Un atkal Spānija. 3. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Piektā diena
Vakar mē s iekā rtojā mies pa nakti Seviļ as nomalē , viesnī cas numuriņ i ir lieli, ar virtuvī ti. No rī ta devā mies ekskursijā uz pilsē tu. Sevilja ir diezgan liela pilsē ta, 700 tū kstoš i iedzī votā ju, Andalū zijas galvaspilsē ta. Pilsē tu 2. gadsimta vidū pirms mū su ē ras dibinā ja romieš i. e. Sevilja savus ziedu laikus sasniedza 16-17 gadsimtos pē c tam, kad Kolumbs atklā ja Ameriku. pilsē ta saņ ē ma preč u tirdzniecī bas monopolu no Rietumindijas. Gvadalkī ras upe, uz kuras atrodas pilsē ta, tajā laikā bija pilna, un Sevilja kļ uva par Spā nijas galveno ostu, kas saņ ē ma un nosū tī ja kuģ us. Turpmā kajos gados pilsē ta cieta no mē ra epidē mijas, kas uz pusi samazinā ja iedzī votā ju skaitu, pē c tam inkvizī cijas dē ļ pilsē tu pameta mauru amatnieki, turklā t Gvadalkī ras upe kļ uva ļ oti sekla un Sevilja vairs nevarē ja uzņ emt kuģ us. Kadisa kļ uva par galveno ostu.
Laiks bija patī kams, silts, spī dē ja saule.
Iesā kumam apskatī jā m 1929. gada starptautiskajai izstā dei "Iberoamericana" celto ē ku kompleksu, katrai spā niski runā još ai valstij uzcē la savu paviljonu.
Tai paš ai izstā dei skaistā kais Spā nijas laukums tika uzcelts neomoru stilā (arhitekts Anibal Gonzalez). Ap laukumu atrodas niš as ar mozaī kā m, kas veltī tas Spā nijas provincē m.
Seviļ as ģ enerā lkapteiņ a ē ka (tas ir kaut kas lī dzī gs gubernatoriem)
Š is ir "Triumfa piemineklis" - atmiņ a par š ausmī go 1755. gada zemestrī ci, kad seš ā s minū tē s gā ja bojā.80 tū kstoš i cilvē ku, š ajā vietā atradā s templis, kurā ticī gie lū dza. Cilvē kiem izdevā s izlē kt uz ielas un neviens nav cietis.
Grupa pamazā m tuvojas galvenajai Seviļ as apskates vietai – katedrā lei. Ieeja katedrā lē - 9 eiro.
Katedrā le tika uzcelta 1401. –1519. gadā . bijuš ā s moš ejas vietā . No moš ejas bija saglabā jies oranž ais pagalms un Giralda minarets 1184-1198. pā rveidots par zvanu torni, minareta augstums bija 70 metri, 1560. -1568.
. arhitekts Ruizs uzcē la vē l piecus lī meņ us ar zvanu torni un bronzas Veras statuju, kas ir vē jrā dī tā js (spā ņ u valodā giraldillo), no kura cē lies arī paš a torņ a nosaukums, kas tagad ir Seviļ as simbols.
Katedrā le ir lielā kā gotiskā stila katedrā le Eiropā un treš ā lielā kā pasaulē .
Centrā lo navu sadala galvenā kaplič a, kas no trim pusē m iež ogota ar kaltas dzelzs rež ģ i.
Aiz restē m atrodas visgrandiozā kais Retablo Spā nijā – Altar Mayor ikonostā ze aiz altā ra (izmē rs 20x13 metri). Grandiozais altā ris tapis 1482. -1533. gadā , iesā cis (centrā lā daļ a) flā mu meistars Dankarts, pabeidzis spā nis Horhe Fernandess. Altā rī ir 45 reljefi un vairā k nekā.1000 figū ru.
Cits 18. gadsimta retablo Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas kapelā , centrā ir Jaunavas Marijas attē ls no 14. gadsimta.
