Divdesmit divas dienas viena brauciena. Piektā diena

30 Decembris 2019 Ceļošanas laiks: no 05 augusts 2019 ieslēgts 10 augusts 2019
Reputācija: +4049.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sā ciet š eit >>>

Vē l nav pat 10:00, un mē s esam “pilnā cī ņ ā ” - baseins, duš a, brokastis, lietas ir sapakotas. Es atkā rtoju vai drī zā k teikš u tā : kempings nav zemā ks par daudzā m 3 zvaigž ņ u viesnī cā m, atcerieties!

Es navigatorā iestatī ju š odienas ceļ ojuma beigu punkta adresi — Toskā na, Pomarance, "Agriturismo Santa Chiara".

Izbraukš ana no Veneto, pirms Emī lijas-Romanjas, kurai vajadzē tu parā dī ties tū lī t Po upes vidū pirms Ferrā ras. Un tā arī notika (Google palī dzē ja iemū ž inā t š o brī niš ķ ī go mirkli).

Bet tas ir vē lā k, bet pagaidā m, paklausot navigatora balsij, lē nā m ķ ē rā mies pie izejas no Marģ eras uz Paduju pa E70 uz A13 - pat mazulim tas ir viegli. Tač u pē c desmit minū tē m pē c nesaprotamiem pagriezieniem un pagriezieniem mū su priekš ā parā dī jā s zī me “Venē cija” 12 km,


tas notika vē l vienu reizi. Garmin mū s aizveda uz Toskā nu, bet ar obligā tu pieturu Venē cijā (viņ a tur nebija). Nā cā s izslē gt nemierī gos un sekot zī mē m, kā senos laikos.

Itā lijā ir ļ oti viegli braukt bez navigā cijas, ja izmantojat maksas ceļ u. Galvenais ir zinā t, kurp dodies, kongresā palī dz norā des un ceļ a zī mes. Uz provinces ceļ iem ir nedaudz grū tā k, par virzienu ir maz informā cijas, biež i vien tiek norā dī ta tikai tuvā kā pilsē ta.

Izbraucis no A13 š osejas gandrī z pirms Boloņ as, viņ š uzmanī gi ieslē dza navigatoru, "apvainojā s" un klusē ja, lī dz braucā m pa A1 Florences virzienā...

. . . aiz kura viņ š mū s veiksmī gi "izgrū da" no maksas ceļ a tuvā kajā kontrolpunktā un veda pa viņ am vien zinā majā m "takā m". Mē s nepretojā mies, bija atlicis pavisam maz, bet Toskā na atvē rā s visā savā krā š ņ umā .

Olī vu dā rzi,

vī na dā rzi, lauki ar jau nopļ autiem graudiem, alejas ar augstā m cipresē m, kas ved uz viensē tā m, baznī cas, ap kurā m atrodas senas, reti apmestas akmens mā jas. Katrā , pat mazā kajā ciematā , ir restorā ns vai ē stuve, picē rija vai kafejnī ca, pā rtikas veikals "negozio di alimentari" vai vienkā rš i "alimentary", bet tur, kur ir dā rzeņ i un augļ i - "frutta e verdura". Daudz izkā rtņ u, kas pā rdod "vendesi" vai ī rē "affittare". Visur ir daudz tū ristu, maš ī nas ar visu Eiropas valstu numurzī mē m, sā kot no Norvē ģ ijas. Bet droš i vien puse tū ristu ir no Japā nas un Ķ ī nas, viņ i ir atpazī stami pirmajā reizē .

Daudzas reizes es gribē ju apmesties pilsē tā vai ciematā , piemē ram, š ajā San Casciano in Val di Pesa, kur dzī voja Nikolo Makjavelli.

Bet tas ir gandrī z neiespē jami - stā vvietas trim lī dz piecā m automaš ī nā m ir aizņ emtas, ietves ir lī dz metram platas, brauktuves platums nepā rsniedz č etrus metrus, un

Protams, zī mes, kas aizliedz pat domā t par apstā š anos, nemaz nerunā jot par stā vē š anu. Tā pē c, ieraugot zī mi "P"...

. . . pagriezā s, kļ uva - marķ ē juma lī nijas ir baltas - tas ir, pilnī gi brī vas. Pilsē tu saucaBarberino Val d'Elsa.

Tā izrā dī jā s diezgan slavena un sena, tajā dzimis cienī jamais un lasī tais dzejnieks Andrea de Mengaboti.


Dibinā ta pirms 800 gadiem, atrodas slavenajā Kjanti ielejā . Pilsē tā iebraucā m pa Sjē nas vā rtiem (Porta Senese).

Labajā pusē ir rā tsnams ar daudziem ģ erboņ iem.

Un pā ri ceļ am atpakaļ uz rā tsnamu, San Bartolomeo baznī cu. . .

. . . tas ir, Sv. Bartolomejs, no kura izejot caur galveno ieeju mē s redzē jā m š o – Toskā na, Kjanti ieleja:

Vecā pilsē tas daļ a ir diezgan maza - 5 minū š u gā jiens un visa pilsē ta ir garā m.

Ir restorā ns, galdi ir klā ti.

Varbū t viņ i gaida ciemiņ us, varbū t ikvienu, kurš ir izsalcis (pilsē ta, tā pat kā daudzas citas, jū nijā rī ko pā rtikas festivā lu, kā tas tiek reklamē ts).

Jū s varat iegā dā ties mā ju 700 gadus vecā mā jā :

Noskaidrojā m, cik - 160 tū kstoš i eiro, trī s istabas. Tū risma centros š ā du dzī vokli par mazā k nekā.300 tū kstoš iem eiro nopirkt nevar, tač u tie ir rokas stiepiena attā lumā .

Ja mē s bū tu apstā juš ies citā ciematā (Borgo), rezultā ts bū tu tieš i tā ds pats. Itā lijā nav nevienas pilsē tas, ciema, neinteresantas, neoriģ inā las, kas nebū tu saglabā juš as savus apskates objektus no aizvē sturiskiem laikiem vai no Romas impē rijas.

Mē s braucā m pa Colle di Val d'Elsa, kas bija apmeklē jumu sarakstā , tajā tiek raž oti 15% no kristā la pasaulē , liels kristā la muzejs un š ajā pilsē tā Karlo Kolodi uzrakstī ja grā matu Pinokio piedzī vojumi, kuru A. Tolstojs nesodī ti plaģ iā tu.

Bija piecu minū š u pietura Sandalmazio (Sandalmazio), lai paē stu — viss ir slē gts.

bet mē s nogā jā m simts metrus gar š o ciematu un ieraudzī jā m uz kā das Serafinas mā jas uzrakstu - Garibaldi te dzī voja, ja nemaldos, tikai pā ris dienas. Ž ē l, ka viedtā lrunis tika atstā ts automaš ī nā .

Mē s braucā m ar Apelsī nu un pē c diviem vai trim kilometriem iebraucā m saimniecī bas Santa Chiara pagalmā .


Š ī ir viena no vairā k nekā pusotra miljona saimniecī bu Itā lijā , visu darbu veic tikai ģ imenes locekļ i (š ajā gadī jumā tie ir pieci vī rieš i un divas sievietes - ģ imenes galva ar sievu, vecā kais dē ls ar sievu un diviem dē liem 16 un 17 gadus veci, jaunā kā saimnieka dē ls). Viņ i nodarbojas ar kvieš u, vī nogu, dā rzeņ u audzē š anu, ir olī vu dā rzs un agrotū risms.

Ē ka ir liela, divstā vu, tajā ir piecas vai seš as istabas viesiem, ī sta reģ istratū ra, ē damzā le ar seš iem galdiņ iem č etriem un viens milzī gs galds divdesmit cilvē kiem. Brokastis ir iekļ autas cenā (70 eiro), pusdienas 20 eiro no personas. Istaba liela

viss jauns, tī rī ba ideā la (mums tas ir galvenais jebkurā naktsmī tnē ), ir ledusskapis, nav kondicioniera, kā vairumā itā ļ u mā ju, kas celtas no akmens.

Kā pē c "agrotourismo", jū s jautā jat? Un es jums atbildē š u: klusums, daba, komunikā cija ar ī stiem itā ļ iem (ne velti mā cī jos itā ļ u valodu), iepazī š anā s un komunikā cija ar viesiem no daž ā dā m valstī m, un tas bija gados vecs pā ris no Lionas, jauna ģ imene ar diviem bē rniem. no Liverpū les, jaunlaulā tie no Glā zgovas un vē l viens pā ris no Holandes (spriež ot pē c maš ī nu numuriem, mē s viens otru neiepazinā mies). Visi ieradā s savā s maš ī nā s! Franč us jau uzaicinā ja ciemos, es viņ iem atbildē ju ar to paš u. Jā piebilst, ka sezonas laikā š ā dā s mā jā s ir grū ti izī rē t naktsmā jas, eiropieš i jau sen ir devuš i priekš roku tā m, nevis pieczvaigž ņ u viesnī cā m, tā pat kā es.

Diezgan liels baseins, kurā peldot var dzirdē t ķ iķ inā š anu un ņ urdē š anu, kā arī redzē t Volterru tā lā kalnā un zirgu,

ganī š ana no rī ta lī dz vakaram.

Visi š eit audzē tie produkti ir bioloģ iski, un no tiem tiek gatavotas brokastis un pusdienas - tas ir vē l viens iemesls, lai iekā rtotos lauku saimniecī bā .

“Brokastis ē d pats, pusdienā s padalies ar draugu, vakariņ as iedod ienaidniekam” – te nav runa par itā ļ iem, viņ u ienaidnieki izsalkuš i, domā ju, ka arī viņ u draugi. Pusdienas sā kas pē c 20.00 (pē c plkst. 19.00 visā Itā lijā ), pirms tam visi restorā ni, tratorijas u. c. tiek slē gti no 13.00.            


Ē diens Itā lijā var kļ ū t par atseviš ķ u ceļ ojumu tē mu – ē dienu vienkā rš ī ba, daudzveidī ba, kvalitā te un garš a ir pā rsteidzoš a. Ieraš anā s dienā pasū tī jā m pusdienas. Es tikai pateikš u, es nefotografē ju. Diviem: ducis sī ku melnā s maizes sviestmaiž u un trī s veidu jē las gaļ as, milzī ga bļ oda makaronu (mē s to visu apē dā m nemirkš ķ inot), tad litra pudele mā jā s gatavota sarkanvī na un ducis steiku ar kopē jo svaru aptuveni 1 kg. ar zaļ umiem un dā rzeņ u kalnu. Tā mū s sagaidī ja Itā lija.

6 no rī ta saimnieks ar traktoru uzar lauku, un pē c maniem aprē ķ iniem zeme ir ap 20 hektā ru, citi gatavo viesiem brokastis, citi kaut ko dara vī na dā rzā , ved kū tsmē slus uz lauka, sakopj. baseins. Darba diena beidzas ap pusnakti un lī dz ar to visu mū ž u - "nessun giorno libero" - bez brī vdienā m. Mū su laucinieki arī strā dā bez š ī m paš ā m brī vdienā m, bet beigā s viņ iem ir vī ģ e bez eļ ļ as un č upiņ a č ū las, ka nav ko ā rstē t. Un mū su zeme ir desmitreiz labā ka, tikai cilvē ki ir aizmirsuš i, kā strā dā t un bū t saimniekiem savā zemē . Jā iet, jā skatā s un jā mā cā s, bezvī zu rež ī ms š im ir tieš i piemē rots - tā domā jā m, atgriež oties istabā pē c litra izdzerš anas. Tas ir viss, diena ir beigusies, rī t Volterra un San Gimignano.

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (16) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums