Sicīlija. 4. daļa. Sirakūzas
Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>
Sicī lija. 2. daļ a. Katā nija >>>
Sicī lija. 3. daļ a. Taormī na >>>
Mē s maijā pirmo reizi devā mies uz Sirakū zā m (itā ļ u nosaukums Syracuse) no Dž ardini Naksas, svē tdien ar autobusu. Ceļ š ilgst divas stundas, un autobuss vispirms piezvana Katā nijā , tad uz lidostu un tikai pē c tam uz Sirakū zā m. Atpakaļ tā dā paš ā veidā un atpakaļ ceļ š prasī ja daudz ilgā ku, divarpus stundas, jo pie ieejas un izejas no Katā nijas ir lieli sastrē gumi, pat baidī jā mies, ka kavē simies vakariņ ā s, skrē jā m uz restorā nu 20:45, labi, ka neslē dzā s, kamē r cilvē ki tur vakariņ oja.
Tā paš a gada septembrī mē s jau atpū tā mies viesnī cā VOI Arenella Resort 4, pē c gada mē s atkal ieradā mies septembrī tajā paš ā viesnī cā . No viesnī cas lī dz Sirakū zā m un atpakaļ par 3 eiro varē ja nokļ ū t ar marš ruta autobusu,
tā pē c bijā m pilsē tā vairā kas reizes.
Nav autoostas kā tā das, ir pieturas ar autobusa numuru. Ir diezgan grū ti orientē ties. Dzelzceļ a stacija atrodas netā lu, diezgan nepā rspē jamā kvartā lā .
Senatnē Sirakū zas ir pilsē ta, kuru dibinā ja grieķ i 734. gadā pirms mū su ē ras. e. - bija lielā kā un varenā kā uz salas, iedzī votā ju skaits bija aptuveni 500 tū kstoš i cilvē ku.
Sā kotnē ji Sirakū zu teritorija atradā s Ortidž as (Ortigia) salā , tagad š eit ir koncentrē tas galvenā s pilsē tas apskates vietas.
Š eit ir labs salas fotoattē ls no interneta:
No autoostas dodamies uz vecpilsē tu:
Varat š ķ ē rsot vienu no tiltiem (Ponte Umbertino vai Ponte Santa Lusia) uz Ortijnas salu:
Gleznainā osta:
Daž u soļ u attā lumā no tilta atrodas ap 570. gadu pirms mū su ē ras celtā tilta paliekas. e. Apollona templis. Tas ir vecā kais dorieš u templis Sicī lijā .
Pastaigā joties pa Corso Matteotti, mē s nonā kam Arhimē da laukumā - galveno ielu krustojumā , ko ieskauj XIV-XV gadsimta pils. . .
. . . ar Dž ulio Moš eti Artemī das strū klaku centrā . Skulpturā lā veidojuma galvenā detaļ a - medī bu dievietes Artemī da figū ra - tika uzcelta laika posmā no 1906. lī dz 1907. gadam.
287. –212. gados pirms mū su ē ras. e. Lielais matemā tiķ is, fiziķ is un mehā niķ is Arhimē ds dzī voja un strā dā ja Sirakū zā s. 212. gadā kara ar romieš iem un vairā kus mē neš us ilgā Sirakū zu aplenkuma laikā.75 gadus vecais zinā tnieks bija atbildī gs par aizsardzī bas tehnisko pusi un, kā saka, ieviesa praksē daž as paš a izgudrotā s maš ī nas. Atcerieties, multfilma "Koļ a,
Olja un Arhimē ds? Tas tikai apraksta stā stu par Sirakū zu aplenkumu un Arhimē da nā vi.
Pē c pastaigas pa cauri Roma nonā kam pilsē tas centrā lajā laukumā Piazza Duomo (piazza del Duomo). Visi Sirakū zu iedzī votā ji š ajā vietā uzcē la savus altā rus un tempļ us pat pirms grieķ u kolonistu parā dī š anā s.
VI gadsimtā pirms mū su ē ras. e. uz Piazza del Duomo (viena no vecā kajā m š ī ordeņ a celtnē m) parā dī jā s grieķ u jonu templis, jau nā kamajā gadsimtā to nomainī ja vē l krā š ņ ā ka Atē nai veltī ta svē tnī ca. Templi apņ ē ma 38 doriskā s kolonnas 9 m augstumā un 2 m apkā rtmē rā katra, vā rti bija izgatavoti no zelta un ziloņ kaula, un uz ē kas frontona atradā s Atē nas zelta vairogs, kas kalpoja kā ceļ vedis jū rniekiem.
7. gadsimtā p. m. ē . e. tika izveidotas atstarpes starp periftera kolonnā m, un pats templis tika pā rveidots par kristieš u baziliku. Nedaudz vē lā k bazilika kļ uva par katedrā li (Duomo).
Ē ka stipri cieta zemestrī ces laikā (1693), bet jau nā kamajā gadsimtā tā tika atjaunota, pievienojot vairā kas jaunas kapelas un izrotā jot to ar skaistu baroka fasā di, ko projektē jis arhitekts Andrea Palma laika posmā no 1728. lī dz 1753. gadam. Katedrā le 7. gadsimtā tika iebū vē ts slavenā Atē nas tempļ a ē kā . Tā kā tempļ a kolonnas joprojā m ir redzamas, katedrā li sauc par Santa Maria delle Colonne.
Ieeja katedrā lē ir apmaksā ta - 2 eiro, bet svē tdien katedrā lē ir mise un apmeklē tā ji tika ielaisti bez maksas.
Katedrā lē atrodas relikvijas, kas saistī tas ar Sv. Lū cija: milzī ga statuja, kas attē lo Sirakū zu mocekli (augstums 4 m, svars gandrī z 1 tonna), un vairā ki viņ as pē das kauli.
Pā rē jā s svē tā relikvijas tiek glabā tas Venē cijā . Svē tdienā s statuja tiek pā rnesta uz misi tuvē jā Santa Lucia alla Badia baznī cā .
Normanieš u fonts, kas ir liels sengrieķ u kraters (trauks ar platu muti), kas dekorē ts ar septiņ ā m 13. gadsimta bronzas lauvā m:
Ī paš u interesi rada Agostino Scillas 17. gadsimta freskas:
Un Luidž i Vanvitelli rotā tais ciborijs:
Antonello da Mesī nas glezna, kurā attē lota Sv. Zosimo:
Gagini ģ imenes meistaru skulptū ra "Sniega Madonna":
Netā lu no katedrā les atrodas pilsē tas patroneses Svē tā s Lū cijas templis. Santa Lucia alla Badia baznī ca tika dibinā ta 15. gadsimtā pē c karalienes Izabellas rī kojuma,
Kastī lijas Ferdinanda sieva vietā , kur Svē tā Lū sija tika spī dzinā ta 4. gadsimtā . 1693. gada zemestrī ces laikā baznī ca tika pilnī bā nopostī ta, bet pē c 2 gadiem atjaunota. Templis celts daž ā dos stilos: baznī cas apakš ē jā daļ a ir baroka, augš ē jā celta rokoko stilā .
Tagad baznī cā atrodas viens no Karavadž o š edevriem - "Sv. Lū cijas apbedī jums" (Seppellimento di Santa Lucia). Mā kslinieks gleznu gleznoja 1609. gadā Sirakū zā s pē c bē gš anas no gū sta Maltā . Uz audekla viņ š attē lo sevi (vī rietis labajā pusē , ilgoties pagriež ot seju prom). Interesanti, ka agrā k attē ls tika glabā ts citā baznī cā - Santa Lucia Fuori La Mura. Pirms pieciem gadiem tur tika veikts kapitā lais remonts un glezna uz laiku pā rvietota. Tagad remonts ir beidzies, baznī ca pieprasa atpakaļ savu Karavadž o, bet Santa Lucia alla Badia kalpotā ji to nemaz nevē las atdot.
Glezna atrodas aiz altā ra, tā pē c to ir ļ oti grū ti redzē t detalizē ti. Pirmo reizi, kad svē tdien bijā m baznī cā , Misē cilvē ki bija pā rpildī ti. Tieš i tur uz Mises laiku tika pā rvesta Svē tā s Lū cijas statuja no katedrā les.
Sī kā k pā rskatī ts jau rudenī , nā kamajā vizī tē . Bildē t bija aizliegts, nofotografē ju jau pie izejas.
Uz ziemeļ iem no Doma, aiz Via Minerva, atrodas Senā ta pils (vai Palazzo Vermexio), kurā tagad atrodas Sirakū zu rā tsnams. Ē ku 1629. gadā uzcē la spā nis Huans Vermeksio.
Pretī Domam ir redzama 17. gadsimta arhibī skapa pils, blakus Palazzo Beneventano del Bosco, kas celta 1788. gadā .
Mē s ejam lejā pa Via Picherali uz krastmalu. . .
. . . kur ir Aretuza avots. . .
. . . nez kā pē c saukta par "strū klaku" - ar papirusu aizaugusi ū denskrā tuve, ko baro saldū dens avots. Tā esot vienī gā vieta Eiropā , kur aug papiruss. Labā kie vietē jie suvenī ri ir papirusa izstrā dā jumi.
Laivas un laineri iziet no krastmalas:
Jū s varat. . .
. . . sasniedziet salas virsotni — ap 1239. gadu celto Staufen Maniache cietoksni.
Š odien š eit atrodas militā rā vienī ba, un piekļ uve pilij tika slē gta. Es dodu fotoattē lu no interneta:
Š ajā pilsē tā praktiski nav pludmales,
vai š ā das maksas platformas ar sauļ oš anā s krē sliem:
Vai spontā ni uz mazā m zemes malā m:
Septembrī peldē jā mies no tik mež onī gas pludmales, pie pils, izņ emot duš u ar saldū deni, nav vairs nekā du ē rtī bu:
Ceļ otā ji parasti dodas peldē ties Arinellas apgabalā vai Fontane Bianco pilsē tā , kur ir skaistas smilš u pludmales.
Mē s klaiņ ojā m pa gleznainajā m vecpilsē tas ielā m:
Mē s izmē ģ inā jā m slavenā s vietē jā s, iedzī votā ju un tū ristu iecienī tā s sviestmaizes, kuras pā rdod pā rtikas tirgū . Š o vietu sauc Caseificio Border, ko sagatavojusi vietē jā leģ enda Andrea Broderi. Milzī ga sviestmaize maksā.5 eiro, piedevas izvē laties paš i pē c savas gaumes: bekons, mortadella, salami, olī vas, tomā ti, kaponata, mocarella, pekorī no un cepta rikota. Pie letes vienmē r ir gara rinda, nostā vē jā m kā das divdesmit minū tes.
Lielā kā daļ a iedzī votā ju dzī vo t. s. Jauna pilsē ta. Ļ oti ievē rojama ē ka modernā stilā ir Asaru Madonnas svē tnī ca(Santuario Madonna delle Lacrime), kas tika uzcelta 1990. gadā ī paš i "Raudoš ā s Madonnas" ikonai.
Saskaņ ā ar leģ endu, reiz uz Dieva Mā tes sejas parā dī jā s š ķ idrums, kas glabā jā s parasta Sirakū zu iedzī votā ja mā jā ,
kuru ķ ī miskais sastā vs sakrita ar parastajā m cilvē ka asarā m. Ikona tika atzī ta par brī numainu.
Mū sdienī gas baznī cas smailo siluetu vietē jie iedzī votā ji asprā tī gi dē vē par “sulu spiedi”, ap baznī cu ir liela zaļ ā zona, un, kas ceļ otā jiem ir ļ oti svarī gi, sabiedriskā s tualetes.
Kad pirmo reizi ieradā mies Sirakū zā s siestas laikā , kad visi veikali bija slē gti, mē s ilgi jautā jā m vietē jiem, kur atrodas lielveikals. Ortigijā ir daudz kafejnī cu un veikalu, bet lielveikalu mū su izpratnē praktiski nav. Labi, ka viens rā dī ja ceļ u aiz stacijas, tiesa, ceļ š uz turieni ir neprezentē jams cauri daž ā m ē kā m, bet pē c desmit minū tē m atradā m lielu Famila universā lveikalu, blakus DECO, un vē l pē c piecā m minū tē m milzī gs LIDL atlaiž u veikals. . Kur mē s vē lā k katru reizi nopirkā m pā rtiku un vī nu mā jā s.
Es ļ oti iesaku mandeļ u vī nu, ko citos Itā lijas reģ ionos neesmu redzē jis.
Deserta vī ns Marsala:
Ļ oti labi vī ni, kas audzē ti Etnas vī na reģ ionā :
Vienī gais DOCG vī ns Sicī lijā ir Cerasuolo di Vittoria:
Jaunpilsē tas teritorijā atrodas arheoloģ iskais parks ar sengrieķ u teā tri, tač u mē s to neapmeklē jā m, jo daudz lī dzī gu bū vju redzē jā m paš ā Grieķ ijā .
Tas ir viss stā sts par Sirakū zā m.
Turpinā jums š eit >>>
