Bali vienatnē. 5. daļa. Ubud.
1. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101009.html
2. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101017.html
3. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101197.html
4. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101234.html
Visvairā k es gribē ju apmeklē t Ubudu. Dzī vo tur. Lē nā m klī st pa ielā m. Paņ emiet velosipē du un brauciet apkā rt kā Dž ū lija Robertsa. Apbrī nojiet piekaramos tiltus starp leknu veģ etā ciju, laukiem, palmā m, skulptū rā m, pē rtiķ iem . . Man tas izdevā s tikai nelielā daļ ā . Likā s, ka viņ a ar pirkstu galiem slī dē ja pa gludas bumbiņ as virsmu, to nesatverot. Ubuds palika nepabeigts, nezinā ms, neatklā ts, bet joprojā m jū tu pē cgarš u, tā pē c rakstu, ienirstot atmiņ ā s, ienirstot Bali atmosfē rā , paceļ ot no apziņ as skaņ as, smarž as, sajū tas, iespaidus. Tā pē c es cenš os to nodot jums. Ne jau tā pē c, ka tu arī mī li Bali, lai gan man nav iebildumu), bet gan tā pē c, ka es pati to mī lu un š ajos stā stos visu piedzī voju atkal un atkal.
Rī ts bija agrs, priekš ā gara diena, viņ š steidzā s, skrē ja, un es viņ u aizturē ju – nebeidz, lū dzu. Tas bija duā ls stā voklis – gribē ju lē nā m izbaudī t pilsē tu un tajā paš ā laikā pē c iespē jas vairā k redzē t, dzī vot. Laiks bija saspiests kā avots, un es to dzē ru maziem malciņ iem, kā avota ū deni.
Ubudā ir divas apskates vietas. Tas ir Pē rtiķ u mež s un Antonio Blanco muzejs.
Pē rtiķ u mež s atrodas Monkey Forest ielā , tas nav tā lu no viesnī cas, kurā apmetā mies Ubudā , tā pē c devā mies uz turieni kā jā m. Pastaiga pa Ubudu ir prieks. Tu ej, pagriez galvu, viss, kas iekrī t redzes laukā , prasa objektī vu. Monkey Forest Street ir pilna ar veikaliem un kafejnī cā m. Pē rtiķ i, izskrienot no mež a, sē ž ceļ a malā un klī st pie veikaliem. Ieeja mež ā ir apmaksā ta. Bet tas maksā tikai 2.000 rū piju. Mež s ī sti nav mež s, drī zā k parks ar templi un daudzā m skulptū rā m. Pē rtiķ i pā rsvarā ir draudzī gi, bet ir arī diezgan augstprā tī gi. Viņ u zobi ir hoo-hoo! ) Labā k ir nodarboties ar bē rniem, kuri skrien paš i, vai palikt tuvu parka darbiniekiem. Viņ i uzliks jums lielu pē rtiķ i uz pleca un ļ aus jums uzņ emt tik daudz attē lu, cik vē laties. Tas ir par brī vu. Kā pš ana ar maigumu pret lielajiem pē rtiķ iem var bū t apgrū tinoš a. Bet jū s varat tos skatī ties, klī st pa parku, vienkā rš i sē dē t un klausī ties mež u. Ī paš i interesanti ir vē rot bē rnus, kuri joprojā m atrodas mammu rokā s. Sī kas lietas, rotaslietas, brilles un visu vē rtī go labā k paslē pt, lai pē rtiķ i tā s nenozagtu.
Antonio Blanco muzejs atrodas arī netā lu no centra, uz rietumiem, st. Jl. Raya Ubud, tas ir Penestā nas virzienā . Atvē rts katru dienu no 9:00 lī dz 17:00. Apmaksā ta ieeja. Tas maksā.50 000 rū piju.
Es neesmu muzeju cienī tā js, bet š is ir ļ oti interesants. Š ī ir neparastas arhitektū ras mā kslinieka mā ja, kas dekorē ta ar skulptū rā m, viņ a pagalms, mā jputnu mā ja. Mā kslas galerija mā jā . Muzejam ir pievienots restorā ns. No restorā na var ē rti iekļ ū t muzeja pagalmā , apbrī not putnus, arhitektū ru, dabu, biļ ete nepiecieš ama tikai pie ieejas mā jā . Un, lai gan pagalms neapš aubā mi ir ļ oti interesants, neapmeklē jot mā ju, iespaids bū s nepilnī gs. Pat ja gleznas neinteresē , ir vē rts uzkā pt uz jumta, tur paveras skaisti skati un brī niš ķ ī gas skulptū ras.
Lielie putni ir visjautrā kie. Muzeja darbiniece tā s uzliek apmeklē tā jiem, ir tik patī kami turē t sev pie sejas milzī gu papagaili vai maigu ragsnā bi.
Restorā nā , kas atrodas blakus muzejam, ir augstas cenas, bet ē diens ir ļ oti garš ī gs un atmosfē ra patī kama. Droš i vien ir vē rts apmeklē t vismaz vienu reizi.
Dienas vidu pavadī jā m peldoties baseinā , bet vakarā atkal nokļ uvā m Kecakā . Neatkarī gi no tā , kā viņ i reklamē Kecak sievietē m, bet vī rieš iem tradicionā lais Kecak ir kaut kas. Spē cī gā kā enerģ ija. Vairā kas reizes nonā cu transā . Tu sē di, nekrī ti, bet nevari kustē ties, tu aizmieg, lai kā tu ar to cī nies. Ļ oti neparasta sajū ta. Noteikti iesaku.
Viss, ko mē s Ubudā izcē lā m, ir piecinieks ar diviem plusiem. Nož ē loju tikai vienu – man bija atvē lē ts pā rā k maz laika, lai apmeklē tu Ubudu, neredzē jā m daudz, ko bū tu vē rts redzē t. Bet mums priekš ā bija vē l viena apskates diena un vakars pie tempļ a uz ū dens – pā rcē lā mies uz Tanah Lot.
Turpinā jums sekos: )
