Nedēļas nogales ceļojums. Berlīne – Magdeburga – Leipciga

01 Decembris 2019 • Ceļošanas laiks: no 24 augusts 2019 ieslēgts 26 augusts 2019

Reputācija: +1635

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

2019. gada 23. augustā manā toreizē jā darbā tika paziņ ots par 1 stundu ī sā ku laiku. Tas bija ļ oti apsveicami, jo daž as stundas vē lā k tajā paš ā vakarā sā kā s ceļ ojums! Tā nu pē c darba dienas beigā m atnā cu mā jā s, paē du vakariņ as, sakrā mē ju mugursomu, devos uz ceļ a un devos uz lidostu! Tā kā Wizzair Kyiv-Berlin reiss izlidoja plkst. 06:10 un 92H nakts trolejbuss Š uļ avska tilta slē gš anas dē ļ nebija zinā ms, kā un saskaņ ā ar grafiku, pē dē jos pilsē tas trolejbusu reisus nolemts sasniegt 23. augustā . Aprē ķ ins principā izrā dī jā s pareizs, bet trolejbuss Nr. 9 savu darbu pabeidza ā trā k par noteikto stundu, proti, no Solomianskas laukuma lī dz lidostai "Ž uļ jaņ i" bija jā dodas pastaigā...

Tā pē c es nokļ uvu lidostā piecas minū tes pirms pusnakts. Daudzi cilvē ki terminā lī bija pā rsteigti, lai gan nā kamais reiss (Kijeva - Barselona, Vueling) izlidoja tikai 03:55.

Pā rsteidza arī droš ī bas kontroles trū kums pie Zhulyan terminā ļ a ieejas (atš ķ irī bā no Borispiļ as) un vairā ku cilvē ku klā tbū tne, kuru apš aubā mais izskats maz atgā dinā ja ceļ otā jus. Bet viņ i sē dē ja uz (ļ oti neē rtiem) sē dekļ iem ar zemā m atzveltnē m blakus parastajiem pasaž ieriem. Reģ istrē š anā s manam lidojumam sā kā s ap 03.30. Ņ emot vē rā , ka 5 un 10 minū tes pē c manē jā izlidoja vē l 2 un 10 Wizzair reisi, terminā lī bija ļ oti daudz cilvē ku.

Laicī gi nolaiž oties, lidmaš ī na ir standarta, tač u ar jaunu tendenci – Wizz 2019. gada sezonā pā rgā ja uz salona izkā rtojumu ar neslī doš iem sē dekļ iem. 2019. gadā es ar š o aviokompā niju lidoju č etras reizes, un visi sē dekļ i bija tieš i š ā da dizaina. Ļ oti neē rti. Sē dā mies pē c grafika 07:20, robež a pagā ja diezgan ā tri, lai gan visi pasaž ieri bija spiesti uzrā dī t atgrieš anā s biļ eti vai dokumentus no viesnī cas (elektroniskā iekā pš ana un rezervā cija bija piemē rota).

Uzreiz izejot no ielidoš anas zā les, uzgā ju auto nomas galdu, kur varē ja saņ emt bezmaksas sabiedriskā transporta karti. Un vē l (par 1 eiro) ļ oti detalizē ta pilsē tas karte, kurā bija iekļ autas metro stacijas un pilsē tas vilcieni (lai gan kā dreiz pat tā da karte man nepalī dzē ja apmaldī ties, bet par tiem vē lā k). Kijevā Berlī nes grā matnī cas principā nepā rdeva Berlī nes kartes, un tieš saistes platformas piedā vā ja Vā cijas galvaspilsē tas karti par pilnī gi neadekvā tā m cenā m - no 120 UAH!

No terminā la segtajā galerijā (nevar nepamanī t) sasniedzu pilsē tas elektrovilciena (S-bahn) peronu. Tā kā plā noju visu dienu staigā t pa Berlī ni (visas vienas viesnī cas uzturē š anā s ne ā trā k par 15.00), nolemju iegā dā ties neierobež otu biļ eti (A un B zona) 7.20 E vē rtī bā . Pā rdodu gan automā tā , gan kasē zem platformas.

Pilsē tas vilcienā (mī lī gi sarkani un dzelteni vagoni, pē c formas ļ oti lī dzī gi mū su metro vagoniem, kas nav nejauš ī ba - pē c 1945. gada gandrī z visas pā rdzī vojuš ā s Berlī nes metro automaš ī nas tika eksportē tas uz PSRS, kur tā s radī ja vairā kas paaudzes metro ritoš ais sastā vs, kas strā dā uz daž ā du pilsē tu lī nijā m), neskatoties uz nedē ļ as nogales agro stundu, bija daudz pasaž ieru.

Sā kotnē ji vilciens brauca garā m privā tai mazstā vu piepilsē tas ē kai, kuru pamazā m nomainī ja VDR pē dē jos gados celtie daudzstā vu dzī vojamie rajoni (vilciens iebrauca pilsē tā no austrumiem). Es izkā pu pieturā Warschauer Strasse kā dreizē jā industriā lajā , tagad pazemes tū risma rajonā East-End, netā lu no Š prē upes. Uzreiz iepretim dzelzceļ a stacijai atrodas bijusī vecā slavenā ķ ī mijas koncerna BASF ē ka (fotofilmu, video un audio kaseš u, diskeš u u. c. raž oš ana).

Skaidrs, kā pē c slē dza – pē dē jo 10-15 gadu informā cijas uzskaites un uzglabā š anas lī dzekļ u raž oš ana ir sasniegusi kvalitatī vi jaunu lī meni. Bet ē kas pirmajā stā vā (kā Vā cijā tradicionā li bijuš ajā m industriā lajā m ē kā m) atrodas lielveikals LiDL: -). Š eit atrodas arī U1 metro lī nijas galapunkts (Warschauer Strasse), kas atrodas pā ris simtu metru attā lumā lī dz skaistajam vecajam tiltam, kas, manuprā t, ir viena no Berlī nes skaistā kajā m ē kā m, kas celta pirms XX gadsimta. To sauc par Obermaubryukke, celta 1896. gadā , daļ ē ji nopostī ta 1945. gadā un pē c tam pā rbū vē ta. Tiltam ir 2 lī meņ i, apakš ē jais ir motorizē ts, augš ē jais ir metro. Tilta balstu augstums ļ auj zem tā pā rvietoties upju kuģ iem (gan izpriecu laivā m, gan kravas liellaivā m).

Aptuveni 1.5 km no tilta uz dienvidiem ir pretstatā vē sturiskajam XXI gadsimta arhitektū ras piemineklim.

- Amerikā ņ u tē lnieka Dž onatana Borovska alumī nija instalā cija "Molecular People", kas ir trī s cilvē ku silueti, kas atrodas viens pret otru 60 grā du leņ ķ ī un caurdurti ar apaļ ā m atverē m, kas nozī mē tu, ka cilvē ka ķ ermeņ i sastā v no molekulā m. Skulptū ras ir uzstā dī tas tieš i upes vidū uz ķ ekatā m, to augstums ir 30 m un kopē jais svars 45 tonnas.

Tieš i aiz tilta, pā ri bijuš ajai industriā lajai zonai uz ziemeļ iem pa Mulhemstrasse, brauks garā m citam Berlī nes orientierim, var teikt pat tā s pē dē jo 58 gadu simbolam - Berliner Mauer pilsē tai starp abā m valstī m. Ī stendā atrodas tā s visvairā k saglabā jusies daļ a, kas ir pā rvē rsta par milzī gu grafiti muzeju un kļ uvusi par tū ristu piesaisti.

Ir daudz tū ristu, pā rsvarā no Vidusā zijas un Dienvidaustrumā zijas, eiropieš iem acī mredzami ir tā di mirkļ i 20. gadsimta vē sturē . jau neinteresanti.

Ik pa laikam gar sienu (un š ī fragmenta garums ir ap 1.8 km) ir izvietoti suvenī ru un antī kie kioski un izkā rtojumi, kur blakus standarta tū ristu vizulis (magnē ti, krū zes, pildspalvas, vā ciņ i, pastkartes) var uzplaiksnī t vecas un jauni Berlī nes simboli - sarkani un zaļ i vī ri cepurē s (tieš i Berlī nē pie luksoforiem pirmo reizi parā dī jā s cilvē ku silueti, kas kļ uva par pā rvietoš anā s atļ aujas un aizlieguma simboliem), kā arī vesela kā rta senlietu no komunistiskā s pagā tnes - 20. gadsimta otrā s puses militā rais apģ ē rbs un cepures. un daž ā di militā rie piederumi. Es pat nezinu, kam tas tagad varē tu interesē t

Pretī vecajai, otrpus Mulhemstrasse, ir uzbū vē ti daudzi moderni komerciā li nedzī vojamie ī paš umi (biroji, izstā ž u laukumi), starp kuriem dominē još ā loma ir Mercedes Benz Arena (to analogs mū su sportam Pilis).

Jā , es pamazā m sasniedzu Ostbahnhof dzelzceļ a staciju, kurā pietur ne tikai S-bahn vilcieni, bet arī tā lsatiksmes vilcieni, tostarp Kijeva-Berlī ne (lī dz 2013. gadam). Zem stacijas, protams, ir iepirkš anā s centrs. Braucu ar vilcienu 1 pieturu lī dz Aleksandra laukumam. Š eit sā kas pilsē tas centrs. Laukumā pilsē tas vidū atrodas vē l viens Berlī nes simbols – Berlī nes televī zijas tornis. Laukums ir diezgan pā rpildī ts, papildus metro un vilcienam krustojas vairā ki tramvaju marš ruti. Aleksandrs Platcs ir "Urā nijas" laiks - tas parā da laiku daž ā dā s laika zonā s.

Nā kamais manas pastaigas galamē rķ is ir Muzeju sala.

Pa gā jē ju ielu Ratausstrasse, kuru remontdarbu dē ļ daļ ē ji bloķ ē ž ogs, nonā ku pie "Sarkanā rā tsnama" – tagadē jā Berlī nes rā tsnama. Celts no sarkaniem ķ ieģ eļ iem 1859-1861. Stils - neorenesanses, trī sstā vu tornis ir 75 metrus augsts.

Blakus torņ a apakš ē jā s kā rtas ā das stū riem atrodas divas pilsē tas simbolu skulptū ras - brū nie lā č i. Torņ a mastā izvilkts Berlī nes karogs - uz balta fona ar divā m zaļ ā m svī trā m augš ā un apakš ā arī , protams, brū nais lā cis. Vē l viens interesants fakts par rā tsnamu: 1960. -1980. gadā rietumberlī nieš i Rā tsnamu sauca par sarkanu ne tikai tā paš a, bet arī tajā strā dā još o kolorī ta dē ļ - komunistiskā s Berlī nes rā tsnams tikā s Rā tsnamā . Zā le: -)

Protams, gar gā jē ju ielu ir daudz kafejnī cu un veikalu.

Tostarp ieraugot labi aizmirsto "Normu" (Vā ciju apmeklē ju diezgan biež i, bet š ī tī kla veikali nav katrā , pat lielajā pilsē tā ). Tī kla vizī tkarte - augļ u un ogu ievā rī jumu maisī jumi - joprojā m ir sortimentā , cenas - 2015. gada lī menī - 0.99 eiro par 0.25 kg. Ž ē l, ka š ajā braucienā biju tikai ar rokas bagā ž u.

Izbraucis cauri nelielam parkam, no kura paveras skats uz Marksa Engelsa laukumu ar pieminekli attiecī gā m vē sturiskā m personā m, es izeju uz plaš o Karl-Libknecht-Strasse. Š ajā laikā notiks neliela retu, miniatū ru un ļ oti atmosfē risku markas "Trabant" automaš ī nu parā de, kas 1960. -1980. gadā bija viens no VDR simboliem. Kā rļ a Lī bknehta iela pā rvē rtī sies par tā da paš a nosaukuma pilsē tu, kas ved uz Muzeju salu. Bet tomē r uz tilta, skatoties pa labi, manu uzmanī bu piesaistī ja ļ oti dī vaina bū ve (skat. foto zemā k).

Kurš var uzzinā t par š o ē ku ar gaiš o kupolu? Man personī gi viņ a atgā dinā ja moš eju.

Salas dominē još ā ē ka ir Berlī nes katedrā le (Vā cijā visas katedrā les jebkurā pilsē tā sauc par Domu). Templis pā rsteidz ar savu monumentalitā ti un varenī bu, lai gan daļ a no tā galvenā s fasā des ir sastatnē s. Sala ir ā rkā rtī gi pā rpildī ta, daudz tū ristu autobusu, tai skaitā

ar ukraiņ u numuriem. Muzeju salā ir č etri muzeji, proti, Berlī nes muzejs, Vecā Nacionā lā galerija, Pergamas muzejs un Bodes muzejs. Berlī nes muzeja priekš ā ir liels zā liens un skaista strū klaka.

Muzeji nebija manos plā nos, un pie ieejas bija garas rindas. Es arī atstā ju salu uz ielas. K. Liebknecht pā ri Pils tiltam, kas aiz Pils laukuma vedī s uz Unter der Linden bulvā ri.

Un Pils laukumā ir liels "senlietu tirgus", kas patiesī bā ir komunisma laika runu "krā mu tirgus". Uz dienvidiem no Pils laukuma atrodas templis ar ļ oti neparastu zaļ u kupolu – tā bija Svē tā s Jadvigas baznī ca.

Tā nu eju pa bulvā ri "Zem liepā m" (tā tā nosaukums tulkojams), iela ir plata un ā rkā rtī gi taisna, tik ļ oti labi, ka atrodas topoš ajos Brandenburgas vā rtos (1.5 km garš bulvā ris). Neejiet pa metro zem bulvā ra, tas tiek bū vē ts, bet atseviš ķ u grunts ī patnī bu dē ļ zem bulvā ra (pē c neoficiā las informā cijas, zem Unter der Linden atradā s Otrā pasaules kara slepeno tuneļ u sistē ma), ieklā jot metro. ir grū ti.

Apmē ram ceļ a vidū atrodas Bebel Platz, kura abā s pusē s atrodas Humbolta universitā tes ē kas.

Nā kamais pagrieziens aiz Bebel Platz ir Friedrichstraß e, kas ved uz Ž andarmē rijas laukumu, kur atrodas divas ļ oti lī dzī gas, gandrī z identiskas katedrā les - vā cu un franč u. Un starp tā m atrodas Koncertzā les ē ka (bijuš ais Drā mas teā tris).

Ē kas priekš ā uzstā dī ts piemineklis izcilajam vā cu dramaturgam F. Š illeram.

Ž andarmu tirgus ir nozī mī gs tū ristu galamē rķ is – gar laukuma perimetru un apkā rtē jā m ielā m ir daudz restorā nu, dā rgu viesnī cu, suvenī ru veikalu. Š eit tū ristiem tiek piedā vā ts braukt ar dī vainiem transporta veidiem: ar zirgu pajū giem vilktiem pajū giem, vecu automaš ī nu ar spieķ u riteņ iem (tā du automaš ī nu uzreiz pē c izgudroš anas sauca arī par "ratiņ krē slu").

Es atgriež os Unter den Linden.

Uz atlikuš o Brandenburgas vā rtu posmu manu uzmanī bu pievē rsa vē l divas iestā des - veikals Ampelmä nnchen (manu iepriekš minē tie luksoforu vī ri) un kafejnī ca Digilateria. Kafejnī ca ir iekā rtota Microsoft stilā , un uz katra galda ir uzstā dī ti planš etdatori. Š eit ir Brandenburgas vā rti.

Pē dē jie ceturkš ņ i abā s pusē s ir gandrī z tikai daž ā du valstu vē stniecī bas un dā rgas viesnī cas. Turpat pie Vā rtiem tiek gatavotas lielas velosacī kstes. Pā rsteidzoš i, visi nobrieduš ie baikeri (45-55 gadi un pat vecā ki), jauni vispā r nav.

Aiz vā rtiem es atgriež os Reihstā gā . Protams, es pieteicos attiecī gajā objektā ekskursijai pa bū vlaukumu vai vismaz uzkā pš anu kupolā , bet man atteica: - Nu, aprobež osimies ar ā rē jo ainavu.

Pretī Reistaga ē kai (un, kā zinā ms, Vā cijas parlamentam - Bundestā gam) - tradicionā ls zaļ š zā liens un strū klaku komplekss (kas ir ī paš i jauki tajos laikos valdoš ajā.35 grā du karstumā ).

Tā lā k blakus tā da paš a nosaukuma metro stacijai un administratī vo ē ku kompleksam, no kuriem vienu pilnī bā aizņ em Vā cijas kancleres (premjerministres) Angelas Merkeles...

tieš i upes krastā . Izsmidzinā t. Krastmalā ir mā kslī ga atpū tas zona, vairā ki simti saliekamo krē slu, daudz kafejnī cu, skan mū zika - ī si sakot, vietē jie atpū š as. Upe abos virzienos ik pē c 5-10 minū tē m kuģ o lieli kuģ i ar atvē rtiem augš ē jiem klā jiem, kas pilnī bā piepildī ti ar pasaž ieriem. No promenā des paveras lielisks skats uz Berlī nes moderno Centrā lo staciju un vairā kiem mū sdienī giem izstā ž u centriem.

Nā kamā vieta, ko vē los apmeklē t, ir Potsdamas laukums. No Reystag var nokļ ū t metro, bet tā kā nav tieš ā s lī nijas, ar pā rsē š anos ļ oti ilgu laiku, nolemju pastaigā ties, jo ī paš i tā pē c, ka tas dod iespē ju apskatī t vē l vienu interesantu vietu Berlī nē - milzī go Tiergarten Parks.

Oficiā lā ieeja parkā jau ir slē gta - parka teritorija pa perimetru ir norobež ota ar sieta ž ogu, bet pieredzē juš ajam tū ristam nav ar ko apstā ties, lai izietu cauri vasaras kafejnī cas terasei: -. Tī rgartenu š ķ ē rso 17. jū nija brauktuve ar gā jē ju pā rejā m, un pats parks ir tik milzī gs, ka tā teritorijā atrodas Berlī nes zoodā rzs (aizņ em tikai ap 20% teritorijas).

Pa ceļ am iegriezī š os ReWe tī kla veikalā , lai papildinā tu ū dens krā jumus rī tdienas saspringtajai dienai (rī t ir svē tdiena, un svē tdienā s Vā cijas mazumtirdzniecī bas tī kliem ir tradī cija bū t slē gtiem).

Uz ielas ir gandrī z septiņ i, ir laiks reģ istrē ties viesnī cā , bet pa ceļ am uz turieni gribu piestā t pie slavenā s Kurfü rstendamm iepirkš anā s ielas. Pabraucis garā m vē l vienam Berlī nes mū ra fragmentam, ienirstu Berlī nes metro graustos, lai iekā ptu U3 stacijā un dotos sev vē lamajā virzienā.

Pē c 20 minū š u meklē jumiem pa U3 zī mē m un daž iem vietē jo iedzī votā ju padomiem kļ ū st skaidrs, ka š ī s lī nijas vilcieni š eit vienkā rš i neapstā jas, un zī mes tikai ved cilvē kus riņ ķ ī ! Beidzot ieraugu gudru zī mi, kas norā da uz kalnu, nā kamā - ielas pretē jā pusē , papildus nā kamā s stacijas nosaukumam man vajag virzienu un attā lumu lī dz tai divsimt metros. Nu, spē lē sim uzdevumu tā lā k.

Turklā t apskatī sim vē l vienu Berlī nes apgabalu, kuram ir visas nestandarta pazī mes.

Man vajadzī gā stacija saucā s "Mendelssohn-Bartoldy", un tā atradā s uz tā da paš a nosaukuma ielas. Tas tika nosaukts, kā jū s, iespē jams, uzminē jā t, pē c tā paš a Mendelsona, kurš rakstī ja kā zu gā jienu (viņ š izrā dī jā s berlī nietis), un Bartoldi bija viņ a sievas uzvā rds, un pē c laulī bā m viņ i pieņ ē ma š ā du vispā rpieņ emtu vā rdu. Iela bija bulvā rim lī dzī ga mū sdienī ga plaš a atpū tas telpa, pat ne bulvā ris, bet vesels parks.

Abā s tā s pusē s, protams, bija vairā ku joslu brauktuve. Dzī vojamā s mā jas abā s pusē s bija modernas 10-14 stā vu, bet bez standarta drū mā neglī tuma. Katrai no mā jā m bija noteikta arhitektū ras detaļ a: vai nu siena slī pas plaknes formā , vai daļ a no caurspī dī gā s fasā des virs ieejas utt. Bet tas, kas viņ us vienoja, bija vertikā lo dā rzu klā tbū tne kopē jos balkonos un terasē s.

Bet mā kslī gajos pagalmos aug daž as lielas priedes, tikai daž us metrus no logiem (kā tā s pā rdzī voja bū vniecī bu - noslē pums, mē s š ajā gadī jumā noteikti nocirstu).

Tikmē r nemanā mi tuvojos norā dī tā s metro stacijas ieejai. Tas atrodas lielas modernas viesnī cas pirmajā stā vā.

(Jū s domā jat, ka es biju pā rsteigts - nemaz, mums ir arī ieeja netā lu no metro caur mā jas pirmo stā vu - "Zelta vā rti", "Lī guma laukums", "Khreschatyk"). Es mierī gi ieeju pa durvī m vestibilā , cerot ieraudzī t eskalatoru vai kā pnes, kas ved lejā . Kā gan nevarē tu bū t! Eskalators stiepjas uz augš u, lī dz otrā vai treš ā stā va zonai! Godī gi sakot, nedaudz apmulsis - metro iekš ā mā jā ? Tač u realitā te izrā dī jā s vē l interesantā ka – eskalators mani ved cauri mā jai taisni uz pā rvadu.

Metro atrodas aiz mā jā m, gandrī z lī dz to sienā m 10-15 metru augstumā . Stacija ir moderna, celta ne vairā k kā pirms 10-15 gadiem (iespē jams, tā da paš a vecuma kā iepriekš aprakstī tais dzī vojamais rajons), dekorē ta ar daudz stikla un metā la, uz grī das flī zē m, kā iepirkš anā s centros.

Un lū k, vilciens - arī diezgan moderns, ir pamatī ga konstrukcija, var pā rslē gties starp vagoniem, bet man nedaudz š aurs, lai gan pasaž ieru nav daudz. Brauciet tikai ar vienu pieturu, pē c tam pā rsē jieties Gleisdreieck stacijā .

Kā pnes atkal ved kalnā , U2 lī nija arī brauks pā ri pā rvadam, bet augstā k. Gleisdreieck stacija ir nepā rprotami vecā ka, visas konstrukcijas ir izgatavotas no metā la kniedē m (ti, bū vē tas 20. gs. pirmajā treš daļ ā ), vagoniem arī ir vecas versijas, un vilcieni ir ļ oti ī si - tikai 4 vagoni, bet platforma ir apmē ram par treš daļ u ilgā k.

Platformas grī da ir klā ta ar asfaltu. Kontrasts ar U3 lī niju ir ļ oti ass.

Kamē r es gaidu vilcienu, es skatos uz ainavā m sev apkā rt.

Tieš i manā priekš ā ir milzī gs zā liens ar nosaukumu "Mendelssohn-Bartoldy Park": puķ u dobes ar mā kslī gā m smiltī m (bē rniem), soliņ i un galdi zem teltī m (pieauguš ajiem), minifutbola laukumi un tenisa korti (visiem). Un ap 5-6 stā vu dzī vojamo rajonu nenoteikta vecuma. Š eit ir ī sta netū ristu Berlī ne!

Vilciens pienā k. ES eju. Š eit pieļ ā vu kļ ū du loģ istikā (droš i vien tomē r sā ka parā dī ties noguruma pazī mes): stacijas vietā "Kurfurstendamm" devos uz "Kurfurstenstrasse". Neatkā rto manu kļ ū du! Galu galā š ī s ielas nevis krustojas, bet iet gandrī z paralē li, un pā riet no vienas uz otru nav tik vienkā rš i! Tā pē c es devos uz Kurfü rstenstrasse.

Rajons parasts, gandrī z pamests, bez pieminekļ iem, var teikt "guļ oš s", izņ emot visu vecumu mā jas (bet pā rsvarā.1950-1960. gadi. ) Nekas nav novē rots, pat veikali. Es virzos noteiktā virzienā.

Beidzot pazibē ja kaut kas lī dzī gs kulta celtnei, nenoskaidrojot reliģ iju, bet tuvumā esoš o kontingentu – pā rsvarā Centrā lamerikas izskata cilvē ki. Vairā kas reizes redzē ju "vecā kā s profesijas" pā rstā vjus stā vam pie dā rgā m maš ī nā m un aicinot garā mgā jē jus. Iespē jams, vai aizvedī s uz "slepenajiem dzī vokļ iem".

Mans ceļ š ved uz rietumiem, ti, no centra. Ik pa laikam augstceltnes abā s pusē s nomaina elegantas vienstā vu un divstā vu kotedž as, kuru turī bas lī menis subjektī vi virs vidē jā.

Atceros vienu 6 stā vu dzī vojamo mā ju, kuras iemī tnieki acī mredzot dzī vo pē c kolektī vā s droš ī bas principa - uz fasā des no pirmā lī dz pē dē jam stā vam ir dzelzs stieņ i, kas neļ auj nesankcionē tai iekļ ū š anai balkonos no ielas.

Protams, ā das balkona logu lī menī pie rež ģ a atrodas "dzī voklis", kas aizveras no vidus un ļ auj iedzī votā jiem, piemē ram, apbrī not ainavu. Tikai viena detaļ a, tač u tā sniedz daudz informā cijas par teritorijas droš ī bu...

Daž u metru attā lumā atrodas liels 12 stā vu daudzu ieeju dzī vojamais komplekss (nedomā jot, ka š ā da daudzstā vu dzī vojamā ē ka ir raksturī ga Rietumvā cijai) un vairā kas lielas modernas viesnī cas. Kontrasts katrā solī . Beidzot atrodu ī sto "janvā ra" ielu - Ansbacher strasse.

Tieš i š eit es pirmo reizi redzē ju Berlī ni 2006. gadā . Toreiz dzima mē ma "Sveiki, kedas", kas tagad ir aizmirsta.

Beidzot esmu uz Kurfü rstendamm — universā lveikalu un iepirkš anā s centru ielā m (pareizā k sakot, bulvā riem). Jau paš ā sā kumā redzu vienu no diviem ielas simboliem - monumentā lo 7 stā vu universā lveikalu "KaDeWe". Tuvumā atrodas daudzi mazā ki iepirkš anā s centri, un starp izkā rtnē m biež i atrodami ķ ī nieš u zī moli, gan apģ ē rbi, gan elektronika. Lielā kā daļ a mā ju ir modernas, aptuveni 20. gadsimta 70. gados. Salī dzinā jumam: "KaDeWe" ( Kaufhaus des Westens - Rietumu universā lveikals) tika uzcelta 1907. gadā . 1943. gadā veikals tika daļ ē ji nopostī ts, bet 1950. gada 3. jū lijā.18 000 berlī nieš u svinē ja tā darba atsā kš anu.

Vē l viena ielu apskates vieta ir Ķ eizara Vilhelma memoriā lā baznī ca. Otrā pasaules kara laikā baznī ca cieta smagus postī jumus, faktiski bija palikuš as tikai daļ as no sienā m un kupola. Pē c kara tika nolemts to nepā rbū vē t, un blakus uzcē la modernu baznī cu.

Ir vē ls, es doš os reģ istrē ties viesnī cā . Pa ceļ am uz staciju pamanu Vittenberg-Platz ļ oti neparastu strū klaku, kuru no visā m pusē m ieskauj skulpturā las kailu cilvē ku grupas. Tas izskatā s diezgan než ē lī gi, tač u tas joprojā m ir tā lu no Vigellan parka Oslo. Nav zinā ms, ko autors gribē ja pateikt.

Man tuvā kā U2 stacija tajā paš ā lī nijā ir Vittenberg-Platz. Brauciet uz Kaiser-Platz. Visas stacijas ir ļ oti vecas un autentiskas, ir gan pazemes, gan virszemes.

Uz sienā m - flī ž u mozaī ka, zī mē jumu saturs atbilst rajona tē mai (zoodā rzs, federā lais arhī vs, Berlī nes radio). Kā izrā dī jā s, š is ir Berlī nes metro vecā kais posms (celts 1902-1908! ). Starp citu, neviens neaizliedz fotografē t.

Es dodos uz Kaiser-Platz pē c 15 minū tē m. Š ī ir Berlī nes nomale, netā lu no apvedceļ a, un aiz tā atrodas piepilsē tas kū rorta zona ar ezeriem.

Galvenā s vietas: Berlin-Mitte izstā ž u centrs, Berlin-Funkturm radio tornis un Berlin-ZOB centrā lā autoosta. Viesnī ca, kuru es rezervē ju, saucas "Pension am Funkturm", un tā aizņ em vairā kus apvienotus un pā rbū vē tus dzī vokļ us dzī vojamā s ē kas otrajā stā vā . Paņ ē ma akciju, 95 eiro par 2 naktī m ar brokastī m. Man nepatika: pā rpildī ts, trokš ņ ains (nav skaņ as izolā cijas), viduvē jas brokastis, nedraudzī gs personā ls. Brokastī s nebija augļ u, dā rzeņ u (vasara! ) vai karsto ē dienu. Vienī gā teorē tiski karstā lieta - vā rī tas olas - tika pasniegta absolū ti auksta.

Bet pē dē jā dienā izlikš anas laikā es, reģ istratū rā nevienu neatradusi, devos uz tehnisko telpu, kur pusdienoja viesnī cas darbinieki. Uz galda bija daudz svaigu dā rzeņ u. Bez komentā riem.

Tā nu pē c brokastī m devos uz autoostu (burtiski pretī viesnī cai, vajag tikai š ķ ē rsot tiltu, 7 min gā jiens).

Vasarā Magdeburgā tika veikti vē rienī gi ceļ u darbi, tā pē c sabiedriskā transporta marš ruti tika ievē rojami mainī ti. Tā pē c man vajadzī gajam №10 tramvajam bija divi saplī suš i gredzeni, un to savienoja pagaidu autobuss. Vienvirziena cena bija 1.40 eiro. Biļ eš u iegā de informā cijas centrā Magdeburgas stacijā .

Tramvajs mani aizveda lī dz gala pieturai Barleber See (lielu iepirkš anā s centru zona, kas tradicionā li ir slē gta svē tdienā s). Pē c tam jā iet pa ceļ u pa ietvi, un pie smilš u karjera jā griež as pa labi (orientieris - rū pnieciskie ekskavatori, to nevar nepamanī t).

Protams, bija arī cits veids, kā nokļ ū t lī dz ū dens tiltam - autobuss Nr. 704 uz Hohenwarte ciematu, tač u brī vdienā s brauc ļ oti reti, un tā grafiks man nebija piemē rots. Pē c pagrieziena dodieties tieš i uz kanā lu. Tas ir, lai vienkā rš otu un samazinā tu savienojumu starp p.

Elba un Vidusvā cu kanā ls, kas savieno Berlī nes ostas un industriā lā Reinas-Rū ras reģ iona ostas, un uzcē la š o inž enierijas domu brī numu.

Fakts ir tā ds, ka š ajā vietā nelī dzenā reljefa dē ļ ir vē rojama augstuma atš ķ irī ba, un, lai to nolī dzinā tu, kravas kuģ iem (barž ā m) nā cā s iet garu lī kumu. Akvedukta ū dens tilts kopā ar Rotenzē vā rtiem ievē rojami saī sinā ja marš rutu un ietaupī ja stundu un naudu. Tilta garums ir virs 900 m, no kuriem ap 300 iet pā ri ū denim, ū densceļ a platums 34 metri, dziļ ums 4.25 metri. Darbs pie tā bū vniecī bas ilga no 1998. lī dz 2003. gadam. Tā celtniecī bai bija nepiecieš ami 24 tū kstoš i tonnu tē rauda.

Protams, gar tiltu ir gā jē ju celiņ i, un zem tilta ir tuneļ i pasaž ieru pā rvadā š anai.

Papildus liellaivā m pa tiltu kursē izpriecu laivas no Magdeburgas (brauciena cena 14.50 eiro). 500 metru attā lumā , nesasniedzot tiltu, atrodas neliels ciemats (ar viesnī cu un kafejnī cu), kurā atrodas objekta bū vniecī bas muzejs. No tramvaja pieturas lī dz tiltam gā ju apmē ram stundu (attā lums pē c sajū tā m ap 3km), atpakaļ - ā trā k, jo ceļ u jau zinu. Daudzi vietē jie iedzī votā ji tiltu sasniedza ar velosipē diem, un netā lu no vā rtiem ir autostā vvieta, kurā todien bija novietoti daudzi pā rvietojami furgoni un piekabes. Tilta otrā pusē (no Hohenwarte ciema) atrodas arī viesnī ca ar restorā nu, kā arī vairā kas bū diņ as ar galdiem un soliņ iem atpū tai.

jpg "style =" augstums: 533 pikseļ i; platums: 800 pikseļ i />

Reuters iela - rada elegantā kā s un koptā kā s iespaidu, tajā ir daudz veikalu un neliels parks ar strū klakā m.

1950. gadu mā jas, pē c sistē mas ļ oti lī dzī gas mā jā m, kas celtas pē c kara Kijevā Hreš č atikā , tač u dominē još ā s krā sas ir balta un zelta. Un, protams, nav iestiklotu balkonu un satelī tantenu. Abā s krustojuma pusē s atradī sies divas š ā da stila 8 stā vu dvī ņ u mā jas. Ernest Reuter-Allee pā rcelsies uz tā da paš a nosaukuma tiltu, kas ved uz Elbas upes otru krastu. Pa kreisi no tilta (nav uzbē ruma, ļ oti stā vas nogā zes) ir neliels parks (parki - ļ oti raksturī gi Magdeburgai, tā ir ļ oti zaļ a pilsē ta, lielā kā daļ a koku - liepas), kurā atrodas viduslaiku Sv. Dž ons.

Ielas otrā pusē , pā ri tradicionā lajam mazajam laukumam ar tradicionā lu strū klaku un lielu briež a statuju ar zelta ķ ē di ap kaklu (nezinu, ko tas nozī mē ), atrodas vē sturiskais Magdeburgas rā tsnams (celts g. 13. gadsimts).

Pa kreisi no Rā tsnama atrodas liela bruņ inieka Rolanda skulptū ra (bū tisks pilsē tas atribū ts, kurā darbojā s Magdeburgas likumi) un salī dzinoš i neliela "zelta jā tnieka" skulptū ra uz augsta pjedestā la restotā bū rī (kas zina, varbū t tieš ā m zelts).

Pie rā tsnama atrodas Tirgus laukums, bet apkā rtē jā s mā jas ir modernas, lai arī vecmodī gas. Kā pē c Rā tsnams tiek saukts par vē sturisku – jo pa kreisi no tā nelielā laukumā atrodas tagadē jais Rā tsnams (19. gs. ē ka), kurā atrodas rā tsnams. Paš reizē jā rā tsnama priekš ā ir uzcelts piemineklis slavenā kajam Magdeburgas iedzī votā jam, fiziķ im Otto fon Gē rikam (slavens ar vakuuma eksistences atklā š anu).

Uz abiem nav zinā mi pieminekļ i, pā rsvarā biznesa centri (gan pilnī gi moderni, gan mū sdienī gi senlietas), vai valsts iestā des. Reizē m – dzī vojamā s ē kas. Vienī gais, kas palika atmiņ ā - Sv.

Sebastians, ko ieskauj eksotisku koku dā rzs. Pievienota viena fotogrā fija (kas zina, kā sauc - pastā stiet).

Nu beidzot autoostā . Mans atgrieš anā s FlixBus reiss aizkavē jā s pat par 30 minū tē m (nav pā rsteidzoš i, ka reiss izlidoja no Zā rbrikenes). Jaunie dzī vojamie rajoni atstā ja pilsē tu (š ķ iet, ka tie celti 1980. gados), tač u tie izskatā s kā jauni. Nezinu kā pē c - vai regulā ri krā so vai vienkā rš i tī rā kas Eiropas auto degvielas dē ļ uz sienā m neveidojas sodrē ji? Turklā t uz mā ju baltajā m sienā m ir attē loti milzī gi dzī vi apliecinoš i grafiti. Uz redzē š anos, Magdeburga!

Ceļ š sā kumā gā ja garā m bezgalī giem laukiem ar augstā m vē ja turbī nā m, pē c tam krē slas stundā ilgu laiku brauca pa mež u, redzot norā di uz Bā dbeisingas spa kū rortu.

Iespē jams, ka nā kamajā s Austrumvā cijas vizī tē s protestē š u pie sevis.

Pē dē jā ceļ ojuma diena. Pē c izrakstī š anā s dodieties tieš i uz labi zinā mo autoostu. Š odien pā rcē los uz Leipcigu, no kurienes man ir atgrieš anā s reiss uz Kijevu. Diemž ē l 2 mē neš us pirms brauciena FlixBus atcē la tieš o autobusu uz Leipcigas lidostu darba dienā s, atstā jot tikai autobusus uz Leipcigas Hauptbahnhof. Nu tas manu braucienu sadā rdzinā ja par 5 eiro (tik maksā vilciens no stacijas lī dz lidostai), bet virspusē jai iepazī š anai ar Leipcigas centru deva 2.5 stundas.

Pirmais iespaids par Leipcigu ir ļ oti liela pilsē ta, tur ir daudz turī gu iedzī votā ju un darbu, par ko liecina ķ ī nieš u un vjetnamieš u runas izkā rtojumi (Magdeburgā tas tā nebija). Viss Leipcigas vē sturiskais centrs (labi saglabā jies) atrodas tieš i gredzena (Ring) ietvaros.

Viens no tiem bija kafejnī ca-tē jas veikals, kas celts sen indieš u stilā . Pē c LiDL apmeklē juma, neskatoties uz š ausmī go karstumu, tomē r sasniedzu Burgplatz, kur ieraudzī ju ā rkā rtī gi senu kvartā lu ar Jauno rā tsnamu, kuru vainagoja milzī gs tornis.

Atceļ ā viņ š pagā ja garā m Sv. Toma baznī cai, Vecajai birž ai un muzejam netā lu no Vecā rā tsnama.

Pē dē jā s divas iestā des atradā s iepirkš anā s zonā , ko turpinā ja Tirdzniecī bas pasā ž a (arī senatnī gs). Jau pie izejas no centra atrodas netā lu no lielajiem modernajiem tirdzniecī bas centriem ar bū tiskiem Vā cijas pilsē tā m Primark un Media Markt.

Un visbeidzot atkal iznā ku Stacijas laukumā , kurā dominē Marriot Hotel 29 stā vu ē ka.

Dzelzceļ a biļ eš u kasē s tiek remontē ts, tā pē c automā tā ir viegli iegā dā ties vilciena biļ eti.

Vilciens uz lidostu kursē divas reizes stundā , brauciena ilgums 14 minū tes. Mans plā notais reiss izlido 14:45, lidostā.13:07. Pirmais pā rsteigums pie reģ istrā cijas ir tas, ka reiss tiks pā rcelts uz 15:30. Nemanot, pē c beznodokļ u apmeklē juma, tad robež sargi "aizvē ra robež u" (ielika zī mogu pasē ) un palaida visus iebraucienā pie vā rtiem. Un te uz tablo jauna info - izbraukš ana 16:05. Vairs nevar iziet no vā rtiem, tikai WC un automā ts ar vienu cenu visam (ū dens, Coca-Cola, š okolā des, cepumi, rieksti - viss par 3 eiro).

Bezmaksas ū deni mums nedeva lidosta (lai gan vajadzē tu), lidostas darbinieki gluž i otrā di, mums automā ts ir vē l vairā k piekrauts ar produktiem...Un te jaunais izlidoš anas laiks - 17:25. Š ī stunda jau bija atlikusi, mū su lidmaš ī na Leipcigas lidostā nolaidā s precī zi pulksten 17. Viņ i nepanā ca lidojumu un nolaidā s Zhulyany 20:40. Vē l pusotra stunda ceļ ā – un esmu mā jā s.

Emocijas no Vā cijas austrumu reģ ioniem ir tikai pozitī vas.

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu