Ārpus konkurences vai Šveices — itāļu pilnība (2. daļa)
Да… финансовая столица действительно знает себе цену, Цюрих поистине город спокойствия и размеренности. Не смотря на то, что был воскресный день, в городе было на удивление тихо, а мы отправились гулять вдоль озера ( так как обзорка закончилась и нам дали пару часов свободного времени). Далее, озеро расширялось, образуя что-то вроде парково - пляжной зоны, где спокойно отдыхали и купались местные жители. Тут же на берегу, свободные художники выстраивали причудливые композиции из камней. 
Мы тоже решили присоединиться к отдыхающим и проверить температуру воды( вода была даже очень теплой), жаль не захватили купальные принадлежности, а то бы непременно искупались. 
Treš ā diena: Š veice! ! ! Valsts, kurā iemī lē jos no pirmā acu uzmetiena! ! !
Tā tad: pē c vietē jā laika ir 8.00 un mē s izbraucam uz Cī rihi (attā lums no Bobingenas ir 280 km. ) Aiz loga jau paveras brī niš ķ ī gas kalnu ainavas ar majestā tiskiem Alpiem, pļ avu un ezeru skaistums, un mū s sveicina pie mazas "paradī zes" zemes virsū - Š veice! Mē s nevarē jā m pretoties apstā ties uz ceļ a un iemū ž inā t visu š o skaistumu. 
Iedvesmojoties no ainavā m aiz loga un aizraujoš a stā sta par Š veici, pulksten 11.00 ierodamies Cī rihē . Un pirmais, kam pievē rst uzmanī bu, ir tī rs kalnu gaiss. Un mū su iepazī š anā s ar Cī rihi, kā vienmē r, sā kas ar apskates ekskursiju. Mū su gide bija Valē rija, brī niš ķ ī ga gide ar milzī gā m zinā š anā m, kura tik krā saini un aizraujoš i pastā stī ja par Š veices kalnu un ezeru valsti, par Cī rihi un tā s tradī cijā m, ka pilsē ta mū s vienkā rš i apbū ra. 
Mū su ekskursija sā kā s ar iepazī š anos ar vecpilsē tu jeb Alš tati, kā to sauc - š ī ir Cī rihes vecā kā daļ a ar mazā m vecajā m ieliņ ā m, kas caurstrā votas ar viduslaiku garu, uz mā jā m rakstī ts bū vniecī bas gads. un ir pat 10. gadsimtā celtas mā jas. 
Jū s pat varat nomazgā t seju un dzert ū deni no strū klakas, kuras Cī rihē ir daudz. Starp citu, ū dens visur ir ideā li tī rs un iedzī votā ji ū deni dzer tieš i no krā na, un no strū klakā m uz ielas.
Š ajā mā jā dzī voja Ļ eņ ins. 
Š eit obligā tā programmas daļ a ir š okolā des konditorejas izstrā dā jumu apmeklē jums, kuru visur ir daudz, vienu no tiem arī apskatī jā m. Cenas Cī rihē visam, teikš u, “neizdabā jiet”, bet tas ir saprotams, galu galā finansiā lais kapitā ls, bet tomē r vajag izmē ģ inā t š os labumus, citā di kauns atrasties Š veicē un nepamē ģ inā t slavenā Š veices š okolā de.
Divi torņ i paceļ as virs Cī rihes — š ī ir Sv. Pē tera baznī ca un Fraumü nster. 
Sv. Pē tera baznī ca ir ļ oti majestā tiska, tā pat kā bijuš ais Fraumü nster klosteris. Tā lā k uzkā pjam kalnā un nokļ ū stam Lindenhofas skatu laukumā , no kura var redzē t pilsē tu un Limmatas upi, kas tek cauri visai Cī rihei. 
Mē s nolaiž amies atpakaļ un dodamies uz ezeru, un tagad mū su priekš ā parā dā s Fraumunster. 
Tač u Cī rihes galvenā baznī ca un tā s simbols ir Grosminsteres katedrā le ar diviem kupoliem. 
Cī rihes galvenā iela ir Bahnhofstrasse, tā ir gā jē ju, pa to nebrauc maš ī nas, tikai sabiedriskais transports (ja neko nesajaucu)
Mē s ejam pa Bahnhofstrasse un izejam uz laukumu pie ezera - Burkliplatz.
turpravda.lv/newimg/3/800x600/00/01/57/49/1574987.jpg" />
Jā... finanš u galvaspilsē ta patieš ā m zina savu vē rtī bu, Cī rihe patieš ā m ir mierī ga un mē rena pilsē ta. Neskatoties uz to, ka tā bija svē tdiena, pilsē tā bija pā rsteidzoš i kluss, un mē s devā mies uz pastaiga gar ezeru (kopš apskate beidzā s un mums tika dotas pā ris stundas brī va laika) Tā lā k ezers paplaš inā jā s, veidojot kaut ko lī dzī gu parkam un pludmales zonai, kur vietē jie iedzī votā ji mierī gi atpū tā s un peldē jā s. Tieš i krastā ā rš tata mā kslinieki veidoja dī vainas akmens kompozī cijas. 
Nolē mā m arī pievienoties atpū tniekiem un pā rbaudī t ū dens temperatū ru (ū dens bija pat ļ oti silts), ž ē l, ka neņ ē mā m lī dzi peldkostī mus, citā di noteikti bū tu izpeldē juš ies.
No piestā tnes varat izbraukt ar laivu un pastaigā ties pa ezeru. 
Bet, tā kā mums bija ierobež ots laiks (maigi izsakoties), laiva mums nespī dē ja.
Tas arī viss. Cī rihe 4 stundā s, protams, ir azarts, bet neko nevar izdarī t. Bija kā rdinā jums palikt Cī rihē lī dz vakaram, bet kā rdinā jums apskatī t Lucernu bija lielā ks. Un tagad par 28 eiro 15.00 dodamies fakultatī vā ekskursijā uz paš u Š veices centru - pasakaino Lucernu. Tas patieš ā m absorbē ja visas valsts vē rtī bas - gleznainu lī kloč u ezeru un seno arhitektū ru "piparkū ku pilsē tiņ as" stilā un augstos Alpus. 60 km. Pa ceļ am esam Lucernā , un pie mums ir tā pati burvī gā Valē rija.
Visa ekskursija iet cauri vecajai pilsē tas daļ ai, daudz jā skrien, kalnup, lejā , bet kam tas tagad rū p?
Lucernas iezī me, kā arī tā s galvenais piemineklis ir skulptū ra "Mirstoš ā lauva". Tā tika uzcelta par godu Š veices gvardes karavī riem. Marks Tvens par viņ u teica - "š ī ir skumjā kā akmens statuja".
Tā lā k mē s apmeklē jam citu objektu, kas ir pelnī jis uzmanī bu - š ī ir Sv. Leodegara baznī ca. Tas ir nosaukts pilsē tas patrona vā rdā . Tas apvieno gotikas un renesanses elementus. 
Un pē kš ņ i bilde ir kā no pasakas. . . likā s, ka esi pasaku zemē... 58/1575827.jpg" style="height: 533px; width: 800px" />
Š is ir Dzirnavu tilts — vecā kais koka pā rsegtais tilts Eiropā — Kappelbrü cke, kā to sauc š veicieš i. Tas viss ir krā sots ar freskā m vai gleznā m par tē mu "nā ves deja". Kā pē c gleznoš anai izvē lē ta š ā da tē ma, nesapratu, bet varbū t klausī jos. 
Tieš i tur tika uzcelts ū denstornis. Strā va ir ļ oti spē cī ga, ir pat slē dzenes, kas periodiski atveras un aizveras. 
Un no š ejienes ir redzama pilsē tas vecā kā ē ka - š ī ir jezuī tu baznī ca, kas celta baroka stilā . 
Un visiem tū ristiem tiek parā dī ts š ā ds tornis ar pulksteni. Š is ir Lucernas vecais rā tsnams, kuram ir ļ oti interesanta vē sture. Un š odien tas ir muzejs, kas stā sta par Lucernas vē sturi. Bet muzejs nebū t nav garlaicī gs, ir pat pastā vī gā ekspozī cija "Rotaļ lietu muzejs", kurā ir interesanti visiem, gan bē rniem, gan pieauguš ajiem. 
Un paš ā vecpilsē tas centrā Kappelplatz laukumā atrodas Frič a strū klaka. Š ī ir Lucernas vecā kā strū klaka (celta 1581. gadā ), un tā bija pirmā ē ka ā rpus cietokš ņ a sienas, un tā ir veltī ta leģ endā rajam pilsē tas iedzī votā jam. 
Godī gi sakot, viss ir ļ oti brī niš ķ ī gi. Lucerna ar leļ ļ u namiņ iem š aurā s tī rā s ieliņ ā s ir tikai acu svē tki! Daudzā s mā jā s ir freskas, ar kurā m pilsē tnieki rotā ja savas mā jas, tā s ir ļ oti krā sainas. 
Š eit ir viena no š ā dā m koš ā m mā jā m "Fasnacht", uz tā s freskā s attē loti vietē jā karnevā la varoņ i. Un kurš nevar tikt uz karnevā lu, tas var mē ģ inā t to apmeklē t, apskatot bildes. 
Viņ i arī saka, ka jums noteikti vajadzē tu uzkā pt Pilatus kalnā , no kura paveras satriecoš a panorā ma, tač u mē s bijā m ļ oti ierobež oti laikā un diemž ē l...nā kamreiz kalnos.
Un brī vajā laikā paspē ju nedaudz apbrī not ezeru, papļ ā pā t ar vietē jiem gulbjiem, kuri š eit, tā pat kā visi š veicieš i, ir ļ oti majestā tiski, lepni un mierī gi. 
Mū su programmas pē dē jā daļ a bija iepirkš anā s, tā dā nozī mē , ka vismaz daž as dā vanas iegā dā jā mies mā jā s.
Gids ieteica vieglā ko variantu, lī dz stacijai aiziet kā jā m (burtiski 15 minū tes no apskata beigā m) un tur ir 2 lieli lielveikali, vienā var nopirkt alkoholu, bet tur viss pā rē jais ir dā rgā ks, bet otrā tie paš i produkti ir lē tā ki, bet alkohola nav. Nopirkā m š okolā di "Sprungli" un "Tablerone" (Š veices Alpu veidolā ), iesaka arī "fry", "nestle", "lindt". Nu kā bū t Š veicē un nenest Š veices sieru. Pē c tā s paš as Valē rijas ieteikuma nopirkā m alpenkese un bergkese sierus (tā tas izklausā s krieviski), tie ir tradicionā lie sieri, kas gatavoti no kalnu govs piena, tiem ir aizsargā ta ACVN kvalitā te (cenas no 4.5 lī dz 6 eiro par 200.250 grami). Sieri ļ oti garš ī gi, izmē ģ inā jā m mā jā s, visiem garš oja. Nopirkā m arī slaveno Š veices sieru ar lielā m bedrī tē m - Ementā les, man arī patika (bet es vispā r esmu siera cienī tā js, tā pē c man var bū t ļ oti subjektī vs viedoklis, jo vī rs teica, nu, siers ir kā siers).
Tiek novē rtē ta arī ķ irš u tinktū ra "Kirsch" (bet tā ir spē cī ga, bū tī bā brendija). Kā suvenī rus tū risti iegā dā jas mū zikas kastes mā jas formā - vasarnī cu, govis ar zvaniņ iem no stikla un porcelā na, kā ds pē rk kvalitatī vus Š veices pulksteņ us, tū ristu vidū ir pieprasī ti arī naž i, un vispā r pā rē jais ir visā di š truntiņ i, kā saka mans vī rs ( tā tad mē s tomē r kaut ko pē rkam no gastronomijas nodaļ as, bet citā di aprobež ojamies ar ledusskapja magnē tiem).
Nepaspē jā m papusdienot Š veicē , autobusā , braucot no Cī rihes uz Lucernu, uzkodā m sviestmaizes. Pē c autobusā veiktā s aptaujas atklā jā s, ka ar pusdienā m visi bija "bē dā juš ies", bet tas diemž ē l ir š ā du autobusu ekskursiju mī nusi.
Vispā r tā ir Š veice vienā dienā - notikumu kaleidoskops, emocijas iet trakulī gi, smadzenē m nav laika apstrā dā t informā ciju, tu esi eiforijā... Bet diena ir beigusies, bet vē l vajag lai tiktu lī dz nakš ņ oš anas vietai.
Iekā pjam autobusā un dodamies uz Franciju uz skaisto Anesī pilsē tu. Attā lums lī dz Anesī ir 260 km. un ap 23:00 ierodamies Comfort Suites Anncy Seynod 3* viesnī cā . Viesnī ca ir diezgan pieklā jī ga, starp citu, arī brokastis. Kaut kā š ā di. Mē s esam Francijā .
Sā ciet š eit:
Turpinā jums š eit:
