Un atkal Spānija. 2. daļa

23 Aprilis 2018 Ceļošanas laiks: no 17 Marta 2018 ieslēgts 24 Marta 2018
Reputācija: +1222
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

3.  diena

No rī ta mē s izbraucā m no Saragosas uz Madridi. Es nekavē joties noņ emš u jautā jumus no mū su ceļ vež a. Parasti autobusa gidam nav atļ auts vadī t ekskursijas pilsē tā s, tas ir jā dara vietē jiem licencē tiem gidiem, pat ja viņ i nerunā valodā , kurā runā grupa (š ajā gadī jumā mū su gids darbojas kā tulks) . Pilsē tā s tas tiek rū pī gi uzraudzī ts. Gida uzdevums pa marš rutu: atvest uz viesnī cu, izmitinā t, pabarot, organizē t sanitā rā s pieturas. . Autobusā gids var sarunā t jebko. Barselonā un daž ā s citā s pilsē tā s ekskursiju vadī ja mū su gids Kirils burtiski ceļ ā , t. i. , viņ š mikrofonā runā ja par apskates objektiem, bet mē s staigā jā m un klausī jā mies austiņ ā s, t. i. , nebija nekā du oficiā lu ekskursijas pazī mju (š ī ). ir tā ds triks).

Madride mū s sagaidī ja ar lietusgā zi,


autobuss apstā jā s pazemes autostā vvietā tieš i zem karaļ a pils un grupa devā s uz aptauju. Tad viņ i ļ oti gudri nolē ma uzreiz nereģ istrē ties viesnī cā (lai netē rē tu laiku), un pē c ekskursijas dot brī vu laiku un pulksten 20:00 pulcē ties Prado muzejā .

Mū su pē dē jā ceļ ojumā (pirms diviem gadiem) pie karaļ a pils bija milzī ga rinda, un š odien tas, iespē jams, nobiedē ja lietus, var nebū t sezona, bet biļ etē m praktiski nebija cilvē ku. Mē s ar sievu un vē l vairā ki cilvē ki no grupas nepalaidā m garā m š o iespē ju un atdalī jā mies no grupas un devā mies uz pili.

Skvē rā pils priekš ā ir Almudenas katedrā le

Pati pils nelabprā t fotografē ja lietū , tā pē c ievietoš u fotoattē lu no pirms diviem gadiem. Jū s varat redzē t, kā da bija lī nija.

Pils apmeklē jums - 10 eiro, ir audiogids krievu valodā .

Mantu pā rbaude ir tī rā ka nekā lidostā s. Pati 18. gadsimta pils ir milzī ga, atrodas kalnā ļ oti skaistā vietā , pili ieskauj dā rzi, apskatei pieejama tikai daļ a telpu. Viens mī nuss - aizliegt fotoattē lus un videoklipus. Tā pē c es ievietoju bildes no interneta.

Š ī ir bruņ ojuma telpa

Pils zā les

Kolekcijā ir arī Stradivari instrumentu kvartets (divas vijoles, alts un č ells)

Pē c pils apmeklē juma mē s pastaigā jā mies pa Madridi, lietus rimā s, pa Gran Via devā mies uz lielu lē tu Primark universā lveikalu, lai iegā dā tos kaut ko savai mazmeitai kā dā vanu.

Pē c tam mē s klusi devā mies uz Prado ar bezmaksas ieeju muzejā no pulksten 18:00. bet man joprojā m bija jā stā v rindā

Ejam cauri Puerto del Sol centrā lajam laukumam, kurā atrodas Kā rļ a III piemineklis un Madrides simbols - lā cis ar zemeņ u koku.

No Puerto del Sol lī dz Prado muzejam aizņ em apmē ram divdesmit minū tes.

Ejam garā m slavenajai Neptū na strū klakai, kas ir Madrides Atlé tico fanu pulcē š anā s vieta. Madrides "Real" lī dzjutē ji svin uzvaras pie citas strū klakas - "Sibiles (Kibily)"

Un tagad pats muzejs. Katrs apmeklē jums nes jaunas sajū tas, š oreiz daudz laika veltī jā m El Greko, Velaskesa un Murillo darbiem.


Vakarā mē s reģ istrē jā mies viesnī cā Silken Torre Garden, kur apmetā mies mū su pirmā Spā nijas ceļ ojuma laikā pirms 9 gadiem. Jā saka, ka brokastis viesnī cā ir mainī juš ā s uz labo pusi, turklā t netā lu ir atvē rta metro stacija, netā lu ir liels iepirkš anā s centrs ar lielu Carryfur lielveikalu, kurā krā jā mies vakariņ ā m.

Ceturtā diena

No rī ta mē s devā mies uz Toledo. Laiks bija saulains, bet auksts un vē jains. (Nedrī kst aizmirst, ka Madride atrodas gandrī z 700 metru augstumā virs jū ras lī meņ a). Pirms 9 gadiem ciemojā mies Toledo, nekad neaizmirsī š u visas grupas apbrī nojamo "Ah! ", skatoties uz skaistā ko pilsē tas panorā mu.

Madrides pilsē ta saņ ē ma ī paš u statusu, savukā rt Toledo palika Kastī lijas-Lamanč as provinces galvaspilsē ta. Pilsē ta ir iekļ auta UNESCO mantojumā , dibinā ta pirms mū su ē ras. e. un lī dz 1561. gadam tā palika par Xtilia karaļ u rezidenci, lī dz galvaspilsē ta tika pā rcelta uz Madridi.

Š ķ iet, ka ceļ ojot pa pilsē tu

ka viņ š iekritis viduslaikos, lī dzī gas sajū tas radā s, apmeklē jot Itā lijas Sjē nu.

Pē c tam apmeklē jā m Santomes baznī cu (ieeja 6 eiro), kas ir slavena ar to, ka tur atrodas pasaules mā kslas š edevrs - El Greko glezna "Grā fa Orgaza apbedī š ana", kas 400 gadus nekad nav pametusi baznī cas sienas. Man jā saka, ka š is izcilais mā kslinieks, lai arī nesaņ ē ma Spā nijas karaļ a Filipa II labvē lī bu un pavē les, Toledo izpelnī jā s lielu godu un cieņ u, viņ š strā dā ja pilsē tā lī dz savai nā vei un tika tur apglabā ts. Toledo El Greko strā dā ja daudz un veiksmī gi, viņ š bija diezgan bagā ts cilvē ks,

ī rē ja 24 istabu mā ju. Gleznojot gleznu "Grā fa Orgaza apbedī jums", par tiesī bā m tikt iemū ž inā tam attē lā mā kslinieks sarī koja kaut ko lī dzī gu izsolei starp diž ciltī gajiem pilsē tas pilsoņ iem. Mā kslinieks attē loja sevi kā septī to no kreisā s augš ē jā rindā (virs paceltā s rokas), zē ns zemā k ir viņ a dē ls. Baznī cā š aut nevar, bilde ir no interneta.

Baznī ca ā rpusē (ar trim arkā m)

Š ī ir El Greko mā ja-muzejs, kurā viņ š dzī voja


Pē c tam mums tika dots brī vs laiks pusdienā m utt. Sievietes devā s pirkt rotaslietas, kas darinā tas Damaskas juvelierizstrā dā jumu tehnikā , ar ko Toledo ir slavena. Nozī me ir tā da, ka vara vai tē rauda rotaslietā s tiek izgriezts raksts, un tur manuā li tiek uzklā ti plā ni zelta vai sudraba pavedieni vai plā ksnes. Toledo kopš seniem laikiem ir slavena arī ar saviem asmeņ iem,

Kopš pē dē jā brauciena mē s savā virtuvē izmantojā m labu Toledo nazi. Agrā k daudzi ieroč u veikali bija slē gti, un atvē rtā s cenas neiepriecinā ja, iespē jams, savu lomu spē lē arī inflā cija. 2009. gadā nazis maksā ja 10 eiro, tagad tas pats divreiz vairā k. Bet mē s kafejnī cā baudī jā m slavenos Toledo marcipā nus, kuru recepte nav mainī jusies jau 500 gadus.

Pē c uzkodā m mē s apskatī jā m Khuderia — viduslaiku ebreju kvartā lu. Saskaņ ā ar leģ endu, ebreji pā rcē lā s uz Spā niju pē c tam, kad romieš i iznī cinā ja Jeruzalemi. Ebreju kvartā ls kļ uva par bagā tā ko pilsē tā , tā teritorijā atradā s 11 sinagogas, spā ņ iem nepatika ebreju labklā jī ba, tie tika aplikti ar lieliem nodokļ iem, un tad pē c neskaitā mā m vajā š anā m ar upuriem 1492. gadā ebreji tika padzī ti no. Spā nija.

Ebreju kvartā ls

Diemž ē l brī vā laika bija palicis ļ oti maz, un grupa neredzē ja apbrī nojamo 13. –15.  gadsimta Toledo katedrā li. Es apmeklē ju š o katedrā li pirms 9 gadiem. Manuprā t, š ī ir Spā nijas skaistā kā katedrā le, un esmu redzē jis gandrī z visas ievē rojamā s Spā nijas katedrā les. Varē ja tikai apbrī not ā rpusi. Un š eit ir pā rsteidzoš ā interjera dekorē š ana un attē lu galerija Sankristijā ar El Greko, Karavadž o, Ticiā na, Velaskesa, Rafaela gleznā m.

Protams, Toledo jā pavada vismaz puse dienas un vē l labā k diena, tač u ekskursijas programma ir veidota tā , lai pē c tam mums bija ilgs brauciens uz Andalū ziju un mē s atgriezā mies autobusā gar 13.  gs. Mā rtiņ a tilts

Mū su ceļ š veda Kastī lijas-Lamanč as provincē , kur daudzas lietas atgā dina Donu Kihotu. Š eit ir viens no ceļ malas restorā niem, kur mē s apstā jā mies


Pulksten 17 ieradā mies Kordovā (spā ņ u valodā Kordova), pilsē ta jau ar spē ku un pamatojumu gatavojā s Lielajai nedē ļ ai, tika celtas platformas un tribī nes skatī tā jiem. Pilsē tu dibinā ja feniķ ieš i, pē c tam to ieņ ē ma 206. gadā . BC e. senie romieš i, pē c tam 711. gadā pilsē tu, tā pat kā visu Spā niju, ieņ ē ma mauri. Lī dz 10. gadsimtam pilsē tas iedzī votā ju skaits sasniedza 400 tū kstoš us cilvē ku, tā bija lielā kā un attī stī tā kā pilsē ta pasaulē , pilsē ta tika dē vē ta par "zinā tnes mā jvietu", jo gandrī z visi iedzī votā ji bija lasī tprasmi, 800 skolas un 70 bibliotē kas strā dā ja. Pē c "rekonkistas", t. i. , Spā nijas atbrī voš anas no arā biem 1236. gadā , musulmaņ i tika izraidī ti no pilsē tas, zinā tnieki, tirgotā ji un amatnieki devā s prom. Pilsē ta pakā peniski sabruka, un lī dz 18. gadsimtam iedzī votā ju skaits samazinā jā s lī dz 20 tū kstoš iem.

tikai kopš.19. gadsimta sā kā s kā pums un tagad iedzī votā ju skaits ir vairā k nekā.300 tū kstoš i. Pilsē ta stā v pie Gvadalkiviras upes, kurai pā ri tiek pā rmests romieš u tilts, kas celts pirms mū su ē ras, atjaunots 10. gadsimtā .

Tilts ved uz 16.  gadsimta Puerto del Puente vā rtiem

Š ī ir Erceņ ģ eļ a Rafaela triumfa 27 metrus garā kolonna. Saskaņ ā ar leģ endu erceņ ģ elis Rafaels izglā ba pilsē tu no mē ra un kļ uva par Kordovas patronu.

Kordovā ir aptuveni 10 Sv.  Rafila kolonnas, augstā kā atrodas katedrā les torņ a galā . Erceņ ģ eļ a skulptū ru 1768.  gadā uzcē la tē lnieks Veridjē .

Kordovas galvenā atrakcija ir leģ endā rā Meskita. Uzreiz teikš u, ka Meskita uz mani atstā ja vislielā ko iespaidu Andalū zijā . Atgā dinā š u, ka Spā nija vairā k nekā.700 gadus atradā s arā bu kontrolē .

Viduslaikos tā bija otrā moš eja pasaulē pē c Mekas. Moš ejas celtniecī bu 785. gadā sā ka emī rs Abdurakhmans 1, vē lā k moš eja tika vairā kkā rt paplaš inā ta un rekonstruē ta. Mezquita galvenā zā le ir pā rsteidzoš a ar daudzā m kolonnu rindā m un arkā m, kas izgatavotas no marmora, jaš mas un oniksa. Tagad Meskī tā ir saglabā tas vairā k nekā.800 kolonnas.

Interesanti, ka mihrabs (niš a sienā , kur musulmaņ i griež as lū gš anas laikā ) ir orientē ts nevis uz austrumiem, bet uz dienvidiem.

Pē c musulmaņ u izraidī š anas no pilsē tas moš eja tika pā rveidota par kristieš u templi,

un minarets tika pā rvē rsts par zvanu torni. Un 1523. gadā ar karaļ a Kā rļ a V atļ auju viņ i sā ka celt kristieš u katedrā li bijuš ā s moš ejas iekš pusē . Interesanti, ka karalis, viesojoties Meš kvitā , teica, ka nekad nebū tu piekritis katedrā les celtniecī bai, ja bū tu moš eju iepriekš redzē jis: “Jū s uzcē lā t to, ko var uzbū vē t jebkur, un iznī cinā jā t to, kas bija vienī gais pasaulē . " Katedrā le celta gotikas stilā , ar turpmā kiem papildinā jumiem baroka stilā . Katedrā lei ir arī ko redzē t: sarkankoka kori, bagā tī gi dekorē tas kapelas.


Katedrā les mantu kasē ir visvē rtī gā kā s lietas, tostarp Jē zus miesas telts,

"Ark Arfe" (gotikas katedrā les formā ) seš us gadus (1510-1516) no zelta un sudraba veidojis Enrike Arfe. Meistardarba augstums ir aptuveni divi metri, katru gadu kopš.1518. gada tas tiek izvests Kunga Miesas un Asins dienā , lai piedalī tos gā jienā .

Citi katedrā les dā rgumi

Pagalms

Kopumā š odien tā ir unikā la kristieš u-musulmaņ u kultū ras simbioze, lai gan, kā mums nesen paskaidroja, divi simti musulmaņ u mē ģ inā ja noorganizē t lū gš anu dievkalpojumu, tač u policija viņ us iztaisnoja.

Pati pilsē ta atstā ja ļ oti patī kamu iespaidu ar savā m baltajā m ielā m, apstā dī tā m ar ziediem, skaistiem pagalmiem. Laiks bija silts, augi ziedē ja, kokos bija apelsī ni.

Pa ceļ am mē s biež i sastapā m glī ti ģ ē rbtus bē rnus ar saviem vecā kiem, jo ​ ​ viņ i mums paskaidroja, ka š ie ir viņ u pirmā s dievgalda svē tki.

Kordovā ir arī Juderia — ebreju kvartā ls. Ebreji š eit pā rcē lā s pirms mū su ē ras,

pē c tam, kad romieš i iznī cinā ja Zā lamana templi. Man jā saka, ka arā bu valdī š anas laikā Spā nijā viņ i bija ļ oti iecietī gi pret citā m reliģ ijā m (atš ķ irī bā no kristietī bas un inkvizī cijas). Arā bi, ebreji un kristieš i Kordovā dzī voja mierī gi, lai gan ebrejiem bija aizliegts pieš ķ irt zemi, un viņ i dzī voja un strā dā ja pilsē tā s. Kordovas ebreju kopiena bija lielā kā Spā nijā . tagad Jū derijā atrodas viena no trim sinagogā m, kas Spā nijā ir saglabā juš ā s sā kotnē jā formā . 12. gadsimtā š eit dzī voja un strā dā ja izcilais zinā tnieks, filozofs, ā rsts rabī ns Maimonids, ebreju garī gais vadī tā js.

Slavenā Seneka, kuras piemineklis atrodas pie pilsē tas vā rtiem, arī bija Kordovas dzimtene.

Š odien bija ceļ ojumiem bagā ta, jo mums vē l bija jā pā rvar garais ceļ š , lai nakš ņ otu Seviljā .

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (14) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums