Grieķija ir dievu izvēlēta valsts. 3. daļa. Santorini sala

10 Decembris 2014 Ceļošanas laiks: no 24 Septembris 2013 ieslēgts 24 Septembris 2013
Reputācija: +4968.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Apmeklē t leģ endā ro Santorini salu ir tas, par ko sapņ o un redz daudzi, kas kā dreiz ir redzē juš i š ī s salas pastkarti ar sniegbaltā m un zilā m mā jā m un baznī cā m, kas atrodas uz klints. Un, kad skaists sapnis ir tuvu tam, lai kļ ū tu par realitā ti, nav iespē jams neizmantot š ā du iespē ju. Atpū š oties Krē tā , man bija tā da iespē ja. Š eit es gribu ne tikai pastā stī t par š o ceļ ojumu, bet arī brī dinā t potenciā los ceļ otā jus. Tū risma aģ entū ra, kas organizē ja tū ri Grieķ ijā , izvē les braucienam uz Santorini cenu noteica 140 eiro, savukā rt no salu apmeklē tā jiem š ī summa tika iekasē ta avansā . Kā ds bija mū su pā rsteigums, kad ceļ ojuma priekš vakarā daudzas tū risma aģ entū ras Retimnā piedā vā ja tā du paš u ceļ ojumu par cenu 105-110 eiro! Tajā paš ā laikā visi tū risti bija absolū ti vienā dos apstā kļ os. Protams, tas mums nedaudz sabojā ja garastā vokli.

Un tagad tikai par neaizmirstamu dienu, kas sā kā s agri no rī ta, kad no Retimnas ostas ar sarkanu katamarā nu kuģ i devā mies ceļ ā uz leģ endā s slavinā to Santorini salu. Peldiet lī dz tai 110 kilometrus un pā rvariet š o distanci 3.5 stundā s.


Santorini ir plaš i pazī stama Grieķ ijas salu grupa Kiklā du salu arhipelā gā , kurā ietilpst Santorini (Fira) sala – lielā kā pakavveida sala, kā arī divas mazas salas Tirasija un Aspronisi. Š ī s trī s salas papildina vē l divas mazas salas, kas slejas ar vulkā niskiem konusiem, kas atrodas plaš as jū ras zonas, ko sauc par kalderu, centrā - Nea Kameni un Palea Kameni, Santorini salas platī ba ir 76 kvadrā tmetri. km, ar iedzī votā ju skaitu 8 tū kstoš i cilvē ku. Garums no tā lā kā Mavropetras ziemeļ u raga lī dz tā lā kajam dienvidu eksomī tim ir 18 km, salas platums svā rstā s no 2 lī dz 6 km. Salas izcelsme ir saistī ta ar vulkā na izvirdumu 17. gadsimta vidū pirms mū su ē ras. e. Š ī m salā m raksturī gi vulkā nu izvirdumi un zemestrī ces. Pē dē jais vulkā na izvirdums 1950. gadā un spē cī ga zemestrī ce 1956. gadā salai nodarī ja lielus postī jumus. Pē c zinā tnieku domā m, 2011. gadā vulkā ns sā ka mosties un tā jauns izvirdums gaidā ms 2020. gadā . Daļ a salas atrodas zem ū dens, bet otra daļ a ir izveidojusi 900 metrus garu klinti ar stā vu klinti. Tā pat izvirduma vietā izveidojā s ē rts lī cis, kurā noenkurojā s tirdzniecī bas kuģ i, laineri un jahtas. Sala parā dā s mū su priekš ā stā va klints formā , ko ieskauj vulkā niskas salas. Kalnu grē das, kas nolaiž as ū denī , izskatā s iespaidī gi.

Pirmie Santorini iedzī votā ji bija karieš i, tauta, kas š eit ieradā s no Mazā zijas krastiem 3. gadu tū kstotī pirms mū su ē ras. e. Krē tas jū ras lielvaras izveide bū tiski ietekmē ja salas iedzī votā ju likteni. Mī nojas talasokrā ti ("jū ras kungi") izveidoja savu politisko un kultū ras dominanci, kas tika pā rtraukta 1613. gadā pirms mū su ē ras. e. vulkā na izvirdums, pē c kura sala palika neapdzī vota aptuveni piecus gadsimtus. Apmē ram 1200.  gadu p. m. ē . e. Š eit apmetā s feniķ ieš i. Vē lā k, ap 1000. gadu p. m. ē . e. , grieķ u dori nonā ca karaļ a Firas vadī bā , kuram par godu sala ieguva Firas nosaukumu. Lī dz grieķ u-persieš u karu beigā m, tas ir, lī dz 478. g. pmē . Fira bija viena no daudzajā m neatkarī gajā m Senā s Grieķ ijas valstī m. Vē lā k sala piederē ja ē ģ iptieš iem, romieš iem, frankiem, venē cieš iem, turkiem, lī dz 1830. gadā sala kļ uva par daļ u no jaunā s Grieķ ijas valsts. Sala, kas izcē lā s no zemes zarnā m, tika saukta par Strongilu (“apaļ o”). 1204. gadā ieradā s franki un nosauca š o salu par Santorini pē c Svē tā s Irē nas baznī cas, kas atrodas uz salas, vai, kā to sauca ā rzemju jū rnieki, Santa-Irini.

No ostas sā kas aptuveni 5 kilometrus garš serpentī na ceļ š uz salas galvaspilsē tu Firu. Tur var nokļ ū t arī kā jā m, ar troš u vagoniņ u, braucot spī tī ga ē zeļ a mugurā . Mū su milzī go tū ristu baru ostā gaidī ja 15 ē rti tū ristu autobusi ar vietē jiem gidiem. Š ajā dienā salā ieradā s trī s tū ristu kruī za kuģ i.

Galvenā s Santorini krā sas: balta (ticī bas, taisnī guma, skaistuma, taisnī guma simbols), zila (debesu simbols - dievu mā joklis) un sarkanais okers (zemes, vulkā na, to dabiskā spē ka simbols) - tas ir mū sdienu Kiklā du arhitektū ras stils, kas radā s XX gadsimta 80. gadu sā kumā .

Uzkā pjam vienā no kalniem, no kura paveras brī niš ķ ī gs skats uz salu un tā s diviem krastiem. Vispā r rodas iespaids, ka paceļ as ar lidmaš ī nu. Mē s ejam garā m sekcijai ar sarkanu augsni.


Uz salas ir viena pilsē ta (Fira) un 14 ciemi (ciemi). Mē s sā kam savu iepazī š anos ar vistā lā k uz ziemeļ iem esoš o un romantiskā ko un gleznainā ko ciematu Oia (Ia, Oia), kas sengrieķ u valodā nozī mē “attā ls”, “izolē ts”. Pilsē ta burtiski karā jas virs kalderas kā balta vainaga lente. Mā ju terases un vecas dzirnavas, kā pnes un strupceļ i, kupoli un arkas, kas saspiesti bezdibeņ a malā , it kā atbalsta viens otru. 1956.  gada zemestrī cē daļ ē ji iznī cinā tā Oija ir rū pī gi atjaunota, un tā s daudzkrā sainā s ē kas, burtiski pielipuš as pie klints, ir iemū ž inā tas tū kstoš iem pastkarš u un fotogrā fiju. Š ī , iespē jams, ir viena no skaistā kajā m vietā m uz zemes, tā ir dzī vojamā s estē tikas apoteoze, pasakaina vieta ar mā jā m, kas ieauguš as bezdibenī , kuras savstarpē ji savieno sī ki pagalmi un kā pnes. Ideā lo apaļ o formu, velvju jumtu, krā su kompozī ciju ar baltā , zilā , okera, ziedoš o bugenviliju un jasmī na pā rsvaru papildina spož a saule, vē l vairā k izceļ ot kontrastus.

Oia atrodas vulkā niskas kalderas malā , un no tā s paveras brī niš ķ ī gs skats uz jū ru, un daudzkrā sainas dzī vojamā s ē kas niš ā s, kas iegremdē tas tieš i klintī s, kā dreiz veidojuš ā s no sacietē juš as ugunī gas lavas, lieliski papildina piekrastes attē lu, kas paveras no jū ru un pā rsteigt ar tradicionā lajā m Homē ra laika arhitektū ras ē kā m.

Oia ir slavena ar saviem raksturī gajiem saulrietiem. Viņ i saka, ka nekur pasaulē nav tā du saulrietu. Š eit var redzē t neparastu saulrietu, meditē t, sajust enerģ iju, aktī va vulkā na spē ku.

