Pastaiga bērnībā vai staigā uz Turciju!

30 Jūlija 2017 Ceļošanas laiks: no 15 Jūlija 2017 ieslēgts 22 Jūlija 2017
Reputācija: +2287
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Noslē pumainais vā rds "Sarpi" mū su ģ imenē vienmē r ir izrunā ts ar nelielu sajū smas un apbrī nas nokrā su. Pirms 45 gadiem mans tē vs bija Sarpi robež punkta priekš nieks uz PSRS un Turcijas robež as, Melnā s jū ras piekrastē . Neticami paveicā s – daba tur ir pā rsteidzoš a. Zemi kalni, subtropu klimats, mandarī ni uz ielas un kristā ldzidrs ū dens oļ u pludmalē .

pirms 45 gadiem.

Robež a sadalī ja mazo Sarpas (Sarpi) ciematu uz pusē m gar dziļ u aizu. Radinieki kliedza viens otram pā ri robež ai, aprī koti ar vadiem, torņ iem un prož ektoriem. Reizē m turku radinieki ieradā s apciemot padomju valstis - caur Bosforu, Maskavu un Tbilisi. Priekš postenis stā vē ja tieš i pludmalē , teritorija bija slē gta, tā pē c mē s ar mammu un politiķ a ģ imeni patiesī bā bijā m vienī gie atpū tnieki.

Kreisajā pusē esoš ais tornis ir Turcija


Toreiz man bija tikai divi gadi, tā pē c par Sarpu skaistumiem zinā ju tikai no vecā ku atmiņ ā m un dubļ ainajā m fotogrā fijā m. Leģ enda par to, kā politiķ a sieva peldot nometa laulī bas gredzenu, kas bija redzams no laivas, bet nevienam neizdevā s ienirt (tajā vietā bija tik dzidrs ū dens un liels dziļ ums), ir kļ uvusi praktiski par ģ imenes leģ endu. .

Tas esmu es "dež ū ras"

Pē c tam mū su ģ imene dienē ja Armē nijā , Azerbaidž ā nā , Maskavā , Habarovskā , Rī gā . Bet Sarpi maniem vecā kiem palika labā kā vieta uz zemes. Pagā ja gadu desmiti, mē s apmetā mies uz dzī vi Ukrainā , mans tē vs nomira, es uzaugu, mana mā te kļ uva nedaudz vecā ka. Mamma pat nedomā ja doties uz ā rzemē m. Un tikai pē c tam, kad Ukrainai tika noteikts bezvī zu rež ī ms un stā sti par pā rvietoš anā s pieejamī bu pā ri kordonam pā rvē rtā s par ikdieniš ķ u un parastu, man negaidī ti izdevā s pierunā t mammu taisī t pasi. Atslē gas vā rds bija "Sarpi". Es apsolī ju mammu tur aizvest. Jaunī bā...

Mamma bija nervoza. Es satraucos, kad saņ ē mu pasi. Es biju nervozs, kad skatī jos Batumi tī mekļ a kartes un izstrā dā ju marš rutu. Biju satraukts, kad 15 stundas pirms izlidoš anas mū s pā rsteidza ziņ a, ka mū su numuriņ š Batumi viesnī cā ir divas reizes pā rdots, un ceļ ojumu aģ entū ra par saviem lī dzekļ iem iekā rtoja mū s pieczvaigž ņ u viesnī cā pirmajā rindā . no jū ras. Pirmo š oku viņ a piedzī voja, kad ieraudzī ja biļ etes un kuponu uz viesnī cu — tikai uz printera izdrukā tas papī ra lapas.

Otrs š oks manai mā tei bija Odesas lidostā . Uzreiz bija reģ istrā cija pieciem reisiem, un mamma, kas bibliotē kā strā dā ja divus gadu desmitus, bija apmulsusi par pasaž ieru skaitu. Izrā dā s, aviobiļ etes cena, kas vienā da ar bibliotekā ra mē neš algu, nav š ķ ē rslis simtiem cilvē ku ceļ oš anai. Un viņ a praktiski nepamanī ja robež as š ķ ē rsoš anu. Un lidot ar Boeing ir nedaudz ē rtā k nekā ar Tu-134.

Treš ais š oks - Batumi pasaž ierus sagaidī ja nevis dzeloņ stieples, bet gan draudzī gi gruzī nu robež sargi, bagā ž as pā rbaudes trū kums un bezmaksas ceļ vež i uz Adž ā ru. Mē s joprojā m gaidī jā m transfē ru uz viesnī cu, saskaroties ar pinkainu meiteni saplē stā s dž insos.


Mē ģ inā š u pastā stī t par Batumi atseviš ķ i, pā rā k daudz iespaidu. Te jau ne tikai mamma bija š okē ta. . . Dī vainā arhitektū ra, spokaini zaļ ā s naksnī gā s krastmalas palmas, fantastiskais skats uz Batumi no jū ras saulrietā...Pats galvenais, ka pē c sabrukuma PSRS, Ukraina un Gruzija sā kā s vienlaikus, bet Batumi tū risma infrastruktū ra ir par pakā pi augstā ka nekā Odesā . Diemž ē l.

Laikapstā kļ u vietnes spī tī gi solī ja lietu un pē rkona negaisu Batumi, lai gan patiesī bā bija saulains, mitrs un smacī gs. Nolē mu neriskē t un treš ajā uzturē š anā s dienā Batumi, ieraugot samē rā skaidras debesis, paziņ oju, ka š odien braucam uz Sarpi.

Gidi ziņ oja, ka uz Sarpi var nokļ ū t ar 16. un 17. autobusiem. Pietura bija divu soļ u attā lumā , autobusu godī gi gaidī jā m kā das piecas minū tes. Jaunu puiš u grupa nobremzē ja minivena taksometru, es dzirdē ju loloto “Sarpi”, un te mē s astoņ i kopā ar taksi braucam uz Turcijas robež u par 20 lari.

45 gadi ir mainī juš i visu apkā rt. Viņ i izgrieza kalnu, nostiprinā ja nogā zes, un tagad uz Sarpi ved plats ceļ š , pilns ar kravas automaš ī nā m. Viņ i nojauca priekš posteni un daļ u ciema. Š ajā vietā tagad atrodas neiedomā jamas viļ ņ veidī gas formas robež š ķ ē rsoš anas vieta. Netā lu atrodas putekļ ains tirgus, autostā vvieta un valū tas maiņ as punkti. Trokš ņ ains un nemierī gs.

Gruzijas un Turcijas robež š ķ ē rsoš anas vieta

Pludmale ir saglabā ta. Oļ i, pietiekami plati un ar kaut kā du pilnī gi neredzamu sadalī jumu starp Gruziju un Turciju. Ir tikai pā ris brī dinā juma dē ļ i, un jū rā š ū pojas pat Gruzijas robež laiva. Tā ir visa robež a. Nav vadu, torņ u, ierobež otas joslas. Tagad š ī ir vietē jo Batumi iedzī votā ju iecienī tā kā pludmale. Ostas dē ļ paš i Batumi jū ru uzskata par netī ru, un uz Sarpi nā k peldē ties ar bē rniem. Š eit ir vairā kas mini-viesnī cas miegainu pludmales brī vdienu cienī tā jiem. Lai gan trase un kravas automaš ī nas sabojā iespaidu.

Es atcerē jos tē ti, viņ a raudā ja. Mamma bija kaut kā apstulbusi un nedaudz nomā kta. Mums bija jā glā bj situā cija. Un es pieņ ē mu traku lē mumu no mā tes viedokļ a - doties pastaigā uz Turciju. Kā jā m. Pie gā jē ju pā rejas bija maz cilvē ku, apdomī gi paņ ē mu lī dzi pases, vī zas nevajag. Un mē s devā mies uz Turciju.


Mamma sā kumā gā ja paklausī gi savrup (viņ a neticē ja manam piedzī vojumam). Tač u robež š ķ ē rsoš anas vietā tas atdzī vojā s, un pē c piecā m minū tē m gruzī nu robež sargi jau iepazinā s ar dzī vespriecī gu sirmgalvju, kuras vī rs š eit sargā ja robež u, kad viņ i vē l nebija uz zemes. Sitiens pasē , un esam ā rzemē s. Vē l viens pliķ is un esam Turcijā ! Ejot pa koridoru, es izmisī gi atcerē jos visu savu niecī go angļ u valodu. Nav nepiecieš ams - nav uzdoti jautā jumi. Robež as š ķ ē rsoš ana aizņ ē ma aptuveni 10 minū tes, un mamma pirmo reizi mū ž ā savas jaunī bas vietas aplū ko no viņ ai visnegaidī tā kā punkta - no paš as moš ejas, kuru viņ a ar tē vu skatī jā s gandrī z divus gadus no plkst. pierobež as tornis.

Pē c mini fotosesijas sarī koš anas un garda turku saldē juma un stipras turku kafijas nogarš oš anas mē s devā mies atpakaļ uz Gruziju. Bija iespē ja braukt ar mikroautobusu un braukt uz tuvā ko Turcijas pilsē tu, bet apģ ē rbs mū s neinteresē ja, ā rā bija karsts, tā pē c pē c 50 minū tē m nolē mā m atgriezties.

Atceļ ā sagaidī ja vē l viens š oks - no Turcijas uz Gruziju, tajā paš ā laikā ar mums robež u nolē ma š ķ ē rsot vē l pieci tū kstoš i cilvē ku. Pat plū smas sadalī š ana Turcijas pilsoņ os un ā rzemniekos kustī bu nepaā trinā ja. Mē s š ķ ē rsojā m robež u atpakaļ apmē ram stundu. Apkā rt dungoja daudzā s valodā s runā još s pū lis, vienā rindā stā vē ja pusģ ē rbtas Eiropas sievietes un musulmaņ u sievietes plī vuros, vietē jie biznesmeņ i skraidī ja ar aukstu ū deni, zvanī ja mobilie tā lruņ i. Pū lis bija blī vs un veikls, kā brē tliņ u bars. Somas, koferus, sainī š us un koferus neviens ī sti nepā rbaudī ja. Zī mogs pasē - pā reja - zī mogs pasē - esam Gruzijā !

Tā negaidī ti mana ģ imenes leģ enda par Sarpi atrada materiā lu apstiprinā jumu manā pasē . Tagad ir gruzī nu pastmarka "Sarpi" un turku "Sarp". Un mana mā te uz ī su brī di atgriezā s jaunī bā . Nav priekš posteņ a, Savienī ba. Tē ta, diemž ē l, arī nav. Palika tikai kalni un jū ra. Un mamma.

Sarpi, 1972

Sarpi 2017

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
45 лет назад.
Вышка слева -Турция
Это -я
ПогранпереходГрузия-Турция
Сарпи 1972
Сарпи 2017
Līdzīgi stāsti
komentāri (50) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums