī s sievietes, slavenā mā kslinieka meitas, sarež ģ ī to un dramatisko likteni, jū s secinā t, ka š ā ds siž ets ir pilnī bā pamatots,
š ā das domas pamudinā ja viņ as vī rieš i, proti, Agostino Tassi, kurš viņ u izmantoja. Š ajā attē lā pati Artemisia tur dunci un iegremdē to kaklā . Glezna saucas"Jū dita nogriež galvu Holofernam". Sieva bildi nodē vē ja par "Vī ri ieguva".
Un tā ar katru attē lu - skatieties, domā jiet, pē tiet un saprotiet, ka katrs siž ets atspoguļ o autora vai varoņ a dzī vi un kopumā š ī laikmeta dzī vi. Itā ļ u gleznu kolekcija beidzas 90. telpā , kur tiek prezentē ts Mikelandž elo Merisi, kas pazī stams kā Karavadž o, un koka vairogs, kas attē lo nogrieztu Gorgona galvu.
Š ī s gleznas tuvumā...
. . . Man nā cā s nedaudz uzkavē ties - es meklē ju, no kurienes nā k gaisma. Š o brī numu radī ja Dž erards van Hontorsts un sauca par "Bē rna pielū gš anu". Jū s nevarat atrauties no š ī .
Galerijai ir izeja uz balkonu, kur ir kafejnī ca, nedaudz dā rgi, bet ko darī t - mā ksla prasa. . .
Es pabeidzu zinā š anas par glezniecī bu un tā s vē sturi embrionā lajā lī menī , ceru, ka izdevā s ievilinā t un ieinteresē t.
Turpinā jums š eit >>>
