Neuztraucies un ej uz pirti! Ķīna-2017. 20. daļa. Sapnis tā tīrākajā formā.
Guļ ina — Janš uo 2017-06-11 11 14 dienas
Š ajā ceļ ojumā rets rī ts mū s sagaida ar sauli. Un tagad atkal tas tā nav. Lietus lī st viegli, bet kaitinoš i.
Ak nē , es tā nesā ku. Kaitinoš s lietus, tas ir tad, kad Kijevā Jaungada vakarā paliek auksti pie +8, jo lietus sitas uz sejas un drē gnums lien pat zem siltā kajā m drē bē m. Guilinā vasaras lietus, protams, mū s saslapinā ja, bet apņ ē ma siltumā un svē tlaimē . Ir neticami patī kami staigā t starp palmā m un slapinā t zem lietus, karsta dož ika.
Vasara!
Ķ ī nā !
Nē , nē , lietus tajā dienā netraucē ja.
Mums ir brokastis ar bulciņ ā m un augļ iem mū su istabā . Atklā ju ķ ī nieš u pupiņ u desertus, ļ oti garš ī gi. Tač u Nadiju nesajū sminā ja, tā pē c viņ a brokasto ar kruasā niem vecmodī gā veidā )
Mē s nesteidzamies. Savā cam mantas, bet ā rā nekustamies. Ejam pa gaiš o, lietus apskaloto pilsē tu, cenš amies nopirkt vilciena biļ eti un bezmē rķ ī gi ielū kojamies veikalos. Mē s apspriež am, palikt vai nepalikt vē l vienu dienu Guilinā .
Kā du iemeslu dē ļ mums š ķ iet, ka ar 3 dienā m Janš uo ir par maz, tā pē c mē s joprojā m braucam.
Reģ istratū rā , lū dzu, izsauciet taksometru. Viņ i mums atsakā s, es nesaprotu skaidrojumu, bet domā ju, ka tas ir tā pē c, ka zona ir gā jē ju. Meitene, cik mā k, mums skaidro, ka vajag iziet uz ceļ a un noķ ert to ar rokā m. Tā mē s to darā m.
Taksists prasī ja 30 juaņ as, es piedā vā ju 10. Lietus un neē rta apstā š anā s vieta liek abā m pusē m piekrist 20. Izspieš anas tarifi š ajā Guilinā . Braucam nepilnus divus kilometrus!
Taksometrs mū s atved lī dz autobusa pieturai, nevis uz autoostu. Š oferis pamā ja ar roku.
Es ī sti neticu, ka tur nevar iet, bet mē s runā jam daž ā dā s valodā s, un vē l jo vairā k, viņ am ir pilnī gi neizdevī gi mū s saprast.
Izkrauš ana. Un tad kļ ū st skaidrs, kā pē c taksists mū s neaizveda uz vietu. Mū s ieskauj viesmī lī gassievietes un savā starpā kliedz: “Jansuo! Jangsuo! ".
-Cik daudz?
- trī sdesmit.
-20!
Tetechki piedā vā jums 25, dodamies meklē t autoostu.
- Labi, 20 pieņ emsim.
-Ejam! Kur ir autobuss?
Sā kas gā jiens uz autobusu. Ejam pa veloceliņ u, ā tri, ilgi, ļ oti krā saini. bē rni un suņ i skrien pē c mums, visas sievietes, kas palikuš as bez darba, skaļ i strī das. Nonā kam krustcelē s. Tantes mū s ievelk cieš ā riņ ķ ī un nospiež : “Mani, mani! ". Situā cija uzkarst. Pieprasu parā dī t autobusu, uz kuru mani norā da uz kā du no apkā rtē jiem cilvē kiem. Viņ a izstiepj piezī mju grā matiņ u un pildspalvu. Vada veids)
- Gongonciche tsai nali? Wo yao cancan gongonciche!
Manā galvā š ī frā ze nozī mē "Kur ir autobuss? Es gribu redzē t autobusu!
” Es nezinu, ko tas nozī mē to sievieš u prā tos, kuras mū s pavada. Tantes vienkā rš i izš ķ ī st zemē . Un mē s stā vam un domā jam, kā tagad tikt lī dz autoostai, jo esam jau diezgan tā lu pā rcē luš ies. Izņ emu telefonu, lai orientē tos kartē un pē kš ņ i ieraugu pie luksofora stā vam autobusu, uz kura ar milzī giem hieroglifiem rakstī ts “Yangshuo”. Es lē kā ju augš ā un lejā , vicinu rokas, kliedzu:
- Nadja, Nadija! Jaņ š uo, Janš uo! Autobuss! Tur!
No autobusa mums pamā j ar roku: “Nā c, nā c, skrien ā trā k! »
Visa Ķ ī na sastinga, lidojā m kā lode pā ri ceļ am, koferi jautri č ī kstē ja ar riteņ iem, autobuss nepacietī gi ņ urdē ja. . . Mē s ielē cā m salonā , un mums aiz muguras bija divas tantes. Sveiki, mē s esam ieraduš ies, š eit jū s gogonciche, pieņ emsim naudu, 20 juaņ as.
Paskatos uz ī sto diriģ entu, viņ a pamā j ar galvu nē un novē rš as. Es eju pie viņ as.
-Cik daudz?
- Nu, tas ir dā rgi! Tad es maksā š u tā m sievietē m tur 20, mē s ar viņ ā m jau esam vienojuš ies!
- Nā c, 20.
Atmaksā jam konduktoram, mū su palī gi galī gi saš utuš i, lamā jas un spļ auj. Viss pazudis, ģ ipsis noņ emts, klients aiziet. Ne vadī tā js, ne konduktors tiem nepievē rš uzmanī bu. Mē s arī sasaldē jam. Mē s esam atraduš i savu gongonciche bez jums, jū s mums piemaksā siet par izdomu. Viņ iem nav ko darī t, viņ i izkā pj tuvā kajā krustojumā .
Tajā paš ā krustojumā , kur mū su tantes izbrauca, ienā k angliski runā još a meitene. Viņ š apsē ž as mums blakus, jautā konduktoram, cik maksā .
Viņ a parā da 3 pirkstus, kas Ķ ī nā nozī mē trī s desmiti, tas ir, trī sdesmit. Aiz diriģ enta es rā du meitenei divus pirkstus. Meitene izstiepj divdesmit. Diriģ ents pieprasa samaksā t vismaz piecus rubļ us) Meitene viņ u sū ta pie manis ar ž estiem. Es pamirkš ķ inu acis un saku:
- Viņ a ir mana draudzene, viņ a ceļ o par 20.
- Nav problē mu, - saka diriģ ents un aiziet.
Autobusā ir š ausmī gi auksts. Ietinos š allē , uzvelku vē jjaku.
Gaisa kondicionieris darbojas pilnī bā . Nadija pagriež sviras un suteneris virs galvas, un atrod pozī ciju, kurā viņ a pū š mazā k.
Braucam uz Yangshuo ilgu laiku un es teiktu garlaicī gi, ja ne ainavas aiz loga. Un aiz loga! Filmas Ceļ otā ju kluba izrā de! )
Bē rnī bā man patika skatī ties raidī jumus par tā lā m zemē m. Toreiz es pat neuzdroš inā jos sapņ ot, ka kā dreiz varē š u š ā di braukt viegli un skatī ties tā las valstis tieš raidē . Kas tur manā bē rnī bā , pat č etrdesmit gados pat nebiju iedomā jusies, ka kā dreiz doš os uz ā rzemē m.
Cilvē ki baidā s no pā rmaiņ ā m.
Tač u reizē m pasaule, mums nejautā jot, pagriež as pavisam negaidī tā pusē . Mē s sarū gtinā m, ieraugot š o pusi, gribam atgriezties savā vecajā , bet jau iznī cinā tajā dzī vē , nezinā m, kā ar š o jauno pusi sadzī vot, esam ievainoti un nobijuš ies.
Bet tad, kad pirmais š oks pā riet, pē kš ņ i paveras jaunas pasaules š ķ autnes. Jauna lapa. Visbiež ā k š ī lapa ir gaiš ā ka un interesantā ka par visā m iepriekš ē jā m.
Jangš uo autobuss mū s izlaiž tieš i ceļ a vidū . Angliete pagriež galvu, jautā , kā nokļ ū t lī dz autoostai. Es aicinu viņ u nā kt mums lī dzi uz West Street ar taksometru, bet viņ ai tur nav jā brauc.
Es vienlaikus daru piecas lietas - skatos telefonā kā meitene, lai tiktu uz autoostu, bremzē ju taksi un kaulē jos ar taksistu (45 juaņ as? ? Tu esi traks, bet viņ i necī nā s kā ka pat Guilinā ! ), es atbildu uz mums pielipuš o ķ ī nieš u tū ristu puiš a tradicionā lo "chunali" (< em>kur jū s dodaties? ) - "vomen chu silu" (mē s ejam uz the west street), apliecinu Nadijai, ka tagad viss bū s lē ti un labi, pamā ju garā m braucoš ajam tuk-tukerim: "stop, tagad mē s iesim kopā . " Vai jū ti brī di?
Lū k, dzī ve! Es esmu Ķ ī nā , runā ju trī s valodā s vienlaikus, un viņ i mani saprot! ))
Tuk-tukers piekrī t iet par divdesmit. Puisis dodas mums lī dzi, meitene stutē ja uz stacijas pusi. Taksists plā no atriebties tuk-tukeram.
Lidojam š ajā brī numtransportā pa Janš uo kā putni. Pilsē ta ir diezgan liela, patī kami, moderni, skaisti veikali. Un mē s esam kravas tuk-tuk kabī nē . Tā dā motocikla "pī rā gā " ar diviem veikaliem. Eksotiski!
Mū su hostelis atrodas West Street nomalē , mē s nevaram piebraukt lī dz tai, tā pē c apstā jamies kā das plaisas galā starp mā jā m, ko sauc par ceļ u, uz kura kaut kur bū s hostelis. dziļ umos. Mē s ar izkrauš anu nesteidzamies. Š oferis un puisis nolemj, kā mums paskaidrot uz kurieni jā iet, palū dzu piezvanī t uz hosteli, lai nā k pē c koferiem.
Kā jū s atceraties, dā rgā Fujinas viesnī cā š ā ds uzņ ē mums cieta neveiksmi. Un š eit viņ i ieradā s mums pretī , vā rda tieš ā nozī mē , paņ ē ma bagā ž u un veda mū s pa aizmugurē jā m ielā m.
Hostelis ir patī kams, ne pā rā k labi uzturē ts, bet stilī gs, moderns, jauneklī gs. Reģ istratū ra runā angliski.
Viņ u ī paš i neslavē , bet man patika. Istaba bija tī ra, interjers vē ss.
Un tualetes pods vispā r mums uzsmaidī ja.
Hostelī nav mazgā š anas iespē ju, pat dvieļ u. Mums ir savi, no mikroš ķ iedras, bet reģ istratū rā var iznomā t. Bet ir elektriskie matrač i, laikam te ziemā ir auksti.
Kas viesnī cā s ir vissvarī gā kais? Veidi!
Skats pa logu ir tik-tā , piekrī tu) Bet no terases! Jumts)
Terane ir š ausmī gi piegruž ota, tas ir neticami kaitinoš i. Pelnu trauki ir pilni lī dz pā rpildī tam, pilnas ar papī riem uz grī das, netī ras glā zes uz galdiem. . . Tie ietaupa uz apkopē jai. Atpū ta š eit ir nepatī kama. Tač u uzkā pt, lai apbrī notu skatus, pā rlecot acis pā ri putrai, ir pilnī gi iespē jams.
Mums nav nekā du ī paš u plā nu š ai dienai, mē s vienkā rš i klaiņ osim pa pilsē tu. No West Street mū su "spraugas" izskatā s kā nekā ) Aiz vī rieš a zilā krā sā , neuzkrī toš a durvju aile. Š ī ir ieeja hostelī . Virs atvē ruma ir mū su terases reklā ma.
Š is skaists vī rietis sargā ieeju.
Ielā s ir daudz cilvē ku pat gaiš ā dienas laikā , karstumā . Vakarā š eit valdī s juceklis.
Mē s dodamies uz upi, mepsmi karte sola tur ū denskritumu. Mē s to atrodam. koncentrē joties uz ū dens skaņ ā m. Izskatā s pē c ū densvada plī suma)
Pie krasta notiek fotosesija ar kormorā niem "Es esmu forš s makš ķ ernieks"
Jangš uo ir diezgan mež onī gs makš ķ erē š anas veids. Ļ oti senatnī gs. Kormorā na kakls ir pā rsiets, lai tas nevarē tu norī t noķ erto zivi. Divus kormorā nus ar garu virvi piesien pie kociņ a un dodas ar tiem makš ķ erē t. Putns nirst, satver zivis, bet nevar to norī t. Saimnieks velk virvi un paņ em to. Jū raskrauklis ir izsalcis, tā pē c nirst atkal un atkal. Izskatā s skaisti, bet putna ž ē l.
(godī gi nozagts no internets )
Pastaiga pie ū dens, skatoties uz ē ku, kas izskatā s kā templis vai tempļ a vā rti.
Pie jaukas mā jas. Man patī k š ā das bildes.
Atgriež oties Dž andzjadzjē , Zelta vī rs mums pastā stī ja, ka biļ etes var parā dī ties trī s dienas pirms izlidoš anas, un pievienoja skaistas rakstzī mes mū su piezī mei par biļ eš u pasū tī š anu. Tā pē c ar lielā m cerī bā m sā kam apiet tū risma aģ entū ras. Pirmais, otrais, treš ais - vilciena biļ eš u nav vispā r. Janš uo, kur angliski runā još o tū ristu skaits ir ducis, aģ entū ras nerunā angliski, kas ir pā rsteidzoš i, bet patiesi. Pē kš ņ i atrodam aģ entū ru, kur meitene kaut kā runā angliski un viņ a ļ oti vē las mums kaut ko pā rdot)
Noteikti jū s visi zinā t, ka pā rdoš ana ir talants. Ne sliktā k par talantu, teiksim, mā ksliniecisku vai muzikā lu. Talants pā rdot, ja tas nepaaugstinā s gadsimtiem ilgi, tad noteikti neļ aus nomirt badā . Ja pā rdevē js ir talantī gs, tad jums nebū s laika atskatī ties, jo no viņ a iegā dā sieties visu, kas jums nepiecieš ams un pat to, kas jums absolū ti nav nepiecieš ams. Un meitene bija talantī ga.
Pilnī gi iespē jams, ka ir "pā rgā jiens ar plostu Li + Xianggong", jo tas atrodas vienā pusē un diezgan tā lu no Yangshuo.
Bet tad, laimī gi, ka veiksmī gi iztē rē juš i naudu, meitenei jautā ja, kur varam garš ī gi un lē ti papusdienot un pē c viņ as ieteikuma devā s uz vietē jo restorā nu nogalinā t tā rpu.
Restorā ns ir skaists, garš ī gs un dā rgs. Un tas nav skaidrs.
Mē s uzkā pjam uz otro stā vu. Mū s sagaida un uzdod jautā jumus, varbū t jautā , vai ir rezervē ts galdiņ š , esam thinbudon, atbildam "Women yao chi" (Ļ oti gribu ē st). Zā lē cilvē ku tikpat kā nav, izvē lamies galdiņ u pie loga un iepazī stamies ar ē dienkarti, bildes tajā ir, bet ļ oti maz. Un ē dienkarte ir diezgan liela.
Mē s rū pī gi pē tā m hieroglifus, Google tulkotā js dod burvī gus nosaukumus:
Nadja izvē lē jā s buljonu no attē la, un es cepu kordicepsa ziedu, spī tī gi meklē jot ē dienkartē baklaž ā nu hieroglifu. Es nevaru to uzzī mē t no atmiņ as, atkā rtoju viesmī lim - Kuram, Chiezi, bet viņ a nesaprot.
- In yao chi chiezi! (Es gribu ē st baklaž ā nu). – Tā pē c man mā jā s viss sanā ca, bet te tā ds stupors? ) Pē kš ņ i es atceros, ka mans skolotā js, kurš nodevī gi bē ga no manis uz Ķ ī nu, it kā tagad atrodas Janš uo, un pat ja ne Janš uo, viņ am vienkā rš i jā palī dz man pasū tī t ē dienu, jo viņ š man to iemā cī ja. slikti izrunā baklaž ā nu. Es jau grasos viņ am piezvanī t, bet man ienā k prā tā , ka tur ir tulks un es tajā rakstu baklaž ā ns. Arī viesmī le atceras, ka viņ ai ir tulks, un man raksta: “Vai tev š odien vajag baklaž ā nu?
"Š eit es paķ ertu pavedienu un piekristu, ka man tas tieš ā m ir vajadzī gs, es vienkā rš i nevaru dzī vot bez baklaž ā na, un š odien! Bet es apmulsu un teicu, ka es tieš ā m varē tu iztikt) Bet es zinā ju, ka tulkojums var bū t dī vains , jā , tas izrā dī jā s ne tik dī vaini, patiesī bā ir arī sliktā ki. Nezinu, kā pē c es tā sagriezos)
Mans skatiens apmetā s uz hieroglifu garnelē m. Jā , tas ir tas, kas jums nepiecieš ams, tas nav tā lu no jū ras, garnelē m vajadzē tu bū t labā m. Es pasū tu garneles, pievienojas Nadija.
Garneles nav ļ oti lielas, bet ļ oti garš ī gas! Un daudz patī k! Pirmo reizi mū ž ā es ē du tik daudz garneļ u vienlaikus. Brokoļ i ir svaigi un maigi. Labā kie brokoļ i manā mū ž ā . Ba, Ķ ī na, jā , jū s varat, ja vē laties! ) Viņ i atved rī sus pē c pasū tī juma, bet man tas nepatī k un atteicos. Tē ja ir bezmaksas.
Tieš i tas, kas redzams ekrā nā virs "Krizantē ma, tē ja pusdienā m". Ir teikts, ka tas ir nepiecieš ams gremoš anai. Un jū ras veltes ir grū ti sagremojamas, tā pē c jā dzer daudz tē jas. Ja nav tē jas, tad Coca-Cola.
Ir nepiecieš ams pastā stī t par vienu niansi. Tiklī dz viesmī lis pieņ ems pasū tī jumu, viņ š izrakstī s č eku. Tas nav par samaksu, tā ir informā cija citam viesmī lim, tam, kurš atnesī s ē dienu) Es, atklā ti sakot, biju pā rsteigts, kad ieraudzī ju tur numuru 500 ar asti. Nu, man liekas, ka mums bija pusdienas) Es jautā ju, kas ir tik dā rgs, viesmī ļ a sejā atspoguļ ojas: "Ak, Dievs, kā pē c š ie stulbie laowai atnā ca uz manu maiņ u? ", bet viņ a savelkas un pacietī gi ar mī ļ u smaidu paskaidro, ka < s>nevajag pieskarties ar rokā m un arī nemocī ties par visu maksā pē c izvē lnē norā dī tajā m cenā m un ne santī ma vairā k, bet tas vē l nav č eks. Kopumā restorā ns ir aizraujoš s)
Paē duš i turpinā m staigā t pa ielā m. Š eit ir ko redzē t.
Janš uo ir ļ oti tū ristu bagā ta pilsē ta katrā vā rda nozī mē .
Galvenais, protams, ir kalni apkā rt.
Ielas centrā atgā dina atrakciju parku.
Iestā des sacenš as, kurš dizainā kā du pā rspē j.
Mē s izgriezā m piecus apļ us centrā , lī dz apstā jamies pie Enjoy kafejnī cas-maiznī cas.
Š ī s kū kas maksā.1 juaņ u.
Un tas ir pā rsteidzoš i garš ī gi. Pildī jums maigs, olu.
Ja jū s domā jā t, ka Janš uo ir nolaizī ts un sterils, un vienī gā nekā rtī bas sala atrodas uz mū su hosteļ a jumta, tad nē , tā nav taisnī ba) Ja pamē ģ inā siet, jū s varat satikt nekā rtī bu, mē s atrodamies Ā zijā . Tas ir ielas ē diens. Hieroglifi saka - Grils. Cilvē ki pē rk un ē d. Pretī Enjoy kafejnī cai, tas ir, paš ā centrā , ir mini-tirdziņ š ) Lai gan, ja paskatā s vē rī gi, tas nav bardaks, viss ir savā s vietā s un nav atkritumu.
Mē s esam pā rsteigti par mopē du lietussargiem. Tas ir inž enierijas brī nums! Jā izdomā jumts virs mopē da un pat salokā ms! Ak jā , ķ ī nieš i, ak jā , labi darī ts!
Kabriolets)
Tuvojas vakars, mums ir laiks doties uz izrā di. Pieejam pie tū risma aģ entū ras, meitene aizslē dz savu skapi un ved mū s uz transportu. Viņ ai lī dzi ir jauks kucē ns, viņ š mū s izklaidē , cik spē j, reizē m izlecot uz ceļ a. Saimniece viņ u atvelk aiz pavadas.
Man patī k daž ā di š ovi. Man ī paš i patī k ķ ī nieš u š ovi. Viņ i vienmē r ir grandiozi un skaisti. Š oreiz dodamies uz izrā di upē "Iespaids Lui Sanjie"
Minivens ir pilns, dodamies uz ī su brī di. Pē c izkrauš anas visi ierindojas divā s rindā s, mū s, vienī go Laowai, pieradina aktī vā kā meitene, kura mū s ļ oti labi bara. Biļ etes tiek izdalī tas visiem, izejam caur turniketiem, grū stī š anā s, ū deni nelaiž , pabeidzu dzert, lai neizmetu pudeli. Nav skaidrs, kā pē c tas nav iespē jams, piemē ram, metro pietiek parā dī t, ka dzer un brauc garā m.
Pa skaistu bambusu aleju nonā kam lī dz "auditorijai".
Mū su sē dekļ i atrodas apakš ā , tuvā k centram. Izrā dē ir daudz cilvē ku. Tas notiek 2 reizes dienā , 18 gadus. Un vienmē r ir skatī tā ji.
Saulriets ā tri pazū d.
Aina ir paslē pta zem ū dens.
Izrā de ir grandioza, piedalā s daudz cilvē ku, kā arī upe, kalni, brī niš ķ ī ga mū zika. Bet nekas nav skaidrs) Man tie ir atseviš ķ i ķ ī nieš u dzī ves attē li, kurus nesaista kopī gs siž ets.
(godī gi nozagts no interneta)
Ir daudz skaistu ainu. Man visskaistā kā ir deja ar sarkano audumu.
Pē c izrā des mū s aizved atpakaļ uz West Street.
Vakaros Janš uo visu gadu svin Jauno gadu. Apgaismojums atspoguļ ojas neliela ezera ū denī . Mē s esam priecī gi)
Mē s klī stam š ajā pasakainajā dā rzā un esam aizkustinā ti.
Rietumu iela pā rvē rš as par Khaosan ceļ u (Bangkokā ir tā da tū ristu iela, tur vienmē r nav pū ļ a), viss bļ auj, mirgo, agresī vi pā rdod sevi, un no smakā m, mitruma un pū ļ iem nav iespē jams paelpot. Š eit pulcē jā s visi cilvē ki, kas visu dienu staigā ja apkā rtnē , lai nobaudī tu vakara tū ristu dzī vi.
Ja man bū tu jā izvē las tikai viena vieta ceļ ojumam uz Ķ ī nu, tad es izvē lē tos nevis Zhangjiajie, ne Fenghuang, ne Dazhai un pat ne Furong, kas man ļ oti iegrima dvē selē , bet gan Janš uo. Š eit ir Ķ ī nas tū risma bū tī ba. Viss vienā . Viegli nokļ ū t. Ir upes, kalni, seni ciemati un tilti, gaiš i svē tki un suvenī ri. Lē ts. Un garš ī gi, un tas, redzi, ir daudz vē rts)
Tač u neviena, pat visdaudzpusī gā kā , skaistā kā vai dvē seliskā kā vieta, nevar aizstā t ceļ ojumus, kad gandrī z katru dienu sakravā t koferi un atkal pā rvā caties uz jaunu vietu, kad ap katru pagriezienu jū s atradī siet piedzī vojums, kad kā krelles var savē rt viņ u iespaidus atmiņ u pavedienā , lai vē lā k, mā jā s sē ž ot pazī stamā krē slā , š ķ irotu un pē tī tu savus dā rgumus. Saceriet leģ endas un dziesmas. Dzī ve ceļ ojuma laikā ir sapnis tā s tī rā kajā formā - teica Agata Kristija, un viņ a par to daudz zinā ja)
Nepā rslē dzieties! )