Oia pilsē ta, kas ir otra lielā kā uz salas un visinteresantā kā ar savā m ainavā m, ir pazī stama ne tikai ar saviem saulrietiem, bet arī ar vecajā m sniegbaltajā m baznī cā m. Uz š ī s ļ oti mazā s salas ir 352 baznī cas, katrai no tā m ir savs zvanu tornis, savs aizbildnis. Lai kur jū s skatā ties, jū s noteikti redzē sit zilu kupolu. Jū rnieki, kuri cieta no kuģ a un kuriem izdevā s aizbē gt, uzskatī ja, ka tas noticis, pateicoties viņ u svē tā aizbildniecī bai, un par godu uzcē la baznī cu. Sv. Sozontes (Pestī tā ja) pareizticī go baznī ca ir viena no visvairā k apmeklē tajā m. Tā celta 1680. gadā kristieš u mocekļ a Sosonta piemiņ ai. Dzī vojot pagā nu laikā , gans Sozonts cienī ja Svē tos Rakstus un dalī jā s savā s zinā š anā s ar citiem cilvē kiem. Imperatora Maksimiā na kalpi viņ u nogalinā ja par pagā nu elka iznī cinā š anu. Sozonta piemiņ as diena iekrī t 7. septembrī (20. septembrī saskaņ ā ar jauno stilu). Tempļ a priekš ā laukumā vienmē r ir daudz cilvē ku. Laukumā pretī baznī cai ir interesanta mozaī ka ar delfī niem.


Ejam pa galveno ielu Oia ciematā , ko sauc Kapitanskaya. Oiā ir daudz mazu veikalu, kur ir rotaslietas un suvenī ri. Mū su "tū ristu desantiņ u" sagaida liels skaits vietē jo tirgotā ju, kas piedā vā nogarš ot un iegā dā ties vietē jos vī nus un gardumus. Katastrofā li pietrū ka laika, un visu laiku mē s staigā jā m kaut kur daudzvalodu pū lī , lavierē jā m starp cilvē kiem, pa ceļ am spiedā m kameras. Tuvojamies daudzā s fotogrā fijā s, pastkartē s un pastmarkā s attē lotajai Svē tā Jura baznī cai. Š ī tempļ a zilie kupoli tiek uzskatī ti par Grieķ ijas pazī mi un raksturī gu Oijas pilsē tas attē lu. Jura baznī ca celta 1811. gadā , visi darbi aizņ ē ma tikai 30 dienas, ē ka celta no akmeņ iem un cipreses koka. Netā lu no baznī cas aug 7 milzī gi ciprese, kas uzreiz piesaista uzmanī bu. Ciematā ir daudz citu pareizticī go un katoļ u baznī cu.

Vietē jo jū rnieku mā jokļ i ir unikā las baltas ē kas, kas izgrebtas klintī s, kas raduš ā s no vulkā niskā pumeka, un klintī s. Tā kā salas piekraste ir diezgan stā va un akmeņ aina, pilsē tas teritorijā nav daudz peldē š anai piemē rotu pludmaļ u un to vietā biež i tiek izmantotas betona un koka platformas, lai gan ir arī maigi smilš aini laukumi ar daž ā du nokrā su smiltī m. Viesnī cas pā rsvarā ir nelielas, tač u mā jī gas un ē rtas, savukā rt gandrī z katrā no tā m ir peldbaseins un kafejnī ca ar lielisku skatu, kas atrodas virs kā das gleznainas klints. Labiekā rtotā s baltā s mā jas, kas celtas daž ā dos lī meņ os, graciozi kontrastē ar zilajiem Egejas jū ras plaš umiem un daudzo tempļ u un kapelu zilajiem kupoliem, kas atrodas gar š aurajā m lī kumotajā m ieliņ ā m. 1981. gadā Itā lijā notika konkurss par labā ko arhitektū ru, un tieš i Oia saņ ē ma labā kā s arhitektū ras pilsē tas statusu.

Oia ir skaista ne tikai ar savā m unikā lajā m skaistajā m mā jā m. Tajā aug koki ar spilgti sulī giem ziediem.

Par 19. gadsimta vietē jo iedzī votā ju bagā tī bu var spriest pē c Ii Jū ras muzeja eksponā tiem. Ii labklā jī ba pagā juš ajā gadsimtā bija tieš i saistī ta ar tirdzniecī bas flotes attī stī bu. Jū ras ceļ i savienoja Santorini krastus ar Vidusjū ras valstī m, aktī vi notika tirdzniecī ba ar Krieviju. Š odien viena no pilsē tas savrupmā jā m, kas piederē jusi Birbiļ u ģ imenei, ir nodota Jū ras muzeja rī cī bā . Eksponā tu vidū ir jū rnieku personī gā s mantas, jū ras tehnika, kuģ u modeļ i un skices, senas fotogrā fijas, vē stures dokumenti, tematiskā literatū ra.

Viena no pilsē tas mā kslas galerijā m ar neparastu fasā di un skaistiem eksponā tiem atrodas uz galvenā s ielas.


Kapitanskaya iela ir izklā ta ar marmora plā ksnē m, baznī cu dubultvelves beidzas ar iespaidī gu zilu bungu formas kupolu. Ziemeļ os ceļ š nolaiž as lī dz Venē cijas cietokš ņ a drupā m, no kurā m paveras brī niš ķ ī gs skats uz kalderu, un uz rietumiem, kur noriet saule. Š eit ir svē tais melnais akmens, kuram katrs vē las pieskarties.

Tas viss lī dzā s pastā v vienā ielā , ieskaujot stā vu sarkanu nogā zi lī meņ os, kuras apakš ā ir neliela Oia ciemata osta, kas skaidri redzama no torņ a sienā m. Oijas apkaimē ir divas pludmales, tač u piekļ ū š ana tā m ir apgrū tinā ta, jo trū kst automaš ī nai piemē rota ceļ a, tā pē c lī dz piekrastei var nokā pt tikai kā jā m. Lai nokļ ū tu pludmalē "Armē ņ i", kas atrodas ostas teritorijā , jums jā nokā pj aptuveni 300 pakā pieni. Ceļ am uz Ammoudi pludmali ir 200 pakā pieni. Bet tev jā ceļ as!

Izejam no pasakaini skaistā ciemata un dodamies uz salas galvaspilsē tu un tā s vienī go pilsē tu Firu, kas uzkā pa uz pelē kajiem akmeņ iem, kas atrodas 10 km no Oijas. Ceļ a nogā zē s redzami augoš ie dā rzeņ i un vī nogas. Santorini nav upju, un vienī gais mitruma avots ir bagā tī gā rasa, kas veidojas virs kalderas spē cī gas iztvaikoš anas dē ļ temperatū ras atš ķ irī bu dē ļ . Tas liek vī nogā m pielā goties dabiskajiem apstā kļ iem. Vī na dā rzi ir zemi, vī nogulā js pleš as pa zemi. Vietē jie to ī patnē ji pī ti un vī nogas nogatavojas kā grozā . Vī nogas ir salas galvenais un iecienī tā kais augs, tā pē c tā s raž as beigā s notiek Dionisijas (vī na darī š anas dievam Dionī sam veltī tas brī vdienas) - nevis tū ristiski ā riš ķ ī gi, bet ī steni patriarhā li, nā kuš i no neatminamiem laikiem.

Mē s ejam garā m augstienes ciematam Pyrgos, kas atrodas netā lu no Firas. Vē rš am uzmanī bu uz kalnos izvietotajā m senajā m vē jdzirnavā m, kas atgā dina noapaļ otus sniegbaltus akmens torņ us ar milzī giem koka asmeņ iem, kas sā k griezties no pat viegla vē ja elpas.


Santorinieš u dzī ve nav tik debeš ķ ī ga kā apkā rtē jā s ainavas, tač u ļ oti grū ta un neē rta. Tū risma sezonā Santorini dzī vo 10 reizes vairā k cilvē ku nekā ziemā , kad š eit uzturas tikai daž i simti cilvē ku. Vietē jos "nesezonā " pā rtrauc peļ ņ a Atē nā s un citā s atbilstoš ā s vietā s. Salā praktiski nav saldū dens un kanalizā cijas. Agrā k ī sajā ziemas lietus sezonā ū deni savā ca no jumtiem un uzkrā ja speciā lā s tvertnē s, š obrī d ū dens tiek transportē ts ar speciā liem ū dens nesē jiem. Ziemā sala pretojas tā da stipruma vē jiem, ka visi koki uz tā s aug š ķ ī bi. Š eit audzē to ķ irš u tomā tu un vī nogu krū mi un vī nogulā ji ir izkaisī ti uz zemes, nospiesti ar akmeņ iem.

Salas galvaspilsē ta Fira, kas atrodas 260 metru augstumā virs jū ras lī meņ a pasaulē lielā kā aktī vā jū ras vulkā na virsotnē , bauda lielu tū ristu uzmanī bu, ik gadu piesaistot viesus no daž ā dā m valstī m un kontinentiem. Kruī za kuģ i pietauvojas Firas ostā , kas kā baltā ē rgļ a ligzda karā jas starp debesī m un zemi. No mola uz pilsē tu tū ristus paceļ troš u vagoniņ š , kas uzstā dī ts 1979. gadā . Kā pt var patstā vī gi, kam bū s jā kā pj 588 pakā pieni (katram pieš ķ irts numurs) 10 centimetru augstumā , tā pē c saulainā dienā tā kalpo kā lieliska vingroš anas vieta. Lī kloč u celiņ š , kas ved no jū ras uz pilsē tu, ir bruģ ē ts ar akmeni, un lielā asu pagriezienu un cilpu skaita dē ļ attā lums no viena gala lī dz otram ir 1300 metri. Lai uzkā ptu pa š o taku pilsē tā , var izmantot ē rtu pā rvietoš anā s lī dzekli – ē zeļ us, kas pagriež muguru ikvienam, kurš vē las piedzī vot ē zeļ u jā š anas jaukumus. Piebraucam lī dz autoostai un kā pjam augš ā kā jā m. Pirmais objekts, kas mū s sagaida, ir pareizticī go katedrā le (Sreteniya). Š ī katedrā le celta 1827. gadā , bet 1956. gadā cietusi zemestrī cē , tad pē c tam atjaunota. Ā rpusē katedrā le ir dekorē ta ar daudzā m elegantā m arkā m, un tai ir iespaidī gs zvanu tornis. Katedrā les ā rpusē ir mozaī ka, kas datē ta ar 1975.  gadu. Katedrā les interjeru rotā vietē jā mā kslinieka Kristofora Asimisa radī tā s freskas. Netā lu no tempļ a atrodas skulpturā las cilvē ku figū ras, kas vē ro tū ristu plū smu no augš as. Katedrā les priekš ā uz bruģ a ir mozaī ka ar divgalvainu putnu. Redzē jā m lī dzī gu mozaī ku, bet ar delfī niem un arī Oijas baznī cas priekš ā . Mē s nezinā m, ko tie nozī mē , varbū t tā ir tikai dekorā cija.

Pretī katedrā lei ir slavenā s Firas durvis, plaš i atvē rtas pret jū ru, sauli un vē ju. . . Tā s, plaš i atvē rtas zilā krā sā , bija Salvadora Dalī iecienī tā kais tē ls. Mē s izejam pa durvī m, un no mums paveras skaists skats uz piekrasti un vulkā nisko Nea Kameni salu. Citas durvis ved uz restorā nu, kas lidinā s virs kalderas. Viņ iem ir Santorini salu karte.

Tā lā kā apskate turpinā s pa Zelta ielu, kuras abā s pusē s atrodas veikali, ko pā rstā v dā rgakmeņ i un metā li. Fira ir plaš i pazī stama ar savu augsto izklaides lī meni ar daudziem restorā niem, krodziņ iem, bā riem un diskotē kā m, no kurā m lielā kā daļ a paveras skats uz tieš i pretī esoš o vulkā nu, kas joprojā m spļ auj dū mu mā koņ us.


Oia un Fira tiek uzskatī tas par Vidusjū ras pē rlē m, bet, precī zā k sakot, š ī ir radoš o cilvē ku, galvenokā rt fotogrā fu, dizaineru un mā kslinieku, Meka. Gleznainumu viņ iem pieš ķ ir savdabī gā atraš anā s vieta vulkā na krā tera, pareizā k sakot, kalderas malā . Vieta celtniecī bai savulaik izvē lē ta nejauš i: pirmkā rt, skaists skats, otrkā rt, vieglā k aizstā vē ties no jū ras pirā tiem. . . Tā pē c veseli mā ju kvartā li soļ os nolaiž as jū ras virzienā , atkā rtojot lī kumus. no virsmas.

