Nepārtraukti pagriezieties Florencē
Man ī sti nepatī k freskas, baznī cas, mā ksla. Tā sakot. Neesmu no tiem zinā tā jiem, kas ar profesionā lu precizitā ti var kā du darbu piedē vē t vienam vai otram autoram. Esmu š ī brī ž a cilvē ks, iesaldē jiet kadru, ja vē laties. Patī k - nepatī k. Un, lai gan man teica, ka Florence ir senie gadsimti, kas iesaldē ti miesā un to mā kslā , un, ja man tas nepatī k, tad Florence nav mana. Man jā piekrī t. Š eit KATRS atradī s savu. Š ie tilti, pagriezieni, itā ļ i, gā jē ji, velosipē disti, maš ī nas, gaisma un ē nas – tas viss liks pā rš ķ irstī t fotogrā fijas un atrast kaut ko nepublicē tu, bet ļ oti interesantu.
Piemē ram, kā Roll-S-Royce un modernais mač o parā dā s uz seno veco pagrimuma fona. Kur katrs ir aizņ emts ar savā m lietā m, un vietē jais iedzī votā js, lai arī ir apmierinā ts ar tū ristiem, daž reiz izskatā s noguris. Kur statuja norā da uz pieturas zī mi kā itā ļ u dzī ves simbolu. Dzī vo tagad, rī t nekur netiks! Strā dā ja - iedzer vī nu un atpū ties : -)
Starp citu, tie nav mani secinā jumi, to visu pie kafijas tases man stā stī ja vietē jie itā ļ i bā rmeņ i : -) Esmu baigais kafijas cienī tā js. Dzeru kafiju no rī ta, pē cpusdienā , vakarā...Tā pē c regulā ri nogriezos nepareizā virzienā , nokļ ū stot mā jī gā s kafejnī cā s.
Piemē ram, paskatoties zem kā jā m, sapratu, ka Florence = Florence = Firenze : -)
Un pats galvenais, es sapratu pats. Man te atkal jā nā k. Dienas 4-5. Ar statī vu. Un staigā t pa vietā m jau zinot, kur saule riet, kur lec, kur bū s ē na, kur pā rstaroš ana. Galvenais ir uzminē t ar debesī m. Un tad pē kš ņ i tas sabrū k. . . : -)