Septiņas valstis parasta tūrista acīm

04 Aprilis 2017 Ceļošanas laiks: no 03 Aprilis 2017 ieslēgts 04 Aprilis 2017
Reputācija: +495
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

VAIRĀ K UN KĀ VIENMĒ R NEPIECIEŠ AMS IEVADS

Ceļ o...Kā garu sajū smina š is skaistais, brī niš ķ ī gais vā rds...Cik daudz tas satur...Mū su vecmā miņ as Zemes skaistā kie kalni, jū ras, upes...Valstis, pilsē tas, cilvē ki, kas runā citā s valodā s...

Un, protams, brī niš ķ ī gu iespaidu jū ra, ko tu nes sev lī dzi...Galu galā , kā rakstī ja viens no mū su izcilajiem rakstniekiem - "nav nekā skaistā ka par mū su Zemi"!

No saviem ceļ ojumiem es gandrī z nekad nepieminu suvenī rus par vietā m, kuras esmu apmeklē jis. Iespaidi un atmiņ as man vienmē r ir bijuš i un paliek labā kie suvenī ri. Un tagad es vē los dalī ties tajos ar jums - tiem, kas uzdroš inā s tē rē t nedaudz sava dā rgā laika (un laiks ir dā rgs mums visiem, nesakiet - jo katram dzī vē ir jā dara tik daudz, tā pē c tā vienkā rš i nav izlasot š o stā stu.

Man izdevā s apmeklē t 7 valstis.


Tas ir, es esmu redzē jis tikai ļ oti mazu daļ u no mū su daudzveidī gā s pasaules, kas ir vienī gā unikā lā (es personī gi piekrī tu š ai teorijai) visā Visumā . Tač u š ie braucieni manā dvē selē atstā ja daudz iespaidu.

Nolē mu nestā stī t š o valstu vē sturi, aprakstī t to kultū ru, pieminekļ us, pā rstā stī t unikā lu folkloru. Lai to izdarī tu, tagad ir pieejami daudzi informā cijas avoti, kur to visu var iegū t sev pietiekamā daudzumā , un tas tiks pastā stī ts daudz profesionā lā k, interesantā k nekā tad, ja es to darī tu. Nolē mu arī , ka pilnu aprakstu par saviem ceļ ojumiem š eit nesniegš u, jo bū s jā runā par personī gajiem apstā kļ iem, kas ir lieki. Un diez vai jū s interesē s š o lasī t.

Es gribu runā t par to, kas mani pā rsteidza un iespaidoja tur, tajā s "tā lajā s pasaku valstī s".

Pozitī vā vai negatī vā nozī mē tam nav nozī mes. Svarī gi, ka tas palika atmiņ ā , jo bija interesanti.

Un, es ceru, š ie mirkļ i, tā s dzī ves "trauksmes", kas viena vai otra iemesla dē ļ iespieduš ā s atmiņ ā , jums, mani dā rgie lasī tā ji, bū s interesanti un jū s veltī siet savu laiku š ī stā sta lasī š anai.

Kā saka - "jo bagā tā ks, jo laimī gā ks! »

1.  VALSTS — POLIJA (1999-2000.2003-2006)

Polijai manā atmiņ ā un sirdī ir ī paš a vieta. Š ī ir mana pirmā mī lestī ba… Daudzi no maniem senč iem no tē va puses nā k no Polijas. Un es pati, kā man stā stī ja mani poļ u draugi, izskatos pē c nospē lē ta "poļ u bruņ inieka" (neuztveriet to tikai kā komplimentu, to vienkā rš i savulaik teica vī rietis, kuru es ļ oti cienu). 10 reizes viesojos savu senč u dzimtenē . Man izdevā s apmeklē t ne tikai "Polijas sirdi", Krakovu. Biju arī tā lajos dienvidos, kas poļ iem ir Polijas Karpati (Tatri) ar galvaspilsē tu Zakopani.

Viņ š viesojā s arī valsts ziemeļ os – Baltijas Pomerā nijā ar tā s galvaspilsē tu Gdaņ sku. Iespaidi atstā ja jū ru!

Lū k, kas mani pā rsteidza, sarū gtinā ja vai pievī la manā "otrajā mā jā " ...


Pirmais, kas mani pā rsteidza, kad mū su autobuss tumš ā janvā ra naktī š ķ ē rsoja Polijas robež u, bija tas, ka, neskatoties uz janvā ra beigā m, daudzu Polijas villu pagalmos tika iedegtas Ziemassvē tku eglī š u un citu mū ž zaļ u vī tnes. Š ajā laikā mū su decembrī pirktā s egles jau guļ poligonos un izgā ztuvē s un ierodas kolonisti no Ļ vovas priekš pilsē tā m un, nogriež ot tā m zarus, atņ em to stumbrus. Saimniecī bā jebkura nū ja noderē s. Un dzī vā m eglī tē m, pat ja tā s ir izrotā tas, š ie rotā jumi jau ir atņ emti, jo svē tki ir beiguš ies.

Kā es uzzinā ju, tas viss tā pē c, ka poļ iem ziemas brī vdienas ir daudz garā kas nekā pie mums — no novembra beigā m, kad sā kas gatavoš anā s Ziemassvē tkiem, lī dz 2. februā rim, katoļ u saietam. Pareizi. Kur viņ iem "ukraiņ u ramadā ns"!

Tad...es redzē ju Krakovu.

Lai gan diena bija pelē ka un, neskatoties uz ziemu, mitra un lietaina, tā nemazinā ja tā s ilggadē jo garī go skaistumu. Tik skaistas ielas un tik skaistu centrā lo laukumu (sauktu par Hluvny Market – galveno tirgu) nebiju redzē jis! Mū su "mazā Parī ze", Ļ vova (tā nosaukta, iespē jams, pē c š eit uzņ emtā s filmas "D'Artanjans un trī s musketieri"), ak, cik tā lu! Un manam tē vam bija taisnī ba, sakot, ka Krakovas centrā , kur vien skaties, visur skaties uz kā du seno skaistā ko baznī cu. Nozī mī gā kā , protams, ir Mariatskas baznī ca - templis-muzejs, nepā rspē jams gotikas piemineklis.

Tā s divi augstie un pilnī gi atš ķ irī gie torņ i (kur vē l Eiropā tā dus var atrast? ) Uzreiz piesaista aci un paliek atmiņ ā uz visiem laikiem.

Nesalī dzinā ma ir arī Sukennicas renesanses ē ka un Vā veles karaliskā pils, kuras arhitektū rā tik harmoniski saplū st vairā ki arhitektū ras stili, ka to nemaz nepamana, un Franciskā ņ u baznī ca un Sv. Vojceha baznī ca, un Floryanska iela ar tā s viduslaikiem. vā rti” (un Barbican atraš ana)… Krakovas vē sturiskais centrs ir unikā la vieta! Tas ir tik skaisti un neparasti, ka jums tas viss ir jā redz dzī vajā , ja vē laties pilnī bā izjust tā s skaistumu...Brauciet turp, draugi, ja neesat tur bijuš i!

Un padomju karavī rs to visu izglā ba 1945. gadā . Poļ i to atceras un ciena. Filma "Major viesulis" ir tulkota poļ u valodā un ne reizi vien ir rā dī ta Polijas TV.

Un to, neskatoties uz to, ka kopumā viss, kas saistī ts ar "padomju" periodu Polijas vē sturē , š obrī d poļ i lielā koties tiek vē rtē ti negatī vi.


Un mans tē vs stā stī ja, ka pats savā m acī m redzē jis vā cu izcelsmes poļ u pilsoņ u parā di Krakovas centrā . Dalī bnieki valkā ja Pirmā pasaules kara formas tē rpu. Drosmī gie vā cu gā jieni dā rdē ja. Un vietē jie poļ i uz to mierī gi skatī jā s. Nebija ne dusmī gu saucienu, ne cita lieka trokš ņ a. Un tas neskatoties uz to, ka vā cieš i savu tautu gadsimtu apkaimes laikā ir atnesuš i poļ iem daudz ļ aunuma. pasaules kartē pē c PSRS sabrukuma 1991. gadā . Bet es biju apjucis - piedod.

Atrodoties Krakovā , jaunpienā cē js noteikti dzirdē s Krakovas Heinal (ungā ru vā rds, kas nozī mē "trauksme").

Š ī ir melodija, ko katru stundu no Sv. Marijas baznī cas torņ a (augš ā ) izpilda kā rtē jais apsargs (poļ u valodā ugunsdzē sē js).

Un tas pē kš ņ i beidzas vietā , kur reiz tatā ru laupī tā ja bulta no pilsē tai tuvojoš ā s ordas iestrē ga modrajam apsargam kaklā , pā rtraucot trauksmi. Š ī ir viena no skaistā kajā m Krakovas leģ endā m. Ir daudz vairā k. Es tos neatkā rtoš u, atkā rtoš u vē lreiz. Esiet Krakovā – neskopojieties ar grā matu! Un laiks pavicinā t "sargam" ar pildspalvu, pirms viņ š aizver logu, tiek uzskatī ts par labu zī mi, kas garantē visa veida labumus mū su grē cī gajā zemē .

Ko vē l jū s jautā siet, vai jū s mums pastā stī sit? Un es tagad pastā stī š u par daž ā diem sadzī ves niekiem (un ne tikai). Bez kā nevar iztikt ikdienā .

Jau no pirmajā m dienā m man, kā jau jebkuram "bezzirgu" (ti bez maš ī nas) cilvē kam, nā cā s izmantot tik vienkā rš u un izdevī gu pā rvietoš anā s lī dzekli kā Krakovas sabiedriskais transports.

Mani ā rkā rtī gi patī kami pā rsteidza tā punktualitā te - tramvaji un autobusi (trolejbusi un metro Krakovā , neskatoties uz lielo izmē ru, nē ) man vajadzē ja marš rutus pie pieturā m ar 30 sekunž u kavē š anos, ne vairā k. Un es aizmirsu par "vietē jam" transportam tik pazī stamo cilvē ku pū li tajā laikā , kad viesojos Krakovā . Vienlaikus uzmanī bu piesaistī ja daž u pogu klā tbū tne automaš ī nā s (gan iekš pusē , gan ā rpusē ), kuras nospiež ot vietē jie atvē ra durvis, kuras transportlī dzekļ a vadī tā js nez kā pē c neatvē ra.

Izrā dā s, tas tiek izskaidrots vienkā rš i - kā pē c atvē rt visas durvis uzreiz un ielaist ā rā aukstu gaisu (sniegs, lietus, vē jš ), pasaž ieris pats sev (pieturā ) durvis atvē rs, kad un kur vajadzē s. Te transportā mana auss aizķ ē ra neparastu sveicienu, ar kuru pā rsvarā pā rmija jaunieš i. Izklausā s - "č ehu". Uzreiz atcerē jos pirmsrevolū cijas virsnieka godu!


». Bet š is vā rds poļ iem vienkā rš i nozī mē "sveiki! sanā ksmē un lī dz š im! »Atvadoties. Ļ oti ē rti. Starp citu, par tik ierastu izjā di ar zaķ i pie mums: Polijā (tā pat kā citā s civilizē tā s Eiropas valstī s) ļ oti ieteicams to nedarī t.

Viņ u kontrolieri pieklā jī gi komunicē ar pasaž ieriem (ne jau tā mū su cita rupjī ba), bet sods tevi ripinā s tā du, ka biļ eti labā k pirkt jebkurā avī ž u kioskā , iekā pjot transportlī dzeklī , uz katras biļ etes ielieciet to maš ī nā elektroniskajā kompostē . un rakstī ts - trī s valodā s) un iet klusi. Sabiedriskajam transportam, starp citu, katrā pilsē tā tiem ir sava krā sa. Krakovā sabiedriskā transporta krā su gamma ir balta un zila, un, piemē ram, Varš avā - dzeltena un oranž a. Kas attiecas uz tā lsatiksmes pā rvadā jumiem, tad izmantoju tikai ar vilcieniem - gan starptautiskajiem, gan iekš zemes. Viņ u dzelzceļ a galvenā atš ķ irī ba pirmajā - sliež u ceļ a platumā.

Polijā , tā pat kā citā s Eiropas valstī s, sliež u ceļ i ir š aurā ki, kas jau kopš padomju laikiem ir nesusi papildu darbu poļ u dzelzceļ niekiem, liekot pierobež ā vienu pē c otras pā rvietot automaš ī nas uz jauniem ratiem.

Kas pieskaitī ja kopē jo pavadī to laiku pie 3 stundu limita (ar š ā du vagonu skaitu vilcienā - 5-7). Tā vairs nav. No Ukrainas uz Eiropu kursē vilcieni ar automā tisku attā luma starp riteņ iem platuma maiņ u. Pš emislā (Polijas pilsē tiņ a uz robež as, kur atrodas dzelzceļ a mezgls, mū sē jo sauc Przemyś l) ir speciā ls posms, kuram garā m braucot jaunais vilciens "maina" ratus, ko pasaž ieri pat nepamana. Un agrā k bija jā kā pj pa papildus kā pnē m automaš ī nā tā s "pā rmā cī bas" laikā , ja vajadzē ja izbraukt kaut kur ā rā . Vē los arī informē t, ka Polijas starptautiskajā s automaš ī nā s ir 3 plaukti, nevis 4, un tie visi atrodas vienā nodalī juma pusē.

Cits - ir sienas skapis, kravas plaukts ar kā pnē m un galds, kas griež as, paceļ ot izlietnei vā ku.


Tā tad, kā pasaž ieri brauks, ir atkarī gs no plaukta №2 ī paš nieka - ja viņ š vē las apgulties, tad jā guļ visiem, jo ​ ​ tad sē dē t nav iespē jams. Kas attiecas uz "polijas iekš ē jiem" vilcieniem, tad tie ir iedalī ti klasē s - №1.2, 3. Kupejas š ā dos vilcienos ir 6-vietī gas, ar bī dā mā m stikla durvī m. Atš ķ irī ba ir tā da, ka 1. klasē ir atseviš ķ i sē dekļ i, 2. - koplietoš anas dī vā ni 3 personā m katrā pusē (lai gan ar atseviš ķ iem, individuā liem galvas balstiem). Nezinu, kas tā s bija par 3. klases maš ī nā m, nevajadzē ja braukt, un no tā lienes redzē ju reti. Vē l viena interesanta "polijas iekš ē jo" dzelzceļ u iezī me ir tā , ka neatkarī gi no tā , cik vietu ir 2. klasē , un biļ etes tiek pā rdotas jebkuram. Tā pē c maš ī nā s visi koridori un vestibili ir pā rpildī ti. Tas tā pē c, ka poļ i ir taupī gi cilvē ki.

Bet ne skops kā citi eiropieš i.

Tā kā biļ eš u cenas starp 1. un 2. klasi ir 20-30 zloti, viņ i dod priekš roku stumt 2. klasē , atstā jot 1. klasi gandrī z tukš u. Tā ir Polijas iekš zemes vilcienu iezī me. Ņ emiet vē rā cilvē kus, ja jums ir jā dodas kaut kur uz Poliju.

Es gribē tu runā t arī par tā du man patī kamu lietu kā ē diens (man ir vā jums, ko darī t, lai gan bez "fanā tisma" š ajā ziņ ā , un lai "labs vī ns un labs ē diens" bū tu dzī vi kā citiem poļ iem, es noteikti to nesaņ emš u! ). Poļ u virtuve daudzē jā dā ziņ ā ir lī dzī ga krievu un ukraiņ u virtuvei. Biju patī kami pā rsteigta par lī dzī gu gaļ as ē dienu (piemē ram, karbonā des, kotletes) un kartupeļ u un citu dā rzeņ u ē dieniem. Protams, tas viss nav "vienlī dz noderī gi", bet garš ī gi! Un porcijas, pat ē dinā š anā - "no vē dera". Un kas te ir ī paš s – jautā siet? Atš ķ irī bas cilvē ka dzī ves materiā lā kajā jomā (es citē ju A.

Dumas) Poļ i no mū sē jiem, protams, ir.

Piemē ram, viņ u borš č s ir tikai sarkanā zupa ar peldoš ā m "ausī m" (kā mū su pelmeņ i, tikai mazā k). Š ī s "ausis" man savulaik lika ļ oti smieties. Un gaļ as ē dienus parasti dekorē ar melones š ķ ē lī tē m, vī nogā m un daudz ko citu. Un viņ i ē d - saldu un gaļ u. Man tas kaut kā bija neparasti. Protams, varu pateikt daž us vā rdus par tī ri poļ u izcelsmes "jautrajiem" dzē rieniem. Mans ieteikums jums: ja jums pē kš ņ i sā p vē ders, dzeriet poļ u zubruvanie - kā roku noņ ems visus negatī vos simptomus. Un garš a pati par sevi arī poļ u zubrovochka daudz labā ka nekā ukraiņ u. Kas attiecas uz alu, es izdarī ju personisku atklā jumu. Ne tikai pē c garš as (poļ u valoda bū s sliktā ka par vā cu un vē l jo vairā k angļ u, bet daudz labā ka par ukraiņ u), bet arī pē c dzerš anas veida.


Godī gi sakot, man pat prā tā neienā ca, ka litrā alus glā zē var iemest citrona š ķ ē li un dzert alu, izlaiž ot to caur citronu. Izrā dā s sā kotnē ji! Un vē l nogarš ojā m alu ar š ampanieti, alu ar aveņ u sī rupu...Tiklī dz nedzē rā m ar krē jumu, tā arī nenotika! Tomē r I apjoms tā dē ļ , protams, palielinā jā s. Tā pē c, puiš i, neaizraujieties!

Tagad daž i vā rdi par personiskajā m attiecī bā m. Nē , es nerunā ju par mī lestī bu, ja tu tā domā ji. Es runā ju par poļ u emocionalitā ti, ko es pamanī ju. Kad viņ š kā rtē jo reizi bija ciemos pie draugiem, viņ š pats bija liecinieks tam, kā ģ imenes tē vs kaut kā das vainas dē ļ , precī zi neatceros kā pē c, nolā dē ja savus gandrī z pieauguš os bē rnus "pļ ā pā " (domā ju, ka nevajag tulkot š o vā rdu) un 5 minū tes viņ š teica viņ iem labus vā rdus - un patiesi. Kur mē s varē tu bū t tā di...

Cilvē ka romā ns, kurš poļ u literatū rā ieņ em lī dzī gu vietu kā Aleksandram Dimā franč u (un, protams, pasaules) literatū rā , š o cilvē ku sauca par muļ ķ ī bā m...Jā -s. Citā m tā laika tautā m necieņ a pret viņ u vē sturi un kultū ru beidzā s slikti.

Un vē l viena karote darvas par š o paš u tē mu. Man nepatika, ka Krakovā un ne tikai tur "kā ds kaut kur tajā s daž reiz" piesā rņ o sienas ar aerosola baloniņ iem, krā sojot tā s "attī stoties"...Neskatā s, vai centrs ir centrs. vai nē . Š ī ē ka ir vē sturiska vai noliktavas betona ž ogs…

Tomē r tas viss, man š ķ iet, nav tendence, un Polijas nā kotne ir tā da, kas radī tu un saglabā tu radī to. Jo, kā es saprotu, lielā kā daļ a jauno Polijas pilsoņ u joprojā m ir ļ oti labi izglī toti un izglī tosies.

Lū k, fakts (kā da spī tī ba) - mans tē vs, jau nobalsinā ts ar pelē ku, iekā pjot pā rpildī tā tramvajā , vismaz 3-4 jauni puiš i mē ģ inā ja dot ceļ u. Kā š is! Tas ir sī kums, bet cik daudz tas izsaka ...


Š eit ir interesants fakts par daž u poļ u zinā š anā m par mū sdienu pasaules ģ eogrā fiju, daļ ē ji no visa, kas atrodas aiz viņ u austrumu robež as. Izrā dā s, ka pē c š o kungu zinā š anā m ir Krievija. Kā pē c? Bet tā pē c, ka uz mū su vā rdiem, ka esam "jū s esat no Ļ vovas", viņ i atbildē ja - "Ak, kungs no Krievijas! ». Ukraina viņ iem (un, manuprā t, arī Baltkrievija), izrā dā s, vienkā rš i neeksistē . Iespē jams, š eit runa ir par to, ka daudzas pasaules valstis tā s pastā vē š anas laikā tika dē vē tas par Krieviju. Bet ko tas maina?

Un vē l viena detaļ a - ne pā rā k patī kama, kā man.

Daudzi Polijas pilsoņ i nepā rprotami ciena ASV, Amerikas pilsonī bu un paš us amerikā ņ us.

Manā nā kamajā vizī tē Polijā , kad mū su draugu meita apprecē jā s ar puisi no turienes (viņ a devā s uz darbu un satikā s), man nā cā s daudz komunicē t ar mū su draugu jauno amerikā ņ u radinieku. Ar viņ iem pat vairā kus braucienus uz Poliju. Viņ iem patika, cik es sapratu. Tā tad, vienā no š iem braucieniem mē s atradā mies pierobež as zonā Karpatu Tatros. Tur ir visskaistā kā daba, tur ir saglabā juš ies tā s sā kotnē jā veidolā , poļ u "Gural" (kalnu, ti) ciemi. Tā ds biosfē ras un etnokultū ras rezervā ts. Pie ieejas š ajā zonā atrodas policijas postenis, kas pā rbauda dokumentus. Izdzirdot, ka autobusā bez Polijas pilsoņ iem sē ž arī ASV pilsoņ i, policija mū s nekavē joties izlaida, nepā rbaudot pases.

Kā man vē lā k stā stī ja, ja policija bū tu uzzinā jusi, ka uzņ ē mumam pievienojies Ukrainas pilsonis, viss tik viegli nenotiktu.

Mani lī dzi ielaist nevarē ja, ik pē c divā m stundā m bū tu "jā gatavojas", gaidot viņ us kontrolpunktā .

Un kā zā s daž as uzaicinā tā s dā mas lī gavai veltī ja daudz skaudī gu skatienu. Kā lai nav greizsirdī gs: viņ ai ir vī rs amerikā nis!

Starp citu, tie amerikā ņ i nebija tik stulbi kā Mihala Mikolajovič a Zadornova feļ etonos. Gudri, kulturā li cilvē ki. Ar mani tika runā ts daudz vā rdu, bet diemž ē l es sapratu ļ oti maz. Galu galā mums mā cī ja angļ u valodu, lai nemā cē tu. Tomē r man izdevā s kaut ko saprast un kaut ko pateikt atbildi, apkopojot visu, ko vē l iegaumē ju skolā un augstskolā . Un ar to man pietiek, lai atbildē tu par vā rdiem, ko rakstī ju augstā k.

Tagad daž i vā rdi par daž iem vietē jiem apskates objektiem, kuriem mums nav nekā .

Netā lu no Krakovas (20 km uz dienvidaustrumiem) ir pilsē ta ar nosaukumu Velič ka. Tas ir zinā ms ar to, ka ir milzī gas (pē c raž oš anas apgabala) sā ls raktuves.


Viduslaikos š eit ieguva sā li, kas citreiz bija dā rgā ka par zeltu. Tā s maksimā lais dziļ ums ir lī dz kilometram. Tū risma marš ruts (kas aizņ em 3% no produkcijas) neiet dziļ ā k par 130 m. 500 m dziļ umā atrodas astmas slimnieku pazemes sanatorija. Lejā - gaiteņ u un galeriju tumsa, kur cilvē ka kā ja sen nav spē rusi kā ju...Velič ka - tā ir brī niš ķ ī ga vieta! Viss, ko tur redzat, ir izgatavots no sā ls. Ī paš i iespaidī ga ir Svē tā Karaļ a pazemes baznī ca, kur altā ris un svē to statujas ir prasmī gi izgrebtas no sā ls. Atceros arī orķ estri (dzī vo mū ziķ u! ), Kas sē ž ī paš ā kamerā un dienu no dienas spē lē visā das senas melodijas. Tā pē c mū s apmē ram 20-30 sekundē s uzņ ē ma vecs kalnrač u 3 stā vu un 6 sekciju lifts.

Kad tā pacē lā s gaisā , jutā mies gandrī z kā raķ ete!

Jā , un š eit ir labs iemesls pateikt vē l daž us vā rdus. Es gribu tagad runā t par poļ u "cietoksni" klimata, laika apstā kļ u un visa tā ziņ ā .

Mū su pazemes tū res laikā Velič kā , kas ilga divarpus stundas, bija jū tami auksts - + 12 °C. Galu galā , cietums! Uz virsmas bija + 35 ° C. Jū lijs bija pagalmā . Tā tad - daudzi aborigē ni no mū su grupas, abi nokā pa no virsmas T-kreklos, "topiņ os", š ortos, un tajos nostaigā ja visu tū ri, jo viņ iem nebija lī dzi, kā jau iepriekš brī dinā jā m draugi, pat vieglas jakas. Un vismaz viens no viņ iem vismaz vienu reizi sarā vā s no aukstuma! Un vē l daž i vā rdi par š o paš u tē mu. Mē s ar draugu Entoniju reiz nokļ uvā m diezgan stiprā lietū . Jā , viņ i aizgā ja uz tirgu pē c uzkodā m, "izslē dza numuru", izgā ja ā rā , un bija lietus.

Uz manu kautrī go lū gumu, varbū t pagaidī sim, onkulis Entonijs (es viņ u tā saucu, š is vī rietis man tieš ā m ir dā rgs) atbildē ja, ka tas nekas - ne cukurs, mē s neizkusī sim, ej puisis!

Jā , poļ u tauta ir ne tikai drosmī ga un varonī ga, bet arī spē cī ga, izturī ga. Tā pē c neviens viņ us nesalauza - Polija vē l nav mirusi! ».

Paš i no papī ra, mazi, ne vairā k kā.20 cm augumā , cilvē ks attē lots ļ oti vispā rī gi - trī sstū rveida ķ ermenis, trī sstū rveida rokturi-kā jas. Viņ i lec (tupā s un pieceļ as) gar sienu un apstā jas pē c saimnieka pavē les. Noslē pums ir vienkā rš s - 2 metros, atspiedies uz "piekto punktu" pie sienas, stā v it kā garlaicī gs so-so puika, viņ š tos pā rvalda ar sarež ģ ī ti gar sienas sastatņ u palī dzī bu.

Ko vē l es varu jums pastā stī t? Tagad es pastā stī š u par ļ oti svarī gu. Par garī go.

Lielā kā daļ a poļ u ir katoļ i.


Un viņ u baznī cā s tas ir ļ oti viegli un priecī gi. Vā cijas katedrā lē s ir ļ oti drū ms. Tā teica mū su draugi, kas tur pā rcē lā s. Acī mredzot viss ir atkarī gs no cilvē kiem, viņ u garī gajā m ī paš ī bā m. Un viņ u baznī cas ir skaistas savā veidā . Protams, tā arhitektū ra pirmajā vietā . Krakovā ir visu stilu arhitektū ras pieminekļ i, kas jebkad bijuš i Rietumos un Centrā lajā daļ ā

Eiropa.

Sv. Marijas un Franciskā ņ u baznī cas Krakovā ir ī paš i skaistas. Iesaku ieskatī ties Svē tā Gara baznī cā . Lai gan interjers ir vienkā rš ā ks un vienkā rš ā ks, tas ir ievē rojams ar to, ka tā velve tiek turē ta tikai uz vienas kolonnas. Nekur Eiropā , saka, tā da nav!

Es ne reizi vien esmu bijis "misē " (Misē , katoļ u dievkalpojumā , ti). Un man vienmē r, "ļ oti pareizticī gajam" (kā tē vs mani jokojot sauc), bija vissiltā kie un patī kamā kie iespaidi, noraidī juma efekts nebija pat tuvu.

Varbū t tā s ir manas "senč u saknes". Es nezinu, es neesmu pā rliecinā ts, vai tas tā ir. Un principā kā da ir atš ķ irī ba?

Un Krakovā ir pareizticī go baznī ca! Gandrī z centrā , Shpytalna ielā (paralē li Floryanska ielai - pa labi no tā s, ja skatā ties pret Floryanska vā rtiem). Tas atrodas vecā s "akmens mā jas" pirmajā stā vā.

Un tad...Vispirms ir labi jā saģ ē rbjas. Mū su draugs-saimnieks pie galda ieradā s pilnā parā dē uzvalkā ar kaklasaiti. Pirms sē š anā s pie galda poļ i skaļ i lasī ja "Mū su Tē vs". Bet pē c tam viņ i nesē ž as pie galda! Katrs paņ em kā du neraudzē tas maizes gabalu, tā du š ķ ī vi - tik plā nu, ka caur to viss ir redzams.

Un...katram vajadzē tu pieiet pie katra, lai no sirds apsveiktu svē tkos, novē lē tu to, ko vē lies, nolauztu kā du skaņ darbu no viņ a ieraksta, uzklausī tu sveicienus un novē lē jumus pretī , nolauztu kā du skaņ darbu no viņ a ieraksta un ē st salauztu gabalu. Kā š is!

Un tad - sā kas mielasts. Es jokoju, es jokoju. Viss notiek ļ oti kulturā li, ar mē ru.

Jautri un patī kami, un pats galvenais – emocionā li!

Nu, pietiek runā t par Poliju, lai cik tā bū tu skaista.

Turpinā m!

2. VALSTS — Č EHIJAS REPUBLIKA (2006)

Č ehijā es nokļ uvu pē c tam, kad 10 reizes apmeklē ju Poliju.

Kā pē c tā , jū s varat jautā t? Ja tevi tik ļ oti fascinē Polija, kā pē c tu devies uz Č ehiju, dā rgais cilvē k?


Iemesls bija daž i apstā kļ i, draugi, kas jums, visticamā k, nebū s interesanti, bet galu galā , pateicoties kuriem jū s, es ceru, un tagad uzzinā siet daudz interesanta un, iespē jams, pat noderī ga no mana stā sta par š is centrā lais. -Eiropas valsts, kā arī visas pā rē jā s 5 valstis, par kurā m stā sts noteikti tiks tā lā k, kā es tev solī ju š ī opusa nosaukumā .

Č ehijā es piedalī jos regulā rā "parastā " autobusa tū rē , kas, kā saka, tagad ir "neskaitā ma". Viņ i pieder pie pasaules tū risma biznesa "ekonomiskā s klases", tač u viņ i, neskatoties uz visu š im tū risma veidam raksturī go, neē rtī bas var daudz iemā cī ties. Tā bū tu vē lme!

Tā nu kopā ar mū su visai interesanto grupu apmeklē ju trī s pilsē tas, bet - Prā gu, Krumlovu un Karlovi Varus!

Š ī s ir trī s skaistā kā s pilsē tas Č ehijā.

Protams, galvenā ir Prā ga. "1000 torņ u pilsē ta", kā to daž kā rt dē vē aborigē ni, protams, uzskata, ka pasaulē nav skaistā kas pilsē tas. Lai gan patiesī bā torņ i (daž ā du bū vniecī bas laiku, pā rsvarā viduslaiki) Prā gā "tikai" 102. Galvenie ir seno Prā gas baznī cu un katedrā ļ u torņ i - piemē ram, Tyn baznī ca "Tyn" nozī mē ž ogs - priekš ā š . baznī ca kā dreiz stā vē ja zemu mū ri, no tā arī nosaukums) un citas slavenas tā da paš a veida ē kas, piemē ram, Putekļ u dambis (pulvertornis). Atcerieties, ka Haš ekā "Labā karavī ra Š veika piedzī vojumos" galvenais varonis dzied - "Гре Greneville marches to Dusty Dam pastaigā ties... "?

Starp citu, par "Č ehijas nacionā lo varoni", drosmī go karavī ru Š veiku - tur viņ š ir ļ oti cieņ ā , gidi pat rā da tū ristus, kuriem interesē "Š veika vietas" Prā gā.


Piemē ram, slimnī ca, kurā Š veiks tika ievietots pē c tam, kad drafta padomes ā rsti viņ u turē ja aizdomā s par simulantu un kur sadistiskais ā rsts Grunš teins ar než ē lī gu daudzkā rtē ju klizmu palī dzī bu "ienesa saldū denī " kā Š veiks un citi. Tač u es jums nestā stī š u š ī nepā rspē jamā romā na (diemž ē l autora nepabeigtā ) siž etu, kuru, iespē jams, daudzi no jums ir lasī juš i. Un č ehu vidū parā dī jā s sakā mvā rdi, kas piemin drosmī gu karavī ru. Gide sieviete vā rdā Dagmā ra no Krumlovas mums teica: Mē s visi esam č ehi – š veicieš i! ». Tas ir, tika teikts, ka viņ u humors ir rupjš , vienkā rš s vai tamlī dzī gs. Tā pē c viņ i ņ irgā jas par sevi un par to nekaunas. Un tas ir labi, jo, kā es bē rnī bā lasī ju labā grā matā : "Tikai muļ ķ i var nesmieties par sevi! ».

Un "Š veika" autors Jaroslavs Haš eks priekš vā rdā vienai no sava romā na daļ ā m rakstī ja, ka viņ š dzirdē ja (romā ns tika publicē ts daļ ā s - atseviš ķ ā s broš ū rā s), kā viens no viņ a tautieš iem aizrā dī ja otru, sakot: " ka viņ š ir stulbs kā Š veiks" (kas, pē c rakstnieka domā m, saka tikai ko citu).

Prā gā mums nerā dī ja tikai "Š veika vietas". Mū su ceļ ojumu grupa devā s standarta marš rutā cauri Prā gai. Apskatī jā m Viš egradu, pē c tam tranzī tā izgā jā m cauri Prezidenta pilij, kuru, tā pat kā lī dzī gas ē kas daž ā s citā s Centrā leiropas valstī s, ikviens var brī vi apmeklē t (ne jau Ukrainā , kur, kā saka, Kijevā , pat otrpus iela, kur atrodas Augstā kā Rada, nav atļ auta). Pa ceļ am mū su uzmanī bu piesaistī ja š ausminoš ais milzī go kolonnu vai laternu, ar laiku zaļ ojoš s izskats, ko š ur tur sastapā m.

Izrā dī jā s, ka tas nav nekas vairā k kā "mē ra kolonnas" – sava veida piemineklis mē ra epidē miju upuriem, kas bija Eiropas posts ne tikai viduslaikos, bet arī jaunajos un jaunajos laikos.

Prā gā visvairā k atceros Kā rļ a tiltu. Š is ir milzī gs viduslaiku akmens tilts pā r Vltavu – upi, kuras krastos stiepjas Prā ga. To rotā daudzu č ehu svē to statujas. Sv. Jā ņ a Nepomuka statuja apmeklē tā jus interesē visvairā k. Jo gidi visiem tū ristiem stā sta, ka, ja ar vienu roku turē sities pie viņ a kā jas un vienlaikus ar vienu kā ju stā vē siet uz naglas, kas iesprausta blakus bruģ ī , izsakot vē lē š anos, tā piepildī sies! Es nezinu, es nezinu...Mana vē lē š anā s nepiepildī jā s, es godī gi atzī stos.

Tad bijā m centrā , kur mū su ekskursija beidzā s – vakarā . Un vakarā braucā m pa Vltavu ar laivu. Visneparastā kā š ī brauciena daļ a bija viena pusstundu ilga pietura.


Atradā mies slū ž ā , kas bija jā palaiž garā m, lai kuģ otu tā lā k. Jū s atrodaties tunelī , pa labi un pa kreisi no slū ž u sienas, un jū s sē ž at uz klā ja pie galda, š ampanieš a glā zi vai kaut ko stiprā ku, runā jat, un ienā koš ais ū dens paceļ jū s kā lifts, "lai zvaigznes", tā sakot. …

>

Š ī "kruī za" laikā mani ā rkā rtī gi pā rsteidza fakts, ka "laivu" bā ra č ehu darbinieki nez kā pē c atteicā s saprast manu poļ u valodu (kas ir ļ oti lī dzī ga č ehu valodai), ko es kā mani poļ u draugi man teica, runā ļ oti labi. Un viņ i lieliski saprata krievu valodu! Kā š is!

Tā ceļ ojuma laikā es apmeklē ju citu Vltavas pilsē tu - Krumlovu. Š ī ir rotaļ lietu pilsē tiņ a! Daudzkrā sainas skaistas mā jas (pā rsvarā baroka arhitektū ra), š auras ieliņ as, kā pņ u telpas, mazi mā jī gi laukumi ar sī kā m kafejnī cā m. Mū s vadī ja Dagmā ras gide.

Jau no pirmajā m iepazī š anā s minū tē m viņ a ieteica mums ē rtī bas labad piezvanī t viņ ai Daš ai.

Jā , jā saprot, tagad ā rzemē s tusinā s daudzi mani tautieš i, kuri ir tik "attī stī juš ies", ka pat neatceras cilvē ka vā rdu - jo tas izklausā s pē c tikš anā s ballī tes dzimtā s valodas. To (un daž as savu bē du pā rņ emto tautieš u dē kas) pieminē š u vē lā k.

Karlovi Vari (vai vā cu valodā Carlsbad) ir slavens spa kū rorts Centrā leiropā . Nosaukts pē c viena no Svē tā s Romas impē rijas imperatoriem. Ir daudz noderī gā minerā lū dens avotu, ko nā k dzert cilvē ki, kuri uzskata, ka tas viņ iem palī dzē s. Pats esmu skeptisks par doš anos "pie ū dens - ā rstē ties". Bet tā s ir manas problē mas, kā saka.

Man patika pilsē ta! Skaistas ē kas (daž as no tā m ir tikai pilis! )

), tik tur tī rs, viss sakā rtots...Bet - visur burzma dienu un dienu!


Mā jupceļ ā mē s atradā mies apgabalā , ko sauc par Morā vijas krasiem. Tur ir ļ oti interesantas alas. Tie stiepā s pazemē daudzus kilometrus, daļ ē ji piepildī ti ar ū deni. Tā pē c tū risma marš rutā , kas aizņ em ļ oti nelielu daļ u no tiem, daļ u marš ruta tū risti pā rvadā ar motorlaivā m. Katras "zemū denes" kustī bu kontrolē stū rmanis. Galvenais, kas no tū rista š ajā dzī ves posmā tiek prasī ts, sē dē t mierī gi, rokas (un citi) no laivas neizcelties, nepieskarties alu sienā m. Tad tū risti izkā pj no laivā m un pa "11. numuru" (ar kā jā m lī dz jums) dodas tā lā k. Vietā m taka iziet ā rā – lī dz dziļ u iegruvumu dibenam. Viņ u 50 metru dziļ ums nav mazā ks! Tajos varē tu viegli izmitinā t vidē ja izmē ra katoļ u katedrā li.

Vienā no alā m mū su uzmanī bu pievē rsa plā ksnī tes ar datumiem 1938.1945. un tā tā lā k. Gide (vā rdu neatceros, bet arī , tā pat kā Dagmā ra, ļ oti gaiš a sieviete) jautā ja, ko, mū suprā t, tas varē tu nozī mē t?

Un š eit tavs pazemī gais kalps, kurš ne velti sevi uzskata par labu vē stures pazinē ju, iekrita š ajā vienkā rš ajā lamatā . Es teicu, ka š ī m plā ksnē m, iespē jams, vajadzē tu atgā dinā t č ehiem un viņ u valsts viesiem par Č ehoslovā kijas vē sturē nozī mī giem datumiem: 1938. gads bija gads, kad Vā cijas Treš ais reihs okupē ja Č ehoslovā kiju, un 1945. gads bija Otrā pasaules kara beigas, kurā Č ehoslovā kija. ļ oti cieta. gandrī z tikpat labi kā Polija. Kā izrā dī jā s, š ī s plā ksnes ir tikai atgā dinā jums par gadiem, kad š ī ala bija nepieredzē ts ū dens kā pums! Kā š is.

Ko vē l varu pastā stī t par Č ehiju?

Ak, lū k – es atcerē jos!

No Moravian Crassus mē s devā mies uz robež u ar Poliju.

Drī z vien vienā ceļ a malā parā dī jā s neparastu priekš metu grupas, kas atgā dinā ja lielus propellerus uz 20 metrus augstiem stabiem, kas griezā s diezgan "slinki".

Kas attiecas uz mani, tad viņ i mani nemaz nepā rsteidza, jo no raidī juma "Ceļ otā ju klubs" jau sen zinā ju, ka tie ir alternatī vi pā rtikas avoti, tā saucamā s vē jdzirnavas, kas Eiropā ir ļ oti izplatī tas. Un daudziem maniem pavadoņ iem tas, ko es redzē ju, bija atklā sme. Galu galā mū su mī tnes zemē s - termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas (sals uz ā das atņ em š o vā rdu, vai ne? )…

Jā , ir saprā tī ga pieeja vides aizsardzī bai...Ne tā , kas mums ir.

Tad bija ceļ š uz mā jā m – uz Ļ vovu. Č ehijā neko interesantu neesmu redzē jis.

Tā tas ir ar Č ehiju.

Jā - par Poliju, kā jū s droš i vien pamanī jā t, es jums rakstī ju vairā k. Bet ko tu vari darī t! Atkā rtoju, savu senč u dzimteni esmu viesojies 10 reizes, un š eit tikai vienu reizi.

Nu - "iet" tā lā k!

3.  VALSTS — UNGĀ RIJA (2007.2010. )


Ungā rija mani interesē ja jau sen, pat pirms ceļ ojuma uz Č ehiju, bet es to apmeklē ju tikai pē c "pirmajā m divā m manas dzī ves valstī m".

Ceļ š uz turieni no Ļ vovas ir ī sā ks, un, iespē jams, tur bū s vē l vairā k atrakciju nekā Č ehijā . Ungā rijā viesojos arī kā autobusa tū res dalī bnieks.

Pirmā s lietas, ko "autobusu" tū rists iepazī st Ungā rijā , ir baltie Tokaj (Tokajas pilsē tā ) un sarkanie jē gervī ni (Egeras pilsē tā ), kas atrodas Ungā rijas austrumos. Vienā aplī braucā m uz Tokiju un Egeru, otrā - tikai uz Egeru. Š ī s pilsē tas paš as ir ļ oti interesantas ar savu arhitektū ru. Bet galvenais programmas numurs tā diem autobraucē jiem kā es ir vī na degustā cija. Tā tiek rī kota tā dos jaukos pagrabos, kur salikti soliņ i un galdi ciemiņ iem, kuri ik dienu tiek vesti drū zmā.

Parasti pē c vairā ku zī molu vī na nogarš oš anas saimnieki vai nu lū dz viesiem nodziedā t kā du nacionā lu "dziesmu" (un par to viņ i visus "dziedā tā jus" izlej bez maksas), vai, kas interesantā k, manuprā t, piedā vā sava veida konkursu. .

Saimnieki piedā vā ikvienam, kurš vē las, tā teikt, pā rbaudī t rī kles "sā rmainī bu". Jū s atverat muti, paceļ at galvu, un saimnieks ar ī paš as garš as dzē rā ju ielej mutē vī nu, un jū su kolē ģ i ceļ ojumā korī domā - "viens, divi, trī s... " Tas notiek, lī dz jū s pā rtraucat procesu, aizrī š anā s, nu, vai tur, kurš...Kuram tika iekasē ta lielā ka maksa - viņ š laimē pudeli viņ u firmas vī na. Tā tas bija Egerā . Tokai pilsē tā sacensī bas nebija noorganizē tas, tač u atš ķ irī bā no medniekiem medniekiem uzkodai tika pasniegts brī niš ķ ī gs siers. Š o interesantā ko degustā ciju laikā š ie dzē rā ji piesaistī ja manu uzmanī bu. Tie bija izgatavoti no stikla zobenu formā.

Un saimnieks tik graciozi ielē ja katru glā zē . Nu vai mutē tiem, kas ir drosmī gā ki. Vī nu (visu, kas tika izmē ģ inā ts), protams, uzreiz, uz vietas saimnieki piedā vā iegā dā ties jebkurā daudzumā.


Tas gan maksā daž us desmitus eiro un cenas ir par 25 procentiem augstā kas, salī dzinot ar to paš u vī nu cenā m, kas nopē rkamas ap stū ri tuvā kajā veikalā . Lai ko jū s darī tu, š ie ir spē les noteikumi, ko sauc par biznesu. "Nespied" - nenopelnī si!

Starp citu, daž i vā rdi par nepiecieš amā s komunikā cijas ī patnī bā m ar "aborigē niem". Pirms ceļ ojuma mū su gidi vienmē r izdala ī sas sarunvā rdnī cas ar nepiecieš amo vā rdu minimumu.

Tā tad, ja kā ds no jums, draugi, pē kš ņ i vē lē tos iet tā lā k par krievu (ukraiņ u, baltkrievu uc) ungā ru vā rdnī cu, paturiet prā tā : ungā ru valoda ir grū ta pē c japā ņ u valodas. Piemē ram - ja mums ir 6 gadī jumi, tad viņ iem ir pat 12!

Es labi zinu poļ u valodu, man patika arī č ehu valoda. Un ungā rs, ņ emot vē rā iepriekš minē to, vē lme uzzinā t vairā k neparā dī jā s. Diemž ē l!

Tā lā k es vē los jums pastā stī t par "ū dens procedū rā m".

Balatona ezers kopumā ir slavens ezers Eiropā un pā rē jā pasaulē . Ukrainā , Ļ vovā pat visu apkaimi tā sauc. Jo tur ir visā Ļ vovas slavenais restorā ns "Balatons".

Un tagad par termā lajā m vannā m. Ungā rijā ir daudz pirts, kuras ir uzceltas karsto pazemes avotu vietā . Visi, kuriem ir pierā dī ts, ka karstā ū denī uzlabo savu veselī bu, var to pareizi salabot. No slavenā kajā m "termā lajā m" pirtī m es nosaukš u pirti Miš kolcā (kā dreiz) un pirti Hajdú szoboszlo (nekad nav apmeklē ta).

Ungā rijas galvaspilsē tā Budapeš tā ir arī peldbaseins, kurā atš ķ irī bā no pirmajiem diviem ir peldbaseini un citi konteineri ar karstu ū deni brī vā dabā . Es nevarē ju tur iet.

Tā pē c daž i vā rdi par interesanto, ko redzē ju savā m acī m - par peldi "Miskolc-Tapolce". Š is ir ļ oti unikā ls objekts. Š eit tiek sisti karstie taustiņ i no akmeņ iem, kur cilvē ki griež alas.

Š ī s alas ir piepildī tas ar š o karsto veselī go ū deni ar minerā lvielā m. Alā s grī da ir flī zē ta, kā baseinā . Virs tiem (akmeņ iem) nosegts ar caurspī dī gu jumtu, sakā rtoja visu visā di - ģ ē rbtuves, duš as utt. . Un bija "toč ka", kur regulā ri un daudzreiz gadā tiek pā rvadā ti tū risti. Ir interesanti pa alā m š ur tur klaiņ ot!


Tu ej pa ū deni blā vā gaismā (gaisma ir aptumš ota), un virs tev ir granī ta akmeņ i...Kas tā lā k - tu nezini...Un - vai izej ā rā , spož ajā saulē un plunč ā ties ā ra baseinā , vai atrodies lielā , apaļ ā kamerā , kur no tā s sienā m dī vaini atspī d katrs tavs kliedziens...Tu jū ties kā bē rnī bā lasī ts un pā rlasī ts Ž ila Verna romā nu varonis!

Protams, nav iespē jams izbraukt cauri Ungā rijas galvaspilsē tai, nepā rspē jamai Budapeš tas pilsē tai. Tas ir arī pilns ar visā dā m interesantā m vietā m tū ristiem. Es viņ u apciemoju trī s reizes. Un katru reizi viņ š atklā ja viņ ā kaut ko jaunu.

Es domā ju, ka jū s zinā t, draugi, ka pilsē tas nosaukums sastā vē ja no diviem nosaukumiem - Buda (atrodas Donavas kalnainā krastā ) un Pest (atrodas pretī - lī dzenumā ).

Izrā dā s, Budapeš ta ietver arī treš o pilsē tu – Veco Budu, kurā atrodas pilsē tas lielā kie un nozī mī gā kie pieminekļ i.

Budapeš tā ir viena unikā la pilsē tiņ a (netā lu no Varoņ u laukuma), kurā tiek apkopoti daž ā du valsts vē stures arhitektū ras laikmetu pieminekļ i. Š eit ir romā nikas stila baznī ca, gotiskā katedrā le un renesanses pils...Š ī s ir precī zas slavenā ko ē ku kopijas no daž ā dā m Ungā rijas pilsē tā m. 15-20 minū tē s jū s varat pā rvarē t 1000 gadu ceļ u. Apmē ram tik daudz vai pat pā ris ungā ru dzī vo uz š ī s zemes. Un viņ i agrā k dzī voja Urā los. Š eit, š ajā "arhitektū ras rezervā tā " ir piemineklis kā dam Anonī mam, no pirmā acu uzmetiena nedaudz biedē još s.

Ungā riem ir arī sava savas tautas vē stures hronika (kas aptver laika posmu no viņ u ieraš anā s Donavā desmitajā gadsimtā lī dz vē lajiem viduslaikiem). Autors diemž ē l nav zinā ms.

Starp tiem ir slavenais no humoristiskā Jevgeņ ija Petrosjana numura, Szé kesfehé rvá ras pilsē ta, Tihanas pilsē tas un Balatona ezers.

Par to nedaudz sī kā k, jo tas ir patiesi unikā ls muzejs!

Marcipā ns mums ir pazī stams kopš bē rnī bas. Hofmana pasakā "Riekstkodis un peļ u karalis" viņ i tiek cienā ti ar galveno varoni. Tā ka tā nav pasaka, marcipā ni eksistē ! Tas ir tik salds mandeļ u pulvera un cukura sī rupa (vai pū dercukura) maisī jums. Tas ir mī ksts kā plastilī ns (ja ir meistara rokā s). Tad marcipā ns nedaudz sastingst, bet zinā mā mē rā sacietē jums joprojā m ir piemē rots lietoš anai pā rtikā . Uz kuru? Par to nedaudz zemā k.


Š ajā muzejā visi eksponā ti ir izgatavoti no marcipā na: rotaļ lietas, pasaku varoņ u figū ras un Ungā rijas parlamenta makets, kā arī princeses Diā nas statuja (pilnā garumā , bet seja izskatā s vā ja). Muzejs atrodas senā baroka laikmeta mā jā . Tajā ir veikals, kur var iegā dā ties daž ā das lietas no marcipā na - augļ us, dā rzeņ us, rū ķ ī š u figū riņ as, rozes, maš ī nas utt. Visu neatcerē š os! To visu var apē st un mā jā s ielikt bufetē priekš galā - kā piemiņ u par pasaku pilsē tiņ u no pasaku valsts Ungā rijas. Veikalā nopē rkamas preces, kas gatavotas no svaiga marcipā na, tač u tā s der lietoš anai uzturā tikai vienu mē nesi. Tā pē c paturiet prā tā , draugi!

Vē l daž i vā rdi par Ungā riju.

Budapeš tā ir tā sauktā "dzē rā ju mā ja". Tas atrodas divu soļ u attā lumā no Varoņ u laukuma. Mū sdienī gas ē kas mā ja, pieci stā vi. Daudz stikla un dzelzs. Tas ir ievē rojams ar to, ka tajā nav redzamas taisnas lī nijas.

Likā s, ka viņ š vienu reizi noliecā s uz sinusoidā la viļ ņ a, un viņ š sastinga.

Es jau vairā kas reizes minē ju kā du daž u varoņ u apgabalu, bet, atvainojiet, es nevarē ju pateikt, kā da vieta un kā di varoņ i.

Labojiet manu neuzmanī bu!

Varoņ u laukums ir liels laukums (150x150 m) 5 minū š u brauciena attā lumā no Budapeš tas centra. To rotā vienkā rš s obelisks un divas kolonā des, starp kurā m atrodas visu laiku valdī juš o dinastiju slavenā ko Ungā rijas karaļ u statujas.

Un tagad daž i skumji fakti. Mū su pirmais ungā ru gids Jozefs Laszlo izrā dī jā s jaukā kais vī rietis. Viņ am jau bija zem 70. Vesels vī rietis, plata seja, tā ds "ī sts ungā rs". Vispā rī gi: “Yo Magyar! Tulkojumā no ungā ru valodas tas nozī mē – “Mē s esam labi ungā ri! "Te mē s esam, viņ i saka, kas!

Nē , nē , ja tev š ķ ita, ka man viņ a pietrū ka, es neesmu. Es domā ju, ka viņ am viss ir kā rtī bā . Es runā ju par ko citu. Viņ š mums pastā stī ja daudz interesanta un interesanta par Ungā riju.


Mū su lidmaš ī na Antā lijā nolaidā s vakarā . Tas ir, mē s atradā mies visvairā k apmeklē tajā Turcijas dienvidu kū rorta piekrastē . Apkā rtē jo dabu un attiecī gi jū ru redzē jā m un "izgarš ojā m" nā kamajā rī tā . Uzmanī bu nekavē joties piesaistī ja Anatolijas kalni, kas ir ļ oti lī dzī gi Krimas kalniem. Tač u š ajā vietā Antā lijā tā s bija nedaudz augstā kas un atrodas nedaudz tā lā k no jū ras, salī dzinot ar mū sē jā m. Vidusjū ru patī kami pā rsteidza tā s siltums un tī rī ba, kas mū su Melnajā jū rā ir retums. Tomē r tas ir sā ļ ā ks. Tā pē c, trā pot acī , š ķ ipsnas ir daudz pamanā mā kas. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka, peldoties Turcijas teritoriā lajos ū deņ os, mē s gandrī z neesam sastapuš i eksotiskus dzī vniekus. Un mē s tikā mies ar š o. Atrodoties otro reizi Turcijā , bet jau Kemerā (40 km no Antā lijas), peldoties, ik pa laikam sajuta diezgan jū tamas injekcijas kā jā s.

Š ī s nepatī kamā s parā dī bas cē lonis ir mazas zivis, kas piesaista tū ristu uzmanī bu un mī l tā s iekost. Un jo mazā k iedeguš as kā jas, jo lielā ka iespē ja tikt pie š ā das "injekcijas".

Turcija ir skaista, visinteresantā kā valsts, par ko strī dē ties...Tajā ir tik daudz nozī mī gu vē stures pieminekļ u, tik daudz unikā lu dabas objektu, ka, iespē jams, pietiek ar cilvē ka mū ž u, lai tos vismaz virspusē ji izpē tī tu.

Kā jau katrā dienvidu ā rzemju kū rortā , viesnī cā s "viss iekļ auts" tū risti atraktī vie tū roperatora-patrona pā rstā vji, kuri ieradā s atvaļ inā jumā , piedā vā uzreiz (vai jau nā kamajā dienā ) daž ā das iespē jas pludmales atpū tai atš ķ aidī t ar interesantu "vietē jo vē sturi". " ceļ ojumi (pat ar ekstrē ma pieskaņ u), kā arī daž ā das jū ras, kalnu tū res un tū res, braucieni uz vietē jiem akvaparkiem, iepirkš anā s centriem utt.

Es gribu jū s tū lī t brī dinā t, draugi. Turki, atvainojos par izteicienu, diezgan "pofigistki" ir daž ā du "riteņ u" ekstrē mu braucienu organizē š anā - ar kvadracikliem, dž ipiem u. c. . Ceļ ojums atgriezā s ar lauztu ribu, saplē stu lī dz miesai ceļ galu un skrambā m daudzviet ap ķ ermenis .

Un viņ i redzē ja, ka "Tū rista kungs" nez kā pē c nevar novaldī t š o č etrriteņ u zirgu, bet izlaida to trasē (un bija jā brauc pa kalniem, pā ri klintī m virs kalnu upē m, alas ar ieslē gtiem priekš ē jiem lukturiem) ...Protams, jē ga Nu, viss naudā . Galu galā š ī alkatī ba var izvē rsties daudz nopietnā kā katastrofā...Man gadī jā s tikai vienu dienu (zem pilinā tā ja) Turcijas slimnī cā . Starp citu, mani izmantoja ā rsts, kurš ā rstē turku kinozvaigznes. Viņ š pats mierī gi varē ja aiziet uz kino! Tā ds Holivudas sirms izskatī gs Ā zijas izcelsmes vī rietis.


Citā reizē (bet veiksmī gā k) braucot uz citu kū rortu, sava veida "kombitū rā " (uz liellaivas un dž ipiem - turp un atpakaļ ) kā ds turku š oferis brauca manam kaimiņ am lietuvietim. nepazī stams kalnu ceļ š ar pietiekami asiem pagriezieniem, un viņ š iekā pa priekš ē jā maš ī nā un, stā vot uz pakā piena, mū s filmē ja (un tad, protams, piedā vā ja iegā dā ties š o ierakstu - mē s pirkā m velti, jo tajā ierakstā vislabā k bija redzams pacelts). putekļ u riteņ i). Labi, ka š is puisis izrā dī jā s pieredzē jis braucē js un diezgan pā rliecinoš i grieza "bagelu" tajā kalnu serpentī nā . Citā di es droš i vien nekad nebū tu rakstī jis š o stā stu. Un arī iepriekš ē jā s...

Mani vairā k piesaistī ja apskates ekskursijas. Bet diemž ē l tā s bija tikai divas - Antā lijas apskates ekskursija un brauciens uz Pammukali un Hierapoli. Antā lijas apskates ekskursijā visievē rojamā kais bija ū denskritums, kas ietriecas jū rā no 15 m augstuma.

Citi objekti, kurus apmeklē jā m, bija iepirkš anā s centri, kas specializē jā s vai nu vieglā s rū pniecī bas produktu, vai dā rgmetā lu tirdzniecī bā . Pirmie no turkiem ir diezgan kvalitatī vi, bet otrie - gluž i pretē ji, kā es saprotu, visa pasaule tiek uzskatī ta, atvainojos par vā rdu, par junku. Š ķ iet, ka turku zelts jau sen ir bijis "lī dzī ba mē lē s". Tomē r vairā k atcerē jos ī sto no sudraba izgatavoto revolveri. Mums piedā vā ja iegā dā ties "tikai" par 20.000 USD. Un bija vilinoš i teikt: ja Bils Geitss nā ks pie tevis, piedā vā viņ am.

Vē l viens brauciens (uz Pammukalu) bija daudz interesantā ks un sniedza daudz patī kamu piedzī vojumu! Pammukale tulkojumā no turku valodas nozī mē kokvilnas cietoksnis. Nosaukums š ai vietai, kas atrodas gandrī z 300 km no Antā lijas (ceļ š turp un atpakaļ aizņ em 17-18 stundas), deva, man nav bail no š ī vā rda, nesalī dzinā mu dabas dā vanu.

Ceļ š gā ja pā ri desmit metru dziļ iem un platiem bezdibenim, tas daž kā rt bija tikai "viena maš ī na". Un pirms pagriezieniem viņ š ī paš i nesamazinā ja ā trumu...Un pagriezienu vietas (diezgan stā vas) bija akmeņ i - nu, ja kā ds aizietu pretī ? ! !

Citur - nekas bī stams š ajā braucienā nav, š ie sakausē jumi pieder 2. bī stamī bas kategorijai (bī stami - tas ir tad, kad 4. kategorija). Marš ruta garums ir aptuveni 15 kilometri. Ir vairā kas pieturas - izklaidei un pusdienā m. Tā tad - "pusdienu pā rtraukumā " uz mū su plosta rā poja, lai sasildī tu č ū sku. Nu viena meitene no mū su komandas pamanī ja. Č ū ska bija maza – 10 centimetrus gara. Kas notika tā lā k? Tavs pazemī gais kalps viņ u pienagloja ar airi un izmeta pā ri bortam. Un tad man viņ u ž ē l, tas ir, man š is rā pulis kaut kā notika...


Pat plostoš anas laikā mū su "tū ristu" uzmanī bu piesaistī ja melnā s kazas, kuras vairā ku metru augstumā virs ū dens veikli lē kā ja pa akmeņ iem virs plū stoš ā s upes un ē da daž us krū mus.

Vienā no mū su "izvē les" braucieniem cauri Turcijas ciemam

Ar nosaukumu "Goyniuk" (smieklī gi, vai ne? ), Mē s redzē jā m skaistu piecstā vu viesnī cu trī scauruļ u okeā na lainera formā . Tas varē tu bū t tikai 5 zvaigznes! Tā bū tu dzī vot tur, nevis mū su trī szvaigž ņ u "Club Villa Diana"...Lai gan kopumā Turcijas trī szvaigž ņ u viesnī cas apkalpoš anas ziņ ā ir ļ oti labas. Tur varat droš i doties ekskursijā s. Ē ģ iptē jā piekrī t tikai 4 zvaigznē m. Bet par to nedaudz vē lā k.

Tagad daž as detaļ as no Turcijas pilsoņ u dzī ves. Viņ i arī , manuprā t, ir pelnī juš i jū su uzmanī bu.

Pirmajā uzturē š anā s dienā Turcijā manu uzmanī bu piesaistī ja dī vainie tanki uz jumtiem, kas atrodas blakus viesnī cai, Turcijas daudzdzī vokļ u ē kā m. Pē c pā ris dienā m mū su gids mums pastā stī ja, ka ū dens š ajā s tvertnē s tiek iesū knē ts iepriekš ē jā s dienas vakarā , un nā kamajā dienā tas tiek uzkarsē ts karstā Turcijas saulē , un vakarā - lū dzu, š eit ir karstais ū dens. visā m vajadzī bā m! Un tur, izrā dā s, nedzī vo nejē gas. Un ā rpus mā jas tā s nedaudz atgā dinā ja mū su piecstā vu ē kas mū su "guļ amrajonos" ...

Ko var teikt par paš iem turkiem?

Pirmkā rt, mū su tū rists, ja nav akls un nav muļ ķ is, uzreiz krī t acī s no turku pastiprinā tā s uzmanī bas mū su (un ne tikai) sievietē m (un ne tikai), kas daž kā rt kļ ū st vienmē rī ga. neķ ī trs. Š eit runa ir par Turcijas laulā to attiecī bu ī patnī bā m.

Tā pē c, vī rieš i, nebrī nieties, ja jū s nokļ ū stat Turcijā un nolemjat apmeklē t turku pirti-hammam (dodieties uz turieni pē c peldē š anā s piederumiem), nevis sievietes, bet jū s bū siet daž u viņ u pirtnieku pastiprinā tas uzmanī bas objekts. Tā man teica. Vai tā ir taisnī ba? Laikam tā .

Kas attiecas uz Turcijas pilsoņ u mā jas slinkumu - tas viss, protams, ir pasakas. Vai tas tā bija musulmaņ u valstī , kur sievietes, saskaņ ā ar Korā nu, ir bijusi lieta

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Австрия, г.Вена.
Где это и что находится за моей спиной, полагаю, объяснять не надо...
Венгрия, г.Эгер
Венгия, г.Будапешт
Польша, г.Краков, улица Флорянська. Вдали - башни Мариацкого костёла
Польша, г.Краков. Замок Вавель, внутренний двор замка
Польша, г.Краков, площадь Рынок Главный.
Польша, г.Краков. Мариацкий костёл
Польша, г.Краков. Замок Вавель
Чехия, г.Прага.
Чехия, г.Прага. Вот такое вот чудо средневековой
Чехия, г.Прага. Район Вышеград
Чехия, г.Прага.
Чехия, г.Прага. Вдали госпиталь, в котором Швейка признали
Чехия, г.Прага. Собор Св. Вита
Чехия, г.Крумлов
Чехия, г.Крумлов
Чехия, г.Крумлов
Чехия, г.Карловы Вары
Чехия, г.Карловы Вары
Чехия, г.Карловы Вары
Чехия, Моравский Красс
Чехия, Моравский Красс
Чехия, Моравский Красс
Чехия, Моравский Красс
Венгрия, г.Эгер
Венгрия, г.Будапешт
Чехия, г.Прага
Чехия, г.Прага. Вот такой вот веломобиль встретился на площади у