Sitonija ir aizsargāts Grieķijas stūris. 2. daļa
Turpinā t.
Stā stu ar fotogrā fiju par viesnī cu varat izlasī t š eit: http://www.turpravda.ua/gr/ sitonija/blog-224767.html
Š ī stā sta pirmo daļ u var izlasī t š eit: http://www.turpravda.ua/ gr/sitonija /blog-225072.html
Izbraukš ana ekskursijā uz Meteoru plkst. 5.30. Brauciet vairā k nekā piecas stundas.
Pa ceļ am jū s redzē siet Olimpu tuvu (pie mums viņ š tomē r paslē pā s aiz mā koņ iem),
š ķ ē rsot Tesā lijas lī dzenumu un iziet cauri pavisam jaunam tunelim, ar ko grieķ i ļ oti lepojas. Pirms ekskursijas jū s noteikti aizvedī s uz veikalu ar ikonā m, kuru cenas ir ļ oti kodī gas.
Meteori jau ir rakstī ti un pā rrakstī ti pirms manis, bet katram tas ir jā redz savā dzī vē . Tas ir pasaules brī nums!
Meteora (grieķ u Μ ε τ ? ω ρ α — "peld gaisā ") — klintis, kuru augstums sasniedz 600 metrus virs jū ras lī meņ a.
Pirmie mū ki tur ieradā s pirms desmitā gadsimta. Klostu valsts ziedu laiki iekrī t seš padsmitajā gadsimtā .
Š ī s vietas diž enums, dabiskā droš ī ba pret laupī tā ju iebrukumiem, pateicoties stā vo klinš u augstumam, laika gaitā ļ ā va izveidot lielu organizē tu klosteru kopienu ar daudziem klosteriem, kas ar palī dzī bu auga un nostiprinā jā s. no daudzā m dā vanā m un valdnieku ieguldī jumiem. Kopā tika uzcelti 24 klosteri, kā arī liels skaits vientuļ nieku kameru, ascitiriju, kapelas, sketes, alas, vā rti, stabi, kas izkaisī ti meteoru kalnos. Daž i klosteri ir saglabā juš ies kā drupas. Tagad ir tikai seš i aktī vi klosteri: č etri vī rieš u un divi sievieš u.
Iepriekš sievieš u klosteru nebija, bet, kad klostera republika sā ka panī kt, tika atļ auta speciā la atļ auja tur apmesties sievieš u klosteru kopienai. Paš laik daž os klosteros kalpo tikai viens mū ks. Es arī esmu ticī gs, bet joprojā m nesaprotu š o reliģ isko fanā tismu: kā pt plikā m klintī m bez ceļ iem, bez ē diena, bez ū dens un uzcelt tur klosteri. Un stā viet 2 dievkalpojumos dienā , no kuriem katrs ilgst 7 stundas! Kā dam jā bū t ticī bas spē kam?
Lī dz 20. gadsimta 20. gadiem, kad uz klosteriem tika ierī koti ceļ i un kā pš anai celti akmens pakā pieni,
mū ki un apmeklē tā ji klosteros varē ja iekļ ū t tikai pa eņ ģ es koka kā pnē m vai ar mū ku palī dzī bu, kuri tos izcē la ī paš os tī klos. Tā dā paš ā veidā klosteros tika celta pā rtika, ū dens, celtniecī bas materiā li. Mū su vizī tē tikko tika celti bū vmateriā li, un mē s paš i savā m acī m redzē jā m vinč u darbī bā .
Arī ilgu laiku klosteros vispirms tika audzē ti celtnieki, bet pē c tam tie, kas krā soja klosteru sienas. Pretē ji kļ ū dainajam viedoklim, mū ki to nedarī ja. Viņ i lū dza 14 stundas dienā , un celtnieki cē la. Katrs nodarbojā s ar savā m lietā m. Tempļ i Meteorā celti pē c Athos tipa, gleznojuš i Krē tas ikonu glezniecī bas skolas meistari. Visas sienas no grī das lī dz griestiem ir klā tas ar freskā m, kurā s attē lotas reliģ iskas ainas ar svē to mocekļ u ainā m, nav nevienas brī vas vietas. Š ī s ekskursijas ietvaros mē s apmeklē jam vienu Sv. Varlaam klosteri.
Ieeja tajā ir papildus 3 eiro no deguna. Templī nav atļ auts fotografē t. Visu svē to baznī ca ir maza, lai gan ir arī mazā kas. Bet kas viņ š var bū t uz akmens? Salī dzinot ar mū su tempļ iem, tas ir diezgan mazs. Š obrī d klosterī kalpo 7 mū ki un viens iesā cē js. Ekskursijas laikā pie mums iznā ca mū ks un pacienā ja mū su grupu ar ķ irš iem. Tā da klostera svē tī ba. Klosterī var iedegt svecī tes ziedojot no 50 centiem lī dz 1 eiro un var iesniegt piezī mes lū gš anu dievkalpojumam (tikai vā rdi jā raksta latī ņ u, nevis kirilicā ), ikonu veikalā iegā dā ties ikonas un visā dus reliģ iskos suvenī rus. Cenas vē l zemā kas nekā veikalā . Kopā ekskursija ilgst 2 stundas, brī vais laiks 40 minū tes (diez vai mums ir laiks bildē ties). Izbraukš ana no Meteoras 15:00, un atkal tā lā ceļ ā . 20.30 atgriezā mies viesnī cā . Tiesa, mums bija laiks vakariņ ā m.
Atpū tuš ies vē l vienu dienu mū su brī niš ķ ī gajā Nikiti ciematā un negaidot labus laikapstā kļ us, mē s devā mies citā plā notā ekskursijā uz Arideju un Edesu.
Š ajā dienā izbraukš ana ir pulksten 7.30. Vispirms dodamies uz Edesas pilsē tu. Š ai pilsē tai ar Odesu nav nekā da sakara, izņ emot lī dzskaņ as nosaukumu. Ļ oti patī kama pilsē ta. Ielu apbū ve, tā pat kā Parī zē , mā jas ir ļ oti lī dzī gas arhitektū rā . Gids stā stī ja, ka jaunieš i praktiski neaizbrauc no š ī s pilsē tas ne uz Salonikiem, ne uz Atē nā m. Dzī ve pilsē tā ir ē rta. Tikko piebraucot lī dz Edesai, uzreiz pamanā t, ka pilsē ta stiepjas gar klinti 400 metru augstumā virs jū ras lī meņ a un izskatā s kā balta glazū ra uz kū kas. Tagad tū risti tiek atvesti uz Edesu, lai redzē tu tā s galveno atrakciju: cauri pilsē tai plū st upe,
kas steidzas lejā uz klints ar spē cī giem ū denskritumiem. Lielā kais no tiem ir Koranos.
Parks ap ū denskritumu ir aprī kots ar soliņ iem atpū tniekiem,
Edesā viss sā kas tik mierī gi
daudzas skatī š anā s platformas
un tilts, gā jiens zem kura beidzas tieš i zem ū denskrituma.
Pastaiga zem Koranos ū denskrituma Edesā
Ap to ir parks, kurā aug ļ oti vecas platā nas.
Pē c foto pastaigas dosimies uz Aridea, vienu no Grieķ ijas termā lajiem kū rortiem.
Protams, salī dzinot ar Ungā rijas termā lajā m pirtī m, š ī neatstā j ī paš u iespaidu. Bet, tas atrodas kalnos un visi 3 baseini tajā ir atvē rti. Š ī kalnu gaisa, karstā - 38 grā du termā lā ū dens un netā lu plū stoš ā s ledainā s kalnu upes kombinā cija pieš ķ ir tai ī paš u garš u. Ieeja termā lajā spa ir bez maksas, bet baseini ir maksas - 2 eiro.
Mazs termā lais baseins Aridejā
Lielajā , gandrī z olimpiskajā peldbaseinā ieejas maksa ir 3 eiro.
Liels termā lais baseins Aridejā
Tiesa, par š o naudu jums tiek dota atslē ga no skapja, kurā varat ievietot savas lietas.
Pie katra baseina ir ģ ē rbtuves un tualetes.
Apkā rt ir jauks parks ar celiņ iem, galdiem un soliņ iem, kā arī krogs.
Brī vais laiks lī dz 3 stundā m. Izstaigā jā m parku, gar upes gultni, fotografē jā mies un tad atpū tā mies baseinā . Ļ oti patī kama kontrastē još a procedū ra ir stā vē š ana zem kalnu upes ū denskrituma, bet kā pt tur no silta baseina ir ļ oti neē rti, nav kā pņ u, zem kā jā m ir ļ oti lieli oļ i.
Kontrasts kalnu ū denskritums Aridejā
Kopumā mē s to izmē ģ inā jā m vienreiz un izbeidzā m š o problē mu.
Kū rorta tuvumā ir daudz viesnī cu un dzī vokļ u. Ir veikali un neliels suvenī ru tirgus, kurā pā rdod medu un biš u produktus, svaigus un ž ā vē tus augļ us, vannas piederumus un daž us mā jā s gatavotus medikamentus augu ekstraktos. Mū su tū risti iedzē ra daž us pilienus uz zilā s kumelī tes ekstrakta, kas it kā palī dzot pret galvassā pē m, bet, atklā ti sakot, es tā dā m lietā m neuzticos, un 15 eiro cena par 10 ml pudeli mani ļ oti mulsina.
Aridejā mums paveicā s ar laikapstā kļ iem, bija saulains laiks. Un mū su Nikiti todien atkal lija. Man ļ oti patika brauciens. Redzē ts pietiekami daudz visā du dabas skaistumu, nomazgā jies termā lajā baseinā . Atpū tuš ies un vakarā labā noskaņ ojumā ieradā mies viesnī cā vakariņ ot.
Nā kamajā dienā laikapstā kļ i beidzot apž ē lojā s – iznā ca saule, tā sildī ja mū s visas tā s trī s dienas, kas palika lī dz mū su izbraukš anai. Mū su nepabeigto darbu sarakstā palika vē l viena lieta — ceļ ojums uz sarkanajiem akmeņ iem.
Pā rgā jieni uz sarkanajiem akmeņ iem
Mē s tos visu laiku skatī jā mies no viesnī cas balkona, un mē s ļ oti gribē jā m aiziet un apskatī t tos tuvplā nā . Kas tas par brī numu? Bet nedariet to lietū . Un tad beidzot saule! Tā tad uz ceļ a. Mē s nedevā mies uz krastmalu uz ciematu, bet gan pretē jā virzienā gar krastu. Kaut kur lasī ju, ka ir pamesti lī č i. Faktiski visa piekraste ir viens dzī voklis, kas vienmē rī gi pā riet citā , mijas ar bagā tu grieķ u villā m.
Uz sarkanajiem akmeņ iem celtas arī villas, no kurā m kā pnes ved uz jū ru.
Š aurā piekrastes joslā tuvā k sezonas sā kumam tiek iztī rī tas smiltis, uzstā dī ti sauļ oš anā s krē sli un saulessargi. Nikiti ciems vienmē rī gi ieplū st Metamorfozi ciematā , kur visā piekrastē ir viena un tā pati aina.
Bet akmeņ i tuvplā nā izrā dī jā s vē l gleznainā ki nekā no tā lienes.
Pā rgā jieni uz sarkanajiem akmeņ iem
Tā m paš ā malā aug priedes, kas sliecas uz jū ru. Tiesa, klints klintī s ir ļ oti irdena pat pie neliela vē ja, tā pē c neieteiktu atrasties tieš i zem tā m.
Pā rgā jieni uz sarkanajiem akmeņ iem
Un vē l viena svarī ga detaļ a: grieķ i, protams, iztī ra savas pludmales lī dz sezonas sā kumam, bet ne apakš u. Daudz jū ras ež u. Peldē š ana bez č ī bā m ir tikai paš nā vī ba.
Ež i ir visur: uz akmeņ iem, seklā ū denī ,
uz smiltī m.
Un nedzī vi ež i apdraud jū su kā jas
Un viļ ņ i tos nes krastā , un jū s varat, skatoties uz apkā rtē jo skaistumu, netī š ā m ieiet visnegaidī tā kajā vietā .
Ež u nav tikai Nikiti centrā lajā pludmalē . Vismaz mē s viņ us tur neredzē jā m.
Tie ir dzī vnieki, kas dzī vo Vidusjū rā
Egejas jū rā š ajā s vietā s ir ļ oti skaisti daudzkrā saini oļ i, daž i gabaliņ i, kas mijas ar vizlu, pā rsteidzoš i mirdz saulē un veido zeltainu suspensiju ū denī .
Rezumē jot, es gribē tu teikt, ka Grieķ ija ir valsts, kurā koki aug uz akmeņ iem. Svē tī ta zeme ar pā rsteidzoš u dabu un draudzī giem cilvē kiem, dziļ i zilā m debesī m, skaistu jū ru un lielisku klimatu.
Es tevi mī lu, Grieķ ija! Un man tevis jau pietrū kst!
Kalimera, Grieķ ija! Uz drī zu tikš anos!