Komo un Komo
Iespē jams, stā sts par Komo ezeru bū tu nepilnī gs, ja nebū tu pieminē ta slavenā kā pilsē ta ar tā du paš u nosaukumu — Komo pilsē ta.
Plā nojot atpū tu pie ezeriem, mē s š o pilsē tu uzskatī jā m tikai par tranzī ta pilsē tu - lai nokļ ū tu ar autobusu no Lenno, pā rsē stos uz vilcienu uz Milā nu un no turienes nokļ ū tu Madž iores ezerā . Diemž ē l starp Komo ezeru un Madž ores ezeru nav tieš as saī snes — visi marš ruti ved cauri Milā nai.
Tač u, kā tas biež i notiek, pat visvairā k “plā notā ” plā na var novirzī ties. Ierodoties Komo pilsē tā , nolē mā m divas stundas veltī t viņ a iepazī š anai un paņ ē mā m biļ etes uz vē lā ku laiku, nekā sā kotnē ji plā nojā m. Par ko maksā jā m ar ievē rojami augstā ku vilciena biļ etes cenu no Milā nas lī dz Strezai - izrā dī jā s, ka paņ ē mā m biļ etes uz starptautisko vilcienu Milā na-Cī rihe. Bet Komo pilsē ta bija tā vē rta, tikai...divas stundas viņ am ir par maz. : )
Komo pilsē ta ir slavena ar vecā s viduslaiku pilsē tas atmosfē ru, gleznainajiem skatiem un skaistiem kultū ras un mā kslas pieminekļ iem, un maigs, patī kams klimats un dziedinoš ie termā lie avoti ir padarī juš i Komo par pasaules kū rortu.
Savulaik š ajā s zemē s dzī voja senie etruski, kurus galu galā nomainī ja kareivī go gallu ciltis. Komo savu kulminā ciju sasniedza imperatora Augusta valdī š anas laikā , kad cauri pilsē tai tika izvilkti vairā ki tirdzniecī bas ceļ i, kas savienoja valsti ar Š veici. Pē c Romas impē rijas sabrukuma vara š ajā s vietā s pā rgā ja ģ ermā ņ u lombardu cilts rokā s, no kuras š ī Itā lijas ziemeļ u daļ a kļ uva pazī stama kā Lombardija. Tad Komo vē sturē iestā jā s nemitī gas varas maiņ as un, diemž ē l, sagrā ves periods. Pilsē ta regulā ri mainī ja pilsonī bu, nonā kot Itā lijas, Vā cijas, Spā nijas, Austrijas kronu pakļ autī bā . Komo ir slavena ar saviem slavenajiem pilsoņ iem: Plī niju Vecā ko un Plī niju Jaunā ko, pā vestu Inocentu IX un Alesandro Voltu, uzlā dē jamā s baterijas izgudrotā ju, kuram par godu ezera krastā tika uzcelts "Volta templis". p>
Slavenā kā pilsē tas reliģ iskā ē ka ir Komo katedrā le (Cattedrale di Como), kas veltī ta Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas debesī s uzņ emš anas svē tkiem. Katedrā le tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajiem pieminekļ iem Itā lijas ziemeļ os, un tā biež i tiek dē vē ta par Itā lijas pē dē jo gotisko templi.
Katedrā les celtniecī ba sā kā s 1396. gadā agrī nā s kristieš u baznī cas Santa Maria Maggiore vietā , tikai 10 gadus pē c slavenā Milā nas Doma dibinā š anas. Tempļ a celtniecī ba ilga aptuveni 400 gadus, tā pē c tajā apvienoti daž ā di stili: stingra gotika, eleganta renesanse un sulī gs baroks. Baltā marmora fasā de ir slavena ar Plinija Jaunā kā (labajā pusē ) un Plī nija Vecā kā (kreisajā pusē ) statujā m, kas atrodas abā s galvenā s ieejas pusē s, un greznu portā lu ar piecā m skulptū rā m virs ieejas - centrā ir Jaunavas statuja, kurai ir veltī ta katedrā le, pa kreisi no tā s atrodas svē tā Abbondija, ceturtā Komo bī skapa statuja, kurš ir pilsē tas patrons. Katedrā les interjeru rotā itā ļ u viduslaiku mā kslinieku freskas un gleznas, veci gobelē ni, ko darinā juš i amatnieki no Ferā ras, Florences un Antverpenes Holandē , grezni apmetumi un vitrā ž as. Ir arī altā ris un freska no izpostī tā s Santa Maria Maggiore bazilikas.
Katedrā lei piekļ aujas Broletto (Palazzo del Broletto) — bijuš ā s pilsē tas paš valdī bas ē ka, kas viduslaikos celta no trī s veidu lombarda marmora, un masī vs zvanu tornis, kas veidots no pelē ka kalta akmens.
Sv. Fedeles laukumā , kas savulaik bija pilsē tas centrā lais un galvenais tirgus laukums, atrodas viena no senā kajā m ne tikai Komo, bet visā reģ ionā — romā nikas stila Sv. Fedeles bazilika (Basilica di San Fedele ). Templis tika uzcelts vietā , kur atradā s agrī nā kristieš u Sv. Eifē mija XI-XII gs. Bazilikas interjers ir piepildī ts ar gleznā m, senā m freskā m un baroka apmetumu. Tajā atrodas vecas ē rģ eles, kas tiek uzskatī tas par vienu no labā kajā m Komo.
Cits tikpat sens Komo templis ir Sant'Abbondio (Chiesa Sant'Abbondio) baznī ca, kuras vietā.5. gadsimtā atradā s kristieš u baznī ca, kas bija veltī ta svē tajiem apustuļ iem Pē terim un Pā vilam. Pē c pā vesta Urbā na II iesvē tī š anas 1095. gadā un lī dz pat paš reizē jā s katedrā les celtniecī bai bazilika bija galvenā pilsē tas baznī ca.
Cits burvī gs Komo apskates objekts, kas padarī ja pilsē tu populā ru sievieš u vidū , ir veikali, kas pā rdod no dabī gā zī da izgatavotus izstrā dā jumus. : ) Komo pilsē ta ir Itā lijas zī da dzimtene un tā s atzī tā galvaspilsē ta. Jau 14. gadsimtā vietē jie zemnieki sā ka audzē t zī dtā rpiņ us, kas galu galā kļ uva par galveno iedzī votā ju ienā kumu avotu. Š obrī d š eit atrodas aptuveni 800 uzņ ē mumu un tekstila uzņ ē mumu. Slavenā kie dizaineri savā m kolekcijā m audumus un zī da izstrā dā jumus pasū ta no Komo rū pnī cā m.
Un, ja vē laties vē lreiz apbrī not ezeru no augstuma, varat ar funikulieri uzbraukt uz kā du no ezeru ieskaujoš ajiem kalniem - Brunates kalnu, kur no skatu laukuma paveras absolū ti neticama aina.