Apakš ē jo mā ju jumti biež i ir augš ē jo mā ju balkoni, un daž reiz tie ir tikai daļ a no ielas. Vietē jā s arhitektū ras unikalitā ti nosaka arī tas, ka arkveida, velvju griesti ir galvenais arhitektū ras elements. Gludas noapaļ otas lī nijas nomierina un priecē aci, atš ķ irī bā no tradicionā lajā m "sasmalcinā tajā m" pilsē tas formā m. Daudzas mā jas, villas un pat viesnī cas tika uzceltas vai drī zā k ieraktas tieš i klintī . Bet, neskatoties uz dī vaino izskatu un iekš ē jā m "alu" telpā m, ir visas nepiecieš amā s ē rtī bas, un tiek nodroš inā ts augsts komforta lī menis. Starp citu, pirmie mū sdienu "arhitekti" bija kuģ u kapteiņ i-ī paš nieki, tā pē c pilsē ta nedaudz atgā dina kuģ i: stā vas kā pnes, š auras ejas, zemas durvis.

Salas simbols ir Agiou Mina baznī ca, kas celta paš ā klints malā .

Zī mī gi, ka š eit nav automaš ī nu (nevis uz salas, bet gan paš ā s pilsē tā s). Tā pē c uz ielā m nemitī gi sastopami mī ļ i ē zeļ i, kas daž kā rt rada tā dus “ē zeļ u sastrē gumus”. Ē zeļ i ir viens no Santorini simboliem. Viņ i ir atbildī gi par visu: veikalu apgā di, bagā ž as pā rvadā š anu, atkritumu izveš anu. Ē zeļ i jau ilgu laiku kalpojuš i kā vienī gais transportlī dzeklis vietē jo iedzī votā ju un tū ristu pā rvadā š anai un veiksmī gi nomainī juš i automaš ī nas. Jā dod viņ iem ceļ š un jā skatā s zem kā jā m! Uz salas ir teiciens: "Santorini ir vairā k ē zeļ u nekā cilvē ku, vairā k baznī cu nekā mā ju, vairā k vī na nekā ū dens. " Ē zeļ i Santorini tieš ā m ir ļ oti populā ri, mī lestī ba un cieņ a pret viņ iem, viņ i mū s ieskauj visur.


Salinieku mī ļ ā kie dzī vnieki attē loti uz pastkartē m, uz somā m, ledusskapja magnē tiņ iem. Suvenī ru veikalos ir liels skaits mī ksto rotaļ lietu, kas dejo savas vienkā rš ā s dejas, uz ielā m - savas skulpturā lā s figū ras un pieminekļ i. Mē s pā rliecinā jā mies par teiciena otrā s daļ as pareizī bu: uz salas patieš ā m ir daudz baznī cu. Runā jot par teiciena treš o daļ u, ka vī na ir vairā k nekā ū dens, arī tā ir taisnī ba. Neskatoties uz to, ka ar svaigu ū deni acī mredzami nepietiek, to nevar teikt par vī nogu vī nu. Santorī ni ir nepā rspē jami vī na darī š anas meistari. Grieķ i, kas apdzī vo salu, ir cē luš ies no dorieš iem (spartieš iem). No savu senč u skarbā dzī vesveida viņ i ir saglabā juš i pā rbaudī jumus zē niem, kuri kļ ū st par vī rieš iem. Viens no tiem – septiņ as dienas jauneklim nenogurstoš i ar kā jā m jā drupina vī nogas, spiež ot sulu. Tikai pē c tam viņ š iegū st tiesī bas saukties par vī rieti. Santorini ir kļ uvusi plaš i pazī stama ar saviem spē cī gajiem un garš ī gajiem vī niem, kas ir galvenais vietē jais produkts. Ī paš i jā atzī mē baltvī ns "Nikteri" (no negatavā m vī nogā m), saldais sarkanvī ns "Vinsanto" (š is vī ns ir izgatavots no kaltē tā m vī nogā m un tam ir ļ oti patī kama garš a, viltī gie Santorini pā rliecina, ka Hē ra ar š o vī nu dzē rusi savu dieviš ķ o Thunderer , un tad vila no virvē m) un stiprais vī ns "Tsikoudia" (stiprs vī nogu š nabis, lī dzī gs grapai).

Iespē jams, pateicoties tam, ka š eit dominē melnais iezis un Santorini iekš ē jā lī č a dziļ ā ieplaka spē lē milzī gas lē cas lomu, Santorini vienmē r ir par 10 grā diem karstā ks nekā kaimiņ u salā s, peldē š ana un ū dens aktivitā tes ir ļ oti iecienī tas. Santorini ir slavena ar savā m melno, sarkano un balto smilš u pludmalē m. Salas slavenā kā s pludmales ir Perissa, Kamari, Monolithos un Red Beach. Pirmie trī s no tiem izceļ as ar melnajā m vulkā niskajā m smiltī m un dziļ i zilajiem ū deņ iem. Tie atrodas austrumos, salas tū risma centros, kur ir daudz viesnī cu, tavernu, kafejnī cu un pludmales bā ru. Red Beach atrodas nomaļ ā kā vietā netā lu no Akrotiri, tač u tā piesaista arī daudzus atpū tniekus. Piestā jā m atpū tai un peldei Kamari pludmalē – vienā no civilizē tā kajā m pludmalē m salā un diezgan slavenajā kū rortā , kas atrodas netā lu no Firas. Pludmale, kas stiepjas vairā ku kilometru garumā , ir klā ta ar melnā m smiltī m un oļ iem un ir lieliska vieta, kur atpū sties zem saules pie jū ras un sportot uz ū dens, var iegā dā ties jebkā dus aksesuā rus un aksesuā rus, nojumes un nojumes.

Peldoties jū rā , man pā ri ļ oti zemā augstumā lidoja divas lidmaš ī nas. Es nekad neesmu redzē jis lidmaš ī nu lidojam tik tuvu. Neskatoties uz tik pieticī go izmē ru, Santorini ir divas lidostas, lai gan tikai viena no tā m ir civilā , kas sezonas laikā saņ em lī dz 46 reisiem dienā . Ir skaidrs, ka pacelš anā s un nosē š anā s vieta nelielā salas teritorijā ir ļ oti ierobež ota, tā pē c tie lido tieš i virs galvas.

Netā lu no pludmales atrodas vairā ki restorā ni un mā jī gas mazas viesnī cas, ko ieskauj Vidusjū ras palmas un koki.


Papildus redzē tajam vē lams apskatī t Mikē nu svē tnī cas drupas un iespaidī gos Apollona tempļ a vā rtus, Tiras salas senā s galvaspilsē tas izrakumus, senajam Bī beles pravietim veltī to Eliasa klosteri. Elija un atrodas pilsē tiņ ā salas augstā kajā punktā.566 metru augstumā , slavenajā vulkā na krā terī Nea Kameni, kā arī Akrotiri pussalā . Uz salas ir arī vairā ki interesanti muzeji, starp kuriem ir vē rts izcelt jū ru - Oia, arheoloģ iskos - Firā un vī na darī š anu - vē sā telpā pazemē , degustē jot slavenos Santorini vī nus, kas izgatavoti no vī nogā m, kas aug uz zemes. vulkā niskas izcelsmes, un tā pē c izceļ as ar ī paš u aromā tu un garš u.

Nobeigumā ī ss stā sts par salas noslē pumu, jo iespē jams, ka, apmeklē jot š o salu, mē s apmeklē jā m kā dreiz skaisto Platona dziedā to Atlantī du. Santorini ir vienī gā vulkā niskā sala Eiropā , kas saistī ta ar daudzā m leģ endā m par Atlantī du. Pē c Platona domā m, Atlantī das salā pastā vē ja neparasti augsta civilizā cija, kas pacē lā s uz milzī giem tempļ iem, kas pā rklā ti ar sudrabu. Apbrī nojamā s salas iedzī votā ji bija slaveni ar savu gudrī bu, dziļ ā m zinā š anā m visā s jomā s, panā kumiem cī ņ ā s. Tač u tad izcē lā s bezprecedenta katastrofa, un sala kopā ar visiem iedzī votā jiem pazuda, iegrimstot jū ras dzī lē s. Kopš tā laika zinā tnieki visā pasaulē ir strī dē juš ies daudzus gadus. . . vai Atlantī da tieš ā m pastā vē ja vai arī Platona stā sts bija tikai sena mī ta pā rstā sts? Atbilde tika atrasta Santorini salā . Grieķ u zinā tnieka Spyridonos Marinatos uzsā ktie izrakumi ļ ā va atklā t piļ u, fresku un vā ž u drupas, kas pā rsteidzoš i atgā dina Mī nojas civilizā cijas darbu stilu. Š ie atradumi tika veikti zem bieza vulkā nisko pelnu slā ņ a, kas klā j salu. Lī dz ar to, secinā ja zinā tnieki, š ī civilizā cija varē ja iet bojā spē cī ga vulkā na izvirduma un milzī ga cunami viļ ņ a rezultā tā , kas pē c tam skā ra Krē tu un citas salas, savā ceļ ā aizslaucot pilsē tas un mazpilsē tas. Daž i zinā tnieki uzskata, ka mī ts par Atlantī du, kura leģ endu mums atstā ja Platons, ir balstī ts uz stā stu par Santorini salu. Platons piedē vē ja salu senai civilizā cijai, kas pazuda pē kš ņ as dabas katastrofas dē ļ . Tā varē tu bū t realitā te, jo tieš i š eit pirms 4000–3500 gadiem dzī voja ļ oti attī stī tie Mī nojas iedzī votā ji, un tieš i š eit notika š ausmī ga zemestrī ce un vulkā na izvirdums, kas, iespē jams, pā rveidoja kontinentu par salu sē riju. Patiesī bā tagadē jā Santorini ir uzsprā guš a vulkā na atlū zas, kas, saglabā jot veselas pilsē tas kā cepuri ar pelnu un karstas lavas kā rtu, atstā ja gandrī z neskartu senatnes vē sturi. Pē dē jos gados zinā tnieki, atbrī vojuš i salas ielas un mā jas no senajā m apmetnē m, ir nonā kuš i pie secinā juma, ka visticamā kā bijuš ā s Atlantī das atraš anā s vieta, kas aprakstī ta Platona sengrieķ u darbos pirms vairā kiem tū kstoš iem gadu, ir Santorini. Un patieš ā m, nokļ ū stot š ajā s vietā s un apmeklē jot vairā k nekā.3000 gadus vecā s apdzī votā s vietas, jū s jū taties tā , it kā atrastos civilizā cijas oā zē .

Mazā Santorini sala ir slavena ar savu noslē pumaino likteni, sakopto ielu gleznaino skaistumu, sniegbaltā m baznī cā m ar ziliem kupoliem, burvī gā m ainavā m, nenogurstoš iem jaukiem ē zeļ iem, brī niš ķ ī gā s zilā s jū ras tī rā ko ū deni, izsmalcinā tu vī nu - jū s to darī sit. neizbē gami piekrī tu salas iedzī votā jiem, kuri uzskata, ka patiesi var novē rtē t tikai š ī s salas š ķ irš anos ar viņ u. . .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Наш катамаран
Таким нас встретил Санторини
Серпантиновая дорога
Современный стиль кикладской архитектуры
Участок с красной почвой
Деревушки под названием Ия
Постройки гомеровских времён
Церковь Святого Созонта
Мозаика с дельфинами
Храм Святого Георгия
Одна из церквей Ии
Ия
Такие красивые деревья в Ие
В Морском музее Ии
Одна из арт-галерей города с необычным фасадом
В арт-галерее
На развалинах Венецианской крепости
Священный чёрный камень
Порт посёлка Ия
Высокогорная деревня Пиргос
Крутой подъём в город Фира
Кафедральный православный собор
Кафедральный православный собор
Скульптурные человеческие фигурки
Мозаика с двуглавой птицей
Знаменитые двери Фиры
Вид на побережье и вулканический островок Неа Камени
Двери, ведущие в ресторанчик, парящий над кальдерой
Карта островов Санторини
Город Фира
Город Фира
Город Фира
Символ острова - церковь Агиу Мина
Ослики - символ Санторини
Ослики - символ Санторини
Вина Санторини
Пляж Камари
Один из отелей на Санторини
На Санторини
Прощай, Санторини!
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums