Svētceļnieku ceļš. 5. daļa
8. diena
Mū su ceļ š veda uz Leonu, Spā nijas tā da paš a nosaukuma provinces galvaspilsē tu. Lai arī Leo pilsē tas ģ erbonis, bet nosaukums cē lies no romieš u vā rda "leģ ions", jo. pilsē tu pirms mū su ē ras dibinā ja romieš u leģ ionā ri.
Pilsē tā mē s atkal redzē jā m brī niš ķ ī go 13. –16. gadsimta Santa Maria Regia katedrā li ar vienkā rš i pā rsteidzoš iem vitrā ž ā m. Katedrā les arhitektū ra ir lī dzī ga Burgosas katedrā lei, jo. celta meistara Enrikes vadī bā , kurš arī uzcē la katedrā li Burgosā . Diemž ē l daudzas katedrā les detaļ as tagad ir nolietojuš ā s pā rā k mī kstā s akmens struktū ras dē ļ .
Leonā atrodas arī Casa Botines (pasū tī tā ja vā rds), ko projektē jis Gaudi
Turpat blakus sē ž arī pats maestro
Nu, vakarā mē s nokļ uvā m Madridē . Spā nijas laukumā tas pats Servantess ar saviem nemirstī gajiem varoņ iem.
Un slavenu matadoru figū ras netā lu no Las Ventas vē rš u cī ņ u arē nas
Un š ī ir dieviete Kibila savā ratā
9. diena
Š ī diena bija pilnī bā veltī ta Madridei. Daļ a no grupas devā s uz Toledo, daļ a uz Segoviju, un, tā kā mē s nesen redzē jā m š ī s brī niš ķ ī gā s vietas, mē s nolē mā m pavadī t dienu Madridē .
No rī ta mē s ar grupu braucā m uz Karaļ a pili. Apskatī jā mies no ā rpuses, lai gan bija jā pavada laiks rindā un pils apskatei. Bet viņ i to atstā ja nā kamajam braucienam.
Netā lu no pils atrodas Almudenas katedrā le. Madridē ilgu laiku nebija katedrā les, jo. tā nebija diecē zes mī tne. Tikai 19. gadsimta beigā s pā vests Madridē nodibinā ja diecē zi un sā kā s katedrā les celtniecī ba, tač u daž ā du apsvē rumu dē ļ katedrā le tika uzcelta tikai 1993. gadā .
Es dzirdē ju no daudziem tū ristiem, ka viņ iem nepatī k Madride. Un man tas ļ oti patī k, pat ja tas skaistuma un oriģ inalitā tes ziņ ā ir zemā ks par Barselonu, Prā gu vai Londonu.
Puerto del Sol laukums un pilsē tas simbols Lā cis ar zemeņ u koku.
Kompetentas saules nojumes
Centrā lā iela — Gran Via
Pirmdienā s no pulksten 12 lī dz 16 bez maksas ieeja ļ oti labajā Thyssen-Bornemisza muzeja mā kslas galerijā , kas atrodas gandrī z pretī Prado muzejam. Bagā tī gā kolekcija aptver laika posmu no renesanses lī dz Pikaso un Dalī . Nevar uzskaitī t visus lielos meistarus: Rafaels, Durers, Van Eiks, Karavadž o, Ticiā ns, Rubenss, Tintoreto, Rembrants, Renuā rs, Van Gogs, Monē , Š agā ls. Lielisks muzejs!
Š edevru fotografē š ana ir nepateicī gs darbs, vienalga, no rokā m nevar paņ emt pienā cī gu attē lu, labā k paskatī ties internetā vai nopirkt ceļ vedi.
Vakarā nolē mā m turpinā t kultū ras programmu Prado, bet pagaidā m sarī kojā m pikniku uz zā les Madrides lielā kajā parkā Buen Retiro.
Parkā atrodas izcilā spā ņ u mā kslinieka vā rdamā sa arhitekta Velaskesa Kristā la pils.
Parkā atrodas arī pasaulē vienī gais piemineklis velnam — Krituš ais eņ ģ elis.
Lī dz vakaram vē l bija laiks, un mē s apmeklē jā m Atoč as dzelzceļ a staciju. Stacijas priekš ā atrodas traģ isks piemineklis "Diena un nakts, 2004. gada teroraktu sē rijas upuru piemiņ ai. Tā s ir divas bē rnu galvas, viena ar atvē rtā m acī m, otra ar aizvē rtā m acī m.
Pati stacija mani pā rsteidza ar ziemas dā rzu ar milzī gu skaitu bruņ urupuč u.
Nu, ir pienā cis laiks skriet rindā pie Prado, es atkal neredzu jē gu fotografē t š edevrus.
