Neuztraucies un ej uz pirti! Ķīna-2017. 13. daļa. Ārpus laika.
Furong 2017-06-06 >
Rī ts sā kā s bez lietus, kas pats par sevi bija neparasts.
Pamodos agri un izgā ju uz terasi apbrī not ū denskritumu. Ū denskritumam pietrū ka lietus, to varē ja redzē t. Sarā vā s, sadalī jā s atseviš ķ os strautiņ os, kaut kā nomierinā jā s, kļ uva gaiš s, ū deņ i kļ uva caurspī dī gi, bez rudmates.
Mē s plā nojā m doties pie viņ a no rī ta, pirms doš anā s uz Fenhuangu, jo vakarā tas neizdevā s, visi Ķ ī nas apskates objekti ir slē gti pā rā k agri.
Bet pirms doš anā s uz ū denskritumu bija nepiecieš ams pabrokastī t. Brokastis ir iekļ autas numura cenā , tā pat kā , starp citu, veļ as mazgā š ana, kas ir svarī gi ceļ otā jiem. Mē s joprojā m atcerē jā mies gardā s vakariņ as un priecī gi skrē jā m uz brokastī m, lecot pā ri diviem pakā pieniem uzreiz.
Bet mē s bijā m vī luš ies.
Ē diens nebija garš ī gs, turklā t var teikt, ka ē diena nebija vispā r. Ja neskaita dī vainas lipī gā s kū kas lapā s, kas izskatī jā s pē c lauru lapā m, man nebija nekā cita, ko ē st. Nadijai nebija nekā , kū kas viņ ai kategoriski negarš oja, un pā rē jais ē diens bija vē l mazā k interesants.
Nelielā š ķ ī vī es paņ ē mu lī dzi vienu kū ku lejā , uzvā rī ju kafiju savā dzelzs krū zē un sē dē ju uz terases, iegremdē jot zobus neparasti lipī gajā mī klā , izbaudot š o lielisko rī tu.
Man ž ē l, ka ceļ ojot nekad nepietiek laika vienkā rš i pasē dē t. Man vajag tieš i divreiz vairā k dienu, nekā plā noju ceļ ojumam. Bet es ļ oti š aubos, vai kā dreiz bū s iespē jams doties atvaļ inā jumā ilgā k par trim nedē ļ ā m. Trī s nedē ļ as, kas man bija š oreiz, es ielā dē jos pē c iespē jas cieš ā k. Pusstunda terasē pie ū denskrituma ar kafiju un ķ ī nieš u saldumiem ir maksimums, ko varu atļ auties.
Mē s devā mies uz ū denskritumu, kad sakravā jā m somas, lai uzaicinā tu kā du no darbiniekiem palī dzē t ar bagā ž u atpakaļ ceļ ā . Nav tā lu lī dz viesnī cai sā kas kā pnes, vakar ar koferiem vilkā mies pa tā m.
Tuvojamies turniketam un parā dā m biļ etes. Apsargi mū s nelaiž iekš ā , biļ etes ir salauztas, kas nozī mē , ka mē s vairs nevaram tikt lī dz ū denskritumam. Biļ ete izmantota.
Bet neatņ em sev baudu tā da nieka dē ļ .
Ar gandrī z katra man zinā mā ķ ī nieš u vā rda un senā s ķ ī nieš u dejas pantomī mas palī dzī bu es sazinos ar sargiem.
Vakar ieradā mies š ajā vietā . Mū su biļ etes. . . -(vicinot savas ekstremitā tes, rā dot, kā mē s dabū jā m biļ etes) - . . Bet mē s negā jā m pie ū denskrituma, mē s neskatī jā mies uz ū denskritumu. Mē s atbraucā m uz š ejieni. . . - (lecot, rā dot, kā mē s stutē jā m apkā rt, riņ ķ ojā m) - Jautā jā m, kur atrodas viesnī ca, kā nokļ ū t lī dz viesnī cai. Mē s gā jā m augš ā . Mē s nenokā pā m. Mē s neskatī jā mies uz ū denskritumu.
Apsargi stā v ar atvē rtā m mutē m. Protams, no visa monologa viņ iem saprotamā kais ir mē s, mē s, mē s. . , bet viņ i nevar ar mums strī dē ties, viņ iem pat nav drosmes strī dē ties pē c š ā da spiediena.
-Tsouba - viņ i saka bez liela entuziasma -Ejiet, kur vien vē laties, vienkā rš i atstā jiet mū su smadzenes mierā .
Mē s izejam caur turniketu un atrodamies ļ oti senā pilsē tā .
Furong, kuru mē s redzē jā m no augš as - tā bija sena pilsē ta, un š ī . . š ī pilsē ta bija ļ oti sena. Nu ļ oti, ļ oti seni.
Viņ š vienkā rš i izstaro seno enerģ iju. Tā dā s vietā s man tas pū š no kā jā m. Ar katru sava ķ ermeņ a š ū nu es jū tu š o sienu tū kstoš gades.
Es atkal esmu pā rsteigts par savu jutī gumu. Uz Lielā Ķ ī nas mū ra, viena no septiņ iem mū sdienu pasaules brī numiem, es vispā r neko nejū tu, bet cilvē ces aizmirstā ciematā mana auss ieslī gst narkotiku transā tik spē cī gas sajū tas. < br />
Katrs koka gabals ir tik mans, ka es vairs nevē los doties uz Fenhuanas pilsē tu, es gribu palikt š eit uz visiem laikiemun gulē t uz š ā das gultas.
Apkā rt cilvē ku praktiski nav. Ķ ī nieš i, kā atceries, staigā organizē tā s grupā s, un, kad nav grupas, tad nav arī cilvē ku.
Visur ir galvaskausi ar ragiem, tas izskatā s dī vaini, bet arī pievilcī gi. Vienā no pamestajā m istabā m atrodam troni ar tā du galvaskausu un tā vispā r ir apoteoze, lai gan tronis nav senatnī gs, bet tik atmosfē risks!
Jā , tas ir vā rds atmosfē risks! Atmosfē ra ir nelielas tipiskas Ķ ī nas pilsē tiņ as iezī me, kas kļ uva slavena, pateicoties vienai filmai. Š o filmu, starp citu, joprojā m katru dienu rā da vietē jā brī vdabas kinoteā trī .
Interesanti, ko nozī mē visi š ie daudzie galvaskausi, varbū t tas ir vietē jā s etniskā s grupas reliģ isks atribū ts. Lai gan tujas iedzī votā ji dzī vo Furongā , kā arī visā Hunaņ as provincē . Un mē s š eit satikā m tikai galvaskausus.
Reiz es dzirdē ju vai arī es pats izdomā ju leģ endu, ka Furonga bija nelielas Tujas š tata galvaspilsē ta un tā pē c pils tika uzcelta uz klints.
Tad atradu informā ciju, ka pili ir uzcē lis kā ds no imperatoriem, jo to iedvesmojis ū denskritums.
Mē s nedevā mies uz pili, bet mē s vienkā rš i nevarē jā m neaiziet lī dz ū denskritumam.
Pats interesantā kais ir peldē tpalaist zem ū denskrituma.
Traka enerģ ija krī toš ā ū denī . Biedē još i, smieklī gi un apburoš i vienlaikus. Emociju kokteilis!
Zem ū denskrituma kapets cik slapjš bija ala ar dzelzs pirmatnē jiem cilvē kiem.
Neskatoties uz to, ka ū denskritums ir samazinā jis spiedienu, ū dens lej no visur.
Nadja negā ja zem ū denskrituma, lai nesamirktu. Un es pati atkal brī nos, kā pē c es neuzvilku gumijas apavu pā rvalkus no Tianmenshan un lietusmē teli. Š is ir jau otrais ū denskritums manā mū ž ā , kurā eju bez ī paš as aizsardzī bas, lai gan esmu to sagatavojis š im gadī jumam. Pirmā bija Bali, tad es sandalē s ielecu tieš i ū denī . Viņ i to izpū ta. Kad es redzu ū denskritumu, manas smadzenes spā rda. Es š eit neniru upē , bet manas kā jas kļ uva ļ oti slapjas. Man bija steidzami tā s jā izž ā vē ar fē nu viesnī cā . Kurpes sagrautas pilnī bā .
Paņ ē mā m mantas, par 10 juaņ ā m aizbraucā m uz autoostu un droš i devā mies uz Jishou. Uz Fenhuangu tieš ā autobusa nav, to uzzinā jā m viesnī cā .
Lidojums vietē jais, maksā.25 juaņ as, ļ oti interesants ķ ī nieš u dzī ves iepazī š anas ziņ ā .
Pat tā dos mazos autobusos ir droš ī bas jostas. Konduktors vai š oferis noteikti iekliedzos salonā :
- Anu, lū k, piesprā dzē jas, ejam nost!
Pa ceļ am ienā k un iznā k kolorī tas personī bas, burbulis kā putnu tirgū . Kā dā brī dī viss nomierinā s, iekā rtojos ē rti, piesedzos ar stolu un domā ju par snaudu. Pē kš ņ i apstā jamies, atveras logi un sā kas kolektī vā fumigā cija. Tas ir, cilvē ki izliecā s pa logiem un sā ka...smē ķ ē t! Smē ķ ē autobusā , Kā rli! ) Pretī Jishou ir ceļ a remonts, ir sastrē gums, cilvē kiem ir garlaicī gi. Un š oferi smē ķ ē ceļ ā , š ķ iet, ka viņ iem visu laiku ir garlaicī gi.
Jishou pā rsē ž amies citā autobusā , lielā kā . Viņ š stā v un gaida mū s turpat, autoostas pagalmā . Vē l pā ris stundas ceļ ojuma, 20 juaņ as, un mē s ierodamies Fenghuang - mū su š odienas marš ruta beigu punktā .
