Uz Altamiru un tālāk. Svētceļojums uz Kantabrijas alām. 3. daļa. Puente Viesgo. vairāk

21 Janvāri 2017 Ceļošanas laiks: no 11 Decembris 2016 ieslēgts 17 Decembris 2016
Reputācija: +104
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Uz Altamiru un tā lā k. Svē tceļ ojums uz Kantabrijas alā m. 3. daļ a. Puente Viesgo. La Castillo un Las Manedas alas. Secinā jums

Mana svē tceļ ojuma pē dē jā un vissvarī gā kā daļ a ir veltī ta alā m, kas atrodas netā lu no Puente Viesgo ciema. No Santanderas uz Puente Viesgo autobusi kursē vē l biež ā k nekā uz Santillana del Mar. Iespē jams, tas ir saistī ts ar faktu, ka Puente Viesgo atrodas ceļ ā uz kā du lielu pilsē tu. Autobusu kustī bas sarakstu varat jautā t autoostas informā cijas punktā . Jums tiks dota tik maza lapiņ a, kā fotoattē lā .

Autobusu grafiks no Santanderas uz Puente Viesgo.

Ierodoties ciematā , iesaku nekavē joties noskaidrot, kur pretē jā virzienā ir pietura.

Ceļ ā uz alā m es sastapu vienu ceļ a zī mi.

Vienī gā zī me ceļ ā uz alā m

Un, lai gan kalnup ir tikai viens ceļ š , joprojā m rodas š aubas, un nav neviena, kam lū gt ceļ u. Š is kalns fotoattē lā , kas uzņ emts netā lu no autobusa pieturas Puente Viesgo, ir takas galamē rķ is ->>


Kalns ar alā m. Fotoattē la apakš ē jā labajā stū rī — tas pats rā dī tā js

Ja Santillana del Mar ceļ am uz Altamiru tika rū pī gi uzklā ts bruģ is, tad La Castillo un Las Manedas alas bija jā sasniedz pa ceļ u. Ceļ š zigzagos, tā pē c jā bū t uzmanī giem, griež oties vai pā rejot uz otru pusi.

Ceļ a labajā pusē uz asfalta ir nospiests kā da pē das nospiedums.

Pa ceļ am uz La Castillo alu pierakstieties

Es domā ju, ka tā ir zī me, un esmu uz pareizā ceļ a.

No augš as paveras brī niš ķ ī gā s Kantabrijas ainavas, kas pā rsteidz ar daž ā diem zaļ ā s krā sas toņ iem.

Un pati zā le ir tā dā krā sā , kā du vē l nebiju redzē jusi. Nez kā pē c prā tā ienā ca Gumiļ ova rindas: "Tikai zaļ umi kļ uva mazliet draudī gi, / It kā vitriols izlijis. " Un, lai gan pa ceļ am rozes nesaskā ru, daž viet zaļ ā krā sa patieš ā m izmet zilu. Es to nevarē ju iemū ž inā t fotoattē lā .

Š ajā fotoattē lā es saskaitī ju 7 zaļ ā s nokrā sas

Un š ajā gadī jumā  — 6.

Un tur aug skuju koki ar tā diem augļ iem ->>

Noslē pumainā koka augļ i

Varbū t biologi uzzinā s, kas tas ir?

Desmit minū š u gā jiena attā lumā lī dz La Castillo alai kalns ar tā du paš u nosaukumu atkal parā dī jā s pagrieziena dē ļ .

kalns, kurā atrodas La Castillo ala

Joprojā m ir otrs rā dī tā js,

bet tas atrodas gandrī z pie paš as ieejas muzejā (automaš ī nas fonā atrodas stā vlaukumā pretī muzejam - skatī t foto zemā k)

Ir tikai 25-30 minū tes, lai uzkā ptu La Castillo kalnā .

Kā redzat š ajā fotoattē lā , La Castillo kalnā ir č etras alas, un tā s visas atrodas pastaigas attā lumā . Bet diemž ē l divi no tiem tagad ir slē gti sabiedrī bai. Ar ko tas ir saistī ts, es nezinu. Bet, godī gi sakot, es nebiju ļ oti sarū gtinā ts, jo mans mē rķ is bija La Castillo ala - tieš i tajā atrodas daž as no senā kajā m klinš u gleznā m pasaulē .


Tajā dienā , kad es apmeklē ju š ī s vietas, lija stiprs lietus, un tad sā ka krist krusa. Muzejā nebija neviena apmeklē tā ja, izņ emot mani. Pie ieejas man piedā vā ja nopirkt uzreiz divas biļ etes: vienu - uz La Castillo alu, otru - uz Las Manedas alu. Es tam nepiekritu un neiesaku jums,

jo biļ etē s norā dī ts apmeklē juma laiks ar aprē ķ inu 25 minū tes katrai alai. Uz biļ etes norā dī tajā laikā pie alas pieiet muzeja darbinieks un atver to. Jū s nevarat staigā t pa alā m viens pats. Fotografē jiet arī zī mē jumus. Pieskarties tiem, protams, arī ir stingri aizliegts. Bet tie ir ī sti zī mē jumi, nevis kopijas, kā Altamirā !

Man vajadzē ja vairā k nekā stundu, lai pā rbaudī tu La Castillo alu, neskatoties uz to, ka lietus dē ļ atseviš ķ ā s alas daļ ā s grī da bija applū dusi ar ū deni, un tā pē c nebija iespē jams tur nokļ ū t. Man lī dzi bija ļ oti jauka sieviete vē sturniece, kura arī ļ oti tekoš i runā ja angliski. Bija stulbi neizmantot š ā du iespē ju, tā pē c es viņ u nomocī ju ar jautā jumiem un, jā atzī st, uzzinā ju daudz. Altamira muzejā apmeklē tā jus neviens nepavada, gida palī dzī ba aprobež ojas ar muzeja plā na iesniegš anu un nelielu stā stu par tā vē sturi.

Bet, apmeklē jot La Castillo kalna alas, jums bū s iespē ja sazinā ties ar arheologiem un vē sturniekiem. Man tika rā dī ti izrakumi, kuru zemā kais kultū rslā nis pieder pie agrī nā paleolī ta. Vienā La Castillo alā varat izpē tī t visu senā s kultū ras attī stī bas vē sturi.

Zī mē jumi La Castillo alā ir viena no vecā kajā m mū sdienā s zinā majā m klinš u gleznā m. Roku attē li negatī vā datē ti ar 4.000 gadu vecumu. Zī mē jumu veidoš anai senie cilvē ki izmantoja okeru — krā su, kas iegū ta no minerā liem. Lai iegū tu sarkanu krā su, pulveris tika sadedzinā ts uz uguns. Ja tas nav izdarī ts, tas bū s dzeltens. Pulveris sajauca ar ū deni, ņ ē ma mutē un, izmantojot dobu kociņ u, uzsmidzinā ja uz pie sienas piestiprinā tā s rokas un ap to tā , ka uz sienas palika nekrā sots nospiedums. Š ā dā ē nā izveidotos attē lus sauc par negatī viem. Alā ir desmitiem š ā du nospiedumu.


Lī dzā s roku attē liem senā kie zī mē jumi ietver apļ us (diskus), kas, domā jams, nepamatoti asociē jas ar saules vai mē ness simboliem. Manuprā t, La Castillo alā ir 119 š ā di diski (neatceros precī zu skaitu), no kuriem daž i ir krā soti, bet daž i ir izsmidzinā ti. Uz vienas sienas diski ir uzzī mē ti divā s rindā s. Lī nijas, kas atgā dina starus, iziet no viena diska, un tajā paš ā laikā abas š ī s lī nijas ir vē rstas uz labo pusi, tas ir, visticamā k, zī mē tas ar labo roku. Tieš i zem š ī dē ļ a ir neatš ifrē ta divu lī niju zī me: apakš ē jā ir novilkta no kreisā s uz labo pusi un augš ē jā , iespē jams, no labā s uz kreiso pusi. Š ī zī me neskaidri atgā dina krustu. Ir zinā ms, ka disks tika uzzī mē ts agrā k. Saskaņ ā ar vienu teoriju diska attē li attē lo seno kalendā ru. Vairā ku metru attā lumā no š iem zī mē jumiem ir krusta attē ls: divas lī nijas, kas š ķ ē rsotas pa diagonā li (nevis perpendikulā ri).

Š is krusta attē ls tika izveidots apmē ram pirms 4.000 gadu.

Visi plaukstu nospiedumi La Castillo alā ir kreisā s rokas nospiedumi, un visi ir negatī vi. Bet citā s alā s ir pozitī vi labo roku attē li (roka bija iemē rkta krā sā un pieskā rā s sienai).

Tā tad, vecā kajā s klinš u gleznā s ir simboli (starp kuriem ir krusts) un roku nospiedumi. Dzī vnieku attē li parā dī jā s desmitiem tū kstoš u gadu vē lā k. Vecā kie dzī vnieku zī mē jumi La Castillo alā (sumbri, zirgi un, iespē jams, aitas) datē ti ar 25 000 gadiem. Atceros vienu bizonu, kas attē lots vertikā li ar galvu uz leju. Jā domā , ka viņ š dzer ū deni: zem zī mē juma gar sienu iet plaisa, kas varē tu bū t saistī ta ar upi.

Pagā juš i 20 000 gadu kopš senā ko zī mē jumu radī š anas lī dz jaunā ko zī mē jumu parā dī š anā s brī dim! Tū kstoš iem paaudž u dzī voja š ajā alā , un katra jaunā paaudze pielietoja savus attē lus blakus un tikai daž reiz virsū ,

attē lus, ko radī juš i viņ u senč i.

Las Manedas ala ir jā apmeklē , jo tā ir ļ oti skaista. Viņ a ir vienkā rš i nereā li skaista! Viņ a ir vienkā rš i pasakaina! Bet tā ir bijusi mā jvieta tū kstoš iem gadu. Š o alu veidojis ū denskritums, kas veidojies no upes, kas reiz š ajā s vietā s plū dusi jau sen. Tagad ū dens lī menis ir aptuveni Puente Viesgo ciema lī menī .

Zī mē jumi Las Manedas ir izgatavoti melnā krā sā , kas nozī mē , ka tie ir no Magdalē nas kultū ras laikmeta. To precī zais vecums pē c radiooglekļ a analī zes rezultā tiem ir 1.000 gadu. Iespaidī gs ir viens zī mē jums, kas veidots uz akmens, kas karā jā s virs zemes ne vairā k kā metra lī menī . Zemē zem š ī akmens ir ar ū deni piepildī ta ieplaka, kas, iespē jams, kalpoja rituā liem. Ja paskatā s uz atspulgu ū denī , jū s varat redzē t zirgu. Bet, lai ieraudzī tu š o zirgu uz akmens, vajag krietni noliekt galvu.


Mana ī sā svē tceļ ojuma rezultā tus var aprakstī t vairā kā s tē zē s. Ja jū s neinteresē manas pā rdomas par paleolī ta kultū ru, dodieties uz zemā k redzamajā m ainavu fotogrā fijā m.

1. Parasti alu cilvē ki nedzī voja vietā , kur viņ i gleznoja. Tā pē c, iespē jams, telpas ar attē liem tika izmantotas rituā liem.

2. Senā kie klinš u gleznojumi ietver roku un zī mju attē lus, no kuriem daž i š obrī d nav viennozī mī gi interpretē jami.

3. Krusts patieš ā m ir vecā kā cilvē ces zī me. La Castillo alā atrodas krusts, kas krā sots pirms 4.000 gadiem.

4. Dzī vnieku zī mē jumi parā dī jā s vē lā paleolī ta laikmetā . Vecā kie attē li ir 2.000 gadus veci.

5. Okeru izmantoja senā kajiem klinš u grebumiem. Tajā paš ā laikā , jau pirms 4.000 gadu, pulveris tika dedzinā ts, lai iegū tu sarkanu krā su.

6. Ja dzī vnieku sugas klinš u mā kslā lī nija ir reben (lī nija

atdalot skeletu no vē dera), tad š ā da modeļ a vecums ir 14-12 tū kstoš i gadu.

7. Pā rsvarā gan sumbri, gan zirgi tika izmantoti nevis pā rtikai, bet gan apģ ē rbam un lampu izgatavoš anai.

8. Lai izveidotu daudzus zī mē jumus, tika izmantota akmens dabiskā forma. Tas pieš ķ ī ra attē liem vairā k reā listisku. Tajā paš ā laikā akmens atdzī vojā s. Š ķ ita, ka dzī vnieks bija ierakstī ts sienā , un zī mē jumā akmens ieguva dzī vī bu. "Mež ģ ī nes, akmens, esi, / Un kļ ū sti par zirnekļ tī klu. "

9. Mū su senč i, kas dzī voja pirms 4.000 gadu, un tie, kas dzī voja pirms 2.000 gadiem, viens par otru zinā ja daudz vairā k, nekā mē s zinā m par viņ iem – 21. gadsimta cilvē ki, kas lidoja kosmosā un savienoja pasauli ar neredzamu radiosignā lu tī klu. , kurš iemā cī jā s bū vē t augstas mā jas un konstruē t maš ī nas, kas spē j mū s transportē t pa zemi, pa gaisu un ū deni, mē s pā rsteidzoš i maz zinā m par mū su senč u dzī vi, inteliģ enci un valodu.

Lī dz pusdienlaikam pā r La Castillo kalnu parā dī jā s saule,

bet tā lumā kalnos joprojā m lija. Pateicoties š iem dabas svē tkiem, man izdevā s, š ķ iet, daž as veiksmī gas fotogrā fijas ->>

Kantabrijas ainavas. Skats no La Castillo

Kantabrijas ainavas. Skats no La Castillo

Kantabrijas ainavas. Skats no La Castillo


Kantabrijas ainavas. Skats no La Castillo

Lī dz autobusam vē l bija gandrī z stunda, un jaka un dž insi bija ļ oti slapji, tā pē c man vienkā rš i nebija citas izvē les, un es devos uz nelielu kafejnī cu Puente Viesgo - kafejnī cu-bā ru Tabacos. Š ī s iestā des interjers un atmosfē ra ļ oti atgā dina padomju ē dnī cu.

Tabasco kafejnī ca-bā rs Puente Viesgo

Un arī sienas bildes =)

Un vē lreiz – biju patī kami apmierinā ta ar trauka izmē ru. Bet es prasī ju tikai sieru

Spā ņ u sviestmaize

Un visbeidzot fotogrā fija ar š efpavā ru, kurš laipni piekrita man pozē t

Pavā rs Tabasco kafejnī cā Puente Viesgo

Es iemī lē jos Kantabrijā ! Savā senajā mantojumā , skaistajā dabā un sirsnī gos cilvē kos. Un ceru, ka noteikti tur atgriezī š os. Galu galā man nebija laika visu redzē t!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Расписание автобусов от Сантандера до Пуенте Вьесго.
Единственный указатель на пути к пещерам
Гора, в которой находятся пещеры. В правом нижнем углу на фото - тот самый указатель
Знак на пути к пещере Ла Кастильо
На этом фото я насчитала 7 оттенков зеленого
А на этом - 6.
Плоды загадочного дерева
гора, в которой расположена пещера Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии. Вид с горы Ла Кастильо
Пейзажи Кантабрии
Дорога к пещерам Ла Кастильо и Лас Манедас
Настенное изображение в кафе Tabacos в Пуенте Вьесго
Кафе-бар Tabacos в Пуенте Вьесго
Интерьер кафе Tabacos в Пуенте Вьесго
Интерьер кафе Tabacos в Пуенте Вьесго
Испанский бутерброд
Меню в баре Tabacos
Интерьер кафе Tabacos в Пуенте Вьесго
Повар в кафе Tabacos в Пуенте Вьесго