Altā ris del Plata (Sudraba altā ris) ar milzu sudraba kroni.
Murillo glezna Sv. Antonija kapelā
Katedrā lē atrodas Kristofera Kolumba kaps, lai gan pē c viņ a nā ves lielā jū rasbraucē ja mirstī gā s atliekas tika daudzkā rt pā rapbedī tas: vispirms Seviļ ā , pē c tam saskaņ ā ar viņ a pē cnā ves testamentu Dominikā nas Republikā , kad franč i pā rņ ē ma salu, viņ i tika pā rapbedī ti Havanā , pē c tam, kad franč i tika izraidī ti, viņ i tika apglabā ti atpakaļ Dominikā nas Republikā un pē c tam atpakaļ uz Sevilju.
Č etri karaļ i simbolizē Kastī liju, Aragonu, Leonu un Navarru
Až ū ra gotiskā velve
Galvenā s prezbiterijas katedrā les kupols
Koris 1470-1520
Kapitolu zā les velve ar Murillo gleznā m
Galvenajā kasē atrodas Zelta karaliskais kronis, kas inkrustē ts ar 11 000 dā rgakmeņ iem. Eņ ģ eļ a figū riņ a ir izgatavota no retas pē rles formas, kas gandrī z pilnī bā atkā rto ķ ermeņ a formu.
Trī s metrus augsta sudraba monstrance, ko veidojis 16. gadsimta juvelieris Huons de Arfe.
Sudraba relikvija
Vairā k dā rgumu
Tad man izdevā s uzkā pt Giralda tornī , lai gan neesmu liels š ā du kā pienu cienī tā js. labi, ka kā pums tornī ir plats un gluds (agrā k uz minaretu brauca ar ē zeļ iem), var stā vē t kaktos atpū sties. Balva bija skats uz pilsē tu no augš as.
Nokā puš i lejā , mē s atpū tā mies katedrā les Apelsī nu dā rzā , un grupa pā rcē lā s uz veco Santakrusas kvartā lu.
Saskaņ ā ar leģ endu, dons Huans š eit dzī voja.
Š eit ir viņ a balkons
Un š eit ir piemineklis viņ am netā lu
Pastaiga gar Alkazara sienu
Tad grupai tika dots brī vais laiks, mē s pastaigā jā mies pa pilsē tu, devā mies pirkt pā rtiku El Cort. Pē c tam uzkodā m zem Velaskesa pieminekļ a.
Seviljā gatavoš anā s Lielajai nedē ļ ai ritē ja pilnā sparā , š eit notiek masī vā kā s procesijas. Daž ā s ielā s jau bija izbū vē tas platformas un tramvaji nekursē ja.
Izbraukš ana no Seviļ as tika noteikta pulksten 15-30, tikš anā s vieta pie Zelta torņ a (Torre del Oro). Torni uzcē la mauri 1220. gadā , lai aizsargā tu pilsē tas ostu. Agrā k Gvadalkī ras upes pretē jā krastā atradā s vē l viens tornis, un starp tiem pā ri upei bija stiepta tē rauda ķ ē de no nevē lamiem kuģ iem. Torni ar mū ri savienoja ar Alkazaru.
Tā lā k mū su ceļ š veda "No Seviljas lī dz Granadai", tas ir 252 km. Transfē rs bija pieklā jī gs laikā un ieradā mies viesnī cā.19-00, viesnī ca bija č etras zvaigznes (marš rutā vienī gā s č etras) un atradā s kalnā tieš i virs Alhambras. Jū s varat doties uz pilsē tu vai braukt ar maziem autobusiem. Mū su gids mums ieteica š eit ieturē t vakariņ as (zviedru galds par 16 eiro + dzē rieni par diezgan normā lā m cenā m), ko arī izdarī jā m un vakariņ as bija ideā las.
Pē c tam (un tā kā.20-00 jau bija tumš s) man negribē jā s nekur vakarā iet.
Turpinā jums š eit >>>
