Dominikāņu piedzīvojumi Karību jūras reģionā!

12 Aprilis 2019 • Ceļošanas laiks: no 22 Februāris 2019 ieslēgts 07 Marta 2019

Reputācija: +6554

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Dominikā ņ u piedzī vojumi Karī bu jū ras reģ ionā !

Nu, vai esat gatavs klausī ties pasaku par eksotisku un tā lu salu? Sala, kurā apvienots Seiš elu salu pludmaļ u skaistums, valsts, kurai vietā m ir tā ds pats skaistums kā Maldī vu salā s. Vidusindijas gaiš ie toņ i papildinā s piedzī vojumu, un visas skaistā ko jū ru krā sas un mierī gais temps ļ aus pilnī bā atpū sties. Ja esat gatavs iegrimt š ajā pasakā , iedziļ inieties mū su atmiņ ā s š ajā ļ oti garajā un ē rtajā deviņ u stundu lidojumā ar Boeing Dreamliner. Ceļ ojums bū s notikumiem bagā ts, bī stams, bet brī niš ķ ī gs. Tā tad, sā ksim!

Gatavoš anā s ceļ ojumam

Pē c pilnī gas nekā rtī bas ar lidojumu pā rcelš anu mē s beidzot lidojā m mā jā s no Melnkalnes. Likā s, ka es nemaz vairs negribu lidot. Un tagad bū s jā tiek galā ar aviokompā niju.

Beidzot esam mā jā s, ieeju internetā un uzduros uz Dominikā nas biļ etē m. Pē c visas loģ ikas skaidrs, ka cena ir zema (699 eiro par diviem, apmē ram 2.500 UAH), bū s sezona un valstij jā bū t forš ai, jā ņ em biļ etes. Daš a sā ka raudā t un teica, ka nemaz neko citu negribot, kā tikai gulē t. Un izredzes uz 9 stundu lidojumu vienkā rš i nomira uz vietas. Apmē ram 20 minū tes nogulē jā m uz dī vā na un prā tī gi apspriedā m, ka lī dz izlidoš anai vē l ir seš i mē neš i, un pē c pusgada noteikti vē lme lidot atgriezī sies ne reizi vien, bet š ī rī cī ba vairs nebū s. Paš i savilkā s, loģ ika rā dī ja, ka jā ņ em. Lē mums nebija viegls. Daš a pirkuma brī dī atzī mē ja, ka š ī s ir pirmā s biļ etes, kuras paņ emam ne tikai bez prieka, bet arī ar asarā m. Nopirka, aizgā ja gulē t.

Brauciena organizē š ana bija ļ oti sarež ģ ī ta. Tieš saistē iegā dā jā mies TUI č arterbiļ etes no Beļ ģ ijas, pretī nesaņ ē mā m gandrī z nekā dus dokumentus, izņ emot numuru.

Biļ eš u autentiskumu nevarē ja pā rbaudī t nevienā citā sistē mā , izņ emot aviokompā nijas tī mekļ a vietni. Bet pat tur viņ i, atklā ti sakot, neradī ja pā rliecī bu, ka lidojums par š ā du cenu vispā r notiks. Man pat vienā no forumiem lū dza anulē t abonementu, ja beigā s veiksmī gi izlidoš u.

Laiks gā ja uz priekš u, par Melnkalni saņ ē mā m kompensā ciju vairā k nekā ceļ ojuma izmaksas, ir pagā juš i daudzi jauni braucieni un visas tā s vecā s problē mas jau aizmirstas. UIA ir veiksmī gi atcē lusi biļ etes uz Briseli un atpakaļ . Un tagad uz rokas tikai biļ etes uz č arterreisu. UIA sistē ma mums piedā vā virkni iespē ju ar pā rskaitī jumiem, tač u tā s mums nav piemē rotas, jo tiks iztē rē tas papildu atvaļ inā juma dienas. Rezultā tā , kā izrā dī jā s, cilvē ki strā dā arī tehniskā nodroš inā juma nodaļ ā , un mums izdevā s vienoties par ļ oti izdevī gu biļ eš u nomaiņ u. Mū s pā rsē dinā ja uz Lufthansa lidmaš ī nā m un iedeva ī paš u pieturu Frankfurtē uz 13 stundā m.

Š ie nosacī jumi mū s pilnī bā apmierinā ja. Tagad viss ir gatavs, varam lidot!

Stā sts par Frankfurti š eit.

Lidmaš ī nas displejā iedegā s "09:00 lī dz ieraš anā s Puntakanā ", un sā kā s atpakaļ skaitī š ana. Tā tad, es esmu garī gi sagatavojies, es kalpoš u š ī s 9 stundas. Ak, minū ti mazā k! Ak par diviem! Nē , tas ir lē ni. Jums steidzami kaut kas jā dara. Ekrā nā tika parā dī ts š ā ds uzraksts “Gatavojies brokastī m! ". O! Tas bū s labā k š ā dā veidā . Lidojums bija spraigs, pļ ā pā jā m, skatī jos Riku un Mortiju, skatī jos “Beyond the Hedge”, gulē ju, gā ju, atkal gulē ju, klausī jos mū ziku, mē ģ inā ju pa logu skatī ties caur kaimiņ iem (sē dvietu izvē le bija samaksā ja, tā pē c sē dē jā m ejā ), apgā jā m lidmaš ī nu riņ ķ ī , piecas reizes aizgā jā m uz tualeti. Kopumā jautrī ba joprojā m bija tā da pati.

Bet, neskatoties uz garo lidojumu, Dreamliner bija diezgan ē rti, tikā m vairā kas reizes pabaroti un kaudze reiž u piedā vā ja daž ā dus bezalkoholiskos dzē rienus. Un vienmē r bija prieks tē rzē t liela ceļ ojuma priekš vakarā . “ 00:09 atlicis pirms ieraš anā s Punta Cana” Oooh jā !

Mē s lidojā m pā ri debeszilajā m pludmalē m un maigi nolaidā mies zem saules stariem. Lidosta mū s sagaidī ja ar dzī vo mū ziku un ļ oti neparastu dizainu. Tā s bija mā jas ar salmu jumtu un bez sienas, kas atdala skrejceļ us no uzgaidā mā s zonas. Pirmajā sekundē iegrimā m iesā ktā brauciena atmosfē rā . Tā kā lidmaš ī na bija č artera lidmaš ī na, gandrī z visi lidoja ar kompleksajā m tū rē m. Piegā jā m pie kā das meitenes tū roperatora firmas T-kreklā , lai pajautā tu, kur atrodas autobusi. Viņ a laipni jautā ja, kura viesnī ca mums ir, lai nosū tī tu mū s uz transfē ru.

"Um, mums nav viesnī cas ar transfē ru, mē s vienkā rš i nopirkā m biļ etes no ceļ ojumu paketes. " Meitene mums apliecinā ja, ka š eit nav autobusu, bet tikai taksometri par traku naudu (viņ i kaulē jā s ar mums, nolaiž ot cenu lī dz 60 USD par lidostas - Bayahibe pā rvietoš anu).

Kā dam taksometra vadī tā jam bija nozī mī gs arguments, ka ar citu transportu, ja tas ir iespē jams, bū tu nepiecieš ams ļ oti ilgs laiks, lai nokļ ū tu tur, bet mans arguments bija tā ds, ka mums ir 13 dienas, lai nokļ ū tu un atgrieztos, mums ir jā bū t savlaicī gi .

Nē , š eit kaut kur noteikti ir autobusi. Es redzu pieturas kartē . Burtiski visi centā s mū s apliecinā t, ka autobusu nav, un laimī gā kā rtā katram bija sava automaš ī na, ar kuru mū s aizvest. Bet uz jautā jumu, kur ir tuvā kie autobusi, visi pā rliecinoš i stā stī ja absolū ti par daž ā dā m pilsē tā m tā , ka rā dī jumi nesakrita viens ar otru. Labi, mums jā atrod kā ds bez automaš ī nas.

Es atstā ju Daš u ar mantā m un devos aiz lidostas. Pa ceļ am es acī mredzot sastapu kā du studentu, kurš izskatī jā s ļ oti jauns un valkā ja brilles. Nez kā pē c briļ ļ u klā tbū tne man vienmē r rada zinā mu pā rliecī bu, ka tas nav krā pnieks. “Atvainojiet, kur ir autobuss uz La Romana? ” Puisis man ā tri parā dī ja pieturu tā lumā un vē l kaut kas mani pā rliecinā ja spā niski. Visticamā k transplantā cijas. Lieliski. Mē s ar Daš u pā rcē lā mies uz pieturu un ar kā jā m sā kā m virzī ties uz tuvā ko pilsē tu. Mikroautobusi mū s ā tri savā ca. Bija jā brauc tā lu un uz konkrē tu ciemu, ar vienu mikroautobusu š eit acī mredzot neizkā psim. Š oferis teica, ka mums katram ir pa dolā ram un aizbrauca uz Bayahibe.

Es arī mē ģ inā ju aizvē rt durvis, bet izrā dī jā s, ka tā s ir gaisa kondicionieris. Mē s esam ceļ ā . Pa ceļ am mū s izsē dinā ja un teica, ka drī z mū s sagaidī s autobuss.

Tā arī bija, pē c pusotras stundas autobuss mū s tā pat izlaida un teica, ka pā ri ceļ am mū s savā ks mikroautobuss, kas, savukā rt, aizveda tieš i uz ciematu. Oho, mums paveicā s, kā viss izdevā s, vai te viss ir tik pā rdomā ts? Labi, pā rbaudī sim vē lreiz. Marš rutu sastā dī ja Daš a, cerī gi pajautā ju, vai š ī ir mū su tā lā kā š ķ ē rsojuma vieta, jo uz kartes izbraucā m lielu daļ u salas, bet Daš a paskaidroja, ka tā ir tikai ī sā kā . Problē ma ir tā , ka internetā praktiski nav informā cijas par to, kā tieš i ar autobusu var tikt pa salu, tač u ir sausi fakti, ka daž ā di ceļ otā ji jau ir braukuš i š o ceļ u starp daž ā dā m pilsē tā m, kas nozī mē , ka varam tikt galā . Tomē r š eit lielā kā daļ a runā tikai spā niski, nevis citplanē tieš iem.

Bayahibe

Mū s gaidī ja gara smilš u pludmale ar skaistu ū deni, bet tā kā bija jau dienas otrā puse, tad ī sto ū dens skaistumu varē sim redzē t tikai rī t. Nevē rī gi klejojā m pa pludmali, lavas lī č iem un ciema ielā m. Mums lī dzi bija banā ni, kurus dabū jā m pā rsē š anā s laikā mikroautobusos. Pē dē jā transplantā cijas reizē Daš a tika atstā ta ar savā m lietā m un pie viņ as pienā ca vietē jais puisis un sā ka runā t par Dominikā nas Republiku, par Haiti, kā viņ i dzī vo š eit uz vienas salas un lī dzī gā m interesantā m lietā m. Toreiz skrē ju pie bankomā ta ar naudu visam braucienam, nopirku ū deni un ķ ekaru garš ī gu saldskā bo banā nu. Dominikā nas Republikā banā nus vē lams vienmē r turē t lī dzi, tie neļ aus izsalkt garos klejojumos pa dž ungļ iem un pamestajā m pludmalē m. Paš ā ciematā pludmali neatzī mē jā m kā kaut ko ī paš u, jo š eit ir daudz vē rtī gā kas tū risma vietas. Lai gan pludmale ir skaista.

19:00 iestā jas visbiezā kā tumsa, ciemats, kurā ik uz soļ a skan skaļ a mū zika, to ieslē dz vē l skaļ ā k. Š ķ iet, ka dominikā ņ i nekad neguļ . Vietē jie sā k tirgot vietē jo ielu pā rtiku. Pā rsvarā cepta vista, saldais kartupelis un cepti banā ni. Ja paveicas ar atraš anā s vietu, tad pastē tī š u sortiments ir jū su rī cī bā . Viss ir lē ts un garš ī gs, liela ē diena porcija maksā.150 peso (3 USD), sā ļ ais vidē jais č ebureks 50 peso (1 USD). Tač u pastē tes un saldie kartupeļ i nebū t nav sastopami visos ciematos.

Stundu maiņ a attiecī bā pret Kijevu bija 6 stundas. Apmē ram pulksten 20:00 mē s devā mies uz viesnī cu, apgū lā mies gultā , un es sā ku diktē t piezī mes Daš ai mū su “Ceļ ojuma ž urnā lā ”. Ž urnā ls ir piezī mju komplekts mobilajā tā lrunī nā kotnes stā stam par ceļ ojumu. Pamanī ju, ka Daš a aizmiga tieš i ieraksta laikā , jautā ju: “Tu guli? ". Bet es pats nevarē ju dzirdē t atbildi. Spē ka un enerģ ijas pilni cē lā mies 3 naktī.

Man bija jā piespiež sevi gulē t. Pamostoties pulksten 6:00, mē s uzstā dī jā m savu absolū to rekordu visos ceļ ojumos ar 10 stundu miegu. Rezultā tā viss ceļ ojums mums izvē rtā s supermiegains, katru dienu mē ģ inā jā m piespiest sevi vē lā k apgulties un pirms rī tausmas ceļ ojuma laikā izgulē jā mies vē l neredzē ti daudz.

Del Este nacionā lais parks

6 no rī ta vē l bija tumš s, mē s lē nā m izgā jā m uz ielas. Klusums, tad mū zika š eit ir trokš ņ aina visu diennakti. Par laimi, pirmie dominikā ņ i pamodā s tie, kas gatavoja brokastis. Mū s jau gaidī ja skaistā kais saldais kartupelis ar olā m, cepta doktordesa. Vietē jie bija acī mredzami gandarī ti, ka mums ir tā da mī lestī ba pret ielas ē dienu. Tieš i tā pē c nav aso mē rč u - noslē pums. Labi, mums jā bū t drosmī giem, mē s iztiksim bez dezinfekcijas!

Sā kam savu marš rutu, apmē ram pē c 30 minū tē m nonā cā m trasē un nepaspē jot aci nepamirkš ķ inā t, mū s jau veda autobuss uz Dominiku. Bet tā kā bijā m vienī gie pasaž ieri, un autobuss acī mredzot piederē ja kā dai viesnī cai, š oferis ar prieku mū s aizveda tieš i lī dz nacionā lā parka ieejai, kas atradā s diezgan tā lā Dominika pastaigu galā . Kā rtē jo reizi priecā jā mies, cik ā tri un vienkā rš i viss izš ķ iras ar transportu. Tač u viņ i nekad nepirka ū deni lī dzi ceļ ojumā . Par laimi, pieczvaigž ņ u viesnī cas krasta apsardze mums labprā t piepildī ja pudeli. Š odien mums ir marš ruts gar nebeidzamu krasta lī niju. Vienā pusē dž ungļ i, otrā pamesta pludmale.

Tā kā krasta lī nijas garums pā rsniedz 30 kilometrus, mē s varam uzskatī t, ka pludmales ir bezgalī gas. Skaidrs, ka tik daudz cauri nepā rdzī vosim, tikai sā kā m staigā t un baudī t pastaigu.

Mainī jā s jū ra un laikapstā kļ i, tagad plosā s uz biezu mā koņ u fona, sasaluš ā lavas plaisā s izlauž as ū dens, tad nevainojami zilas debesis un dedzinoš a saule izgaismo smilš aino ieeju pienainzilajā ū denī . Pa ceļ am vienmē r bija interesantas lietas.

Pelicans kungs un kundze lidoja pā ris reizes. Reizē m basā m kā jā m iekā pā m asu ē rkš ķ u kamolu kaudzē . Reiz man tā ds ē rkš ķ is sā ka aptī ties ap kā ju pirkstu, es š ausmā s lecu ar kliedzienu, izpletī dams kā jas daž ā dos virzienos, nu kā tur kazaku dejā s tā ds lē ciens. Izrā dī jā s, ka onkulis Krabis lika saprast, kura teritorija te ir, pats krabis ā tri aizskrē ja uz jū ras pusi.

Tā lā k tante Murē na lū rē ja no akmens apakš as mazā lavas vannā . Marš ruta turpinā jumā pie mums brī ž iem lidoja kolibri lī dzī gi putni un spilgti zaļ i mini papagaiļ i.

Pludmale, kas iet uz bezgalī bu, nav nekas tā ds, kas priecē tu aci, vienkā rš i nebija iespē jams atraut no tā s. Lai pabeigtu attē lu, es nofotografē jos ar savu uzticamo zirgu! Nejautā jiet man, kur es tur atradu zirgu)))

Bezgalī gā marš ruta sarež ģ ī tī ba ir tā da, ka jā sā k atgriezties laikā , aprē ķ inot sevī spē ku atpakaļ ceļ am. Mē s negribē jā m apstā ties, bet bijā m jau staigā juš i vairā kas stundas. Mums joprojā m ir jā piespiež sevi griezties atpakaļ , mū su plā nos joprojā m ir dž ungļ i. Turklā t, ejot, š ķ iet, ka ap nā kamo pagriezienu bū s kaut kas vē l skaistā ks. Laikapstā kļ i turpinā ja mainī ties, ik pē c 30 minū tē m sveloš o sauli klā ja mā koņ i un tad atkal spī dē ja virs jū ras. Bet ar katru reizi tas kļ uva stiprā ks un stiprā ks. Pagriezienu dž ungļ os sasniedzā m salī dzinoš i laicī gi, citā di virsrakstos bū tu sensā cijas par tū ristiem, kuriem nebija spē ka atgriezties viesnī cā.

Kamē r Daš a atvē sinā jā s uz soliņ a ē nā , es veicu varonī gu ceļ ojumu, lai iegū tu ū deni no paš a sarga. Par laimi, tajā vietā bija dž ungļ u taka. Saule ieguva spē ku un jū ras skaistums. Ū dens jau kvē loja koš i tirkī zzilā necaurspī dī gā krā sā . Apsarga priekš ā vienā rā vienā izdzē ru puslitra pudeli un paņ ē mu lī dzi vē l vienu. Š ajā marš rutā bija jā ņ em daž i litri ne mazā k. Tač u jū rā vienmē r varē ja atvē sinā ties. Marš ruts uz alu ilga apmē ram 40 minū tes cauri ī stiem dž ungļ iem ar visā diem kurioziem.

Smagi termī tu pilskalni, skaistas, bet acī mredzami indī gas ogas, putni. Ala izrā dī jā s patieš ā m iespaidī ga izmē ra, bez lukturī š iem neiztikt. Labi, ka mū su laikos jau visos mobilajos tā lruņ os ir lukturī š i. Tā pat kā ī stā s filmā s, alā vietā m bija neveiksmī gi griesti, no kuriem karā jā s saknes un vī nogulā ji.

Vairā ku kilometru rā diusā nebija nevienas dzī vas dvē seles, tikai dž ungļ i. Ī paš s š arms ir sikspā rņ u spā rnu skaņ as, kas pieslē jā s ļ oti tuvu. Mē s esam lieliski! Plā ns tika izpildī ts, tagad jums jā atgriež as Dominikā un jā paspē j braukt. Atpakaļ ceļ u es saucu par "Debesu skaistuma spī dzinā š anu". No tā , ka saule atradā s zenī tā , ū dens bija neprā tī gi skaistā krā sā , bet noguruma un temperatū ras dē ļ mū su apziņ a tika turē ta lī dzsvarā . Mē s nevarē jā m atrast izeju caur viesnī cā m, lai nokļ ū tu trasē . Rezultā tā iemaldī jā mies pieczvaigž ņ u viesnī cā , kur cilvē ki gā ja bez rokassprā dzē m, bā rā dzē ra aukstu ū deni un veldzē jā s un devā s kaulē ties ar viesnī cas autobusu. Š oferis, protams, gribē ja zelta kalnus mū su glā bš anai, tač u viņ am bija jā piekrī t 200 peso (4 USD).

Apsargs pie izejas no viesnī cas gribē ja pierakstī t mū su istabas numuru, lai, ja viņ i varē tu mū s atrast, viņ š bija ā rkā rtī gi pā rsteigts, ka mē s uz 15 minū tē m iemaldī jā mies viesnī cā . Izrā dā s, ieeju viesnī cā apsargā apsardzes postenis, bet neviens necer, ka tū risti iznā ks tieš i no dž ungļ iem uz pludmali) Kondicionieris! Tas ir tas, kas mums bija vajadzī gs. Apmē ram stundu atpū tā mies zem kondicioniera istabā . Esam ļ oti gandarī ti par braucienu, pirms ceļ ojuma baž ī jā mies, vai jū ra nebū s tik skaista, kā tika fotoš opē ts internetā , bet skaisti bija. Lai gan patiesī bā mū s sagaida patiesi skaista Dominikā nas jū ra.

La Romana

Pagā jusi tikai puse dienas, varam turpinā t piedzī vojumus. Mē s gribē jā m apmeklē t citu parku ar alā m, kas bija ļ oti tuvu, bet tur bija sū dī gs apsargs, kuram, piemē ram, nebija 100 peso (2 USD), tā pē c viņ š uzstā ja, ka mums ir jā atstā j nauda viņ am.

Turklā t viņ š nedod nekā das biļ etes. Tas ir, visu dienu viņ am par iekļ ū š anu parkā maksā.200 un 300 peso, un lī dz vakaram viņ am vairs nav naudas. Labi, bū tī bā atgriezī simies bez padoš anā s.

Tā nu mainam plā nus, ķ eram mikroautobusu un dodamies uz La Romana. Tikai 40 minū tes, un esam nopietnā pilsē tā . Pilsē ta, kā saka, ir ī stiem zinā tā jiem. Principā mums ar Daš u ir interese redzē t tā das pilsē tiņ as, tas ir kā Indijas vidienē , bet viss vē l nav tik novā rtā . Katrā ziņ ā pastaigā t bija interesantā k nekā Vī nē vai Slovā kijā (bet tas ir stipri pā rspī lē ti). Es gribē ju saldē jumu, un mē s devā mies uz tuvā ko lielveikalu. Pilnā sparā ritē ja karnevā ls. Visiem dā sni ielē ja ruma un kolas kokteili un, kad glā ze bija beigusies, lē ja vē l. Bez maksas bija iespē ja padzert arī salai retu dzē rienu – kafiju. Dejotā ji š ū pojā s, muzikanti spē lē ja, visur valdī ja jautrī ba!

Veiksmī gi devā mies pē c saldē juma, un tomē r virzā mies uz mē rķ i, tač u mums uzsita pa plecu un nā kamajā sekundē mē s iededzā m dominikā ņ u dejas ar dejotā jiem paš ā centrā . Vietē jie bija sajū smā , filmē ja mū s pa mobilajiem telefoniem un aplaudē ja, atmosfē ra bija prieka piesā tinā ta. Mē s dejojā m, izklaidē jā mies, un, lai atcerē tos ceļ ojumu uz tirgu, bā rmenis man ielē ja vē l vienu glā zi kokteiļ a. Un tas viss ir bez maksas. Labi, ka viņ i š odien neiekā pa alā . Ak, tas bija labs rums.

Kamē r bijā m atpakaļ mikroautobusā , mē s ar puiš iem no Amerikas apspriedā m mū su un viņ u marš rutus Dominikā nas Republikā . Vienai no viņ iem bija bijusī draudzene, kas bija ukrainiete, ar uzvā rdu Timko, kas sasaucas ar mū su uzvā rdu. Tā tad amerikā nis droš i vien secinā ja, ka Ukrainā visiem ir aptuveni vienā di uzvā rdi. Puiš i sniedza pā ris praktiskus padomus: “Ja vē laties, lai bū tu labi, dodieties uz Puertoplatu un Rio Sanhuanu”.

Vai divas pieturas Saonā mazā k populā rā s vietā s salas otrā pusē un pietura ar zvaigznē m. Tas ir tieš i tas, ko mē s meklē jā m. Sieviete gribē ja 110 dolā rus par diviem, es piedā vā ju simts, jo man vienalga vairā k nebija lī dzi, un viņ i par to vienojā s. Uz jautā jumu "kad mē s brauksim? " ” saņ ē ma negaidī tu atbildi „ Pē c 10 minū tē m! ” un pē c pā ris minū tē m mū s aizveda. Izrā dī jā s, ka bija pē dē jā s divas vietas. Ekskursija sā kā s 08:30.

Mū su 20 cilvē ku grupa tika aizvesta uz Dominiku un nogā dā ta pludmalē . Mums pretī brauca pavisam maza laiviņ a. Sieviete jautā ja gidam, vai tā ir mū su laiva. Uz ko gids teica: "Tam tieš ā m grū ti noticē t, bet jū s visi derat. " Un tieš ā m, pē c 10 minū tē m visi kompakti sasē dā s un mū su laiva attī stī ja tā du ā trumu tuvu virsskaņ ai. Palmas, vakardienas marš ruts gar piekrasti, svī traini jū ras posmi, ko svilpa svilpe.

Ceļ š ar š ā du ā trumu aizņ ē ma aptuveni stundu.

Es baidī jos, ka mati uz manas galvas uz visiem laikiem paliks ā rā . Vienā no pieturā m izkrā mē jā m pā ris organizatorus ar pā rtiku, viņ i devā s gatavot vakariņ as. Un mū s aizveda vē l 10 minū tes lī dz vienai no pludmalē m. Mū su laiva ieradā s pirmā . Cilvē ku nebija vispā r, mums apkā rt lidoja tikai melni putni ar ļ oti dī vainiem citplanē tieš u č ivinā jumiem. Mums tika dotas divas stundas š ai pludmalei. Daļ a tū ristu uzreiz apgū lā s sauļ oties. Bet tas ir nedaudz dī vaini, ciemā var sauļ oties bez ekskursijas, bet te, un te, bet tuuuut Krassiiivo! Mā koņ i paš ķ ī ruš ies, lū k, tas ir ī sts Dominikā nas Republikas skaistums!! ! Daudzi kilometri pludmales bez cilvē kiem, bet, neskatoties uz to, bū tī bā visi bija sagrupē ti.

Mē s ar Daš u nepabeidzā m klausī ties skaistas instrukcijas tī rā spā ņ u valodā un skrē jā m tā lumā , lai bū tu divatā ar š o skaistuli!

Ekskursijā tika iekļ auts arī neierobež ots Dominikā nas rums, kad mā konī tis bija saulē ū dens kļ uva mazā k skaists, varē ja rumu uzrullē t un viss kļ uva skaistā ks. Bet, kamē r mē s š eit neizpē tī sim katru metru, nelieciet tū kstoš iem fotogrā fiju, nav laika dzert rumu.

Cilvē kus turpinā ja audzinā t, tač u pludmales bija pietiekami lielas, lai ikviens paliktu viens ar dabu. No gida paņ ē mu arī tū biņ u ar masku un nedaudz izpē tī ju zemū dens pasauli. Bija zivis, peldē ja pat dzeloņ raja. Bet jau simto reizi esmu pā rliecinā ts, ka zivī m tikai Ē ģ iptē ! Un tas š ķ iet tikai Dreams Vacation tagad. Netē rē sim laiku š eit zivī m, ejam uz juuungli!

Š ajā pieturā es tos labā k sauktu par palmu mež u. Tas bija ļ oti eksotiski! Kā pē c divas stundas paskrē ja tā dā ā trumā , tas nav godī gi, mē s vienkā rš i burā jā m. Labi, ejam uz otro vietu.

Mū s atveda uz otro pludmali, kur zem ē nainā m palmā m tika pasniegta lieliska bufete ar neierobež otu auksto alu. Bufete bija netā lu no jū ras. Tu ē d un turpini kaut kur peldē t ar acī m. Pamanī ju, ka pā r mū su kaimiņ u galvā m karā jas lieli kokosrieksti. Arī kaimiņ i pamanī ja, ka es skatos uz kokosriekstiem tieš i virs viņ iem. Viņ i satraukti paskatī jā s uz gidu, viņ š mierinā ja, ka nevienam vē l nekas nav uzkritis uz galvas. Kamē r svē tki ritē ja pilnā sparā , mē s ar Daš u bezsaistes kartē devā mies uz dž ungļ iem, lai meklē tu kaut kā du lagū nu. Tur vairs nebija palmas, bet gan blī vi brikš ņ i un mangrovju ē rkš ķ i. Pagā ja garā m kokam ar garš ī giem augļ iem.

Pie mums pienā ca vietē jais puisis un pacienā ja ar sasmalcinā tiem augļ iem. Tur bija kaut kas lī dzī gs datumam, tikai ļ oti liels un sulī gs. Tā lā k starp brikš ņ iem mū s gaidī ja maza pelē ka č ū ska, pamanot mū s, viņ a nolē ma, ka nevē las piedzī vojumus un rā poja prom.

Pa takā m lī dz lagū nai tikt nebija iespē jams, nā cā s nedaudz izlauzties cauri brikš ņ iem. Mē s izgā jā m uz daļ ē ji sausu milzu ezeru. Zeme bija sarkana un pusš ķ idra. It kā mē s bū tu nolaiduš ies uz Marsa, zem mū su kā jā m dubļ u izciļ ņ i negarš oja. Nu viens no mums izdomā ja atzī mē t koku, pie kura izkā pā m, citā di cauri brikš ņ iem bū s grū ti atrast ceļ u atpakaļ . Cik kontrastē još a ir Dominikā nas Republika dabas ziņ ā : alas, pludmales un kaut kā das Marsa ainavas.

Mē s atgriezā mies pulcē š anā s vietā pilnī gā sajū smā . Š ajā laikā mū su gids aizveda mū su tū ristus kaut kur ciematā , kurā mums izdevā s uzkā pt lī dz galam augš ā un lejā . Viens pā ris ieinteresē jā s par mū su marš rutu un nedaudz iedvesmojā s, ka jā dodas taisnā ceļ ā uz lagū nu, tač u pē c vā rda “č ū ska” vē lme krietni mazinā jā s.

Bet vispā r, kā novē roju, č ū sku satikš ana braucienos vairo ceļ ojumu eksotiku.

Š ajā pludmalē , starp citu, mē s nekad neiekā pā m ū denī , bija diezgan skaisti un priecī gi vienkā rš i pastā vē t starp tik skaistumu. Nā kamā s divas stundas ir beiguš ā s, un tas nozī mē , ka ir pienā cis laiks virzī ties uz priekš u. Nā kamā pietura bija jū ras vidū pie mangrovju audzē m. Mangrovju audzes jau esam redzē juš i daudzviet, bet tā , ka tā s aug paš ā jū ras vidū neatkarī gas salas formā bez zemes - tas ir kaut kas jauns. Pē c mangrovju pieturas bija visilgā k gaidī tā . Mū s izlaida paš ā jū ras vidū dabī gā baseinā . Š eit dziļ ums bija lī dz viduklim, ū dens bija dzidrs un perfekti skaists, tieš i tā , kā tam vajadzē tu bū t. Bet vissvarī gā kais ir jū ras zvaigznes dzī votne. Bet kur ir zvaigznes? Kapteinis uzkā pa un parā dī ja virzienu, kurā jā skatā s.

Vispā r, ja pie kā da dominikā ņ a ieslē dz vietē jo mū ziku, viņ š noteikti sā ks vai nu dziedā t, vai dejot, un tas ir ļ oti forš i! Upē s plū da rums un leduskola.

Uz kuģ a mū zika skanē ja tik spē cī gi, ka, guļ ot uz soliņ a un skatoties uz rā mi zilajā m debesī m ar mā koņ iem, viss iekš ā turpinā ja dejot, iespē jams, arī no ruma. Bet mana mā te saka, ka viņ a, š ķ iet, ir mazliet dzirdē jusi mū su mū ziku Kijevā . Kamē r skatī jos mā koņ os, manā galvā jau bija sā kuš as ritinā t š ī stā sta frā zes un teikumus. Es domā ju par to, cik es biju pateicī gs, ka UIA darbinieks piekrita mums atdot Frankfurti, par to, cik forš i, ka lidojā m ar Dreamliner, vispā r bija daudz domu. Gadā s pat tad, kad galvā rodas idejas, kā tekstā aprakstī t attē lu, es sā ku just, kā visi nā kamie emuā ra lasī tā ji, arī tas, kurš raksta mani, skatā s caur laika prizmu uz Daš u un mani ceļ ojumā . . Izrā dā s sava veida laika maš ī na.

Ik pa laikam viņ š paskatī jā s uz palmā m, kas sekoja viena otrai.

Kad mē s iebraucā m ostā , dejas turpinā jā s vē l kā du laiku, pirms nolaidā mies krastā . Mums bija jā lec no kuģ a ū denī . Kamē r es nolē mu veikt virtuozu lē cienu pā ri jū rai tieš i uz sauszemes, vietē jais puisis mani pacē la un nesa uz pleciem) Ekskursija, protams, ir nedaudz dā rga salī dzinā jumā ar Ā zijas kolē ģ iem, bet atmosfē ra, kas jums bū s š eit uzlā dē ts ilgs ilgu laiku. Dā rdoš ā mū zika pie mū su viesnī cas vairs neš ķ ita tik skaļ a. Bija jau vakars, uz ielas izritinā ja pastē tes. Garš ī gi, bet kā pē c to pagatavoš ana prasa tik ilgu laiku! Bajahibē jums ar savā m cerī bā m jā pierā da, ka esat š ī č ebureka cienī gs. Š odien bijā m lieliski, varē jā m noturē ties lī dz 20:30.

Cueva de Chicho alas

Pulksten 7:00, tā pat kā gurķ us, mē s jau brokastojā m ar vietē jiem.

40 minū tes gā jiena attā lumā no mū su viesnī cas, un esam citā nacionā lajā parkā , š oreiz mums bija lī dzi nauda bez sī knaudas. Apsargs acī mredzot nojauta, ka mē s ieradī simies, pirms viņ š atvē rsies, tā pē c š ķ iet, ka viņ š š eit ir nakš ņ ojis. Kad bijā m garā m, viņ š ā tri pamodā s. Marš ruta pirmā daļ a bija ar maš ī nā m braucoš s ceļ š , bet kā dā brī dī sā kas sazarojums tiem, kam ir maš ī na un tiem, kas vē las pastaigā ties pa tropiem. Č etri suņ i izskrē ja mums pretī , viņ i centā s izskatī ties ļ oti skarbi, bet viņ u vicinā tā s astes š audī jā s mež onī gi. Pē c nelielas rieš anas viņ i nolē ma doties prom. Tad izskrē ja pavisam jauns suns, kurš , skatoties no mums aiz kā jā m, mē ģ inā ja saprast, kam tie suņ i tik draudī gi mē ģ ina riet. Nu kas te par smukļ iem! Ejot redzē jā m neparastu parā dī bu, virs mums lija lietus, bet lī dz mums nesasniedza, bija skaidrs kā lā ses lidoja daž us metrus virs mū su galvā m.

Mums tieš ā m bija sliktas aizdomas: vispirms lietus, kas mums nelija, tad mazs suns, kurš mū s neredzē ja. Lieli suņ i, kas uz mums skatī jā s ļ oti agresī vi. Mē s baidī jā mies, ka esam spoki ...

Mē s nogā jā m lī dz galam

Š ķ iet, ka marš rutā ir č etras alas, tač u tagad ir atvē rtas tikai pē dē jā s divas. Pē c iepriekš ē jā m atsauksmē m vispā r nav ko darī t. Bet pē dē jie solā s bū t interesanti. Starp citu, viņ iem š eit, dž ungļ os, ir iespaidī gi kaktusu mež i. Mē s nokļ uvā m alā , ja nebū tu š ī s zī mes, es savā dzī vē nebū tu riskē jusi turp doties. Ieeja izskatī jā s draudī gi. Salī dzinoš i tuvu atradā s divas alas, kuras savienoja pazemes ezers. Zī me vē stī ja, ka ū denslī dē ji var peldē t 600 metrus un izkļ ū t citā alā . Bet man grū ti iedomā ties, kā kā ds š eit vilks visu nirš anas ekipē jumu.

Situā cija ir klasiska, tuvā kajos pā ris kilometros cilvē ku naudu iekasē tikai apsargs. Pirms mums ir tumš a ieeja, tad tumsa un, kā jau gaidī ts, stalaktī ti ar stalagmī tiem. Es skaļ i pateicu “U”, un atbildē dzirdē ju sikspā rņ u č ī kstē š anu. Nu tagad bū s interesanti. Ieslē dzā m kabatas lukturī š us un sā kā m braukt lejup.

Nolaidiet un nolaidiet un nolaidiet. Tas, starp citu, nokrita diezgan viegli. Mums par laimi, es gā ju pirmais, bet Daš a ar kameru aiz muguras. Tā kā alā ir ezers un tā ir pilnī gi bezvē ja, ū dens lī meni var pamanī t, tikai metot uz priekš u kā du akmeni. Es joprojā m domā ju, kā labā k nolē kt no akmens vai apbraukt pa kreisi. Labi, ka izvē lē jos iet apkā rt, ja izdomā tu lē kt, tad bū tu iegā jusi ū denī lī dz kaklam. Pa ū dens virsmu ripoja viļ ņ i. Tā tad, ar š o alu sakā rtotu. Tagad mē s ejam uz otro, un mē s š eit atgriezī simies vē lreiz. Ar otro alu jau bijā m gudrā ki, pā rbaudī jā m ar oļ iem, lai nav pē kš ņ a ū dens.

Viss izdevā s vienkā rš i lieliski. Mums joprojā m ir ja jautā jam, kas ir visspilgtā kā atmiņ ā no ceļ ojuma, tad pirmā doma ir pelde alas ezerā . Ap 10:00 atgriezā mies viesnī cā , bija jā dodas tā lā k.

Samanas pussala

Kā mē s tur nokļ ū sim un vai mums paveiksies ar transportu tā pat kā ar Dominiku un ceļ u no lidostas? Pē c kartes mū su plā notais gā jiens aizņ ē ma ap 300 km. Un nekur nebija informā cijas, kas un kā jā iet. Viesnī cas saimniece mums uz lapiņ as ieskicē ja aptuvenā s transfē ra iespē jas. Tiesa, man ar viņ u nā cā s sazinā ties spā niski, ko mē s nezinā m. Bet drī zā k mē s jau nedaudz zinā m, bet tas bija tikai ceļ ojuma sā kums) Nu uz priekš u! Mē s devā mies uz autobusu pieturā m. Š oferim tika dots pussalas nosaukums, kas atrodas Dominikā nas Republikas otrā pusē . Š oferis pā rsteidzoš i teica: “Labi! un sā kā s mū su marš ruts.

Š oferi mū s nodeva no rokas rokā . Mikroautobusus nomainī ja autobusi, tos atkal mikroautobusi, vienreiz nolaidā s uz š osejas un lika skriet lī kumā , autobuss tur jau gaidī ja. Vienā autobusā ar š ausmā m skatī jā mies, kā kā du drosminieku televizorā apē da haizivs ar seš ā m galvā m, bet, pirms paspē ju redzē t beigas, tikā m pā rcelti uz nā kamo. Viens no autobusiem apstā jā s un visi devā s pusdienā s ar š oferi.

Mē s ar Daš u paē dā m milzī gu maltī ti ar avokado gaļ u par 150 peso (3 $) diviem. Brauciens ilga apmē ram seš as stundas, kuru laikā mainī jā m 5 transporta veidus, no luksusa autobusiem uz sabrū koš iem un lē najiem mikroautobusiem. Apmetā mies ciematā Las Galeras. Jā , saulriets bija tikai daž as stundas. Lai nebū tu laika vakariņ ot, vajadzē ja skriet pastaigā , kamē r gaiš s. Ja nezinā t, kur doties, pā rejiet uz alu.

No rī ta bijā m pie Karī bu jū ras, tagad pie Atlantijas okeā na. Pludmales aina ir bū tiski mainī jusies. Tagad tas ir varens un bezgalī gs okeā ns, gari viļ ņ i, kas lauž as kaut kur tā lu uz barjerrifiem. Okeā na vidū ir neliela sala ar palmā m. Pludmalē spā ņ u zī me vē sta “Nemē ģ iniet peldē t uz salu. ” Palmas vairs nav tik pā rpildī tas. Ļ oti liela telpa nesteidzī gā m romantiskā m pastaigā m. Un kalni pa kreisi! Man jau likā s, ka kalnu nemaz nav, nu labi, tad kā psim vē l. Lī dz alai bija vairā ki kilometri pa skaistā ko zaļ o zonu, un ceļ š veda cauri pieczvaigž ņ u viesnī cai. Apsargs mū s sveicinā ja), Diemž ē l viesnī cas pludmale bija stipri klā ta ar aļ ģ ē m, bet tajā paš ā laikā cilvē ki izskatī jā s priecī gi un tusē jā s viesnī cas teritorijā . Nemaz nebijā m sarū gtinā ti, jo neesam piesieti pie viesnī cas, un jau esam simtprocentī gi redzē juš i, ka š ajā valstī ir pludmales bez aļ ģ ē m.

Tieš i KFC) Mū su viesnī ca š ajā pilsē tā izskatī jā s kā cietuma kamera no filmā m.

Vienī gais pluss ir nojumes klā tbū tne no odiem, kuri š ajā viesnī cā lidoja bariem. Kad gā ju gulē t, man likā s, ka sliktā kas vietas uz zemes nevar bū t. Bet plā ns bija tā ds, rī t pā rcelsimies uz citu un viss bū s labi, tikai pā rdzī vo š o nakti, ļ oti skaļ a nakts, tieš i aiz mū su loga bija divu lielceļ u krustojums, kuram nebija stikla, tikai masī vas metā la ž alū zijas. Agri no rī ta arī viss bija tā lu no ideā la, tik agrā stundā š eit nekas netiek gatavots, un mū su pirmais vairā ku kilometru marš ruts ē diena atraš anai beidzā s ar savainotu kā ju un atgrieš anos viesnī cā . Otrais lopbarī bas gā jiens noslē dzā s ar mī klā ceptu vistu ar ceptiem banā niem un tamarinda sulu. Vispā r š eit ir grū ti ē st.

Bet vietē jie suņ i vienmē r zina, kur tiek garantē ta daļ a no kauliem. Tiesa, no rī ta suņ a vietā sē dē ja bargs kaķ is ar tā du skatienu, ka suņ i pat pietuvojā s kioskam par 10 metriem. Tā pē c sā ksim maratonu pludmalē s.

Astoņ as Dominikā nas Republikas privā tā s pludmales

Cik biež i esat atradies mež onī gā pludmalē , kur nav neviena? Kā bū tu ar astoņ iem? Tas ir, izvē lies to, kas tev patī k un tas ir tavs, vari vismaz nopeldē ties katrā pē c kā rtas un noteikt, kurš bija labā ks, tie visi ir tavi personī gi, iemesls slē pjas š ausmī gā noslē pumā...nav sauļ oš anā s krē slu(-u). Cilvē ki sē ž dā rgā pieczvaigž ņ u viesnī cā par 486 dolā riem par nakti pludmalē , kur visu ieskauj aļ ģ es, un te 30 minū š u attā lumā atrodas paradī zes stū rī tis! Bet principā tas ir mū su rokā s. Mē s paš i nezinā jā m, kā du dā rgumu tagad atradī sim, prosa kartē ieraudzī ja pludmaļ u virteni, un beigā s, spriež ot pē c bildē m, bū s stā va upe.

Vispā r jau ir jē ga doties uz Dominikā nas Republiku tikai š ī s pastaigas dē ļ pa pludmalē m! Sā kā m virzī ties no Las Galeras pa pludmales lī niju kalnu virzienā (sā kumā nedaudz pastaigā jā mies pa pilsē tu). Mū su gids brī vprā tī gi pieteicā s par suni El Curason (tā mē s viņ u saucā m). Suns skrē ja, vienmē r rā dī dams taciņ as starp priekš ā esoš ajā m pludmalē m.

Bounty reklā mas skaistuma dē ļ atpū tieties. Fotoaparā tā fotogrā fijas ir daudz sliktā kas nekā patiesī bā . Bija nelielas pludmales 100 metru garumā , daž as bija gigantiskas loka formā , manuprā t, lī dz kilometram garas. Ja esat noguris, atrodiet atsvaidzinoš u kokosriekstu palmu un sarī kojiet kokosriekstu ballī ti ar eksotisko okeā nu fonā . Arī mū su Kurasonč iks reizē m atrada sev izklaidi, viņ am patika krabji, kas slē pā s bedrē s, viņ š tos izraka un mē ģ inā ja dabū t. Neapmierinā tais krabis galu galā ieskrē ja jū rā.

Un tā viena pē c otras pludmales sekoja viena otrai kilometru garumā ! Starp pludmalē m parasti lī dz 20 minū tē m nav sarež ģ ī tas pā rejas dž ungļ u birzī s.

Visu laiku mē s satikā m č etrus cilvē kus, kas staigā ja. Vienā no pludmalē m ne pā rā k veiksmī gi tikā m ā rā no mež a un nā cā s staigā t pa kā da gultā m. Š ajā laikā vietē jie puiš i brauca garā m ar automaš ī nu un ar aizdomā m vē roja, kā mē s uzmanī gi stutē jam apkā rt viņ u dā rzā . Tas bija kaut kā neē rti. No astoņ ā m pludmalē m mē s izvē lē jā mies divas, kurā s mē s peldē jā mies. Lai gan katra nā kamā pludmale bija arvien skaistā ka.

Tā pasaulē radā s tik skaistas vietas. Mū s un Daš u tik ļ oti iedvesmoja fakts, ka pludmalē s neviena nebija, ka sā kā m uztraukties par savu asocialitā ti. Starp pā ris pludmalē m bija jā iedziļ inā s dž ungļ os un jā iet garā m apsardzes postenim.

Mē s domā jā m, ka marš ruts ar to beigsies, jo skaidri redzams, ka apsargs š eit nebija norī kots, lai visus laistu cauri.

Bet galvenais ir staigā t pā rliecinoš i. Lai cik pā rliecinoš i mē s gā jā m, bet satikā mies tieš i ar vī rieš a acī m. Viņ š noskaidroja, vai esam tā lajā pludmalē , labprā t mū s izlaida cauri un parā dī ja labā ko ceļ u, kā iet. Oho! Galvenais, lai viņ š pē c tam viņ u ielaida atpakaļ . Devī tajā pludmalē , kas ir 2.4 km gara, jau bija pietiekami daudz sauļ oš anā s krē slu un kafejnī cu, lai tajā jau varē tu izklaidē ties tū risti. Par laimi, izmē ru pietika visiem. Acī mredzot cilvē kus š eit ved ar automaš ī nā m un mikroautobusiem. Uzreiz nopirkā m garš ī gu kokosriekstu maizi.

Starp citu, tas ir tas, ko mē s noteikti iesakā m izmē ģ inā t Dominikā nas Republikā . Kas attiecas uz mani, pludmales skaistums ir acī mredzami vienkā rš ā ks nekā iepriekš ē jā s astoņ as. Bet mū su mē rķ is ir pludmales galā , vakar pirms gulē tieš anas redzē ju fotogrā fijā s š o upi - Cano Frio.

Pateicoties š ai upei, ir izveidojies marš ruts pa skaistā m pludmalē m. Š ī upe ir veidota no dzidra tirkī za ū dens, kas izklā ta ar mangrovju audzē m gar krastiem.

Ļ oti skaista vieta, kur ietek jū rā , bet padarī jā m mazliet interesantā ku, devā mies pret straumi, atradā m ieeju un nopeldē jā m 300 metrus gar mangrovē m jū ras virzienā . Ļ oti skaists ū dens, dž ungļ u malā s, reizē m no augš as karā jas lianas. Mazliet biedē još i, pē kš ņ i ir daž i krokodili. Arī tā pē c, ka mums nav kur atstā t lietas, jā brauc atseviš ķ i.

Daš a drosmī gi paziņ oja, ka bū s pirmā , un devā s prom. Kad es peldē ju savā ceļ ā , virspusē iznira apjomī ga lapa. Es domā ju, ka viņ i mani apē dī s.

Visizcilā kais upes safari. Turklā t tuvumā ir upes ar pilnī gi negarš ī gā m krā sā m, un š ī ir tieš i caurspī dī guma standarts.

Pē c š ā diem piedzī vojumiem nolē mā m svinī gi mieloties ar eksotisku krā sainu papagaiļ u zivi, kuru uzreiz arī sagatavojā m. Nekas pā rā k ī paš s pē c garš as, bet krā sainā zirgaste izskatī jā s ļ oti interesanti. Š ķ iet, jau puse dienas smilš ainajā marš rutā , bet viņ i nevarē ja pretoties kā pt kalnā . Droš i vien kā pumā un nobraucienā pavadī jā m 40 minū tes, lai saprastu, ka virsotnē nekā ī paš a nav, bet kalns ir pazemī gs. No augš as, protams, brī ž iem pavē rā s skati uz pludmalē m, bet skaistā k ir paš ā krastā .

Cik skaisti paiet š ī diena, pat vakarā es aizmigu, it kā bū tu ieslodzī ts, un no rī ta it kā bū tu pirms termiņ a palaists paradī zē pastaigā ties. Un pats labā kais, ka mē s gaidā m atpakaļ ceļ u pa tā m paš ā m skaistajā m pludmalē m. Ž ē l, ka mū su Kurasonč iks nolē ma palikt pie kafejnī cā m.

Atceļ ā atradā m drauga pē das, tā s bija vē rstas pretē jā virzienā , tā pē c viņ š jau bija aizskrē jis mā jā s. Principā , ja dodaties uz Dominikā nas Republiku tikai pā ri jū rai, tad Las Galerasā varat apmesties pē c iespē jas tuvā k pludmaļ u ķ ē des sā kumam un doties uz pludmalē m katru dienu, gluž i kā atkā rtotā krē slas zonā , vienkā rš i paņ emiet lī dzi krā jumus visai dienai uzreiz.

Godī gi sakot, š eit bū s tikpat skaisti, kā jū s tagad iedomā jaties planē tas paradī zes pludmales. Nokļ uvā m paš ā marš ruta sā kumā un ar uzvaras sajū tu apsē dā mies uz baļ ķ a, apbrī nojot rietoš o sauli. Tad bija saulriets, bet ne tā ds kā reklā mā s, bet diemž ē l neglī ts.

Kā ds vī rietis, kurš ar mums runā ja š orī t, teica, ka redzē ja mū s virzā mies uz dž ungļ iem, un bija ziņ kā rī gs, cik tā lu esam tikuš i.

Es norā dī ju uz kalnu pie apvā rš ņ a, domā ju, ka viņ š man neticē ja. Jā , es pati ī sti neticē ju, ka esam jau tur nonā kuš i. No paradī zes atgriezties cietumā bija grū ti, tač u š odien nebija laika fiziski nodarboties ar pā rvietoš anu.

Vē l viena nakts, un mē s izbrauksim. Viesnī cas ī paš niece ar sapratni stā stī ja, ka jau esot pieradusi, ka viņ ai prasa atdot naudu par neizmantotajā m naktī m, jo daudzi cilvē ki izvā cas no trokš ņ a. Arī mums š ajā viesnī cā nebija adaptera Dominikā nas ligzdai. Mazliet izjaucu paš taisī tu lampu un uztaisī ju tā m ligzdu lā dē š anai. Nav brī nums, ka man ir inž eniera grā ds!

La Boca Del Diablo

No rī ta mē s aizvilkā m lietas uz citu "viesnī cu" un devā mies ceļ ā . Sā kumā ar mikroautobusu nobraucā m kā dus 7 kilometrus, tad, uzticoties kartē m, lū dzā m š oferi mū s izlaist pie sazarojuma. Vietē jais motociklists nekavē joties piebrauca pie mums.

Un pē c pā ris minū tē m jau ar vē jiņ u steidzā mies pa bojā gā juš o ceļ u dž ungļ u dzī lē s. Mē s visi trī s satilpā m uz viena motocikla un aizmugurē ir arī neliela pā rgā jienu soma. Pavisam nebija viegli braukt, bija daudz bedru un uzkalniņ u. Reizē m š ķ ita, ka braucu ar motociklu, nevis otrā di. Bet vajadzē ja izturē t vē l š os 7 elliš ķ os kilometrus.

Bet, no otras puses, pa ceļ am pavē rā s lieliski skati uz stā viem kalniem. Taksists mū s atveda lī dz galamē rķ im – Diaola rī klei. Mums priekš ā bija bedre ar pā ris metru rā diusu, no bedres apmē ram ik pē c 30 - 40 sekundē m izplū st spē cī ga mazu strū klu straume. Š ā viena augstums sasniedz pat 14 metrus, skaņ a izvirduma brī dī ir ļ oti spē cī ga un tieš ā m biedē još a. Galvenais ir netuvoties bedrei no tā s puses, kurā tā š auj. Aiz bedres atrodas ap 30 metru lavas, kas sacietē jusi un sarū sē jusi ū denī . Ja tuvojaties paš ai malai, tad zemā k var redzē t visu okeā na spē ku.

Ir ī sta vē tra, milzī gi nepaklausī gi viļ ņ i izkliedē jas pē c spē cī gas ietekmes uz akmeņ iem. Jū ra maina savu ģ eometriju ļ oti bī stamos leņ ķ os, labi, ka akmeņ i ir diezgan augsti. Lai gan š eit ir pā rsteigumi, vienā no š iem braucieniem trieciens uz akmeni bija tik spē cī gs, ka ū dens lī menis bija pietiekams, lai mani appludinā tu augš pusē .

Lai gan tas bija patieš ā m augsts. Vispā r š ī ir vieta, kur Dominikā nas Republika vairs nav tik mī ļ a un debeš ķ ī ga. Motobraucē js jautā ja: "Nu kā pē c mē s braucam atpakaļ ", bet mē s sā kumā paskaidrojā m, ka esam tikai vienā virzienā . Nolē mā m sarī kot ī stu safari pa mež onī gajiem dž ungļ iem, pastaigā ties pā ris stundu garumā lī dz kā dai no tā lā kajā m pludmalē m. Puisis mē ģ inā ja mums pateikt, ka tas ir bī stami un jums nevajadzē tu to darī t. Tajā paš ā laikā ieradā s ekskursija ar kvadracikliem. Mū su š oferis devā s papļ ā pā t ar gidu par mums.

Pienā ca gids, kurš atš ķ irī bā no motobraucē ja runā ja angliski un noskaidroja, vai tieš ā m mē s paš i iekarosim dž ungļ us. Gids teica, ka tas ir bī stams marš ruts. Es teicu, ka esam informē ti. Patiesī bā mē s to neapzinā jā mies, bet burtiski katrā braucienā š o frā zi dzirdam vairā kas reizes. Bū tī bā visi uztraucas par to, kā mē s sporta sandalē s iekarosim kalnus, nolaidī simies aizā s utt. . Nu vai vismaz kā di savvaļ as dzī vnieki, bet tikš anā s no pieredzes ir maz ticama. Gids, piemē ram, jautā ja, vai mē s zinā m ceļ u, bet es redzē ju ceļ u gan ar acī m, gan bezsaistes kartē . Kopumā secinā jā m, ka uztraucamies, kā staigā sim pa lavas akmeņ iem. Atvadī juš ies no cilvē kiem, devā mies pa taciņ u iekš zemē . Varbū t, ja mē s spā ņ u valodu zinā tu mazliet labā k par nulli, mē s saprastu motociklista brī dinā jumu “Š is marš ruts ir bī stams, jo tū ristiem dž ungļ os uzbrū k ar mač eti... ”.

Pa to laiku pastaigā jā mies pa banā nu audzē m, ieraudzī jā m ananā su. Viņ i mē ģ inā ja salasī t zaļ u banā nu - retu sā rmu. Tika redzē ts zē ns, kurš veda ar kokosriekstiem piekrautu zirgu.

Mē s redzē jā m, kā strā dnieki ekstrahē kokosriekstus ar lieliem kociņ iem un ar mač etē m. Katram gadī jumam nenovē rsā m viņ u uzmanī bu un klejojā m tā lā k. Mums bija lielisks pikniks uz akmeņ iem. Mē s sasniedzā m citu izeju augstu virs jū ras. Tad sā kā s kokosriekstu ieguve, tie auga diezgan augstu uz palmā m. Izdevā s atrast tā du palmu, kurai blakus gulē ja baļ ķ is. Man vajadzē ja apmē ram 10 minū tes, lai ar pirkstiem atkal un atkal ritinā tu kokosriekstu nedaudz pulksteņ rā dī tā ja virzienā , tač u tas negrasī jā s nokrist.

15. minū tē kokosrieksts izrā dī jā s nedaudz sasvē ries savā virzienā . Pē dē jā brī dī man nā cā s stā vē t uz zara un pilnī bā pakā rt rokas uz kokosrieksta.

No mū su acī m pā rgā jiens izskatī jā s pilnī gi nekaitī gs, un mē s nevarē jā m saprast, kā pē c tie puiš i bija tik noraizē juš ies. Bet nelaimī gā izskata tumš ā vī rieš a un pusaudž a acī s, kuri mū s panā ca ar mač eti rokā s, pā rgā jiens izskatī jā s nedaudz savā dā k. Viņ i pienā ca pie mums un sā ka kaut ko skaidrot spā niski, es pamā ju un pamā ju viņ iem uz priekš u. Bet vī rietis norā dī ja, ka mums jā iet viņ iem lī dzi. Sasodī ts, kaut kas neizdevā s pē c plā na. Labi, ejam. Daš a man jautā ja: “Vai mē s esam aizturē ti? ” Godī gi sakot, es nezinu, pati esmu pirmo reizi š ā dā situā cijā . Es jau vē rī gi paskatī jos uz apkā rt guļ oš o akmeņ u izmē ru. Apstā jos, lai piesietu kurpju š ņ oru, tumš ais puisis, kurš uzcē la karavā nas aizmuguri, nosvilpa, priekš ā stā voš ais pusaudzis arī apstā jā s. Viņ i mū s sagaidī ja un mē s devā mies tā lā k. Un kas attiecas uz ļ aunumu š ajā konkrē tajā dienā , tad sakarā ar pā rcelš anos uz viesnī cu, visu naudu un kartes paņ ē mā m lī dzi, lai neatstā tu viesnī cā.

Aiz viena no pagriezieniem bija pludmale ar bariņ u cilvē ku, kuri š urp kuģ oja ar motorlaivā m. Puiš i atpalika no mums, un mē s devā mies ā rā pie cilvē kiem. Fu, š ķ iet, ka tas ir pagā jis. Kas tas bija?

Frontó n Beach, godī gi sakot, izrā dī jā s tik ļ oti, bet pats dž ungļ u safari bija vienkā rš i super un arī piedzī vojumiem bagā ts. Pludmale atradā s zem 150 metru klints, bezsaistes kartes rā dī ja, ka var uzkā pt klintī un nokļ ū t lī dz viesnī cai pa citu ceļ u, apmē ram 7 kilometru attā lumā. . Mē s tieš ā m nevarē jā m noticē t, ka tajā klintī vispā r var uzkā pt, bet kartes dara brī numus, mē s tieš ā m sā kā m kā pt .

Patiesī bā bija ā rkā rtī gi neprā tī gi atkal doties dž ungļ os, jo tie paš i puiš i varē ja mums sekot. Tač u tobrī d mē s vē l lī dz galam neapzinā jā mies, kas ar mums notiek. Atpakaļ ceļ š nebija grū ts, caur vienkā rš iem augiem, ne tik interesanti kā zem akmeņ iem.

. Bet pat š ajā ceļ ā mū s atkal noķ ē ra. Tā tad, mē ģ iniet uzminē t, kurš š oreiz mū s panā ca:

A) Skaists vietē jais baltā zirgā - prē riju dvē sele!

B) Vienkā jains pirā ts ar ī stu ā ķ i rokas vietā

C) Aktieris no diezgan slavenas filmas un viņ a komanda

D) Vī rietis ar tetovē jumiem un ieroci rokā s.

Pareizo atbildi uzzinā sim jau tū lī t! Mums par laimi tas bija puisis zirga mugurā , kurš auļ oja, pasveicinā ja un pazuda dž ungļ os. Marš rutā bija vairā k atzarojumu uz interesantā m pludmalē m, bet saule bija zenī tā un jau bija grū ti iet.

Mē s nonā cā m pie krasta lī nijas, kas jau veda uz mū su pilsē tu. Tur mē s satikā m krieviski runā još u vī rieti, kurš pirms 13 gadiem pā rcē lā s uz dzī vi Dominikā nas Republikā . Pē c tam viņ š mū s informē ja par to, kā varē tu beigties ceļ ojums uz dž ungļ iem un ko nozī mē frā ze “Tas ir bī stami”.

Bet patiesī bā par slepkavī bā m nenā k, viss vē rtī gais tū ristiem vienkā rš i tiek atņ emts, jo policija rī ko reidus dž ungļ os. Viņ š sacī ja, ka pat tad, ja tū rists paķ ers nū ju, uzbrucē js, visticamā k, aizbē gs un necī nī sies. Pa lielam, ja nenē sā lī dzi neko vē rtī gu un tikai nelielu naudu, tad marš ruts ir samē rā droš s. Lieki piebilst, ka nā kamajā dienā pat atstā jā m istabā gredzenus ar auskariem. Apkoposim mū su š odienas ceļ ojumu. Bija ļ oti skaisti un forš i, ja zinā tu par reā lajā m briesmā m, tad dotos marš rutā , bet pilnī gi bez vē rtī gā m lietā m. Ak, Dominikā nas Republika, tu esi tik atš ķ irī ga! Viesnī cā mums bija tikš anā s ar vietē jo prezidentu. Tā viņ i sauc alu. Prezidents klusē dams klausī jā s mū su ceļ ojumos. Vakarā vienkā rš i klaiņ ojā m pa promenā di.

El Lemon

Interesantā kais ir tas, ka marš ruti tika izdomā ti salī dzinoš i ceļ ā . Tas ir, Daš a zinā ja par gala punktiem, kur viņ ai bija jā apmeklē , bet viņ i izdomā ja, kā tur nokļ ū t un ko vē l darī t ceļ ā , jo internetā nebija daudz informā cijas. Vakardienas mikroautobuss ar pā rsē š anos motociklā bija ekspromts. Š odien bijā m ieplā nojuš i apmeklē t Lemon Falls. Ar mikroautobusu nokļ uvā m bez neviena piedzī vojuma, kaut kā jau ž ē l. Apsveriet, ka č etrdesmit stundas ir pagā juš as veltī gi. Š oferis mū s izsē dinā ja uz š osejas un parā dī ja taciņ u, pa kuru var nokļ ū t lī dz ū denskritumiem.

Tas ir vesels nacionā lais parks. Vieta tiek popularizē ta un tū risti š eit tiek vesti bariem. Jā iet vairā ki kilometri, bet nez kā pē c katrs, kas ieiet parkā , jū tas kā forš s ž okejs. Gandrī z visi satiktie brauca ar zirgiem. Netā lu skrē ja zirgu pavadoņ i. Tas izskatī jā s diezgan dī vaini.

Un zirgu bija tik daudz, ka ar zirgu desu varē ja pabarot visu salu. Jā , un kā da cena ap 30 USD par zirgu, vispā r kaut kā da tumsa. Mē s lepni gā jā m pa mež onī gajiem dubļ iem, kurus sita zirgu nagi. Kaut kā dī vaini. Bet tomē r upe plū st, dž ungļ i aug, tā ka viss ir salī dzinoš i gleznaini.

Par ieeju parkā mums bija jā maksā apmē ram viens dolā rs. Pats ū denskritums tiek uzskatī ts par skaistā ko un vispilnī gā ko Samanā , bet tajā paš ā laikā absolū ti nekā du. Bet galvenais š eit ir tas, ka var iziet trases marš rutu cauri dž ungļ iem, un ū denskritums ir kā dzirkstele, kas dod impulsu. Pie ū denskrituma neapstā jā mies un tā lā k devā mies kā jā m. Galu galā katrs marš ruts dž ungļ os ir jauna iespē ja iegū t unikā lu pieredzi. Mē s gā jā m cauri kalniem, trī s reizes š ķ ē rsojā m upi, redzē jā m, kā aug gatavi kakao augļ i.

Mē s izkā pā m ī stā dominikā ņ u ciematā , kur mū zika skanē ja ļ oti skaļ i. Lai gan cilvē ku nebija, mū zika skanē ja! Spē lē ju tā , ka 100 metru rā diusā nebija neviena putna. Kas notiks ar dominikā ņ iem vecumdienā s, kā viņ i vispā r kaut ko dzirdē s? Iespē jams, ciems bija tukš s, jo kā du dienu kā ds ieslē dza radio tik skaļ i, ka nevienam nepietika, lai sasniegtu katastrofas epicentru, lai to izslē gtu. Tač u vietē jā silpo neatlaidī gā kie pā rdevē ji mums joprojā m pā rdeva cepumus pē c svara un vietē jo kolu. Laika gaitā mē s devā mies uz El Limon pilsē tu. Pilsē ta nemaz nav tū ristiska un attiecī gi cenas ir vienā das. Š eit sarī kojā m mielastu lī dz galam un aizjū ras zivī m un gaļ ai un salā tiem, kaudzi daž ā du saldumu.

Kamē r ieturē jā m maltī ti, man viber no turpravda foruma dalī bnieks uzrakstī ja “ Andrej, apsveicu, tu uzvarē ji nominā cijā.2018. gada autors!! ! ". Daš a tikko devā s nomazgā t rokas.

Kad atgriezos, es viņ ai jautā ju: “Kā jū s pusdienojat Dominikā nas Republikā ar 2018. gada labā ko autoru? ". Vai mē s tajā brī dī bijā m laimī gi? Mē s spī dē jā m tik spilgti, ka naktī tas neļ ā va viens otram gulē t no mirdzuma. Daš a pamodā s, lai izslē gtu gaismu, un izrā dī jā s, ka starojums nā k no manis. Bet atpakaļ uz pilsē tu ar skā bu nosaukumu) Mē s lieliski paē dā m pusdienas un bijā m enerģ ijas pilni turpinā t piedzī vojumus. Karte mums rā dī ja, ka divus kilometrus no pilsē tas ir pludmales lī nija. Tiesa, saule kļ uva arvien dusmī gā ka. Bet neatgriezies. Mē s nezinā jā m, cikos bū s pē dē jais autobuss, bet, kamē r ir gaiš s, viņ iem noteikti vajadzē tu kursē t. Devā mies uz pludmalē m cerī bā , ka kā ds motociklists mū s savā ks. Bet neviens nekad to nepacē la. Pa ceļ am viņ i gā ja garā m puiš iem, kuri ar mač eti kaut ko cietu lauza. Turklā t viņ i grabē ja grā vī netā lu no ceļ a, no malas š ķ ita, ka puiš i tiek no kā da vaļ ā.

Mē s viņ iem netraucē jā m un klusi pagā jā m garā m, lai gan viņ iem bija motocikli. Ceļ š galu galā mū s aizveda uz greznu, bet slē gtu viesnī cu. Viss izskatī jā s svaigs, kopts, bez atkritumiem, bet nebija ne cilvē ku, ne sargu. Viesnī cu apejot bija arī taciņ a uz pludmali, tač u nolē mā m, ka tas nav tik interesanti kā staigā t pa viesnī cu. Pagā jā m garā m vā rtiem un gā jā m cauri zaļ ajai zonai. Kur visi aizgā ja, viesnī ca no strā dnieka atš ķ iras tikai ar pilnī gu cilvē ku prombū tni. Aiz mums atskanē ja motocikla skaņ a, kā ds brauca mū su virzienā , bet beigā s neuzdroš inā jā s piezvanī t uz viesnī cu un aizbrauca pa taciņ u. Gā jā m arvien tā lā k, lī dz sastapā m apsargu skatienus, kuri sē dē ja un visu laiku mū s ar ziņ kā ri vē roja. Ar pā rliecinoš u skatienu mainī jā m trajektoriju uz pludmalē m un devā mies tā , kā bijā m plā nojuš i. Mē s devā mies uz mež onī gu pamestu pludmali.

Tas bija ļ oti garš , viļ ņ i bija ļ oti spē cī gi.

Š ķ iet, ka nav sezona pludmalei un viesnī ca ir slē gta, bet tad mē s redzē jā m, kā strā dnieki laistī ja augus un rū pē jas par viesnī cu. Bet š ī ir tik forš a atmosfē ra, divus kilometrus no pilsē tas ir slē gta viesnī ca un mež onī ga pludmale ar mež onī gā kajiem viļ ņ iem. It kā apokalipse bū tu pagā jusi, un mē s ejam pa civilizā cijas paliekā m netā lu no nemitī gajiem elementiem.

Tiesa, daž reiz bija tā di piedzī vojumu meklē tā ji kā mē s. Kartē s bija redzams, ka dž ungļ os ir ļ oti dī vainas krā sas laukums ar uzrakstu “Dabisks mitrā js”. Hmm, varbū t purvs, bet kā mē s to uzzinā sim, ja paš i to neredzē sim, lai gan vajag mazliet iefiltrē ties dž ungļ os. Sā kumā gā jā m pa takā m, redzē jā m, kā divi vī ri raka jaunu kanā lu plū stoš ai upei. Pē c 30 minū tē m celiņ i beidzā s un lī dz atzī mei bija atlikuš i tikai 10-15 metri, lai izietu cauri blī vajiem dž ungļ iem. Viņ i arī , kā laime, ir tik dzeloņ i.

Tieš i kā ds no viņ a mā jas tirgojā s. Mums vajadzē ja pā rsē sties mikroautobusā Samanā uz Las Galeras. Kad ieradā mies Samanā , tur tikai sā kā s karnevā ls.

Negaidī ti, pats galvenais, viņ i ieradā s laikā . Apmē ram stundu baudī jā m svē tkus, simtiem tē rpu, tē lu, visi priecā jas, viena mū zika kliedz pā ri citai, saule spī d. Pozitī vi!

Bet man bija jā dodas uz savu pilsē tu, tiklī dz saule norietē s, mikroautobusi pā rtrauks kursē t. Varē jā m no interneta izrē ķ inā t aptuveno galvenā karnevā la datumu, un tie ir lokā li, tie notiek visu mē nesi daž ā dā s pilsē tā s un nekur nav grafika. Tik darbī gu dienu nosvinē jā m ar gataviem mango.

No Sosua lī dz Santo Domingo

1. daļ a. Saules transplantā cija Frankfurtē .

2. daļ a.

Dominikā nas Republika. Bayahibe un Saona.

3. daļ a. Dominikā nas Republika. Samanas pussala.

4. daļ a. Dominikā nas Republika. No Sosua lī dz karnevā lam Santo Domingo. <-----

5. daļ a. Dominikā nas Republika. Detalizē ts marš ruts un izmaksas.

Jau no agra rī ta mū s gaidī ja vē l viens garš ceļ ojums. Mē s vairs neš aubī jā mies, ka viegli tur nokļ ū sim. Bija tikai jā iziet no viesnī cas trasē . Nā kamajā minū tē Daš a sē dē ja kabī nē , bet es atrados ķ ermeņ a daļ ā , kas bija aprī kota ar soliņ iem. Teikt, ka mans ceļ ojums pagā ja kā vē ja spā rns, nozī mē neteikt neko, daž reiz š ķ ita, ka tas vienkā rš i noplī sī s no ķ ermeņ a. Tad sā ka lī t lietus, un vadī tā js pā rvilka rā mim brezentu. Kļ uva ē rti. Pā rsē š anā s laikā Samanā apmē ram 20 minū š u laikā tikā m pā rsē dinā ti citā mikroautobusā un pē c kā dā m 4.5 stundā m sasniedzā m citu Dominikā nas Republikas daļ u. Š ī Dominikā nas Republikas daļ a atrodas pietiekami tuvu Haiti robež ai.

Haiti ir valsts, kur ekskursijas iespē jamas tikai ar gidiem, kuriem rokā s ir pielā dē ti lož metē ji. Un diemž ē l, jo tuvā k Haiti, cilvē ku mentalitā te mainā s uz slikto pusi. Teiksim tā , ja vē lies redzē t Dominikā nas Republiku tikai no labā s puses, tad labā k aprobež oties ar La Romana priekš pilsē tā m un Samanas pussalu. Ja vē laties pilnī gu iegremdē š anu, kas noņ ems rozā brilles, virzieties uz Haiti robež u. Ja pirms tam, lai nomaksā tu mikroautobusos, tikko dabū ju naudu un š oferis paņ ē ma vajadzī go summu, tad š eit var paņ emt tieš i tik, cik iedod. Piemē ram, diriģ enti pastā vī gi mē ģ ina krā pties un var viegli iedot naudas naudu no 1000 peso uz 500, nevis 800. Viņ i iesaldē sies pē c prasī bā m, lai iedotu pareizo naudu. Un, ja viņ i nokā ps, tad tiks dots vē l viens simts. Bet, neskatoties uz to, š ajā Dominikā nas Republikas daļ ā ir interesantas vietas, kur ceļ ot, tā pē c mē s turpinā m marš rutu.

Mē s rezervē jā m viesnī cu ar baseinu, bet, tā kā neviens, izņ emot mū s, viesnī cā neiebrauca, patiesī bā mums bija privā ta viesnī ca vairā kas dienas ar privā tā m terasē m un privā tu zaļ o zonu. Jauka saimniece runā ja angliski. Ir tikai viena problē ma - mē s tikā m pie vā rtiem, kas nav aizslē gti, bet otrā pusē vā rtiem sē ž č etri mež onī gi suņ i un gaida, kad es riskē š u atvē rt vā rtus.

Par laimi š ī nebija mū su viesnī ca, mū sē jā bija blakus. Rezervā cijas apstiprinā jumu rotā ja frā ze “Nenesiet istabā antisociā las meitenes”. Pati pilsē ta, cik noskaidrojā m, aktī vi piekopj sekstū rismu.

Viesnī cas priekš ā bija neliela pludmale. Jū ra te jau ir pilnī gi normā lā krā sā , it kā vairs neatrastos Dominikā nas Republikā . Mē s to ļ oti labi sapratā m, kad sā kā m virzī ties uz rietumiem. Lai gan patiesī bā joprojā m bū s skaistas pludmales.

Ejot pie jū rnieka, pagā jā m garā m zaļ ai č ū skai, kas gozē jā s krū mos. Č ū ska mū s pamanī ja un neveiklī bas lē kmē pazuda brikš ņ os.

Nedaudz pabraucā m pa spē cī giem viļ ņ iem un virzī jā mies uz paš u pilsē tu, tā atradā s daž us kilometrus no viesnī cas. Pa ceļ am piebrauca kā ds vī rietis un piedā vā ja man aizvest lī dz pilsē tai. Kad viņ š mū s veda, viņ š smagi sā ka pieprasī t 10 USD. Tū lī t kā ds pieskrē ja pie maš ī nas, lai palī dzē tu mums samainī t naudu, ja mums bija ļ oti lieli rē ķ ini. Mdaaa ...Pie vietē jā s mentalitā tes vē l jā pierod. Š ā dā s situā cijā s man ir tikai viena atbilde: “Atvainojiet, naudas nav vispā r! ”, Protams, es viņ am vispirms jautā ju, vai tas nav dominikā ņ u joks, bet viņ š teica, ka nejoko. Tē vocis bija jā samierinā s ar 100 peso (2 USD). Pati pilsē ta, godī gi sakot, nepā rsteidza, bet š ī vieta ir ē rta mū su marš rutam.

Š ajā pilsē tā ir izcilā kā pludmale, spriež ot pē c vē rtē juma.

” mū su virzienā nož ē loju, ka nepiekritu atgriezties. Puisis pienā ca pie mums un precizē ja, ka mē s te aizmirsā m, varbū t pludmali? Katram gadī jumam nolē mu piekrist. Viņ š teica, ka tagad vedī s mū s uz pludmali, un pamā ja ar ā muru, lai mē s ā tri viņ am sekotu. Viņ š paā trinā tā solī gā ja uz pludmali, mē s ar Daš u uzlikā m rokas uz kā jā m un braucā m pretē jā virzienā . Kad viņ i pagā ja garā m kā dam puisim, kurš pieklā jī gā bodē gatavoja burgerus, viņ u apspī dē ja saule. Nolē mā m, ja kas, tad slē psimies aiz viņ a. Kad nonā cā m pie mē mā rajona robež as, Daš a piedā vā ja paē st restorā nā , bet es teicu, ka ē dī sim tikai tad, kad tiksim lī dz viesnī cai un aiztaisī sim visas slū ž as.

Atgriezā mies no pilsē tas jau diezgan tumš ā laikā , taksists-motociklists pieteicā s mū s pavizinā t. Pē c gara un grū ta ceļ a, kas sastā vē ja no diviem kilometriem, viņ am izdevā s mū s nogā dā t tieš i tur, no kurienes mū s veda.

Uz otro zvanu devā mies viņ am lī dzi, beigā s nonā cā m adresē . Mums bija jā maksā.150 peso, mums bija lī dzi 500 peso, viņ š izņ ē ma 130 peso un mē ģ inā ja mū s pā rliecinā t, ka patiesī bā tie ir 350 peso, nevis tā , kā rakstī ts parastajos skaitļ os uz viņ a monē tā m. Un, spriež ot pē c izskata, viņ š pats tam ļ oti ticē ja. Es devos uz viesnī cu samainī t naudu ar saimnieci, Daš a palika ar viņ u papļ ā pā t. Saziņ as gaitā nonā cā m pie secinā juma, ka motociklists varē tu bū t atradies zem kā dā m vielā m. Kaut kas ar viņ u nebija kā rtī bā . Viņ š arī stingri pā rliecinā ja viņ u rī t doties lī dzi uz 27 ū denskritumiem gar š oseju un apliecinā ja, cik tas ir droš i))) 140 peso un teica, ka viņ am ar to pietiek. Acī mredzot š eit monē tu sauja ir neaprē ķ inā ma naudas summa, ar kuru pietiek, lai samaksā tu par kaut kā du pakalpojumu.

27 ū denskritumi

Pilsē ta ļ oti popularizē ja ekskursiju pa kanjoniem uz 27 ū denskritumiem. Vietas izmaksas diviem ir 7500 peso (150 USD). Ja jū s pats atkā rtojat to paš u marš rutu, tad izmaksas diviem bū s aptuveni 1900 peso (38 USD). Marš rutu veido tikai daž i mikroautobusi. Vispirms pā rcē lā mies uz pilsē tu Puerto Plata, un no turienes pā rsē dā mies mikroautobusā , kas mū s izsē dinā ja uz š osejas pie nacionā lā parka. Jū dze kā jā m un esam klā t. Marš ruts ir viegls, bez valodas zinā š anā m un mikroautobusu skaita tikā m gandrī z bez problē mā m. Lai gan ar transplantā ciju bija daž as grū tī bas. Uz parku jā ierodas no rī ta, pretē jā gadī jumā daž i ū denskritumi bū s slē gti.

Saprotu, ka jā ierodas ne vē lā k kā.11:30 februā rī . Mē s izvē lē jā mies labā ko marš rutu no 12 ū denskritumiem. Visi viņ am ieteica. Par marš rutu jums jā maksā.550 peso vienai personai (11 USD). Jums tiek uzvilkts droš ī bas tē rps un tiek nozī mē ts gids.

Diriģ ents par 500 peso (10 USD) labprā t piekrī t fotografē t jū s visur, nenoslī cinot kameru. Sā kumā.40 minū tes jā brauc kalnā , tad nonā cā m pie necaurspī dī gas zilas upes zem klints, un viņ š teica, ka varam sā kt. Tas nebija tikai lē ciens, tas bija drosmes lē ciens! Bet, par laimi, tas izrā dī jā s dziļ š . Uzmundrinoš s ū dens – auksts.

Sā kā m staigā t pa ū denskritumiem un upē m. Bija ū denskritumi, kas virpuļ oja kā ū dens slidkalniņ i, bija ū denskritumi ar augstu kritumu. Viens akmens bija tik augsts, ka lidojuma laikā varē ja skaitī t sekundes. Daž reiz mē s panā cā m citas grupas, daž reiz viņ i panā ca mū s. Bija tā das mē mas vietas, ka lecot lejā pilnī gi visi kliedza. Pats gids ar mū su fotoaparā tu prasmī gi veica lē cienus, lai fotiks vienmē r paliktu gaisā.

Tur, kur tas bija ļ oti augsts, viņ š deva norā dī jumus, kur lē kt, un staigā ja apkā rt. Man vienmē r bija par maz, un es vairā kas reizes atgriezos lē cienu vietā s. Kopā ar mums grupā bija divi ķ ī nieš i. Man š ķ iet, ka pats ķ ī nieš u tē tis nebija laimī gs, ka viņ š parakstī jā s uz š o galē jī bu, par meitu nemaz nerunā jot. Mē s saņ ē mā m visas priekš rocī bas, ko sniedz kanjonē š ana, tas bija patieš ā m forš i. Tas bija viens no iemesliem, kā pē c pā rcē lā s uz š o salas daļ u. Kopē jā nolaiš anā s ilga apmē ram stundu. Tas, protams, nav nekas, salī dzinot ar cī ņ u par izdzī voš anu Turcijas kanjonē š anas laikā , kas ilga vairā k nekā.6 stundas. Š eit gan nebija asaru. Marš ruta paš ā s beigā s katram gadī jumam dež urē ja ā rsti. Viss marš ruts no parka ieejas lī dz izejai aizņ em aptuveni 2.5 stundas.

Puerto Plata

Noliktavā mums bija vē l puse no dienas gaiš ā laika, kaimiņ pilsē tā ir lielisks troš u vagoniņ š . Mums jā noskaidro, kur tas ved.

Gaidot stendu, es noķ ē ru wi-fi un saņ ē mu paziņ ojumu, ka Turkish Airlines sā kusi izpā rdot visus savus galamē rķ us. Un tas nozī mē tikai vienu – š odien bū s vē trains vakars ar akcijas virzienu sarakstu. Iegā dā ties biļ etes no planš etdatora ir diezgan grū ti. Tač u sā kt plā not ceļ ojumu cita brauciena laikā ir prieks.

Tiesa, brī ž iem š ķ iet, ka man jau ir apnikuš i ceļ ojumi un negribas neko pirkt, bet dominikā nis gā ja kā pulkstenis un biļ etes uz nā kamo 2020. gadu paņ ē mā m viegli. Treileris mū s aizveda tieš i mā koņ os. Izbraucā m augstkalnu miglainā parkā.

Parks ir ļ oti labi kopts, tū kstoš iem eksotisku augu. Un pats galvenais – viss ir tī ts biezā mā koņ ainā miglā . Ļ oti skaisti, vienkā rš i pasaka. Es to sauktu par "Piedzī vojumiem apburtajā mež ā ".

Un parasti mā koņ i uz troš u vagoniņ iem var sabojā t visu skaistumu, bet š eit efekts izrā dī jā s pretē js. Mē s pavadī jā m daudz laika parkā , atkal un atkal izstaigā jot takas. Mē s pat domā jā m atgriezties pa takā m bez troš u vagoniņ a.

Pē c brī ž a, izvē rtē jot visu mū su Dominikā nas marš rutu droš ī bu, secinā jā m, ka labi, ka arī tajā neieskrē jā m. Kalna lejā mū s sagaidī ja spož a saule. Mā koņ i ī paš i aizķ ē rā s uz kalna, kur atradā s parks. Mū su viesnī cai bija lielā kā priekš rocī ba, ja nevē laties risinā t problē mas ar vakariņ ā m, tad saimniece labprā t pagatavos pilnas vakariņ as par 400 peso (8 USD), no kurā m daļ a tiks arī brokastī s. Turku pā rdoš ana bija manā galvā , sē dē ju ar karti un cī tī gi pē tī ju, kur izdevī gā k ķ ert biļ etes.

Rio Sanhuana

Kā ceļ ojuma sā kumā mums teica kanā dietis: “Ja vē laties labi pavadī t laiku, dodieties uz Rio Sanhuanu”. Mē s to darī jā m. Tiklī dz ā rā kļ uva gaiš s, uzreiz devā mies mikroautobusa marš rutā . Brauciens bija apmē ram pusotra stunda. Paš ā pilsē tā ir mangrovju mež i, no kuriem sā kas ekskursiju laivas. Bet vajag savā kt cilvē ku grupu, pretē jā gadī jumā par visu laivu bū s jā maksā paš am. Par diviem viņ i prasa 1500 peso (30 USD). Ja vairā k, tad 2000 peso tiek sadalī ti starp visiem. Tiklī dz ieradā mies, ieraudzī jā m aizejoš o grupu. Labi, iesim pastaigā ties, kamē r pā rē jie pulcē sies. Apmē ram 30 minū tes ejot gar mangrovju audzē m, palaidā m garā m vē l vienu pulciņ u, kas bija sanā kusi. Bet mē s esam pietiekami redzē juš i, kā suņ i spē lē jas.

Apsē dā s, lai gaidī tu cilvē kus. Mē s gaidī jā m 10-20 minū tes, un beidzot ieradā s vē l divi cilvē ki. Marš ruts pie laivas bija diezgan garlaicī gs, un visa ideja š ķ ita apš aubā ma. Mē s diezgan daudz kuģ ojā m pa mangrovju audzē m.

No interesantajā m uz akmeņ iem biež i vien sastapā s baltas statujas kā pjoš u vai sē doš u cilvē ku veidā.

Š ķ iet, ka tie ir attē li no ciltī m, kas š eit dzī voja. Mē s iepeldē jā m alā un uz diezgan parastu pludmali. Bet, kad ieradā mies pē dē jā – "Playa Caleton" sapratā m, ka visa mū su ideja nav bijusi veltī ga.

Š ī ir tikai elpu aizraujoš a pludmale, iespē jams, viena no skaistā kajā m, ko esam redzē juš i š ajā ceļ ojumā . Ar ļ oti dzidru ū deni. Maz cilvē ku, lē ta pā rtika. Daž us kilometrus tā lā k ir marš ruts, pa kuru kursē mikroautobuss. Mū su gids mū s izlaida peldē ties. Mē s prā tī gi novē rtē jā m situā ciju, pateicā mies gidam par ekskursiju un aizsū tī jā m atpakaļ bez mums. Nav tā , ka tu gribi š eit peldē ties, tu gribi dzī vot š eit tā dā skaistumā . Zem ū dens atradu arī forš as nirš anas brilles. Vispā r paveicā s.

Turpat pludmalē tirgoja daudz vietē jo ē dienu, pievē rsā mies č eburekiem, bet desertā bija brī niš ķ ī ga “Pina colada” ananā sos. Es tieš ā m nedaudz redzē ju tā pagatavoš anas sakramentu antisanitā ros apstā kļ os un gandrī z nā cā s izpumpē ties. Bet tas bija garš ī gi, un mē s esam dzī vi! Bet, ē dot č eburekus, mē s todien bū tiski pacē lā m pludmales ekonomiju. Pa to laiku pludmalē brauca mež onī gi tū risti un mums bija negaidī tas un priecī gas tikš anā s ar daž ā diem cilvē kiem, ar kuriem iepriekš bija krustojuš ā s ceļ i citā s pilsē tā s. Pludmalē pavadī jā m vismaz pā ris stundas. Protams, tas mums nav raksturī gi, pludmale, jū ra, un mē s pat peldam stundā m ilgi. Tomē r tas bija tik skaisti, ka, ja tiks izdomā ti portā li, es noteikti tur atgriezī š os vē lreiz. Uz klintī m, kas sargā ja pludmales lī ci, bija paslē ptas baltu akmens galvu rindas, kas skatī jā s uz jū ru.

Saule konkrē ti liesmoja, bet piedzī vojumu kā re bija spē cī gā ka.

Pilsē ta nepavisam nebija tū ristu iecienī ta. Apskatī jā mies, kā dzī vo vietē jie dominikā ņ i, bē rni bariem izskrē ja pie mums bildē ties. Un tika atvestas mazā kā s mā miņ as un novietotas centrā rā mim. Bē rni ar prieku iedeva pieciniekus un pieskā rā s mums. Jā , un mums pozitī vs lā diņ š , tas ir labi.

Caberet

Vakaru nolē mā m pavadī t kaitē tā ju vidū iecienī tā pilsē tā – Kaberē . Mē s tur nokļ uvā m ar tā saukto "carrrito! " ” ir otrais transporta veids š ajā Dominikā nas Republikas daļ ā . Automaš ī nu ī paš nieki stumj 4 cilvē kus aizmugurē un divus priekš ā , par š o neē rtī bu viņ i iekasē apmē ram tā du paš u cenu kā mikroautobusos. Kad cilvē ku ir par maz, piemē ram, aiz muguras sē ž tikai trī s plati puiš i, viņ i aicina uzķ erties garā mgā jē jiem.

Ā rā nav iespē jams atš ķ irt carrito, š is transports jū s atradī s, kad jums tas bū s nepiecieš ams. Lai gan arī mikroautobusi š eit daž kā rt piekopj tū ristu meklē š anu speciā li ietinoties vā rtos.

Kopumā transporta sistē ma š eit funkcionē vienkā rš i perfekti, ja tū ristam stundas laikā kaut kur jā nokļ ū st, tad Dominikā nas Republikas ziemeļ os transports to atradī s. Reiz braucā m mikroautobusā , š oferis treš o iesē dinā ja uz sē dekļ a pusaudzi. Nav tā , ka mē s neiederē jā mies, - vairā k bija jautā jums “Kam vispirms plī sī s kauli? “Nu, es citu dienu ē du zivis, galu galā ar fosforu. Pē c pusstundas brauciena puisis iznā ca nedaudz klibodams. Varē ju ā trā k izbraukt, jo katru rī tu biju rū dī ts braukt ar 24. mikroautobusu uz Minsku. Kaberē ir ļ oti dā rgs parks ar alā m, kuru labā k ignorē t, jo tur viss tā pat kā visur citur, bet 10x dā rgā k.

Restorā nu ir daudz, izvē lē jā mies ķ ī nieš us. Ir arī gara pludmale ar lieliem viļ ņ iem un simtiem pū ķ u. Acī mredzot viss mū su veiktais marš ruts jau bija ietekmē jis mū su spē kus, un jau otro reizi dienā atradā m vietu, kur atpū tā mies. Mē s sē dē jā m un skatī jā mies, kā simtiem izpletņ u debesī s vilka kaiterus. Tā ir kā relaksā cijas terapija. Tiesa, stiprs vē jiņ š iedzina smiltis visā s spraugā s. Lī dz viesnī cai bija kā di astoņ i kilometri, bet mikroautobusi un carrito bija tik pilni, ka pat neapstā jā s. Un vietē jie motociklisti, cerot tikt pie dž ekpota, mē ģ inā ja pierā dī t, ka benzī ns 8 kilometru garumā maksā kā zelta maiss un ka pa š oseju ir pilnī gi droš i braukt. Mē s pat sā kā m iet kā jā m, jo mū s savā ca mikroautobuss, kurš ticē ja sava transporta bezgalī gajai ietilpī bai. Atkal atkā rtoju, mums, tā pat kā cilvē kiem, kurus sastrē gumstundā trenē.24. mikroautobuss, vienkā rš i nav tā du situā ciju, kad mē s neiederamies.

Lī dz karnevā lam vē l 5 stundas, un esam jau galvaspilsē tā , un arī esam iekā rtojuš ies! Tiesa, telpa atkal bija mazliet kā cietums, bet aiz tik daudzā m restē m bija droš ā k. Nez kā pē c viņ iem ir tik daudz restu uz logiem un durvī m...

Tas pats puisis teica, ka karnevā ls sā ksies ap 15:30 un mums beigsies ap 18:00, jo mē s acī mredzot negribam riskē t turpinā t svē tkus ar vietē jiem. Pietika ar piecā m stundā m pirms karnevā la, lai apskatī tu galvenā s centra apskates vietas. Gribu atzī mē t, ka Santo Domingo vecpilsē ta tieš ā m pā rspē ja mū su cerī bas, izskatā s tieš ā m interesanta un mā jī ga. Bet, ja nav karnevā la, tad nav jā tē rē laiks tam, jo viss dominikā ņ u skaistums ir ciematos pludmalē s.

Burtiski stundu pirms karnevā la sā kā s aktī va gatavoš anā s.

Bē rni lidinā ja pū ķ us, pā rdevē ji locī ja ielas ē dienu. Maisos ar ledu viņ i sā ka nest pā rdoš anai ledusaukstu alu. Turklā t cenas ir vienkā rš i pasakainas, it ī paš i, ja ņ em vē rā , ka š is ir karnevā ls, kurā viss varē tu bū t ī paš i dā rgs. Piemē ram, ledusauksta alus skā rdene maksā ja 60 peso (1.1 USD). Kokosriekstu saldums karamelē uz kociņ a 15 peso (0.3 USD) utt.

Mē s ar Daš u nogarš ojā m paš taisī tā s limonā des. Tas bija lieliski. Festivā ls sā kā s pulksten 15:30, tā galvenā daļ a ilga aptuveni divas stundas, tas ir, divas stundas norisinā jā s non-stop parā de tē rpos ar dejā m. Tē rpu nebija, cilvē ka iztē le ir neierobež ota. Visas darbī bas pavada skaļ a mū zika. Gā jiens stiepā s vairā ku kilometru garumā pa promenā di gar krastmalu. Cilvē ki paš ā pū ļ a virsotnē droš i vien bija 4 cilvē ku biezumā . Jo tā lā k no VIP sektoriem, jo mazā k cilvē ku, lī dz pat pilnī gai prombū tnei.

Tač u dejotā ji, izejot cauri š iem sektoriem, guva no sevis maksimā li daudz.

Saskaņ ā ar vietē jā m tradī cijā m visi ir bruņ oti ar mī kstiem, bet elastī giem cilindriem, kas piestiprinā ti pie virves. Ar š ā du “ieroci” festivā la laikā var pā rspē t jebkuru “par labu veiksmi” un tik reiž u, cik vē laties. Parasti viņ i par to neapvainojas, tač u, jo lielā ka ir upura ķ ermeņ a uzbū ve, jo retā k viņ š krī t, piemē ram, neviens mani vispā r nav sitis.

Daš a saprata. Vienu sportisku vī rieti piekā va vesels pū lis dominikā ņ u vienā dā s maskā s uz sejas, tas izskatī jā s iespaidī gi. Vī rietis vispirms pagriezā s, nepā rprotami pauž ot dusmas, tač u, ieraugot 15 vienā da izskata cilvē kus, saprata, ka ir nepā rprotami mazā kumā un piespieda pasmaidī t, it kā tas bū tu tas, ko viņ š vē lē tos. Mums ar Daš u karnevā la apmeklē jums bija ļ oti nozī mī gs notikums, š is ir mū su pirmais karnevā ls!

Parasti karnevā li tiek rī koti lietus sezonā s, bet š eit tieš i sezonas kulminā cijā ! Prieks un svē tki uzņ ē ma apgriezienus, nez kā pē c cilvē ki velna tē rpos jau soļ oja ne tikai parā des ietvaros, bet arī pretē jā virzienā starp pū li. Acī mredzot pat ar vienu no monstriem kā ds satvē ra manas rokas par ļ oti senu ceremoniju. Tiesa, rituā lu nā cā s pā rtraukt, jo š ā dā situā cijā galvenais ir ā tri iebā zt roku kabatā pirmajā vietā . Garā mbraucoš s puisis varē ja tikai pieskarties kabatai, kurā atradā s mana roka. Ak, neveiksmī gs mē ģ inā jums izkā rst naudu no manas kabatas. Visi dalī bnieki pē kš ņ i izklī da, it kā ne biznesā . Nepareizie puiš i uzbruka, mē s jau esam jū su paš u dž ungļ u rū dī ti! Pat ja es nebū tu pamanī jis, mē s bū tu pazaudē juš i pavisam niecī gu summu un vienu no bankas kartē m. Un vispā r, spriež ot pē c ceļ ojuma budž eta, ievē rojamas summas š eit principā nav vajadzī gas.

Galvenais nepazaudē t kameru, lai gan ik vakaru mā konī tiek sū tī tas dienas labā kā s fotogrā fijas. Ak, Dominikā nas Republika, kā pē c tu esi tik skaista un tik stulba vienlaikus? Tomē r piedzī vojumu meklē tā jiem – tieš i tā . Sā ka satumst, un maskā s valkā još o cilvē ku skaits pieauga. Un, atklā ti sakot, es vairs nevarē ju justies mierī gs. Nolē mā m izkļ ū t no š ī stā sta nesavainoti un nokļ uvā m noslogotā kajā s ielā s no krastmalas, kur notika karnevā ls, lī dz vecpilsē tai. Tur mū s gaidī ja omulī ga ķ ī nieš u kafejnī ca. Cik ē rti ir gulē t viesnī cā , kas ir slē gta ar durvī m un bā riem no ā rpilsē tas)

Pē dē jā dienā mums bija paredzē ts Los Tres Ojos parks. Pabrokastojā m, saucā m par ū beru, kas, kā vienmē r, izrā dī jā s pā ris minū š u attā lumā no mums un veiksmī gi aizbraucā m uz parka pusi bez mums. Neveiksme! Mē ģ inā jums divi. Lai veicas, esam uber.

Pirmais š oferis nevarē ja zinā t adresi, kamē r mū s neielaida, bet acī mredzot tas sakrita, ka viņ š negribē ja braukt ar mums, un tad mē s varē jā m viņ u izsekot. No ā rpuses parkā nebija nekas ī paš s, tikai koki un ieejas maksa 100 peso (2 USD) no cilvē ka. Tač u, tiklī dz nokā pjat pa kā pnē m, jū su priekš ā paveras burvī ga alu un zilu ezeru sistē ma.

Vienā no alā m ieraudzī jā m koka plostu, uz kura par 25 peso (0.5$) var š ķ ē rsot kristā ldzidru virsmu uz otru pusi. Kā dus brī numus dara daba.

Redzē jā m, kā ķ ī nieš us transportē ja, sieviete, ceļ galos no bailē m trī cē dama, izkā pa krastā . Cik forš i bū t tik viegli iespaidamam. Ķ ī nieš i ir slaveni ar savā m bailē m no augstuma un nespē ju peldē t.

Vispā r kasiere nedaudz sajauca ar mani dominikā ni, kad viņ a izsniedza pasū tī jumu. Man ļ oti patī k saldē ti jogurti. Santodomingo par 220 peso (4.5 USD) izlej iespaidī gu spaini.

Turklā t viņ i ņ em saldē tu balto jogurtu un sasmalcina to ar saldē tiem augļ iem jū su priekš ā , lai ko jū s izvē lē tos - garš ī gi. Ž ē l, ka nevar paņ emt lī dzi gada jogurta krā jumus. Nā kamajā rī tā , ē rti iekā rtojuš ies pie divstā vu autobusa frontā lā panorā mas loga, devā mies trī s stundu ilgā ceļ ā uz lidostu. Braucot pa stū ri pie Bayahibes, sagribē jā s nedaudz raudā t, š ī bija mū su starta vieta, labprā t visu š o apli veiktu vē lreiz.

Kopsavilkums

Es gribu teikt, ka Dominikā nas ceļ ojums ilga gandrī z 13 dienas, tas bija neprā tī gi skaists, ļ oti notikumiem bagā ts un, galvenais, daudzveidī gs.

Uz jautā jumu “Kas bija neaizmirstamā kais Dominikā nas Republikā ”, mē s vienprā tī gi atbildam - “peldē ties pazemes ezerā alā s netā lu no Bayahibe”. Otrajā vietā , iespē jams, ir dž ungļ u mež onī gums un pieejamī ba, kalnu praktiski nav, kā dē ļ marš ruti izrā dī jā s ļ oti gari, Dominikā nas Republikas pludmaļ u skaistums ir pamatī gs piecinieks ar pamatī gu plusu , tas tieš ā m bija tik skaisti kā paradī zes pludmaļ u fotoš opē tajā s fotogrā fijā s internetā , un Varbū t tā s nav tik fotoš opē tas. Vietē jo mentalitā ti nosacī ti var iedalī t divā s grupā s, tā puse, kas ir pie Haiti ir tā , bet kur La Romana vai Samanas pussala noteikti ir nost! Lai gan ielu ē diens garš as un daudzveidī bas ziņ ā ievē rojami zaudē Ā zijai, š eit tas ir tikpat viegli pieejams un lē ts. Transporta un pā rtikas cenas pilnī bā nekonkurē ar visā m pā rē jā m mū su apmeklē tajā m valstī m, pat ņ emot vē rā paš reizē jo grivnas kursu.

Viesnī cas mums maksā ja vidē ji 30$ par nakti, komforta ziņ ā bija tik-so, par viesnī cā m bija jē ga maksā t vairā k, ja vien tur, protams, nav labā ki apstā kļ i. Rezervē jot redzē ju cenas un lē tā k - 90$ par 11 naktī m, baidos uzzinā t kā di tur nosacī jumi. Jebkurā gadī jumā mums vienmē r bija privā ta tualete ar duš u un gultu. Piedzī vojumu skaits š eit arī ir augš ā . Tač u visas neapš aubā mā s priekš rocī bas uzliek viena bū tiska problē ma – š is ceļ ojums izrā dī jā s visbī stamā kais visā mū su ceļ ojumu vē sturē . Visur viss beidzā s labi, galu galā neviens mū s neapzaga, necirta ar mač eti, netrā pī ja ar ā muru, neviena no č etrā m č ū skā m nekoda, zirnekļ i izrā dī jā s flegmatiski. Neskatoties uz to, Dominikā nas Republikā jums jā bū t uzmanī giem un neņ emiet lī dzi rotaslietas un dā rgas lietas. No otras puses, jū s nevarat iejaukties dž ungļ os un mež os un nedoties uz mež onī gā m un bezgala skaistā m pludmalē m, tač u tas noteikti nav par mums.

Neesam apmeklē juš i vē l vienu daļ u, kur sastopami krokodili un savvaļ as flamingo, bet š ī daļ a jau ir pilnī bā uz Haiti robež as un pē c atsauksmē m labā k katram gadī jumam to izlaist) Mums kā piedzī vojumu meklē tā jam bez ierunā m patika ceļ ojums, un mē s to ļ oti iesakā m.

Dominikā nas Republika mū s neatlaidī s

Kad lidostā jau bijā m izgā juš i visas kontroles, mū su kurpes tika skenē tas atseviš ķ i, visas mū su lietas cī tī gi š ņ aukā ja suns. Atlika tikai doties un kā pt lidmaš ī nā . Vī rietis izcē la 15 cilvē ku grupu un veda tos uz izeju no tranzī ta zonas. Drī z mē s atstā jā m tranzī ta zonu un pā rcē lā mies uz bagā ž as saņ emš anas zonu, pē c tam, neskatoties uz mū su atcelto ieceļ oš anas zī mogu, mē s atkal atradā mies ielidoš anas zonā . Kaut kas noiet greizi, un kur ir visi pā rē jie pasaž ieri. Mū s aizveda uz medicī nas centru un lū dza pagaidī t.

Neviens nerunā ja angliski, mē s stā vē jā m pie durvī m ar č etru burtu saī sinā jumu. Sā ku googlē t, kas notiek, bet virsnieks palū dza izslē gt telefonu. Es turpinā ju googlē t. Pirmais, ko uzzinā ju, ir tas, ka Dominikā nas Republikā lidostā ir ļ oti nopietna droš ī bas sistē ma. Č etri burti virs durvī m apzī mē ja narkotiku izsekoš anu. Turpinot googlē t, noskaidrojā m, ka vē l ir papildus pā rbaude, pē c kuras nevar paspē t savu lidmaš ī nu, un lidmaš ī nai ir tiesī bas aizlidot bez tū ristiem. Stā vē jā m ilgi un lī dz izlidoš anai bija palikuš as jau 20 minū tes. Mums palū dza ieiet istabā un doties pie teleporteram lī dzī gas iekā rtas. Es redzē ju, kā š ī ierī ce mū su priekš ā apgaismoja meiteni tā , ka ekrā nā tika parā dī ti visi viņ as orgā ni, ieskaitot smadzenes. Virsnieks norā dī ja, lai mē s ejam garā m. Es tev parā dī ju tulkam, ka viņ am jā paskaidro mums, kas notiek un vai tas ir rentgens.

Virsnieks atgriezā s ar pasē m un lika mums viņ am sekot. Ejam! Viņ š mū s aizveda atpakaļ uz ielidoš anas zonu un jautā ja, vai mē s labi redzam savu lidmaš ī nu (lidostā nav sienas, kas atdala skrejceļ us). Es pamā ju ar galvu, viņ š teica: “Ej un iekā p tajā ! ". Acī mredzot mū su pasu pā rbaudes laikā sistē ma mū s identificē ja kā droš us. Veiksmī gi iesē dā mies lidmaš ī nā starp apstarotajiem pasaž ieriem.

Ko es varu teikt par š o situā ciju. Problē ma ir tā , ka mē s nezinā m vietē jos likumus un attiecī gi savas tiesī bas attiecī bā uz medicī niskajā m pā rbaudē m. Piemē ram, cik es saprotu, nevienam nav tiesī bu piespiest jū s iziet nekā das medicī niskā s pā rbaudes Ukrainas teritorijā . Nav zinā ms, kā klā jas Dominikā nas Republikā , tač u viņ u dienests ne reizi vien ir atradis kontrabandu cilvē ku iekš ienē . Visa š ī situā cija bija patieš ā m nervoza. Bet, no otras puses, š ī ir piedzī vojumu zeme, tā pē c viss ir kā rtī bā!

Paldies visiem, kas garī gi izgā ja cauri š im neparastajam ceļ ojumam ar mums, mū s gaida vē l viena diena Beļ ģ ijā , tač u š is ir atseviš ķ s ministā sts.

Š eit ir detalizē ts marš ruts un izmaksas.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu